• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 15.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.2010., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212073

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Vēl šajā numurā

18.06.2010., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 15.jūnijā

FM: Par valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas optimizāciju

Izpildot Ministru kabineta (MK) uzdevumus Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas ieviešanai, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir pārņēmusi pārvaldīšanā no citām valsts institūcijām 137 valsts nekustamos īpašumus.

Vienotās apsaimniekošanas koncepcija MK ir apstiprināta 2006.gada 9.maijā, un 15.jūnijā valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanas gaitu. Izpildot minēto koncepciju, ir veiktas arī vairākas citas darbības, lai optimizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Tāpat valdībā izskatīja arī informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas funkciju optimizācijai, kurā analizētas valsts institūcijas, kas veic nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Finanšu ministrijas apkopotā informācija par 2009.gada pirmo pusi liecina, ka valsts pārvaldē bija 48 institūcijas, tai skaitā 23 valsts aģentūras, 23 valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību un divas valsts akciju sabiedrības, kuras veica valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Nekustamo īpašumu sadalījums pa pārvaldītāju un apsaimniekotāju grupām

Nekustamo īpašumu

pārvaldītāju

un apsaimniekotāju

grupas

Skaits

Nekustamie

īpašumi

Zeme

Būves

Skaits

%

Platība

(tūkst. m2)

%

Platība

(tūkst. m2)

%

Institūcijas, kam ir

NĪ pārvaldīšanas

funkcijas,

17

4857

95,7

106584

92,5

2251

54,3

t.sk. Specializētās

Institūcijas

7

4829

95,2

103275

89,6

1909

46,0

Institūcijas, kam nav

NĪ pārvaldīšanas

funkcijas

31

216

4,3

8655

7,5

1897

45,7

Kopā:

48

5073

100

115239

100

4148

100

Kā liecina tabulas dati, specializētās institūcijas pārvalda un apsaimnieko lielāko nekustamo īpašumu daļu gan skaita (95,2% no kopējā nekustamo īpašumu skaita), gan platības ziņā – 89,6% no kopējās zemes platības un 46% no kopējās būvju platības.

Ņemot vērā specializēto institūciju iespēju investēt nekustamo īpašumu atjaunošanā vidēji vairāk līdzekļu, kā arī to, ka specializētām institūcijām ir viszemākie izdevumi telpu un teritoriju apkopšanai un komunikāciju tehniskai uzturēšanai, nepieciešams turpināt nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizāciju, pārņemot tos no iestādēm, kurām nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana nav pamatfunkcija, saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā noteikto.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā

Valdība 15.jūnija sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā””.

Līdz ar to kopējais pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums šim mērķim būs 3 999 999 lati. Šī summa vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vienam projektam ir ne vairāk kā 1 999 999 lati un ne mazāk kā 250 000 latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Finansējuma apjoma palielināšana dos iespēju uzlabot kultūras pieminekļu tehnisko stāvokli, ļaujot saglabāt un arī turpmāk nodrošināt objektu pieejamību sabiedrībai.

Aizsargājamo kultūras pieminekļu atjaunošana ir būtiska arī reģionu, kuros atrodas atjaunojamie kultūras pieminekļi, pievilcības uzlabošanai, tādējādi paaugstinot to iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Reģionu pievilcības palielināšanās mazinās darbaspēka aizplūšanu, kas pozitīvi ietekmēs reģiona uzņēmējus. Aktivitātes ietvaros tiks uzlabota arī kultūras pakalpojumu pieejamība.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes ietvaros tiek paredzēts atbalstīt tādus projekta iesniegumus, kuros būs skaidri pamatota atjaunojamā objekta nozīme plašu publisko funkciju veikšanā.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš noteikts no 2010.gada 21.jūnija līdz 2010.gada 21.jūlijam. Projektu iesniegumus KM varēs iesniegt:

• personīgi darba dienās no 8:30 – 12.00; 12:30 – 17:00, K.Valdemāra ielā 11a, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā (2.stāvā, 21.kabinetā);

• nosūtot pa pastu līdz projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām uz adresi: Kultūras ministrija, K.Valdemāra iela 11a, Rīga, LV–1364;

• elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu, sūtot uz elektroniskā pasta adresi pasts@km.gov.lv.

Projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un darbības plāna sagatavošanas metodiku kultūras mantojuma objektam var saņemt KM Eiropas Savienības fondu departamentā Rīgā, Antonijas ielā 9, 2.stāvā, vai lejupielādēt KM mājaslapas sadaļā “ES struktūrfondi”.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atbrīvošanu no valsts nodevas maksāšanas

Vienkāršojot administratīvās procedūras, kā arī novēršot situācijas, kurās viena valsts iestāde maksā valsts nodevu citai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) paredzēts atbrīvot no valsts nodevas maksāšanas civillietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā.

