Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 17.jūnijā

FM: Par nodokļu politikas pamatnostādnēm

Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu 2011.–2015.gadam projektā izvirzītie vidēja termiņa mērķi ir nodrošināt stabilus valsts budžeta ieņēmumus, nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un prognozējamību, uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un veicināt sociālo taisnīgumu.

Pamatnostādnes 17.jūnijā ir izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē, un sākusies to oficiālā saskaņošana. Pamatnostādnes izsludinātas vienlaikus ar ēnu ekonomikas mazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas plāna projektu, jo tie ir savstarpēji saistīti dokumenti.

Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu mērķis ir, balstoties uz šābrīža ekonomiskās situācijas analīzi un fiskālās politikas mērķiem, noteikt galvenos nodokļu politikas attīstības virzienus un pamatprincipus un, pamatojoties uz tiem, izstrādāt konkrētus pasākumus, kas nepieciešami valsts ekonomikas attīstības un finanšu stabilitātes atjaunošanai.

Pamatnostādnēs tiek piedāvāti arī konkrēti pasākumi nodokļu politikas mērķu realizēšanai, kuri ir izskatāmi 2011.gada valsts budžeta veidošanas kontekstā.

Mērķa – nodrošināt stabilus valsts budžeta ieņēmumus – rīcības virzieni:

• nodokļu politikas izmaiņas kopumā nerada negatīvu fiskālo ietekmi;

• padarīt nodokļu un nodevu sistēmu efektīvāku, pakāpeniski samazinot izņēmumu, atvieglojumu un nodokļu režīmu skaitu, kā arī pārnesot nodokļu slogu uz jomām ar zemāku izvairīšanās risku:

– atcelt samazinātās PVN likmes,

– kompensējošie pasākumi iedzīvotājiem, lai kompensētu PVN samazināto likmju atcelšanas negatīvo ietekmi,

– palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamajām ēkām līdz 1,5%, paredzot neapliekamo vērtību katram objektam un iespēju daļēji atlikt nodokļa maksājumu,

– pilnveidot kadastru, lai precīzāk atspoguļotu īpašuma vērtību,

– veikt pastāvošo UIN atvieglojumu analīzi no to efektivitātes, lietderības un administrēšanas izmaksu viedokļa un iesniegt MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem to pilnveidošanai,

– veikt pastāvošo IIN atvieglojumu analīzi no to efektivitātes, lietderības un administrēšanas izmaksu viedokļa un iesniegt MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem to pilnveidošanai,

– pārskatīt pastāvošos mikrouzņēmumu nodokļu maksāšanas režīmus, samazinot to skaitu un vienkāršojot administrēšanu,

– pārskatīt pastāvošo nodevu sistēmu, pakāpeniski samazinot to skaitu, pilnveidojot uzskaites, kontroles un maksāšanas kārtību;

• samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, veicinot godīgu konkurenci.

Mērķa – uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju – rīcības virzieni:

• samazināt nodokļu slogu darbaspēkam:

– pakāpeniski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (2011.gadā – 55 lati mēnesī; 2012.gadā – 75 lati mēnesī, 2013.gadā – 95 lati mēnesī),

– pakāpeniski samazināt IIN likmi līdz 21% (2014.gadā – 23%; 2015.gadā – 21%);

• vienkāršot nodokļu un nodevu saistību izpildes prasības, samazinot tam patērēto laiku un novēršot dažādas interpretācijas iespējas.

Mērķa – nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība – rīcības virzieni:

• pamatnostādnes nosaka visas būtiskās nodokļu politikas izmaiņas turpmākajos piecos gados, netiek ieviestas izmaiņas, kas nav ietvertas pamatnostādnēs;

• saglabāt zemu nodokļu īpatsvaru pret IKP (ap 30%);

• nepaaugstināt PVN, IIN, UIN pamatlikmes. Akcīzes nodokļa pamatlikmju paaugstināšana pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības minimālo prasību izpildīšanai;

• Ministru kabinets un sociālie partneri būtiskas nodokļu politikas izmaiņas, kas nav paredzētas pamatnostādnēs, virza tikai pēc izvērstas diskusijas.

Mērķis – sociālais taisnīgums – ietver pasākumus, kas padarītu nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem un palielinot nodokļu slogu ekskluzīvam īpašumam:

• palielināt ikgadējo transportlīdzekļa nodevu videi mazāk draudzīgām un ekskluzīvākām automašīnām, papildinot nodevas noteikšanas kritērijus ar motora tilpumu un jaudu.

2008.gada beigās un 2009.gadā Latvija bija spiesta pieņemt vairākus smagus lēmumus, lai nodrošinātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju un valsts budžeta deficīta samazināšanu. Šos pasākumus nācās īstenot ļoti īsos termiņos, tādējādi radot sabiedrībā nedrošības un neprognozējamības sajūtu. Izplatīts ir viedoklis, ka realizēto nodokļu politikas izmaiņu ietekme nav pietiekami izvērtēta un par tām nav pietiekami diskutēts. Radusies neizpratnes un neprognozējamības sajūta veicina tādas negatīvas tendences kā ēnu ekonomikas pieaugums un uzņēmējdarbības pārcelšana uz citām valstīm.

Lai gan varētu uzskatīt, ka smagākais ekonomiskās krīzes punkts ir pārvarēts, tomēr Latvijai vidējā termiņā nāksies saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, kas saistīti ar tālāku fiskālās konsolidācijas pasākumu nodrošināšanu, ekonomiskās situācijas stabilizāciju un Māstrihtas kritēriju izpildi. Tāpēc nepieciešamas skaidras, uz analīzi balstītas, sabiedrībā izdiskutētas vadlīnijas, nodrošinot valdības lēmumu kvalitāti un prognozējamību, kā arī sabiedrības uzticību valdības īstenotajai nodokļu politikai. Latvijas iespējas veidot nodokļu politiku būtiski ietekmē šābrīža ekonomiskā situācija un valsts budžeta deficīta konsolidācijai nepieciešamie pasākumi, kuri izriet arī no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Nodokļu politikas pamatnostādnes ietver:

• šābrīža ekonomiskās situācijas analīzi un tās nākotnes attīstības prognozes;

• Latvijas nodokļu sistēmas raksturojumu un salīdzinājumu ar citu valstu nodokļu sistēmām;

• Latvijas nodokļu sistēmas analīzi, ņemot vērā vispārpieņemtus nodokļu politikas pamatprincipus;

• problēmas, kuras nepieciešams risināt ar nodokļu politikas palīdzību, un atbilstošus risinājumus.

Kā zināms, Finanšu ministrija par izstrādāto Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu jau marta pirmajā pusē sāka diskusiju ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kā arī ar uzņēmējiem Tautsaimniecības padomes sēdē. Lai iesaistītu plašāku ekspertu, uzņēmēju un citu interesentu loku dokumenta apspriešanā, tika izsludināta pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana mājaslapā. Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāki priekšlikumi gan no fiziskām un juridiskām personām, gan sabiedriskajām organizācijām, priekšlikumi apkopoti un iespēju robežās iestrādāti pamatnostādņu projektā.

FM: Par ēnu ekonomikas samazināšanas plānu

Legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība – tās ir pamatpasākumu grupas, kas ir iekļautas plānā ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai, ko ir izstrādājusi ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa.

17.jūnijā plāns ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē vienlaikus ar Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu 2011.–2015.gadam, jo šie dokumenti ir savstarpēji saistīti.

Ēnu ekonomikas samazināšanas plāna pasākumu pamatprincips ir veidot izdevīgāku un ērtāku legālo uzņēmējdarbību, savukārt nelegālo jeb pelēko daļu padarīt neizdevīgāku un grūtāku, tā ir uzsvēris darba grupas vadītājs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Tiek plānots veidot tā saukto balto sarakstu, kurā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu iekļauti legāli strādājoši uzņēmēji, kam būtu atvieglota pieeja publiskajiem iepirkumiem, ES fondu projektu realizācijai un mazākas administratīvās kontroles. Muitas jomā tiktu attīstīts atzītā komersanta institūts, kas sniedz muitas procedūru atvieglojumus atbilstoši uzticamības pakāpei.

Ņemot vērā krīzes ietekmi, plāna ietvaros tiek domāts par atbalstu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, piedāvājot vienreizēju pasākumu – soda naudas un nokavējuma naudas norakstīšanu, ja noteiktā laikā tiek samaksāts pamatparāds. Tāpat varētu tikt uz laiku arī atcelta nokavējuma nauda gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš.

Būtisks priekšlikums ir vienlaikus realizējams pasākumu komplekss, kas dotu vienkāršu iespēju pāriet no nelegālās ekonomikas un legālo – tā būtu sākumdeklarēšanas (nulles deklarāciju) ieviešana un iespēja uzņēmumiem legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli (tā sauktā nodokļu amnestija).

Izvērtējot nepieciešamos pasākumus kontroles uzlabošanai, darba grupa iesaka celt kontrolējošo iestāžu analītisko kapacitāti – piešķirt tām papildu tiesības, pieeju papildu informācijai, optimizēt funkcijas, pilnvērtīgāk koordinēt uzņēmumos veiktās kontroles. Tāpat plāns piedāvā padarīt efektīvāku sodu sistēmu, tos ne tikai vienkārši matemātiski palielinot (kas arī nepieciešams atsevišķos gadījumos), bet padarot sodu piemērošanu atkarīgu no pārkapuma smaguma, biežuma un sistemātiskuma. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai par vienreizēju kļūdīšanos netiktu piemērots smags sods, savukārt par sistemātisku un ļaunprātīgu likumu neievērošanu būtu iespējama licenču atņemšana, kā arī pat saimnieciskās darbības apturēšana.

Tāpat darba grupa par ļoti būtisku atzīst efektīvākas un taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidi, lai veicinātu vienkāršu un labprātīgu nodokļu nomaksu. Plānotie pasākumi ir nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, atvieglojumu un izņēmumu skaita mazināšana, maksāšanas kārtības izmaiņas (piemēram, reversā PVN piemērošana), kā arī pārmērīgu prasību atcelšana (piemēram, samazināt nodokļa likmi interaktīvajām spēlēm). Šie virzieni sakrīt ar vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektā iekļautajiem principiem.

Taču darba grupa arī ļoti labi apzinās, ka tikai kontrolējošie un represīvie pasākumi vien nedos pietiekamu efektu nelegālās uzņēmējdarbības samazināšanā, šajā procesā ir milzīga loma cilvēku attieksmei un izpratnei par nodokļu nomaksas svarīgumu. Tādēļ plānā arī tiek uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību, vēstot par pozitīvajiem un negatīvajiem piemēriem, kā arī informējot par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.

Kā zināms, ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna sagatavošanai darbu organizēja divos posmos – pirmajā posmā, līdz 1.aprīlim, tika piedāvāti īstermiņā īstenojami pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Tomēr par savu pamatuzdevumu darba grupa bija izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.

FM: Par ieteikumiem amatpersonu darba samaksas publiskošanai

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais ieteikumu projekts par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriju un darba samaksas apmēru publiskošanu, jo šobrīd nepastāv vienoti nosacījumi informācijas par atlīdzību publiskošanai.

Ieteikumi izstrādāti, izpildot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma uzdevumu, ka Ministru kabinetam (MK) jāizdod ieteikumi par šā likuma panta piemērošanu, kas nosaka: valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (izņēmums ir karavīru un drošības iestāžu darbinieku algas).

Ieteikumu projekts paredz, ka attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā būs jāpublisko informācija par amatpersonu atlīdzības, tai skaitā mēnešalgas, piemaksu, prēmiju un sociālo garantiju noteikšanas kritērijiem, kā arī informācija par attiecīgās institūcijas amatpersonu mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamie pienākumi ir līdzīgas atbildības un sarežģītības un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi).

Kārtība attieksies uz valsts vai pašvaldības institūciju, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurā valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, biedrību un nodibinājumu, kurš nodrošina valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanu un no kuru finansējuma resursiem vairāk nekā 50% veido valsts budžeta finansējums (kas nav Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi), ostu, kā arī Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

FM: Par jaunu finanšu nodrošinājumu – kredītprasībām

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā, nosakot jaunu finanšu nodrošinājuma veidu – kredītprasības.

Šobrīd Latvijā par finanšu nodrošinājumu saistību izpildei var būt vienīgi finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti. Lai atvieglotu kredītprasību izmantošanu kā finanšu nodrošinājumu, grozījumi atceļ tādus administratīvos noteikumus kā prasības par paziņošanu vai reģistrēšanu, kas liegtu cedēt kredītprasības. Līdzīgi, parādniekiem būs iespēja atteikties no bankas noslēpuma noteikumiem (informācija par aizņēmēju un ņemtajiem kredītiem), jo citādi nodrošinājuma ņēmējs var negūt pietiekamu informāciju, lai pareizi novērtētu attiecīgās kredītprasības.

FM: Par individuālo komersantu finanšu pārskatiem

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par individuālo komersantu finanšu pārskatiem.

Grozījumi paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, saņemtās atbalsta summas (kas izpaužas kā tiešais nauda maksājums un nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai vai arī nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā) iekļaut ieņēmumos pakāpeniski iegādātā ilgtermiņa objekta atlikušajā lietošanas periodā. Tādējādi saņemtais atbalsts netiks ar nodokli aplikts uzreiz, bet pakāpeniski.

Grozījumi izstrādāti, jo saskaņā ar pagājušā gada decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, no 2010.gada janvāra tiek iekļautas ar IIN apliekamajā bāzē. Līdz ar to šobrīd IIN maksātājiem nav iespējas ieņēmumos iekļaut saņemto atbalsta summu pakāpeniski iegādātā ilgtermiņa objekta atlikušajā lietošanas periodā (līdzvērtīgi kā to nosaka MK noteikumi, kuri attiecas uz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem).

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa