Ministru kabineta noteikumi Nr.15

Rīgā 1999.gada 19.janvārī (prot. Nr. 6, 1.§)

Ceļu satiksmes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. apdzīšana — braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

1.2. apdzīvota vieta — apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 518. vai 520.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 519. vai 521.ceļa zīmi;

1.3. apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, ne ilgāku par piecām minūtēm, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

1.4. apsteigšana — braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

1.5. bīstama krava — krava, kura sprādziena, ugunsgrēka vai cita negadījuma rezultātā var izraisīt kaitējumu apkārtējai videi vai apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību un kuru pārvadājot ar vienu transportlīdzekli vairāk par noteikto daudzumu jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības.

Bīstamo vielu vai izstrādājumu minimālo daudzumu, kuru pārvadājot jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības, nosaka bīstamu kravu pārvadāšanas drošības noteikumi;

1.6. braukšanas josla — jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

1.7. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām;

1.8. ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u.tml. teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi, ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);

1.9. ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem;

1.10. ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē (gājējs, transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris, dzīvnieku dzinējs, jātnieks u.tml.);

1.11. ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kurā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai nodarīti zaudējumi fiziskai vai juridiskai personai vai videi;

1.12. diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai;

1.13. dot ceļu — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

1.14. dzelzceļa pārbrauktuve — ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes;

1.15. dzīvojamā zona — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 529.ceļa zīmi;

1.16. galvenais ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

1.17. gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus u.tml.

Šis termins neattiecas uz personām, kas strādā uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem;

1.18. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi);

1.19. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un 931. vai 932.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

1.20. gājēju un velosipēdu ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu un mopēdu;

1.21. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

1.22. krustojums — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu.

Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);

1.23. mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas brauc pa ceļu ar savu enerģiju.

Šis termins neattiecas uz mopēdiem un sliežu transportlīdzekļiem;

1.24. mopēds — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm3 un izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h;

1.25. motocikls — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā.

Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem;

1.26. nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs u.tml.), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 m, arī mijkrēslis;

1.27. operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu;

1.28. pasažieris — persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā;

1.29. pašmasa — atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas;

1.30. piekabe (puspiekabe) — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli.

Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem;

1.31. piespiedu apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

1.32. pilna masa — izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi — vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa;

1.33. priekšroka — tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

1.34. sabiedriskais pasažieru transportlīdzeklis — autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.

Šis termins attiecas arī uz taksobusiem un maršruta taksometriem;

1.35. sadalošā josla — ceļa daļa, kas norobežo blakusbrauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

1.36. satiksmes regulētājs — persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

1.37. stāvēšana — transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

1.38. traktortehnika — traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes;

1.39. tramvajs — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem;

1.40. transportlīdzeklis — ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora;

1.41. transportlīdzekļa vadītājs — fiziska persona, kas vada transportlīdzekli vai māca vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Šis termins attiecas uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona;

1.42. transportlīdzekļu sastāvs — mehāniskais transportlīdzeklis savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

1.43. tricikls un kvadricikls — attiecīgi trīsriteņu vai četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 50 km/h vai kuram ir iekšdedzes motors ar darba tilpumu 50 cm3 vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstošas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg;

1.44. trolejbuss — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu;

1.45. velosipēds — transportlīdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks (cilvēki), kas atrodas uz tā.

Šis termins neattiecas uz invalīdu ratiņiem;

1.46. velosipēdu ceļš — ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu);

1.47. vilcējs — mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi).

2. Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

3. Transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi.

4. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākums ir pildīt šo noteikumu prasības, norādījumus, kurus devuši policijas darbinieki un citas personas, kuras ir pilnvarotas regulēt ceļu satiksmi, kā arī prasības, kas noteiktas ar luksoforu signāliem, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

5. Katra ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

6. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas izpildīs ceļu satiksmei noteiktās prasības.

7. Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar attiecīgajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tam pilnvarotas.

Satiksmes regulētājiem un personām, kuras uzrauga ceļu satiksmi, uz ceļa jebkurā diennakts laikā jābūt labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi; jābūt klāt dienesta apliecībai.

Personām, kuras pārbauda transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, pēc vadītāja pieprasījuma ir jāuzrāda dienesta apliecība.

8. Ceļu satiksmes dalībnieku un citu personu pienākums ir rīkoties tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

9. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus, kad tiek noteiktas un ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām (sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), drīkst izdarīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, norobežojošās, brīdinājuma u.tml. ierīces.

10. Instrukcijām, kuras saistītas ar ceļu satiksmes īpatnībām (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml. kravu pārvadāšana, atsevišķu veidu transportlīdzekļu ekspluatācija, pārvietošanās slēgtās teritorijās u.tml.), jāatbilst šo noteikumu prasībām.

11. Šie noteikumi attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, to vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem (arī uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību transportlīdzekļiem un to vadītājiem), kas atrodas Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav paredzēta cita kārtība.

12. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

12.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

12.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki.

II. Gājēju un pasažieru pienākumi

13. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, — pa ceļa nomali.

Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, ceļa nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, — pa ārmalu).

Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi, jābūt apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem vai jātur rokā iedegts lukturītis.

14. Organizētas cilvēku grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos — ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, — pa ceļa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.

15. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pa pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, — krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

16. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, — transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk — luksofors) signāli.

Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsmas sadalās pretējos virzienos.

Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

17. Gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi.

18. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

19. Gaidīt sabiedrisko pasažieru transportlīdzekli vai taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, — uz ietves vai ceļa nomales.

20. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

21. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai ceļa nomales puses.

Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai.

22. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

23. Pasažieriem aizliegts:

23.1. braukšanas laikā traucēt vadītāju vai novērst tā uzmanību;

23.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis;

23.3. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

23.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma.

III. Vadītāju vispārīgie pienākumi

24. Vadītājam, braucot pa ceļiem un citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu prasības.

25. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt un pēc policijas darbinieku, robežsargu (uz valsts robežas un pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma (traktortehnikas vadītājam — arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma) jāiedod pārbaudei šādi dokumenti:

25.1. dokuments, kas apliecina tiesības vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli (1.pielikums).

Vadītāja apliecība, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, nevar tikt izmantota par dokumentu, kas apliecina tiesības vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli, ja tās vietā saņemta jauna vadītāja apliecība. Personai aizliegts iegūt vadītāja apliecību laikā, kad tai ir atņemtas tiesības vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekļus;

25.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

25.3. dokuments (uzlīme) par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Uz Latvijā reģistrēta autobusa, vieglā un kravas automobiļa jābūt satiksmes ministra noteikta parauga uzlīmei par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ja apdrošināšanas standartlīgums noslēgts uz trim mēnešiem vai ilgāku laikposmu.

Uz Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa nedrīkst būt uzlīmes par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, kas neatbilst satiksmes ministra noteiktajam paraugam vai kurām beidzies derīguma termiņš;

25.4. dokuments (uzlīme) par satiksmes ministra (traktortehnikai — zemkopības ministra) noteiktajā kārtībā veikto valsts tehnisko apskati;

Uz Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa nedrīkst būt uzlīmes par valsts tehnisko apskati, kas neatbilst satiksmes ministra (traktortehnikai — zemkopības ministra) noteiktajam paraugam vai kurām beidzies derīguma termiņš;

25.5. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml.);

25.6. pilnvara transportlīdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiska persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs).

Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam ir klāt Eiropas Savienības valsts izsniegta vadītāja apliecība vai vadītāja apliecība, kurā saskaņā ar 1968.gada Konvenciju par ceļu satiksmi norādīta atbilstoša transportlīdzekļa kategorija.

Tramvaja un trolejbusa vadītājam jābūt klāt un pēc policijas darbinieku pieprasījuma jāiedod pārbaudei šo noteikumu 25.1. un 25.3.apakšpunktā minētie dokumenti.

26. Vadītājam ir šādi pienākumi:

26.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 180., 181. un 182.punktā minētajām prasībām;

26.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

26.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);

26.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

Nepiesprādzēties apdzīvotās vietās atļauts sakaru dienesta transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā pastu, invalīdiem, kuri vada transportlīdzekļus ar rokas vadību vai speciāli pielāgotu vadību, inkasācijas transportlīdzekļu un taksometru vadītājiem un pasažieriem;

26.5. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, pirms braukšanas uzsākšanas uzlikt galvā un aizsprādzēt aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres.

27. Vadītājam aizliegts:

27.1. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē (alkohola daudzums vadītāja organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrācija asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tai atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē) vai narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

27.2. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, ja ir traucētas darbaspējas, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kuru lietošanas rekomendācijās norādīts, ka tās samazina lietotāja reakcijas ātrumu un uzmanību;

27.3. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kas ir alkoholisko dzērienu vai narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

27.4. lietot alkoholiskos dzērienus vai narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes, kā arī aizliegts atteikties no šādas pārbaudes;

27.5. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kurām nav klāt atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 159.punktu;

27.6. bez uzaicinājuma atstāt vadītāja vietu, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma;

27.7. runāt pa tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad vadītājam, lai sarunātos, nav jāņem rokā tālruņa klausule).