To paredz 15.jūnijā valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Atbilstoši izmaiņām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nebūs jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot prasības pieteikumus civillietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu, kā arī ar līdzekļu atgūšanu sakarā ar valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu piešķiršanu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Līdzekļi, kuri ietaupīsies, atbrīvojot VSAA no minētās nodevas samaksas, tiks novirzīti VSAA kārtējo izdevumu segšanai.

Šobrīd VSAA, iesniedzot prasības pieteikumus tiesā civillietās par valsts budžeta līdzekļu atgūšanu, maksā valsts nodevu trīs civillietu kategorijās:

1) atgūstot jebkuru pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensiju, pabalstu vai atlīdzību), kas pakalpojuma saņēmējam izmaksāts nepamatoti;

2) atgūstot regresa kārtībā no darba devējiem, kas vainojami darba negadījumos, līdzekļus par piešķirtajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem cietušajām personām;

3) atgūstot no apdrošinātājiem līdzekļus par piešķirtajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valsts sociālajiem pabalstiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Piemēram, lai iesniegtu tiesā prasības pieteikumus pret 11 apdrošinātājiem sakarā ar atteikumu atlīdzināt valsts budžetā izlietotās summas par 9,5 tūkstošiem latu, VSAA būtu jāmaksā 978,09 latu valsts nodeva.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par ētikas regulējumu ministriem, kas nodarbojas ar politisko darbību

Ministru kabinets 15.jūnijā nolēma apstiprināt uz ministriem attiecināmo regulējumu saistībā ar Ētikas vadlīniju projektu valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kuras iesaistās politiskajā darbībā. Projektu izstrādājusi Tieslietu ministrija.

Politisko partiju finansēšanas koncepcija nosaka, ka nepieciešams izstrādāt minētās vadlīnijas, kas nošķirtu šo amatpersonu amata pildīšanu no to politiskās darbības un novērstu valsts un pašvaldību resursu nepamatotu izmantošanu partijiskiem mērķiem.

Kā teikts vadlīnijās, ministrs nedrīkst valsts pārvaldes resursus izmantot politiskās partijas vai ministra personīgiem mērķiem, piemēram, partijas darbības nodrošināšanai vai priekšvēlēšanu aģitācijai, izņemot, ja normatīvie akti to tieši atļauj. Ministrs arī nedrīkst uzdot pārvaldes amatpersonai gatavot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, izstrādāt partijas priekšvēlēšanu programmu vai aprēķināt tās ieviešanas izdevumus, rakstīt atbildes uz vēlētāju jautājumiem partijai.

Turklāt paredzēts, ka ministrs nedrīkst no valsts pārvaldes budžeta līdzekļiem apmaksāto darba laiku izmantot partijas darbības vai priekšvēlēšanu aģitācijas organizēšanai.

Ministram ir jāievēro pārvaldes politiskās neitralitātes princips, kas nozīmē: ministrs nedrīkst iesaistīt pārvaldes amatpersonu tādās attiecībās, kas varētu radīt šaubas par pārvaldes amatpersonas spēju efektīvi un objektīvi pildīt pārvaldes uzdevumus.

Lai tiktu izpildīts Politisko partiju finansēšanas koncepcijā paredzētais attiecībā uz pārējām valsts pārvaldes amatpersonām, regulējums būtu iekļaujams šobrīd KNAB sagatavošanā esošajā valsts pārvaldē nodarbināto ētikas kodeksā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par atbalsta apjoma palielināšanu investīcijām akvakultūras uzņēmumos

Valdība 15.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.240 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”””.

Grozījumi dokumentā paredz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītiem akvakultūras nozares uzņēmumiem maksimālo attiecināmo izmaksu summu palielināt līdz diviem miljoniem latu. Izmaksu summa palielināta, lai varētu izmantot inovatīvākas ražošanas tehnoloģijas un ražot augstvērtīgāku akvakultūras dzīvnieku produkciju.

Tāpat normatīvajā aktā precizētas prasības atbalsta pretendentam, paredzot, ka uz maksimālo atbalsta apjomu var pretendēt tikai atzītie akvakultūras nozares uzņēmumi.

Veikti grozījumi arī pasākuma projektu atlases kritērijos saskaņā ar Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam Uzraudzības komitejas lēmumu. Projektu atlases kritērijos sīkiem (mikro) un maziem uzņēmumiem noteikts mazāks vērtēšanas punktu skaits, tādējādi padarot projektu atlases kritērijus vienlīdzīgākus.

Atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar PVD, zemesgrāmatu nodaļu un Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies Lauku atbalsta dienests, tādējādi pašam pretendentam šīs izziņas nebūs jāiesniedz.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!