Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 18.janvāra sēdē.

Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 18.janvārī.

Turpmāk tekstā par 1998.gadu

tiks izmantoti Valsts kases operatīvie mēneša pārskati un Finansu ministrijas novērtējums

Precizējot iepriekš publicēto

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.5 izraksta ( "Latvijas Vēstnesis", 21.01.1999., Nr.17/18, 8.lpp. ) 6.punkta precizētā redakcija ir šāda:

"6. Labklājības ministrijai organizēt tikšanos valsts akciju sabiedrībā "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" ar Ministru prezidenta un finansu ministra piedalīšanos jautājumā par attiecīgo iemaksu prognozēm."

2. Valsts fiskālā politika

2.1. Pašreizējās fiskālās situācijas apskats

1996.-1998. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas, galvenokārt, saistīts ar nodokļu administrēšanas uzlabošanos, kā arī akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.

Jau sākot ar 1993. gadu, valdība iesāka īstenot stingru fiskālo politiku, kas deva iespēju stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, ierobežojot inflācijas pieaugumu. 1998. gadā valdība turpināja īstenot fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību. Ņemot vērā budžeta izpildes operatīvos datus, novērtēts, ka 1998. gadā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un kopbudžeta fiskālā bilance bija pozitīva (aptuveni 0,5% apmērā no IKP). 1997. gadā fiskālais pārpalikums bija 1,3% no IKP.

1999. gadā plānots, ka kopbudžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 3,0% no IKP. Svarīgi ir atzīmēt, ka fiskālais deficīts atbilst arī Māstrihtas līguma kritērijiem.

Pēdējos gados valdības nodokļu politika bija vērsta uz to, lai palielinātu netiešo nodokļu īpatsvaru kopējos budžeta ieņēmumos. 1993. gadā netiešo nodokļu īpatsvars IKP bija 9%, 1995. gadā - 12,3%, bet 1998. gadā - 14,4% no IKP, un paredzams, ka turpmākajos gados netiešo nodokļu īpatsvars nepieaugs un saglabāsies 1998. gada līmenī. Nodokļu politikas virziens, kas nosaka pakāpenisku netiešo nodokļu īpatsvara palielināšanu budžeta ieņēmumos atbilst Eiropas savienības prasībām. 1999. gadā tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes, ievērojot Eiropas savienības prasības, tiks pārskatīti atsevišķi pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu veidi. Muitas nodokļa ieņēmumi sakarā ar tirdzniecības liberalizāciju samazināsies.

Kopš 1997. gada budžeta izdevumi tiek plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus.

1999. gadā tiks turpināta valdības politika, kas nosaka kopbudžeta fiskālā deficīta ierobežošanu. Tas tiks panākts, ievērojot strukturālo argumentu, ka izvirzītie mērķi galvenokārt tiks sasniegti ar esošajiem līdzekļiem, neņemot nepamatotus kredītus, kā arī maksājumu bilances apsvērumus (fiskālais deficīts nelabvēlīgi ietekmē maksājumu bilances rādītājus). 1999. gadā plānots, ka fiskālais deficīts nepārsniegs 3,0% no iekšzemes kopprodukta. Jāņem vērā ka, Latvijas un Krievijas nesakārtotās savstarpējās attiecības un Krievijas finansu krīze var negatīvi ietekmēt prognožu izpildi. Šie faktori negatīvi ietekmē Latvijas produkcijas eksportu, finansu sektora attīstību, kā arī tranzītkravu apjomu caur Latviju. Saimnieciskās aktivitātes samazināšanās savukārt negatīvi ietekmēs nodokļu ieņēmumu apjomus un maksājumu bilanci, tādejādi radot papildu spiedienu uz budžetu.

2.2. Krievijas krīzes iespaids uz budžeta ieņēmumiem

1999. gada budžeta projekta sākotnējais variants tika izstrādāts 1998. gada vasarā, pamatojoties uz 1997. gada un 1998. gada pirmās puses makroekonomiskajiem rādītājiem un budžeta izpildes datiem. Finansu krīzes sākums Krievijā 1998. gada augustā un pasaules finansu tirgu nestabilitāte, kas saistīta ar krīzi Āzijā, atstāja būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomikas stāvokli un attīstības iespējām. Tādēļ tika izvērtēta krīzes iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku un attiecīgi pārskatīts 1999. gada budžeta projekts.

1.ielikums

Makroekonomiskais scenārijs paredz, ka Latvijas eksports uz Krieviju būtiski samazināsies, kas daļēji tiks kompensēts ar pakalpojumu eksporta pieaugumu un rūpniecības eksporta daļēju pārorientāciju uz citiem tirgiem. Par pamatu tiek pieņemts, ka pasaules ekonomiskā vide un investoru attieksme pret Latviju paliks labvēlīga. Paredzams, ka Krievijas krīzes iespaids uz Latvijas tautsaimniecību kopumā būs ierobežots.

IKP

(pieauguma tempi 1995.gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

Tirdzniecības prognoze tika veikta, izmantojot šādus pieņēmumus:

1. Eksports uz NVS valstīm samazināsies uz pusi 1998.gada otrajā pusē un 1999.gadā.

2. Notiks pakāpenisks rūpniecības eksporta pieaugums uz pārējām valstīm, sakarā ar ražotāju pārorientāciju uz citiem tirgiem (2,5% pieaugums 1998.gadā un 2% pieaugums 1999.gadā (faktiskajās cenās)).

3. Pieaugs pakalpojumu eksports, galvenokārt pateicoties tranzīta pakalpojumiem, sakarā ar sagaidāmo Krievijas naftas un naftas produktu eksporta pieaugumu, lai palielinātu konvertējamās valūtas ieņēmumus (2,5% no kopējā pakalpojumu eksporta 1998.gadā, 1% - 1999.gadā).

4. Vispārējais eksporta samazinājums izsauks arī importa samazināšanos no NVS valstīm par 10% 1998.gadā un 30% - 1999.gadā.

Ņemot vērā to, ka Krievijas krīzes rezultātā ievērojami samazinājies eksports uz Krieviju un ir ierobežotas eksporta pieauguma iespējas uz citām NVS valstīm, rodas sarežģījumi uzņēmumiem, kuriem ir augsts produkcijas eksporta īpatsvars. Jau 1998. gada ceturtajā ceturksnī novērojams rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums un gatavās produkcijas krājumu pieaugums noliktavās. Minēto faktoru iespaidā uzņēmumiem samazinās peļņa, bet atsevišķos gadījumos uzņēmumiem var rasties zaudējumi. Rezultātā notiek darba laika saīsināšana uzņēmumos, darbinieku atlaišana bezalgas atvaļinājumos un pat darbinieku skaita samazināšana.

Bez tam Krievijas finansu krīze skar Latvijas komercbankas, kuras ieguldījušas ievērojamu aktīvu daļu Krievijas valsts parādzīmēs. Vairākas bankas jau paziņojušas par peļņas samazinājumu, ievērojami samazinājušies arī kopējie banku aktīvi.

Ārējo faktoru ietekmē investīciju plūsmas var samazināties, kas ietekmēs Latvijas saimniecisko attīstību. Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums un finansu tirgus nestabilitāte ierobežos brīvo finansu resursu daudzumu pasaules tirgū. Krievijas un Āzijas valstu krīze var samazināt investoru uzticību attīstības tirgiem. Jaunu tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanu var apgrūtināt arī tas, ka nav skaidrības par nākotnes iespējām eksportēt Latvijā saražoto produkciju uz plašo Krievijas tirgu. Kopumā zemāks investīciju līmenis samazinās saimnieciskās aktivitātes pieaugumu un ierobežos iekšzemes pieprasījumu. Turklāt aktivitātes samazinājumu nosaka ar ārējiem faktoriem saistītu uzņēmumu zaudējumi.

Eksporta krituma un finansu sektora peļņas samazināšanās rezultātā lielāks iespaids sagaidāms uz tiešo nodokļu ieņēmumiem (uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas), bet vispārējās saimnieciskās aktivitātes izmaiņas ietekmēs arī netiešo nodokļu ieņēmumus (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis). Jāatzīmē, ka kopējais ārējo faktoru iespaids lielā mērā atkarīgs no tā, cik ilgā laikā izdosies pārkārtot eksporta struktūru un saskatīt uzlabojumus Krievijas saimnieciskajā darbībā. Ja Krievijas krīze ieilgst, ārējo faktoru nozīmība Latvijas ekonomikā pieaugs un palielināsies risks lielākam budžeta ieņēmumu samazinājumam.

No tiešajiem nodokļiem vislielākais iespaids sagaidāms uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi atkarīgi no uzņēmuma peļņas, peļņas samazinājums dod uzņēmumam tiesības pieprasīt avansa maksājumu pārrēķinu. Ja uzņēmuma darbība 1999. gadā uzlabojas, tas atspoguļosies nodokļa maksājumos tikai pēc gada pārrēķina 2000. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbība ar zaudējumiem 1998. gada nogalē samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus visā 1999. gadā. Ar Krieviju saistītu uzņēmumu un finansu sektora uzņēmumu peļņas samazinājums tieši samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, bez tam vispārējās saimnieciskās aktivitātes samazinājums ierobežos ar ārējiem faktoriem tieši nesaistītu uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Uz eksportu orientēto uzņēmumu smagās problēmas izsauc bezdarba pieaugumu, kas savukārt samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus. Vienlaicīgi saimnieciskās aktivitātes samazinājums palēnina darba samaksas fonda pieaugumu, kas attiecīgi ierobežos iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieauguma iespējas. Gadījumā, ja ārējo faktoru negatīvā ietekme ieilgst, iespējamais bezdarba kāpums var vēl vairāk ietekmēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus.

Pieaugoša bezdarba, lēnākas darba samaksas pieauguma un mazākas saimnieciskās aktivitātes dēļ saruks iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Tā rezultātā lēnāk pieaugs pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Mazāks pieaugums sagaidāms arī atsevišķiem akcīzes nodokļa ieņēmumu veidiem.

Kaut arī atsevišķu sektoru jūtīgums pret negatīviem ārējiem faktoriem varētu būt ievērojams, ekonomika kopumā saglabās labas izaugsmes iespējas un netiešo nodokļu ieņēmumu pieauguma samazinājums būs ievērojami mazāks par tiešo nodokļu ieņēmumu pieauguma samazinājumu.

2.1. tabula

Kopbudžeta ieņēmumi

(milj. latu)

Turpinājums - seko