Saprašanās memorands par TEN-T Prioritāro Projektu Nr.27 "Rail Baltica"

Polijas Republikas, Lietuvas Republikas, Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Somijas Republikas ministrijas, kas atbildīgas par transportu - turpmāk sauktas kā „Memoranda Līgumslēdzējas puses” vai „Līgumslēdzējas puses”

- ATSAUCOTIES uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29. aprīļa Lēmumā Nr. 884/2004EK par grozījumiem Lēmumā Nr.1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai „Rail Baltica” ietvertajiem projekta īstenošanas noteikumiem un ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu darbību, lai nodrošinātu vispārējo Eiropas interesi „Rail Baltica” projektā, koordinēšanas nozīmīgumu,

- APZINOTIES ziemeļu-dienvidu transporta infrastruktūras ass nozīmi ES dalībvalstu ekonomiskajai attīstībai un to integrācijai iekšējā tirgū, kā arī potenciālu izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai, ko „Rail Baltica” izbūve ierosinās,

- UZSVEROT faktu, ka projekta „Rail Baltica” īstenošana sekmēs Baltijas valstu dzelzceļa sistēmas atkal-savienošanu ar Poliju un pārējo Iekšējo Tirgu un, ka šāda būvniecība atvieglotu cilvēku un preču kustību visā Eiropas Savienībā,

- ATBALSTOT ilgtspējīga dzelzceļa transporta izmantošanas veicināšanu, kā arī atzīmējot katras Līgumslēdzējas puses ieguvumus, samazinot autoceļu sastrēgumus iesaistītajās valstīs, raugoties no drošības un vides aizsardzības aspekta,

- UZSKATOT, ka nesenā Īslandes vulkāna pelnu mākoņa krīze un no tās izrietošās problēmas gaisa satiksmē ir koncentrējusi uzmanību uz nepieciešamību uzlabot dzelzceļa savienojumus gan pasažieru, gan kravu satiksmei, gan starp Baltijas valstīm un ar pārējo Eiropu,

- ATZĪSTOT intermodalitātes un savstarpējās izmantojamības nozīmi projektā, uzsverot nepieciešamību attīstīt intermodālus terminālus visā koridora garumā, kas var radīt sinerģiju attīstības centieniem savienojot dažādus transporta centrus un arī uzsverot produktīvu, modernu un efektīvu riteņpāru sliežu platuma maiņas iekārtu nozīmi punktā, kur sastopas dažāda platuma sliedes (lai kur arī tas būtu), lai nodrošinātu efektīvu savstarpējo izmantojamību koridorā starp 1435 mm un 1520 mm platuma tīkliem

- ŅEMOT VĒRĀ, ka bez infrastruktūras uzlabošanas darbībām ir nepieciešams veikt organizatoriskas darbības uzlabotai koridora ekspluatācijai, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz Eiropas Savienības dzelzceļa liberalizācijas politika,

- APSVEROT, ka sanāksme Saragosā, kas tiek organizēta pašreizējā finanšu plānošanas perioda (2007-2013) vidū, sniedz lielisku iespēju atkārtoti novērtēt un no jauna koncentrēt uzmanību uz katras projekta Līgumslēdzējas puses saistībām,

DEKLARĒ, ka:

1. Igaunijas Republika apņemas pabeigt darbus saskaņā ar Eesti Raudtee Infrastruktūras investīciju plānu, kā saskaņots ar Igaunijas Republikas administrāciju un kas ir pievienots šā Memoranda I Pielikumā.

2.  Latvijas Republika apņemas līdz 2011. gada beigām pieņemt lēmumu sakarā ar darbu atsākšanu „Rail Baltica” koridorā, kā izklāstīts atliktajā TEN-T projektā 2007-LV-27060-P, kura lēmums ir pievienots šā Memoranda II Pielikumā.

3. Lietuvas Republika apņemas pabeigt darbus saskaņā ar Rīcības plānu, ko 2010. gada 12. maijā pieņēmusi valdība un kas ir pievienots šā Memoranda III Pielikumā.

4. Polijas Republika apņemas pabeigt savu saistību izpildi, kā norādīts lielo projektu indikatīvajā sarakstā, ko 2010. gada februārī prezentēja reģionālās attīstības ministrs (vadošā iestāde Polijā) un kas ir pievienots šā Memoranda IV Pielikumā.

5. Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika turpinās izstrādāt kopējo tehniski ekonomisko pamatojumu par Eiropas standarta platuma (1435 mm) jaunu dzelzceļa līniju Rail Baltica maršrutā, ar mērķi noteikt visizdevīgāko attīstības variantu.

6. Līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina/Rīga/Kauņa/Belostoka/Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi un, jebkurā gadījumā, strādās kopā, lai ieviestu vienas pieturas aģentūras - principu, lai tiktu nodrošināta efektīva mijiedarbība starp infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem visās Baltijas valstīs.

7. Līgumslēdzējas puses pilnībā atbalsta Baltijas metropoļu tīkla uzsākto iniciatīvu uzskatīt „Rail Baltica” kā attīstības stratēģiju – projekts 'Rail Baltica" Growth Corridor' vienos galvenās pilsētas gar maršrutu ciešā sadarbībā ES attīstības finansējuma izmantošanā.

8. Memoranda Līgumslēdzējas puses mudinās Eiropas Koordinatoru un Eiropas Komisiju turpināt centienus atbalstīt "Rail Baltica" projekta attīstību nākotnes Eiropas transporta finansēšanas ietvarā, lai veicinātu infrastruktūras modernizāciju un veicinātu satiksmes plūsmas "Rail Baltica" koridorā.

9. Šis saprašanās memorands ir spēkā, līdz kāda no Līgumslēdzējām pusēm tā darbību nepārtrauc, par to paziņojot rakstveidā.

Parakstīts Saragosā, 2010.gada 8.jūnijā piecos oriģināleksemplāros angļu valodā, visiem tekstiem ir vienāds spēks.

No Polijas Republikas Infrastruktūras ministrijas

………………………………………..

No Lietuvas Republikas Satiksmes un sakaru ministrijas

……………………………………….

No Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas

……………………………………….

No Igaunijas Republikas Ekonomisko sakaru un sakaru ministrijas

……………………………………..

No Somijas Republikas Satiksmes un sakaru ministrijas

………………………………………

Sīms Kallasa kungs, par transportu atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents, un Pāvels Teličkas kungs, Prioritārā Projekta Nr.27 "Rail Baltica" Eiropas koordinators, aicina parakstīt saprašanās memorandu, kā arī aicina piecas dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai garantētu projekta panākumus.

Eiropas Komisija turpinās atbalstīt savas kompetences un TEN-T politikas ietvaros "Rail Baltica" attīstību, tostarp ar aktīvu Pāvela Teličkas kunga, Prioritārā Projekta Nr.27 "Rail Baltica" Eiropas koordinatora, līdzdarbību.