IV. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

28. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

28.1. glābtu cilvēka dzīvību vai novērstu smagus veselības traucējumus;

28.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz nozieguma (notikuma) vietu);

28.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

28.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

28.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas).

Minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, ja tiek ievēroti satiksmes regulētāja signāli un tiek garantēta ceļu satiksmes drošība.

Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

29. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.

Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām — vairāk par 20 km/h.

30. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

31. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav sadalošās joslas — arī pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz ceļa nomales; ja tā aizņemta, — iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves.

Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

32. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (ceļu satiksmes negadījumu u.tml.), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu).

Vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.

33. Transportlīdzekļi jāaprīko ar oranžām (dzeltenām) bākugunīm atbilstoši valsts standarta prasībām. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku, to lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

33.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

33.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

33.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus.

Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus, vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 63., 64., 66., 67. un 69.punktā minētajām prasībām, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi vadītāji nedrīkst traucēt minēto vadītāju darbu.

Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības automobiļi u.tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

V. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

34. Vadītājam, kas iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, nekavējoties jāaptur transportlīdzeklis un jāpaliek negadījuma vietā, jāiededz avārijas gaismas signalizācija un jāizliek avārijas zīme saskaņā ar šo noteikumu 139.punktā minētajām prasībām; ja tas nav iespējams, citā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu.

Vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar garāmbraucošu vai savu transportlīdzekli jānogādā tuvākajā ārstniecības iestādē, kur jāpaziņo savs uzvārds, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs (uzrādot vadītāja apliecību vai citu personu apliecinošu dokumentu un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu), un pašam jāatgriežas ceļu satiksmes negadījuma vietā.

Vadītājam jādara viss iespējamais, lai ceļu satiksmes negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, kā arī jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses.

Par ceļu satiksmes negadījumu vadītājam jāpaziņo policijai un turpmāk jārīkojas pēc tās norādījumiem.

Ja citiem transportlīdzekļiem nav iespējams pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai, brauktuve jāatbrīvo, pirms tam liecinieku klātbūtnē fiksējot ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto transportlīdzekļu, priekšmetu u.tml. stāvokli.

35. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un ja transportlīdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ braukt aizliegts, vadītāji pēc savstarpējas vienošanās drīkst atstāt negadījuma vietu, pirms tam sastādot un parakstot negadījuma shēmu, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu. Pēc tam vadītājiem jādodas uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai noteiktā kārtībā nokārtotu ar ceļu satiksmes negadījumu saistītās formalitātes.

36. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.

VI. Ceļu satiksmes regulēšana

37. Satiksmi regulē:

37.1. ar luksoforiem (5.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksofori izgatavojami un uzstādāmi atbilstoši valsts standarta LVS prEN 12368:1998 prasībām;

37.2. satiksmes regulētāji.

38. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

38.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;

38.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

38.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu;

38.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību;

38.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;

38.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

38.7. melnas bultas (bultu) kontūras uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

38.8. melna bultas (bultu) kontūra uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos.

Luksofora signāls ar cilvēka siluetu attiecas tikai uz gājējiem; zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais — aizliedz.

Lai informētu neredzīgos gājējus, gājēju luksofora gaismas signālus, kas atļauj šķērsot brauktuvi, var papildināt ar skaņas signālu.

39. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu un zaļu lejup vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šie signāli attiecīgi vai nu aizliedz, vai atļauj braukt pa joslu, virs kuras tie novietoti.

Ja luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras tas novietots, iebraukt ir aizliegts.

40. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā.

Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais — taisni, labais — pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

41. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

41.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

41.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem — taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

41.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

41.2. labā roka iztaisnota priekšā:

41.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem — visos virzienos;

41.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

41.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

41.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

41.3. roka pacelta augšā — transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus.

Satiksmes regulētājs var dot arī citus vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus.

Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju).

Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

42. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 39.punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, vadītājam jāaptur transportlīdzeklis pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes.

Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur šādās vietās:

42.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos — pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, — pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, — pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

42.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm — saskaņā ar šo noteikumu 121.punktu.

43. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 42.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transportlīdzekļu plūsmas sadalās pretējos virzienos.

44. Vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ar ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu noteiktajām prasībām.

45. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

46. Vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja persona, kas saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, dod norādījumu apturēt transportlīdzekli:

46.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no policijas vai Robežsardzes spēku (pierobežā) automobiļa, kam ir valsts standartā LVS 63:1996 noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums;

46.2. ar uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no blakus braucoša transportlīdzekļa. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā;

46.3. ar horizontāli vērstu zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var dot norādījumus, konkrēti kuram vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, jābūt tērptai labi saredzamā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi.

VII. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

47. Pirms jebkura manevra — braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. — vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem; ja to nav vai tie nedarbojas, — ar roku atbilstoši manevram.

48. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka.

Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.

49. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

Signāla lietošana nedod vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

50. Izbraucot uz ceļa no pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām un citām blakusteritorijām, vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.

Nobraucot no ceļa, vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

51. Apdzīvotās vietās vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.

52. Pārkārtojoties vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc tajā pašā virzienā pa blakusjoslu. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

53. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

Ja brauktuves vidū vienā līmenī ar brauktuvi atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, krustojumā jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu ceļa klātnes aizliegts.

Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

54. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

55. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu, kā arī tajā pašā virzienā braucošam tramvajam.

Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

56. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

57. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā un vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

58. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

58.1. uz gājēju pārejām;

58.2. tuneļos;

58.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

58.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

58.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

59. Braucot atpakaļgaitā, vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība.

VIII. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

60. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes; ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

61. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā.

62. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs braukšanas joslas, kas apzīmētas ar ceļa apzīmējumiem, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, vidējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apbrauktu, nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Kreisajā malējā joslā, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā.

63. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

63.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

63.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

63.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

64. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, jābrauc tikai pa labo malējo joslu, citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

65. Ja braukšanas joslās satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts.

Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

66. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 506., 508. vai 509.ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem aizliegts braukt, kā arī apturēt transportlīdzekli šajā joslā.

Ja josla sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā.

67. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.

68. Vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 39.punktā minētajam luksoforam.

69. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli.

70. Pa ietvēm, gājēju ceļiem un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus.

Pa gājēju ceļiem atļauts braukt arī transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības uzņēmumus un citus uzņēmumus, kuri atrodas tieši pie šiem gājēju ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t.

IX. Braukšanas ātrums, distance un intervāls

71. Vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

72. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos — 20 km/h.

Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

72.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem — 90 km/h;

72.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, — 80 km/h.

Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi var braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

73. Citos gadījumos transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

73.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, — 60 km/h;

73.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, — 50 km/h;

73.3. velkot šo noteikumu 186.punktā minētos tehnoloģiskos agregātus — piekabes, — 40 km/h;

73.4. braucot ar transportlīdzekli, ja vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, — 80 km/h.

74. Vadītājam aizliegts:

74.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;

74.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 195.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

74.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

74.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

75. Vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

76. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 198. un 199.punktā minēto transportlīdzekļu vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

X. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

77. Pirms apdzīšanas sākuma vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

77.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;

77.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

77.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

77.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā, netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.

78. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.).

79. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

79.1. regulējamos krustojumos;

79.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

79.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

79.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;

79.5. uz gājēju pārejām un tuneļos.

80. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai un, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

81. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos lejupceļos, kas apzīmēti ar attiecīgām ceļa zīmēm, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs.

82. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 134.punktā noteiktajām prasībām.

83. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

XI. Apstāšanās un stāvēšana

84. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav, — brauktuves malā.

Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav, — brauktuves malā uz šādiem ceļiem:

84.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

84.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, — tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

85. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai.

Motociklus bez blakusvāģa, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, — arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem.

Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem un mopēdiem, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

86. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u.tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

87. Vadītājs drīkst atstāt vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli (, ja novērsta arī iespēja to lietot bez vadītāja ziņas.

88. Aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

89. Aizliegts apstāties un stāvēt:

89.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

89.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

89.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

89.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

89.5. uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām;

89.6. brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla.

Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);

89.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai stāvvietas rādītāja. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

89.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

89.9. uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 85.punktā minētos gadījumus;

89.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām.

90. Aizliegts stāvēt:

90.1. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m;

90.2. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 m no tās;

90.3. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.

91. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

XII. Braukšana krustojumos

92. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

93. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

1. Regulējami krustojumi

94. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

95. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

96. Vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme, vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

97. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

98. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, vadītājam jāvadās pēc zīmēm, kas nosaka krustojuma pārbraukšanas kārtību.

2. Neregulējami krustojumi

99. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

100. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.

Tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.

101. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

102. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

103. Vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transportlīdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

104. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u.tml.), vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

XIII. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

105. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

106. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

107. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētos stāvlaukumos; ja tādu nav vai tie ir aizņemti, — vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

108. Dzīvojamā zonā aizliegts:

108.1. mācīt vadīt transportlīdzekli;

108.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par 5 minūtēm;

108.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai, autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā.

109. Izbraucot no dzīvojamās zonas, vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

110. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

XIV. Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas

111. Vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

112. Ja transportlīdzeklis apstājies vai stāv pirms neregulējamas gājēju pārejas, citu transportlīdzekļu vadītāji var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka transportlīdzekļa priekšā neatrodas gājēji.

113. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

114. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, vadītājam jādod iespēja gājējiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

115. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju pārvietošanos.

116. Vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā.

117. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

XV. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

118. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

119. Pirms pārbrauktuves vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

120. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

121. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, — tieši pirms 207.ceļa zīmes; ja to nav, — ne tuvāk par 5 m no barjeras; ja tās nav, — ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, — pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

122. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

122.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;

122.2. uz tās stāv transportlīdzeklis.

Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi.

Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam jārīkojas šādi:

123.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs — 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, — tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

123.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

123.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu.

Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā — turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī — lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.

124. Vadītājam aizliegts:

124.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u.tml.;

124.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

124.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta;

124.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai to apbraukt.

125. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

125.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas — 4,5 m;

125.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

XVI. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

126. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī tramvajiem un trolejbusiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem.

127. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, vai tuneļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

127.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem — tuvās vai tālās gaismas lukturiem un gabarītlukturiem (diennakts tumšajā laikā vai tuneļos); tuvās vai tālās gaismas lukturiem vai priekšējiem miglas lukturiem un gabarītlukturiem (nepietiekamas redzamības apstākļos);

127.2. piekabēm — gabarītlukturiem.

128. Vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

128.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

128.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;

128.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā).

Ja vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.

129. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem.

Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

130. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē.

Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

131. Apdzīvotās vietās, apstājoties un stāvot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem labi saredzams pietiekamā attālumā.

132. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

132.1. nepietiekamas redzamības apstākļos — atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

132.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos — kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

132.3. tuvās gaismas lukturu vietā — šo noteikumu 126.punktā minētajā gadījumā.

Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml.

Priekšējiem un pakaļējiem miglas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu.

133. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi ceļu satiksmes dalībnieki.

134. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

134.1. diennakts gaišajā laikā — ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

134.2. diennakts tumšajā laikā — ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma — tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi vadītāji.

135. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

XVII. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

136. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām — arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

137. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

137.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transportlīdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u.tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus satiksmes drošībai;

137.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;

137.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.

138. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:

138.1. ja vadītājs tiek apžilbināts;

138.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim.

139. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citu transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Taču jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

139.1. apdzīvotās vietās — ne mazākam par 15 m;

139.2. ārpus apdzīvotām vietām — ne mazākam par 100 m.

Transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā bīstamas kravas, piespiedu apstāšanās gadījumā uz ceļa papildus jāizliek divi mirgojoši oranži (dzelteni) lukturi.

XVIII. Transportlīdzekļu vilkšana

140. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

140.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

140.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

141. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transportlīdzekļa stūres jābūt vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

142. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.

143. Aizliegts vilkt:

143.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

143.2. mehānisko transportlīdzekli, kam bojāta stūres iekārta (atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

143.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kam bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

143.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

143.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

143.6. ar motociklu bez blakusvāģa;

143.7. velosipēdus vai mopēdus, kā arī motociklus bez blakusvāģa;

143.8. piekabi, kas nav aprīkota ar darba bremzēm (vai tās nedarbojas) un kuras pilna masa ir lielāka par pusi no vilcēja pašmasas;

143.9. vairāk par vienu piekabi, kā arī diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — šo noteikumu 186.punktā minētos tehnoloģiskos agregātus — piekabes.

144. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā; ja velkamais automobilis daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

XIX. Pasažieru pārvadāšana

145. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu vadītāju un neierobežotu viņa redzamību.

146. Pasažieru pārvadāšanas kārtību sabiedriskajos pasažieru transportlīdzekļos atbilstoši savai kompetencei nosaka satiksmes ministrs vai pašvaldības.

147. Pārvadājot bērnu grupas, autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 192.punktā minētajām prasībām.

148. Ja transportlīdzekļos, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, ved bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, jālieto viens no šādiem drošības līdzekļiem:

148.1. bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī, kas ar drošības jostu piesprādzēts pie pasažieru sēdekļa;

148.2. bērnam jāsēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

149. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes, izņemot:

149.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļus (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējās instrukcijas);

149.2. speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri noteiktā kārtībā reģistrēti bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk — Ceļu satiksmes drošības direkcija).

Minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus; ja pasažieru skaits (neskaitot vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, — vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

150. Aizliegts pārvadāt pasažierus:

150.1. ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;

150.2. vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, ja tā konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa personas, kas ir jaunākas par 14 gadiem.

XX. Kravas pārvadāšana

151. Pārvadājamās kravas (pasažieru) masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.

152. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām tā, lai krava:

152.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

152.2. vadītājam neierobežotu pārredzamību;

152.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

152.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numuru un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

152.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepiegružotu apkārtējo vidi.

153. Kravas konteinerus un kokmateriālus (izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus) atļauts pārvadāt tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem transportlīdzekļiem, kas noteiktā kārtībā reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

154. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 196.punktā minētajām prasībām, ja:

154.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

154.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

155. Ja attiecīgo transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti ar kravu vai bez tās, to faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādītos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem (Latvijas ceļu iedalījums norādīts šo noteikumu 7.pielikumā) jāsaņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Policijas darbinieki, robežsargi (uz valsts robežas un pierobežā) vai muitas darbinieki (muitas zonā) var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu masas un ass slodzes pārbaudi.

XXI. Mācību braukšana

156. Lai iegūtu tiesības vadīt mehāniskos transportlīdzekļus, personai ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

156.1. 16 gadu, — lai vadītu A1 un B1 kategorijas transportlīdzekļus;

156.2. 18 gadu, — lai vadītu A2, B un C1 kategorijas transportlīdzekļus;

156.3. 21 gadu, — lai vadītu A, C, D1, D, BE, C1E kategorijas transportlīdzekļus, kā arī tramvajus un trolejbusus;

156.4. 16 gadu, — lai vadītu riteņu traktorus, kuru motora jauda ir līdz 150 ZS, un kāpurķēžu traktorus;

156.5. 17 gadu, — lai vadītu visu veidu traktortehniku.

157. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt braukt atļauts vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.

Individuāli mācīt vadīt transportlīdzekli drīkst tādu personu, kurai ir izsniegta braukšanas mācību atļauja. Braukšanas mācību atļaujas izsniegšanas kārtību savas kompetences ietvaros nosaka satiksmes ministrs. Pēc policijas darbinieku pieprasījuma minētā atļauja jāiedod pārbaudei.

Individuāli mācīt braukt atļauts tikai ar A1, A2, A, B1 un B kategorijas transportlīdzekļiem.

Mācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms atbilstošās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

158. Sākotnējai mācību braukšanai jānotiek norobežotos laukumos (autodromos).

159. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transportlīdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas. Mācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības.

160. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 194.punktā minētajām prasībām. Mācību iestāžu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm papildus jābūt aprīkotām atbilstoši prasībām, kādas savas kompetences ietvaros noteicis satiksmes ministrs.

XXII. Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem

161. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu — personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem.

Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītājam jābūt klāt velosipēda (mopēda) vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali pilngadīgas personas pavadībā atļauts bērniem, kas nav jaunāki par 7 gadiem. Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērniem neatkarīgi no to vecuma braukt ar velosipēdu atļauts patstāvīgi.

162. Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā.

Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, zvanveida skaņas signālu un gaismas atstarotājiem: priekšpusē — baltu, aizmugurē — sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) un pedāļos (priekšpusē un aizmugurē) — diviem oranžiem (dzelteniem).

Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, zvanveida skaņas signālu un trokšņu slāpētāju.

Velosipēdu un mopēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam.

163. Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē — sarkanas gaismas lukturim.

164. Braucot pa brauktuvi, ceļa nomali vai ietvi, diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos vai nepietiekamas redzamības apstākļos velosipēdam priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē — sarkanas gaismas lukturim.

165. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītājiem — arī pa ietvi.

Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šajā punktā, kā arī šo noteikumu 162. un 164.punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

166. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un mopēdu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

167. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma velosipēdu un mopēdu vadītājiem atļauts tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

168. Nogriežoties pa kreisi krustojumā, velosipēdu vai mopēdu vadītājiem brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, iepriekš pārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un dodot ceļu tajā pašā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka.

169. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:

169.1. braukt, neturot stūri;

169.2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

169.3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

169.4. vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

169.5. vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

169.6. braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš;

169.7. vilkt velosipēdus vai mopēdus, kā arī citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam;

169.8. braukt ar mopēdu bez aizsargķiveres vai ar neaizsprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu, kā arī vest ar mopēdu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu.

Bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem atļauts pārvadāt tikai pilngadīgām personām.

XXIII. Papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem

170. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem.

171. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa ceļa nomali; ja tās nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, — pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai.

Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

172. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē — sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

173. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u.tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

174. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganāmpulkus, aizliegts:

174.1. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām;

174.2. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

174.3. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešams tos šķērsot.

XXIV. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums

175. Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija, tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvo aktu prasībām, kuriem ir veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Valsts tehniskā apskate jāveic piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

176. Mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju tehniskajam stāvoklim un to aprīkojumam jāatbilst prasībām, kādas savas kompetences ietvaros noteicis satiksmes ministrs, bet traktortehnikas un tās piekabju tehniskajam stāvoklim jāatbilst prasībām, kādas savas kompetences ietvaros noteicis zemkopības ministrs.

177. Trolejbusu, tramvaju un to piekabju tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

178. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir šādi bojājumi:

178.1. diennakts tumšajā laikā nedeg:

178.1.1. kāds no tuvās gaismas lukturiem;

178.1.2. neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem;

178.1.3. neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

178.1.4. neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

178.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg:

178.2.1. kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem;

178.2.2. neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem;

178.2.3. neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

178.2.4. neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

178.3. diennakts gaišajā laikā nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

178.4. lietus vai snigšanas laikā vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;

178.5. stūres iekārtas bojājumi neļauj vadītājam izdarīt manevru;

178.6. darba bremžu sistēma vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;

178.7. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu.

Ja transportlīdzeklim ir šo noteikumu 178.1.1. vai 178.2.1.apakšpunktā minētais bojājums (izņemot gadījumus, kad diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi), tā vadītājam atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju.

Ja transportlīdzeklim ir šo noteikumu 178.1.2., 178.1.3., 178.1.4., 178.2.2., 178.2.3., 178.2.4. vai 178.3.apakšpunktā minētais bojājums, tā vadītājam atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

179. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam transportlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 139.punktā minētajām prasībām.

180. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem jābūt aprīkotiem ar:

180.1. avārijas zīmi;

180.2. medicīnisko aptieciņu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 25 sēdvietas, — ar divām aptieciņām);

180.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem ar pilnu masu virs 5 t — ar diviem aparātiem);

180.4. konstrukcijā paredzētajām drošības jostām.

Šajā apakšpunktā minētā prasība attiecas uz automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuri izgatavoti pēc 1987.gada 31.decembra.

181. Motocikliem ar blakusvāģi jābūt aprīkotiem ar avārijas zīmi un medicīnisko aptieciņu.

182. Laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos.

Laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts braukt ar automobiļiem un autobusiem, kuriem ir riepas ar radzēm.

183. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:

183.1. spoguļstikliem;

183.2. ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

183.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u.tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar šo noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti noteiktiem transportlīdzekļiem (operatīvajiem transportlīdzekļiem, taksometriem u.tml.) un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

XXV. Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes

184. Ceļu satiksmē iesaistītie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes piecu dienu laikā no to iegādes vai ievešanas brīža jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehnika un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Piecu dienu laikā jāveic šo transportlīdzekļu pārreģistrācija, ja mainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem vai datiem par īpašnieku.

No ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktortehnika un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

Mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs savas kompetences ietvaros, bet traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas kārtību — zemkopības ministrs savas kompetences ietvaros.

185. Latvijā nereģistrē transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi.

Šī prasība neattiecas uz Latvijas pasta transportlīdzekļiem un no ārvalstīm uz laiku ievestajiem transportlīdzekļiem, kā arī uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā līdz 1996.gada 1.jūlijam.

186. Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti — piekabes (kompresori, ģeneratori, celtnieku dzīvojamie vagoniņi u.tml.), kuru pamatfunkcija nav saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē un kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti īslaicīgai pārvietošanai pa ceļiem.

Tehnoloģiskā agregāta — piekabes īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā pārvietošanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.

187. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm jāatbilst valsts standarta LVS 20–92 prasībām, bet traktortehnikas un tās piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm — valsts standarta LVS 83:1997 prasībām. Numura zīmēm jāatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās. Stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transportlīdzekļa ārējās apgaismes ierīces, — vismaz no 20 m attāluma.

Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmes aizsegt ar aizsargmateriāliem.

Bez numura zīmēm atļauts braukt uz transportlīdzekļa reģistrācijas vietu šo noteikumu 184.punktā noteiktajā termiņā.

188. Uz tramvajiem un trolejbusiem jābūt uzkrāsotiem reģistrācijas numuriem.

XXVI. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

189. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk — pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt.

Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

190. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei — 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (6.pielikuma 1.punkts).

191. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir riepas ar radzēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei — baltam vienādmalu trīsstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm — atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums — 1/10 no malas garuma), uz kura attēlots melns riepas fragments ar trijām izvirzītām radzēm (6.pielikuma 2.punkts).

192. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums — 1/10 no malas garuma) un 121.ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (6.pielikuma 3.punkts).

193. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēloti trīs melni apļi (diametrs 40 mm), kas veido vienādmalu trīsstūri ar lejup vērstu virsotni (6.pielikuma 4.punkts).

194. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei — baltam vienādmalu trīsstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm — atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums — 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (6.pielikuma 6.punkts).

Izgaismota pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

Automobiļiem, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, pazīšanas zīmes atļauts piestiprināt tikai iekšpusē pie priekšējā un aizmugures stikla.

Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

195. Automobiļiem, kuru vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu 72.punktā, transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei — 323.ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm — atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums — 1/10 no diametra garuma) (6.pielikuma 7.punkts).

196. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu 154.punktā norādītajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (6.pielikuma 8.punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos — ar gaismas atstarotājiem vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē — baltiem, aizmugurē — sarkaniem, sānos — oranžiem (dzelteniem).

197. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei — oranžam taisnstūrim (malu garums 400 — 300 mm) ar melnu 15 mm platu apmali, uz kura var būt norādīts bīstamības numurs un attiecīgās vielas identifikācijas numurs (6.pielikuma 9.punkts).

198. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus — seglu vilcējus), posmainajiem un tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm — taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (6.pielikuma 10.punkts).

Pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala — ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam — no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.

199. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm — dzelteniem gaismu atstarojošiem taisnstūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu 198.punktā minētajām prasībām (6.pielikuma 11.punkts).

200. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei — sarkanam fluorescējošam vienādmalu trīsstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trīsstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (6.pielikuma 12.punkts).

201. Automobiļiem, kurus vada I, II vai III grupas invalīdi, priekšā un aizmugurē atļauts piestiprināt vadītāja invalīda pazīšanas zīmi — dzeltenu kvadrātu (malas garums 150 mm), uz kura attēlots 837.papildzīmes simbols (6.pielikuma 5.punkts).

202. Avārijas zīmei (6.pielikuma 13.punkts) jāatbilst valsts standarta prasībām.

XXVII. Ceļa zīmes un to raksturojums

203. Ceļa zīmes (turpmāk — zīmes) (3.pielikums) izgatavojamas un uzstādāmas atbilstoši valsts standarta LVS 77:1996 prasībām.

204. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas uz pārvietojama statīva, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības.

1. Brīdinājuma zīmes

205. Brīdinājuma zīmes brīdina vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, vadītājam jārīkojas atbilstoši apstākļiem. Brīdinājuma zīmes ir šādas:

205.1. 101.zīme "Vienādas nozīmes ceļu krustojums";

205.2. 102.zīme "Krustojums, kur brauc pa loku";

205.3. 103. un 104.zīme "Bīstams pagrieziens". Ceļa pagrieziens (103.zīme — pa labi; 104.zīme — pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml.;

205.4. 105. un 106.zīme "Bīstami pagriezieni". Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105.zīme — pirmais pagrieziens pa labi; 106.zīme — pirmais pagrieziens pa kreisi);

205.5. 107., 108. un 109.zīme "Ceļa sašaurinājums" (107.zīme — no abām pusēm; 108.zīme — no labās puses; 109.zīme — no kreisās puses);

205.6. 110.zīme "Stāvs lejupceļš";

205.7. 111.zīme "Stāvs augšupceļš";

205.8. 112.zīme "Nelīdzens ceļš". Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa un tilta salaiduma vietas u.tml.);

205.9. 113.zīme "Nelīdzens ceļš (slieksnis)". Ceļa posms, kur uz brauktuves izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai;

205.10. 114.zīme "Ceļa seguma maiņa". Beidzas ceļa posms ar asfaltbetona vai cementbetona u.tml. segumu;

205.11. 115.zīme "Slidens ceļš";

205.12. 116.zīme "Uzbērta grants vai šķembas". Ceļa posms, kurā no riteņu apakšas var tikt izsviesta grants, šķembas u.tml. materiāli;

205.13. 117.zīme "Akmeņu nogruvumi". Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi;

205.14. 118.zīme "Uz ceļa strādā";

205.15. 119.zīme "Ceļš ar bīstamām nomalēm";

205.16. 120.zīme "Gājēju pāreja". Gājēju pāreja apzīmēta ar 530. un 531.zīmi;

205.17. 121.zīme "Bērni". Ceļa posms bērnu iestādes tuvumā, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni;

205.18. 122.zīme "Divvirzienu satiksme". Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur ceļu satiksme notiek abos virzienos;

205.19. 123.zīme "Satiksmi regulē luksofors". Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur ceļu satiksmi regulē luksofors;

205.20. 124.zīme "Mājdzīvnieki";

205.21. 125.zīme "Savvaļas dzīvnieki";

205.22. 126.zīme "Paceļams tilts". Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve;

205.23. 127.zīme "Krastmala". Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu;

205.24. 128.zīme "Sānvējš";

205.25. 129.zīme "Zemu lidojošas lidmašīnas";

205.26. 130.zīme "Krustojums ar velosipēdu ceļu";

205.27. 131.zīme "Tramvaja sliežu šķērsošana";

205.28. 132.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru";

205.29. 133.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras";

205.30. 134.zīme "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar vienu sliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera;

205.31. 135.zīme "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera;

205.32. 136., 137., 138., 139., 140. un 141.zīme "Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve". Papildu brīdinājums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām;

205.33. 142.zīme "Bīstami". Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm.

206. Ārpus apdzīvotām vietām 101.(133. un 142.zīmi uzstāda 150 līdz 200 m pirms bīstamā ceļa posma, bet apdzīvotās vietās — 50 līdz 60 m pirms tā. Ja nepieciešams, zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801.zīmi.

207. Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133.zīme tiek uzstādīta atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118.zīmi var uzstādīt tieši ceļa darbu vietas sākumā.

208. 118.zīmi (bez 801.zīmes) var uzstādīt 10(15 m pirms ceļa darbu vietas, ja šie darbi ir īslaicīgi.

209. 113.zīme var nebūt uzstādīta dzīvojamās zonās, kā arī vietās, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h.

210. 134. un 135.zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

211. Ja stāvs lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. vai 111.zīmi var uzstādīt pirms otrā vai tam sekojošā lejupceļa vai augšupceļa sākuma attālumā, ko norāda ar 801.papildzīmi.

212. 136., 138. un 140.zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141.zīmi — kreisajā pusē. 136. un 137.zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133.zīmi; 140. un 141.zīmi — ar otro 132. vai 133.zīmi. 138. un 139.zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132.zīmi vai pirmo un otro 133.zīmi.

2. Priekšrocības zīmes

213. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas:

213.1. 201.zīme "Galvenais ceļš". Ceļš, pa kuru braucot ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus;

213.2. 202.zīme "Galvenā ceļa beigas";

213.3. 203., 204. un 205.zīme "Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu" (203.zīme — no abām pusēm; 204.zīme — no labās puses; 205.zīme — no kreisās puses). Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150(200 m attālumā no krustojuma;

213.4. 206.zīme "Dodiet ceļu". Vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu; ja papildus uzstādīta 840.zīme, — jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu šajā gadījumā ir priekšroka;

213.5. 207.zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts". Aizliegts braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli tieši pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, — tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas. Vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu; ja papildus uzstādīta 840.zīme — jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu šajā gadījumā ir priekšroka. 207.zīmi var uzstādīt arī pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi apstādina ar barjeru vai citādi. Šajā gadījumā vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, — tieši pirms zīmes;

213.6. 208.zīme "Priekšroka pretim braucošajiem". Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretim braukšanu. Vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā;

213.7. 209.zīme "Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem". Šaurs ceļa posms, pa kuru braucot vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

3. Aizlieguma zīmes

214. Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:

214.1. 301.zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem;

214.2. 302.zīme "Braukt aizliegts". Aizliegts braukt jebkādiem transportlīdzekļiem;

214.3. 303.zīme "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts";

214.4. 304.zīme "Motocikliem braukt aizliegts". Aizliegts braukt motocikliem, tricikliem un kvadricikliem;

214.5. 305.zīme "Velosipēdiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt velosipēdiem un mopēdiem;

214.6. 306.zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un kravas automobiļiem ar piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai;

214.7. 307.zīme "Ar piekabi braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transportlīdzekli;

214.8. 308.zīme "Traktoriem braukt aizliegts". Aizliegts braukt traktortehnikai;

214.9. 309.zīme "Gājējiem iet aizliegts";

214.10. 310.zīme "Platuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto;

214.11. 311.zīme "Augstuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto;

214.12. 312.zīme "Masas ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto;

214.13. 313.zīme "Ass slodzes ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto;

214.14. 314.zīme "Garuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto;

214.15. 315.zīme "Nogriezties pa labi aizliegts";

214.16. 316.zīme "Nogriezties pa kreisi aizliegts";

214.17. 317.zīme "Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts";

214.18. 318.zīme "Minimālās distances ierobežojums". Distance starp braucošiem transportlīdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto;

214.19. 319.zīme "Apdzīt aizliegts". Aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un transportlīdzekļu sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h;

214.20. 320.zīme "Apdzīšanas aizliegums beidzas";

214.21. 321.zīme "Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts". Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un transportlīdzekļu sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus;

214.22. 322.zīme "Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas";

214.23. 323.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums". Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto;

214.24. 324.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas";

214.25. 325.zīme "Skaņas signālu lietot aizliegts";

214.26. 326.zīme "Apstāties aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt;

214.27. 327.zīme "Stāvēt aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt;

214.28. 328.zīme "Nepāra datumos stāvēt aizliegts";

214.29. 329.zīme "Pāra datumos stāvēt aizliegts";

214.30. 330.zīme "Visi ierobežojumi beidzas". Vienlaikus apzīmē 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonas beigas;

214.31. 331.zīme "Muita". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) darbinieks;

214.32. 332.zīme "Policija". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks. Šī zīme tiek izmantota gadījumos, kad policija uz ceļiem veic pārbaudes (arī masveida);

214.33. 333.zīme "Tālāk braukt bīstami". Aizliegts tālāk braukt visiem (bez izņēmuma) transportlīdzekļiem ceļu satiksmes negadījuma, avārijas u.tml. dēļ;

214.34. 334.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts".

215. Ja 328. un 329.zīmes attiecīgi uzstādītas vienā un otrā ceļa pusē, tad laikposmā no plkst.19.00 līdz 21.00 transportlīdzekļi, kam nākamajā dienā būs aizliegts stāvēt attiecīgajā ceļa pusē, jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

216. 301., 302., 303., 315., 316., 317. un 326.zīmes darbība neattiecas uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem.

217. 302., 303., 304., 306. 307. un 308.zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu, un speciālajiem transportlīdzekļiem, kas brauc veikt darbus zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303.zīmes darbība neattiecas arī uz vieglajiem automobiļiem, mikroautobusiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri, bet 304. un 305.zīmes darbība neattiecas arī uz to transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kas šajā zonā dzīvo vai strādā.

218. 302. un 327.zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kurus vada I, II vai III grupas invalīds (automobiļiem jābūt piestiprinātai vadītāja invalīda pazīšanas zīmei) un uz automobiļiem, kuru pasažieri ir I, II vai III grupas invalīdi.

219. 315. un 316.zīmes darbība attiecas uz to brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīmes uzstādītas.

220. 326.zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros — vieglajos automobiļos — vai izkāpšana no tiem, kā arī I, II vai III grupas invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos vai izkāpšana no tiem.

221. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā.

222. 309., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta.

223. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes; apdzīvotās vietās, ja krustojuma nav, — līdz apdzīvotās vietas beigām, bet, ja 323.zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, — līdz apdzīvotās vietas sākumam. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas, un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes.

224. Zīmju darbības zonu var samazināt:

224.1. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmei — uzstādot 330. vai 803.zīmi;

224.2. 319., 321. un 323.zīmei — uzstādot attiecīgi 320., 322. vai 324.zīmi;

224.3. 323.zīmei — uzstādot 323.zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu;

224.4. 326., 327., 328. un 329.zīmei — darbības zonā atkārtoti uzstādot 326., 327., 328. vai 329.zīmi kopā ar 808.zīmi. 326.zīmi var lietot kopā ar 943.ceļa apzīmējumu, bet 327.zīmi — ar 944.ceļa apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas uz brauktuves un ietves ierīkota un ar 532. vai 533.zīmi apzīmēta stāvvieta.

4. Rīkojuma zīmes

225. Rīkojuma zīmes ir šādas:

225.1. 401.zīme "Braukt taisni";

225.2. 402.zīme "Braukt pa labi";

225.3. 403.zīme "Braukt pa kreisi";

225.4. 404.zīme "Braukt taisni vai pa labi";

225.5. 405.zīme "Braukt taisni vai pa kreisi";

225.6. 406.zīme "Braukt pa labi vai pa kreisi";

225.7. 407.zīme "Braukt pa labi";

225.8. 408.zīme "Braukt pa kreisi";

225.9. 409.zīme "Braukt pa loku";

225.10. 410.zīme "Šķērsli apbraukt pa labo pusi";

225.11. 411.zīme "Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi";

225.12. 412.zīme "Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi";

225.13. 413.zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem;

225.14. 414.zīme "Gājēju ceļš". Atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

225.15. 415.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem;

225.16. 416. un 417.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, bet pa otru pusi — pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam);

225.17. 418.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums". Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto;

225.18. 419.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums beidzas";

225.19. 420.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni";

225.20. 421.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi";

225.21. 422.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi".

226. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408. un 409.zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 401. 402., 403., 404., 405., 406., 407. un 408.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

227. 401., 402., 403., 404., 405. un 406.zīmes darbība neattiecas uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 420., 421. un 422.zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

228. Ja 401.zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās blakusteritorijās.

229. 407. un 408.zīme norāda, ka jānogriežas pirms šīs zīmes.

5. Norādījuma zīmes

230. Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

230.1. 501.zīme "Vienvirziena ceļš". Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transportlīdzekļiem vienā virzienā;

230.2. 502.zīme "Vienvirziena ceļa beigas";

230.3. 503. un 504.zīme "Izbraukšana uz vienvirziena ceļa". Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā — zīmē norādītajā — virzienā;

230.4. 505.zīme "Josla sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem". Josla, kas paredzēta tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu;

230.5. 506.zīme "Ceļš ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem". Ceļš, pa kuru sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu satiksme notiek pa speciāli atvēlētu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai;

230.6. 507.zīme "Ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem beigas";

230.7. 508. un 509.zīme "Izbraukšana uz ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem";

230.8. 510.zīme "Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un minimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi tajās;

230.9. 511.zīme "Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi tajās;

230.10. 512.zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā;

230.11. 513., 514., 515., 516. un 517.zīme "Braukšanas virzieni joslā". No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 512., 515. un 517.zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 513., 514., 515., 516. un 517.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

230.12. 518.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

230.13. 519.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 518.zīmi apzīmētas apdzīvotas vietas beigas;

230.14. 520.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā uz šī ceļa nav spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

230.15. 521.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 520.zīmi apzīmētas apdzīvotas vietas beigas;

230.16. 522.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi;

230.17. 523.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas";

230.18. 524.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zona". Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 524.zīmi;

230.19. 525.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas";

230.20. 526.zīme "Muitas zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību muitas zonās;

230.21. 527.zīme "Muitas zonas beigas";

230.22. 528.zīme "Dzīvojamā zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās;

230.23. 529.zīme "Dzīvojamās zonas beigas";

230.24. 530.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas;

230.25. 531.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas;

230.26. 532.zīme "Stāvvieta". Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā;

230.27. 533.zīme "Maksas stāvvieta". Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā;

230.28. 534.zīme "Autobusa un trolejbusa pietura";

230.29. 535.zīme "Tramvaja pietura";

230.30. 536.zīme "Vieglo taksometru stāvvieta";

230.31. 537.zīme "Kravas taksometru stāvvieta";

230.32. 538.zīme "Taksobusu stāvvieta". Ar šo zīmi apzīmē arī maršruta taksometru stāvvietu;

230.33. 539.zīme "Tunelis";

230.34. 540.zīme "Tuneļa beigas";

230.35. 541.zīme "Apstāšanās vieta". Vieta, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

230.36. 542.zīme "Pierobežas sākums";

230.37. 543.zīme "Pierobežas beigas";

230.38. 544.zīme "Pierobežas joslas sākums";

230.39. 545.zīme "Pierobežas joslas beigas";

230.40. 546.zīme "Robežkontroles punkts";

230.41. 547.zīme "Robežpārejas punkts".

231. 536. un 537.zīmes apakšdaļā ar ciparu var tikt norādīts taksometru skaits, kādam vienlaikus atļauts atrasties stāvvietā.

232. 542. un 544.zīme norāda vietu, no kuras sākot stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

233. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu ar 522.zīmi apzīmētajā teritorijā.

6. Servisa zīmes

234. Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu. Servisa zīmes ir šādas:

234.1. 601.zīme "Medicīniskās palīdzības punkts";

234.2. 602.zīme "Slimnīca";

234.3. 603. un 604.zīme "Degvielas uzpildes stacija". 604.zīme norāda, ka stacijā var iegādāties arī benzīnu (neetilēto), kurš nesatur indīgus savienojumus;

234.4. 605.zīme "Tehniskās apkopes punkts";

234.5. 606.zīme "Automobiļu mazgātava";

234.6. 607.zīme "Telefons";

234.7. 608.zīme "Restorāns";

234.8. 609.zīme "Kafejnīca";

234.9. 610.zīme "Viesnīca vai motelis";

234.10. 611.zīme "Jauniešu tūristu mītne";

234.11. 612.zīme "Kempings";

234.12. 613.zīme "Kempingpiekabju stāvvieta";

234.13. 614.zīme "Kempings un kempingpiekabju stāvvieta";

234.14. 615.zīme "Atpūtas vieta";

234.15. 616.zīme "Gājēju maršruta sākums";

234.16. 617.zīme "Tualete";

234.17. 618.zīme "Peldvieta vai peldbaseins";

234.18. 619.zīme "Informācijas punkts";

234.19. 620.zīme "Policija";

234.20. 621.zīme "Ceļu policija";

234.21. 622.zīme "Pasts";

234.22. 623.zīme "Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai";

234.23. 624.zīme "Lidosta";

234.24. 625.zīme "Autoosta";

234.25. 626.zīme "Dzelzceļa stacija";

234.26. 627.zīme "Jūras pasažieru stacija";

234.27. 628.zīme "Prāmis";

234.28. 629.zīme "Kravas osta";

234.29. 630.zīme "Informācijas bloks". Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet.

235. Ar 613. vai 614.zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automobiļus vasarnīcas (kemperus).

236. Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz attiecīgajam objektam, kā arī attiecīgo objektu nosaukumi.

7. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

237. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes ir šādas:

237.1. 701. un 702.zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702.zīmes var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par ceļu satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam;

237.2. 703.zīme "Virzienu rādītājs". Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz apdzīvotām vietām un citiem objektiem;

237.3. 704., 705. un 706.zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz apdzīvotai vietai vai citam objektam;

237.4. 707.zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (km) līdz maršrutā esošajām apdzīvotajām vietām;

237.5. 708.zīme "Ūdensšķēršļa nosaukums". Upes, kanāla, ezera u.tml. ūdensšķēršļa, kuru šķērso ceļš, nosaukums;

237.6. 709.zīme "Braukšanas shēma". Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā;

237.7. 710.zīme "Strupceļš". Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt;

237.8. 711. un 712.zīme "Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam";

237.9. 713. un 714.zīme "Joslas sākums". Bremzēšanas, augšupceļa u.tml. joslas sākums;

237.10. 715. un 716.zīme "Joslas beigas". Ieskrējiena, augšupceļa u.tml. joslas beigas;

237.11. 717., 718. un 719.zīme "Braukšanas virzieni joslās";

237.12. 720. un 721.zīme "Joslas piekļaušanās pamatjoslām";

237.13. 722.zīme "Apgriešanās vieta". Nogriezties pa kreisi aizliegts;

237.14. 723.zīme "Satiksmes ierobežojumi Latvijā". Zīmes apakšdaļā norādīts, ka diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem u.c. ierobežojumi;

237.15. 724.zīme "Ieteicamais ātrums". Ātrums, ar kādu ieteicams braukt noteiktā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam, bet, ja 724.zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums;

237.16. 725., 726. un 727.zīme "Kravas automobiļu braukšanas virziens". Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem, to sastāviem un traktortehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamajiem virzieniem;

237.17. 728.zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja";

237.18. 729.zīme "Apbraukšanas ceļa shēma". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas maršruts;

237.19. 730., 731. un 732.zīme "Apbraukšanas ceļa virziens". Uz laiku ceļa satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas virziens;

237.20. 733.zīme "Apbraukšanas ceļa beigas";

237.21. 734., 734A un 735.zīme "Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta brauktuves posma vai braukšanas joslas apbraukšanas virziens;

237.22. 736.zīme "Kilometru rādītājs". Attālums (km) no ceļa sākuma;

237.23. 737.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmas ceļam (maršrutam).

237.24. 738.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam;

237.25. 739.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas 1.šķiras valsts autoceļam;

237.26. 740., 741. un 742.zīme "Ceļa numurs un virziens". Zīmes fons norāda ceļa piederību pie attiecīgas šķiras autoceļa;

237.27. 743.zīme "Maiņvirziena satiksme". Tāda ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

237.28. 744.zīme "Maiņvirziena satiksmes beigas". Tāda ceļa posma beigas, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

237.29. 745.zīme "Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme". Izbraukšana uz ceļa, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

237.30. 746.zīme "Valsts nosaukums";

237.31. 747.zīme "Administratīvi teritoriālās vienības nosaukums".

238. 701., 702., 703., 704., 705. un 706.zīmes (ja tā uzstādīta apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītais objekts atrodas ārpus attiecīgās apdzīvotās vietas, bet baltais fons (, ka norādītais objekts atrodas attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

8. Papildzīmes

239. Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Papildzīmes ir šādas:

239.1. 801.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā ceļu satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai;

239.2. 802.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no 206.zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207.zīme;

239.3. 803.papildzīme "Darbības zona". Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmes darbības zonu, kā arī 532., 533. un 724.zīmes darbības zonu;

239.4. 804., 805. un 806.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u.tml. ir aizliegta;

239.5. 807.papildzīme "Darbības zona". Informē vadītāju, ka viņš atrodas 326., 327., 328. vai 329.zīmes darbības zonā;

239.6. 808.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonas beigas;

239.7. 809.papildzīme "Darbības virziens";

239.8. 810.papildzīme "Darbības virzieni";

239.9. 811.papildzīme "Darbības virziens";

239.10. 812.papildzīme "Braukšanas josla". Norāda braukšanas joslu, uz kuru attiecas zīmes darbība;

239.11. 813., 814., 815., 816., 817., 818. un 819.papildzīme "Transportlīdzekļa veids". Norāda transportlīdzekļa veidu, uz kuru attiecas zīmes darbība. 813.papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem (arī uz kravas automobiļiem ar piekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t. 815.papildzīme attiecas uz vieglajiem automobiļiem, kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t. 818.papildzīme attiecas arī uz tricikliem un kvadricikliem. 819.papildzīme attiecas arī uz mopēdiem;

239.12. 820.papildzīme "Darbdienās";

239.13. 821.papildzīme "Sestdienās, svētdienās un svētku dienās";

239.14. 822.papildzīme "Darbības laiks". Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

239.15. 823. un 824.papildzīme "Darbības laiks". Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

239.16. 825., 826., 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme "Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā". 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 825. un 826.papildzīme — arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās;

239.17. 833.papildzīme "Stāvēšanas ilgums". Šo papildzīmi lieto kopā ar 532.zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā;

239.18. 834.papildzīme "Automobiļu apskates vieta". Norāda, ka ir ierīkota estakāde vai remontbedre automobiļu apskatei;

239.19. 835.papildzīme "Pilnas masas ierobežojums". Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto;

239.20. 836.papildzīme "Neredzīgi gājēji". Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji;

239.21. 837.papildzīme "Invalīdiem". Norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar vadītāja invalīda pazīšanas zīmi saskaņā ar šo noteikumu 201.punktā minētajām prasībām;

239.22. 838.papildzīme "Mitrs segums". Norāda, ka zīme attiecas uz laikposmu, kad brauktuves segums ir mitrs;

239.23. 839.papildzīme "Slidens segums". Norāda, ka priekšā ir slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu;

239.24. 840.papildzīme "Galvenā ceļa virziens". Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā;

239.25. 841.papildzīme "Strādā autoevakuators". Papildzīmi uzstāda kopā ar 326., 327., 328. un 329.zīmi, kā arī bez tās vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt vai izbraukt no pagalmiem u.tml. vietām;

239.26. 842.papildzīme "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām, norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu u.tml.);

239.27. 843.papildzīme "Nelīdzens ceļš (slieksnis)". Norāda, ka gājēju pāreja ierīkota uz mākslīga paaugstinājuma braukšanas ātruma samazināšanai.

240. 809., 810. un 811.papildzīme norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus vai braukšanas virzienu uz stāvvietu, kas apzīmēta ar 532. vai 533.zīmi un atrodas ceļa tiešā tuvumā.

241. 820. un 821.papildzīme norāda dienas, kurās zīme ir spēkā.

242. Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 841.papildzīmi, ja tā uzstādīta bez pamatzīmes. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, ceļa nomales vai ietves, 807., 808. un 840.papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

XXVIII. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

243. Ceļa apzīmējumi (4.pielikums) izgatavojami, uzstādāmi un lietojami atbilstoši valsts standartu LVS 85:1997 un LVS 93:1998 prasībām.

1. Vertikālie apzīmējumi

244. Vertikālie apzīmējumi uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa darbu vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī par orientēšanās līdzekļiem. Vertikālie apzīmējumi ir šādi:

244.1. 901., 902., 903. un 904.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml., braukšanas virzienu trīsvirzienu krustojumos un ceļa darbu vietas apbraukšanas virzienu;

244.2. 905.ceļa apzīmējums apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.);

244.3. 906. un 907.ceļa apzīmējums apzīmē pa kreiso pusi (906.ceļa apzīmējums) un pa labo pusi (907.ceļa apzīmējums) apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u.tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem;

244.4. 908., 909., 910., 911., 912. un 913.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu vietas (908. un 910.ceļa apzīmējums — pa kreiso pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 909. un 911.ceļa apzīmējums — pa labo pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 912.ceļa apzīmējums — tālākā braukšana aizliegta; 913.ceļa apzīmējums — īslaicīgu ceļa darbu vietas);

244.5. 914. un 915.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u.tml.), kas var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem un kas apbraucami pa kreiso pusi (914.ceļa apzīmējums) vai pa labo pusi (915.ceļa apzīmējums);

244.6. 916.ceļa apzīmējums apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu;

244.7. 917. un 918.ceļa apzīmējums apzīmē signālstabiņus (917.ceļa apzīmējums — ceļa labajā pusē; 918.ceļa apzīmējums — ceļa kreisajā pusē).

245. Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas u.tml.), 917. un 918.ceļa apzīmējuma — signālstabiņa — apzīmējums var būt dzeltenā krāsā uz melna fona.

2. Horizontālie apzīmējumi

246. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:

246.1. 920.ceļa apzīmējums — nepārtraukta līnija — sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas; apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt; atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai;

246.2. 921.ceļa apzīmējums — dubulta nepārtraukta līnija — sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām;

246.3. 922.ceļa apzīmējums — pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, — sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām; apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā;

246.4. 923.ceļa apzīmējums — pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, — sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920., 921. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai;

246.5. 924.ceļa apzīmējums — pārtraukta līnija, kurai svītru garums divas reizes pārsniedz atstarpes starp tām, — apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties un stāvēt;

246.6. 925.ceļa apzīmējums — pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, — apzīmē braukšanas joslas krustojuma robežās;

246.7. 926.ceļa apzīmējums — plata pārtraukta līnija — apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu, vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturu un pamatjoslu;

246.8. 927.ceļa apzīmējums — dubulta pārtraukta līnija — apzīmē robežas braukšanas joslai, kurā braukšanas virziens var mainīties uz pretējo. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai tad, ja virs tās uzstādītajam šo noteikumu 39.punktā minētajam luksoforam iedegts signāls ar zaļu lejup vērstu bultu. Izbraukt no šīs joslas atļauts, tikai pārkārtojoties pa labi;

246.9. 928.ceļa apzīmējums — nepārtraukta līnija kopā ar 923.ceļa apzīmējumu — sadala pretējā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas augšupceļos vai lejupceļos; tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar vairākām braukšanas joslām vienā virzienā; apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u.tml. Šīs ceļa apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses;

246.10. 929.ceļa apzīmējums — plata nepārtraukta šķērslīnija — stoplīnija — norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207.zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

246.11. 930.ceļa apzīmējums — plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām — norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu;

246.12. 931.ceļa apzīmējums — vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas garenlīnijas — apzīmē neregulējamu gājēju pāreju;

246.13. 932.ceļa apzīmējums — divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas — apzīmē gājēju pāreju, kur ceļu satiksmi regulē luksofors, vai vietu, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš;

246.14. 933.ceļa apzīmējums — divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas — apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam — slieksnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;

246.15. 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts;

246.16. 937.ceļa apzīmējums norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.zīmi. Ceļa apzīmējumu ar strupceļa attēlu lieto, lai norādītu, ka krustojumam tuvākajā brauktuvē nogriezties aizliegts. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

246.17. 938.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107., 108. vai 109.zīmi;

246.18. 939.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 920. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas;

246.19. 940.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem;

246.20. 941.ceļa apzīmējums apzīmē velosipēdu ceļu;

246.21. 942.ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kura paredzēta transportlīdzekļiem, kas apzīmēti ar vadītāja invalīda pazīšanas zīmi;

246.22. 943.ceļa apzīmējums — nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326.zīmi;

246.23. 944.ceļa apzīmējums — pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmu, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi;

246.24. 945.ceļa apzīmējums apzīmē vietas, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts;

246.25. 946.ceļa apzīmējums apzīmē sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu;

246.26. 947.ceļa apzīmējums — nepārtraukta dzeltena līnija — pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u.tml. vietās. Sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas; apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas; apzīmē brauktuves posmus (piemēram, virzienu un drošības saliņas), kuros aizliegts iebraukt; apzīmē brauktuves malas. Šo ceļa apzīmējuma līniju šķērsot ir aizliegts;

246.27. 948.ceļa apzīmējums — pārtraukta dzeltena līnija — pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u.tml. vietās. Apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas.

247. Vadītājiem jāievēro ar 947. un 948.ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības arī tādos gadījumos, ja to prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

248. Ja, braucot pa joslu, kas apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu, vadītāja priekšā vairs nav šo noteikumu 39.punktā minētā luksofora vai tas ir izslēgts, vadītājam nekavējoties jāpārkārtojas pa labi.

249. 920. un 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot gadījumu, kad 920.ceļa apzīmējuma līnija lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas.

250. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas uz pārvietojama statīva, ir cita nozīme nekā ceļa apzīmējuma līnijām, vadītājam jāievēro pagaidu zīmes prasības.

XXIX. Noslēguma jautājumi

251. Ceļa īpašnieki (valdītāji) līdz 2003.gada 1.janvārim nomaina ceļa zīmes atbilstoši valsts standarta LVS 77:1996 prasībām.

252. Līdz pilnīgai jauno ceļa zīmju (LVS 77:1996) un ceļa apzīmējumu (LVS 85:1997 un LVS 93:1998) ieviešanai ir spēkā arī esošās ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi.

253. Normatīvie akti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumiem Nr.302 "Ceļu satiksmes noteikumi", ir spēkā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

254. Šo noteikumu 157.punkts attiecībā uz to, ka individuāli mācīt vadīt transportlīdzekli drīkst tādu personu, kurai ir izsniegta braukšanas mācību atļauja, piemērojams ar 2000.gada 1.aprīli.

255. Šo noteikumu 187.punkts attiecībā uz to, ka traktortehnikas un tās piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm jāatbilst valsts standarta LVS 83:1997 prasībām, piemērojams ar 2002.gada 1.janvāri.

256. Šo noteikumu 2.pielikuma 9.3.1.apakšpunkta spēkā stāšanās laiku nosaka Ministru kabinets. Līdz tam maksimāli pieļaujamā viena dzenošā tilta slodze ir 10 t.

257. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumus Nr.302 "Ceļu satiksmes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 164./165.nr.).

258. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.

 

Ministru prezidents V.Krištopans

  Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs

1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 19.janvāra
noteikumiem Nr.15

Vadītāja apliecību kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi

1. A1 - motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 cm3 un jauda nepārsniedz 11 kW (15 ZS).

2. A2 - motocikli, kuru motora jauda nepārsniedz 25 kW (34 ZS) vai 0,16 kW/kg (0,22 ZS/kg).

3. A - motocikli.

4. B1 - tricikli un kvadricikli.

5. B - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz 8 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg; B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šā savienojuma pilna masa nepārsniedz 3500 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu.

6. C1 - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 7500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg.

7. C - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg.

8. D1 - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuros sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz 8 vietas, bet nepārsniedz 16 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg.

9. D - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuros sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz 8 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg.

10. BE - B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šāds savienojums neietilpst B kategorijā.

11. C1E - C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu.

12. CE - C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg.

13. D1E - D1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu.

14. DE - D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg.

Piezīmes.

1. Pamatkategorijas A, B, C, D ietver arī atbilstošās apakškategorijas A1, A2, B1, C1, D1, t.i., ja vadītāja apliecībā atzīmēta kāda no pamatkategorijām - A, B, C vai D -, tad tās īpašniekam atļauts vadīt arī attiecīgajām apakškategorijām atbilstošus transportlīdzekļus (A1, A2, B1, C1 vai D1).

2. Personām, kurām ir tiesības vadīt A1, A2 vai A kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī B1 kategorijas transportlīdzekļus.

3. Personām, kurām ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 kategorijas transportlīdzekļus.

 

Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 19.janvāra
noteikumiem Nr.15

Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze

1.	Garums:
1.1.	mehāniskajiem transportlīdzekļiem	12 m
1.2.	piekabēm	12 m
1.3.	transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi	16,50 m
1.4.	transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi	18,75 m
1.5.	posmainajiem autobusiem	18 m
2.	Platums:
2.1.	visiem transportlīdzekļiem	2,55 m
2.2.	transportlīdzekļiem ar izotermisko virsbūvi	2,60 m
3.	Augstums	4 m
4.	Transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva pagrieziena rādiuss:
4.1.	iekšējais	5,30 m
4.2.	ārējais	12,50 m
5.	Attālums horizontālā plaknē no puspiekabes atbalsta - sakabes ierīces ass līdz puspiekabes pakaļējam bortam	12 m
6.	Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas priekšējā borta līdz piekabes pakaļējam bortam, atņemot attālumu no automobiļa pakaļējā borta līdz piekabes priekšējam bortam	15,65 m
7.	Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas priekšējā borta līdz piekabes pakaļējam bortam	16,40 m
8.	Faktiskā masa:
8.1.	divasu piekabēm	18 t
8.2.	trīsasu piekabēm	24 t
8.3.	transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un divasu piekabes:
8.3.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	36 t
8.3.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.4.	transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai trīsasu piekabes:
8.4.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	40 t
8.4.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.5.	transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes vai trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes:
8.5.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	40 t
8.5.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.6.	transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kuri ved 40 pēdu (12,2 m) ISO konteineru:
8.6.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	44 t
8.6.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.7.	transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un divasu puspiekabes:
8.7.1.	ja puspiekabes starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet nepārsniedz 1,8 m:
8.7.1.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	36 t
8.7.1.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.7.2.	ja puspiekabes starpasu attālums ir lielāks par 1,8 m:
8.7.2.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	36 t
8.7.2.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.7.3.	ja vilcēja faktiskā masa ir 18 t un puspiekabes faktiskā masa ir 20 t, un dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums:
8.7.3.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	38 t
8.7.3.2.	uz pārējiem autoceļiem	30 t
8.8.	divasu automobiļiem	18 t
8.9.	trīsasu automobiļiem	25 t
	ja trīsasu automobiļa dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t	26 t
8.10.	četrasu automobiļiem ar diviem stūrējamiem tiltiem, ja tā dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t	32 t
8.11.	trīsasu posmainajiem autobusiem	28 t
9.	Vienass tilta slodze
9.1.	dzītajam tiltam bez dubultriteņiem:
9.1.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	10 t
9.1.2.	uz pārējiem autoceļiem	6 t
9.2.	dzītajam tiltam ar dubultriteņiem:
9.2.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	10 t
9.2.2.	uz pārējiem autoceļiem	6 t
9.3.	dzenošajam tiltam:
9.3.1.	uz galvenajiem valsts autoceļiem	11,5 t
9.3.2.	uz pārējiem autoceļiem	6 t
10.	Divasu tilta slodze:
10.1.	mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir:
10.1.1.	mazāks par 1 m	11,5 t
10.1.2.	1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m	16 t
10.1.3.	1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m	18 t
	ja priekšējai asij ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums	19 t
10.2.	piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums ir:
10.2.1.	mazāks par 1 m	11 t
10.2.2.	1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m	16 t
10.2.3.	1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m	18 t
10.2.4.	1,8 m un lielāks	20 t
11.	Trīsasu tilta slodze piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums:
11.1.	nepārsniedz 1,3 m	21 t
11.2.	lielāks par 1,3 m, bet nepārsniedz 1,4 m	24 t

Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs

3.pielikums

Ceļa zīmes

Brīdinājuma zīmes

Brīdinājuma zīmes (turpinājums)

Priekšrocības zīmes

Aizlieguma zīmes

Rīkojuma zīmes

Norādījuma zīmes

Norādījuma zīmes (turpinājums)

Servisa zīmes

Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

Papildzīmes

4.pielikums

Ceļa apzīmējumi

Ceļa apzīmējumi

5.pielikums

Satiksmes regulēšanas luksofori

Satiksmes regulēšanas luksofori

6.pielikums

Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

7.pielikums

Latvijas Republikas galvenie un 1. šķiras autoceļi

Pilsētu apbraukšanas shēmas