Kādi mēs izejam konkurences laukumā

Zemkopības ministrijā — par cūkgaļas kvalitāti

1993. un 1994. gadā Latvijā izveidoti ģenētiski augstvērtīgi importa tīršķirņu ganāmpulki, kuros izaudzēti arī vaislinieki. Tādi ir SIA "Ulbroka", SIA "Uzvaras Strauti", SIA "Druvas Unguri" un akciju sabiedrības "Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija" Kandavas un Liepājas nodaļās. SIA "Ulbroka" audzē arī termināla kuiļus, un tos var iegādāties šķirnes cūku audzēšanas saimniecības, kā arī mākslīgās apsēklošanas stacijas.

V.Feodorova sacīja, ka cūku skaits un cūkgaļas ražošanas apjoms valstī nav īpaši pieaudzis, toties ir ievērojami uzlabojusies saražotās cūkgaļas kvalitāte.

Lai darbs izvērstos plašumā, ar importa vaisliniekiem plānots aplecināt vismaz 10 procentus sivēnmāšu šķirnes cūku audzēšanas saimniecībās. Trijās cūku mākslīgās apsēklošanas stacijās un sešos punktos tur 90 līdz 105 augstvērtīgus vaislas kuiļus, un pieprasījums pēc šādiem punktu un apsēklošanas staciju pakalpojumiem pieaug. Arī cūku audzētāji atzinīgi vērtē terminālo kuiļu pēcnācējus. Starp citu, šogad paredzēts subsīdijās par vaislas kuili maksāt astoņus latus mēnesī, un par to ļoti atzinīgi atsaucās SIA "Ulbroka" direktors Aivars Kokts.

Strauji attīstās arī cūku pārraudzības sistēma un selekcijas darbs, kas ir datorizēts, veidojot īpašas programmas, lai novērtētu vaislas cūkas pēc to selekcijas indeksa. 1998. gadā par subsīdiju naudu šķirnes cūku audzēšanas saimniecībām nopirka vēl 26 datorus. Trīsdesmit saimniecību speciālisti izglītojās speciālos kursos, un tagad 30 šķirnes cūku audzētavās ir ieviesta rūpīga pārraudzība. Datu bāze tiek veidota par katru dzīvnieku un ganāmpulku kopumā.

Obligāta prasība ir speķa biezuma mērīšana ar ultraskaņu. Izmantojot valsts finansējumu, tagad nopirkti 22 cūkgaļas speķa biezuma mērinstrumenti. Būtiskākie selekcijas kritēriji ir speķa biezums, liesās gaļas daudzums, cūku ātraudzība, barības izmaksas, sivēnmāšu auglība un sivēnu saglabāšana. Katrā ganāmpulkā nosaka arī sivēnmātes un metiena sivēntiņu ģenētisko vērtību. Liesās gaļas daudzumu nosaka arī dzīvām cūkām pēc speciālas formulas datorprogrammā. Kopš šā gada šķirnes cūku audzētavās reāli vērtēs dzīvnieku liesās gaļas daudzumu, no kā būs atkarīgas saimniecībai piešķirtās subsīdijas. Tā kā cūkkopība valstī progresē, viena dzīvnieka dzīvsvara pieaugumam par kilogramu, moderni ēdinot cūkas, izlieto 3,2—3,7 barības vienības. Pozitīvi ir arī tas, ka cūku audzētāji patlaban dibina paši savu asociāciju.

Emocionālas un kritiskas domas izteica Jānis Zutis , kurš pārstāv Gaļas pārstrādātāju asociāciju. Viņš norādīja, ka nepieciešams izstrādāt stratēģiju cūkkopībā no cūkgaļas ražošanas līdz pat tirdzniecībai un produkcijas patērētājiem. Gaļas pārstrādātāju asociācijai neveidojoties sadarbība ar Zemkopības ministriju, kas, būdama naudas dalītāja, nepiešķirot finanses gaļas pārstrādes uzņēmumiem sertificētu un modernu lopkautuvju izbūvei un aprīkošanai. Velta Feodorova atbildēja, ka stratēģija cūkkopībā ir izstrādāta, sagatavota tiek arī speciāla nozares attīstības programma. Taču privātiem uzņēmumiem to attīstībā investīcijas jāiegulda pašiem, jo subsīdijām ir speciāla programma un tās izlieto saskaņā ar nolikumu. Turklāt stingri tiek kontrolēts, vai saņēmēji piešķirtās valsts subsīdijas izlieto mērķtiecīgi ražošanas modernizācijai un tālākai attīstībai.

Par to, kas jādara cūkgaļas ražotājiem un kas ir zinātnieku kompetence, runāja arī SIA "Druvas Unguri" menedžera asistents Teovils Stengrevics . Viņš norādīja, ka Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir svarīgi izstrādāt liesās gaļas apjomu mērīšanas sistēmu, jo pagaidām tas vēl nav izdarīts. Cūkkopībā atbildīgākie darbi ir ģenētika, turēšana, veterinārija un ražošanas ekonomika. No šiem kritērijiem atkarīga nozares attīstība, gaļas kvalitāte un ražošanas ienesīgums. Ģenētikā jāveic saimnieciski derīgo dzīvnieku īpašību ekonomiskās vērtības izpēte. Turklāt cūkgaļas ražotājiem svarīgi zināt, ko īsti vēlas pārstrādes uzņēmumi un tirgotāji — lieso gaļu vai speķi. Cūku audzētāji ļoti cenšas respektēt realizētāju pieprasījumu, nodrošinot viņu vēlmes. Svarīga ir liesās gaļas apjomu attiecība pret cūkas vecumu un speķa biezumu katrā kautķermenī. Tomēr precīzāki pētījumi šajā jomā jāveic zinātniekiem. Liela loma ir liesās gaļas noteikšanas iekārtu izvēlei un mērinstrumentu kalibrēšanai. Aparāti ir dažādi — ar adatām, ultraskaņu, cūku speķa un liesās gaļas attiecību noteikšanai ir vannas, kurās dzīvnieku skenē. Tātad Latvijā gaļas pārstrādātājiem pašiem jāizvēlas, kura no iekārtām ir vislabākā.

Nākamais uzdevums ir izstrādāt gaļas kvalitātes noteikšanas sistēmu. T.Stengrevics norādīja, ka, par spīti pārstrādes uzņēmumu kritikai, Latvijā ražo ļoti garšīgu cūkgaļu, jo tieši nelielā speķa kārtiņa piešķir gaļai lieliskas garšas īpašības. Ārzemnieki, starp citu, iesakot censties nezaudēt šīs izcilās garšas īpašības.

Ja cūkgaļa ir pārāk liesa, tā vai nu atūdeņojas, kļūst sausa un bāla, vai arī iegūst sarkanu krāsu un ir ļumīga. Turklāt tādai gaļai palielinās skābuma līmenis. Speciālists atgādināja, ka jāapvienojas arī mazajiem cūku audzētājiem, kuri selekcionē mātes šķirnes, lai veiksmīgāk izvēlētos selekcijai vaisliniekus. Tāpat visi ganāmpulki jāpārbauda veselīguma ziņā, jo pasaulē parādās aizvien jaunas cūku slimības. Diemžēl Latvijā līdz šim nezināmu slimību atklāšanai un pārbaudēm nav vajadzīgo iekārtu. Ļoti būtisks jautājums cūkkopībā ir stresa jutīguma noteikšana visām importētajām šķirnēm, un tam nepieciešama asins analīze. Daudzās attīstītās valstīs to dara, bet Latvijā tas ir zinātnieku rītdienas uzdevums.

Tā kā valstī cūku audzēšanas kompleksu būves ir vecas un nemodernas, ir grūtības ar mēslu savākšanas sistēmas izveidi. Tehnoloģiski pareizi ir cūku mēslus krāt pusgadu. Mums jāmācās no Zviedrijas, kur izbūvēti viegli un salīdzinoši lēti angāri ar biezu salmu kārtu. Tādos cūkas labi jūtas arī bargā ziemā, un zviedru sistēma šajā jomā ir pamācoša.

Savukārt subsīdiju izlietojumam vajadzīgs stabils ekonomiskais pamatojums, lai zinātu, kāpēc katrai nozarei un mājdzīvnieku sugai atvēlēta tieši tik liela valsts atbalsta summa. Pamatojums pētījumiem jāizstrādā zinātniekiem.

Ādažu pagasta cūku fermas "Dālderi" menedžere Anita Laima Lancmane atgādināja, ka šajā komercuzņēmumā ir 1000 cūku. Diemžēl "Dālderi", ieguldot daudz darba un līdzekļu remontcūciņu izaudzēšanā, pēdējos piecos gados subsīdijās nav saņēmuši ne latu, kaut gan gaļas kvalitāte tiek rūpīgi kontrolēta un gaļas kombinātiem nekādu sūdzību nav. A. L. Lancmane piebilda, ka gaļas pārstrādes uzņēmumu pārmetumi šķirnes cūku audzētājiem par kvalitāti būtībā nav pamatoti. Jautājums esot tāds — ko īsti gaļas pārstrādātāji vēlas? Proti, kvalitatīvu tepat ražotu cūkgaļu vai lētu izejvielu, kas ievesta no ārzemēm lielākas peļņas gūšanai?

Aivars Kokts

, SIA "Ulbroka" direktors, arī uzsvēra, ka ļoti būtiski ir tikties pie diskusiju galda cūkgaļas ražotājiem un pārstrādes vīriem, lai noskaidrotu, kāds īsti ir kombinātu pieprasījums un vajadzības. A. Kokts piebilda, ka Latvijā cūkkopības nozare ir nostājusies uz pareizā ceļa un pagājušais gads labvēlīgās subsīdiju politikas dēļ bijis sevišķi pozitīvs cūku mītņu rekonstrukcijai. Liels pluss esot arī darba datorizācija un speciālās programmas, tomēr gaļas kvalitātes nodrošināšanas pamats ir selekcija, toties cūku audzētājiem ārkārtīgi nepieciešama normāla izejvielas realizācija par saprātīgām iepirkuma cenām.

Velta Feodorova apgalvoja, ka Zemkopības ministrijas vadība darīs visu iespējamo, lai veidotos nopietnas sarunas starp gaļas ražotājiem un pārstrādātājiem, kas līdzētu stiprināt abpusēju sadarbību un problēmu izpratni. Tikai tā Latvijā varēs attīstīt cūkkopību augstā līmenī un nebūs jāsatraucas par cūkgaļas kvalitātes stabilitāti nākotnē.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore