Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.”

2. 33.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot tiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.”;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7)   organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu.”

3. Papildināt 33.¹ pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Rajona (pilsētas) tiesā, kurā ir vairāk nekā desmit tiesnešu, tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks.”

4. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu kopskaitu apgabaltiesās, kā arī Administratīvajā apgabaltiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.”

5. 40.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot apgabaltiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja apgabaltiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “trešajā” ar vārdiem “un ceturtajā”.

6. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus izpilda arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 40.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.”

7. Izslēgt 41.¹ panta trešajā daļā vārdus “vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs”.

8. Aizstāt 42.panta otrajā daļā vārdus “var būt” ar vārdu “ir”.

9. 44.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu kopskaitu Senātā un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “Senāta un tiesu palātu sastāvu apstiprina un”.

10. Izteikt 47.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Senāta sastāvā ir trīs departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.”

11. Papildināt likumu ar 48.¹ pantu šādā redakcijā:

“48.¹ pants. Disciplinārtiesa

Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa. Disciplinārtiesas sastāvu un darbības kārtību nosaka Tiesnešu disciplinārās atbildības likums.”

12. Papildināt 49.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Plēnums ievēlē vienu Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus.

(8) Plēnums uz pieciem gadiem ievēlē sešus Disciplinārtiesas locekļus un no viņu vidus apstiprina Disciplinārtiesas priekšsēdētāju.”

13. Papildināt 50.panta trešo daļu pēc vārdiem “Augstākās tiesas priekšsēdētājs” ar vārdiem “saskaņojot ar Tieslietu padomi”.

14. Papildināt 54.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu.”

15. Papildināt 60.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.”

16. Papildināt 61.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša apstiprināšanu apgabaltiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu apgabaltiesu vai tās tiesu namu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.”

17. 63.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tieslietu padome, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

18. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

“66.pants. Goda tiesneša nosaukuma piešķiršana

Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību.”

19. Izteikt 71.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Mantijas un amata zīmes lietošanas kārtību apstiprina Tieslietu padome.”

20. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Tiesneša amata apliecība

Tiesnesim izsniedz amata apliecību, kuras paraugu apstiprina Tieslietu padome.”

21. Izteikt 11.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“11.nodaļa

Tiesneša pārcelšanas un aizstāšanas kārtība”.

22. Papildināt likumu ar 73.¹ pantu šādā redakcijā:

“73.¹ pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu

(1) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, vai zemesgrāmatu nodaļā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1)    zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai Administratīvajā rajona tiesā;

2)    rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai Administratīvajā rajona tiesā;

3)    Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai rajona (pilsētas) tiesā;

4)    apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

5) Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz amata vakanci citā apgabaltiesā.

(2) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1)    zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā;

2)    rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

3)    Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā.

(3) Tieslietu ministrs neizvirza tiesneša kandidatūru pārcelšanai amatā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nav sniegusi pozitīvu atzinumu. Ja uz vienu amata vakanci pretendē vairāki kandidāti, kas saņēmuši pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, tieslietu ministrs virza visus šos kandidātus un Tieslietu padome lemj par piemērotāko kandidātu. Tieslietu padomes lēmums nav pārsūdzams.”

23. Izteikt 75.pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

(2) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu. Pirms atzinuma došanas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu.”

24. 77.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas” ar vārdiem “Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas”.

25. 79.pantā:

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu palātas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.”

26. Papildināt likumu ar 13.¹ nodaļu šādā redakcijā:

“13.¹ nodaļa

Tieslietu padome

89.¹ pants. Tieslietu padome

Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

89.² pants. Tieslietu padomes sastāvs

(1) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

1)    Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

2)    Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

3)    tieslietu ministrs;

4)    Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

5)    ģenerālprokurors;

6)    Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

7)    Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

8)    Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

(2) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi vēlēti locekļi:

1)    Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

2)    seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

(3) Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs — no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus — no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

(4) Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētais pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.

89.³ pants. Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš

(1) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Ja vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, tuvākajā Tiesnešu konferencē ievēlē citu Tieslietu padomes locekli uz šā panta pirmajā daļā noteikto pilnvaru termiņu.

89.⁴ pants. Ierobežojums vēlētiem Tieslietu padomes locekļiem

Vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.

89.⁵ pants. Tieslietu padomes locekļa atstādināšana un atstatīšana

(1) Vēlētu Tieslietu padomes locekli Tieslietu padome atstādina no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, ja tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šā likuma 84.pantu attiecīgo tiesnesi atstādinājis no tiesneša amata pienākumu izpildes.

(2) Ja Tieslietu padomes loceklis uzskata, ka pastāv apstākļi, kas var radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti kāda jautājuma izlemšanā, viņš sevi atstata no piedalīšanās attiecīgā lēmuma pieņemšanā.

(3) Kad tiek izlemts jautājums par Tieslietu padomes pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanu Satversmes tiesai, Satversmes tiesas priekšsēdētājs šā jautājuma izlemšanā nepiedalās.

89.⁶ pants. Tieslietu padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1)    izbeidzas viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš;

2)    izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras;

3)    viņš atsakās no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā paziņojot Tieslietu padomes priekšsēdētājam.

(2) Tieslietu padomes pastāvīgā locekļa (amatpersonas) pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa amatpersonas pilnvaras.

(3) Ja tiesnesis, kas ievēlēts Tieslietu padomes sastāvā, tiek pārcelts cita līmeņa tiesā, viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaras saglabājas līdz tuvākajai Tiesnešu konferencei, kurā ievēlē citu attiecīgā līmeņa tiesas pārstāvi.

89.⁷ pants. Tieslietu padomes priekšsēdētājs

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

(2) Tieslietu padomes priekšsēdētājs:

1)    vada Tieslietu padomes darbu;

2)    sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību;

3)    pārstāv Tieslietu padomi un paraksta Tieslietu padomes lēmumus un citus dokumentus.

89.⁸ pants. Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē Tieslietu padome no tajā pārstāvēto tiesnešu vidus.

(2) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda Tieslietu padomes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā, kā arī veic citus uzdevumus, kurus nosaka Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

89.⁹ pants.    Tieslietu padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Tieslietu padomes sēdes sasauc un vada tās priekšsēdētājs.

(2) Priekšsēdētājs sasauc Tieslietu padomes sēdi pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Tieslietu padomes locekļu.

(3) Tieslietu padomes sēdes laiku un darba kārtību padomes locekļiem izziņo ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes.

(4) Tieslietu padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas Tieslietu padomes locekļu.

(5) Tieslietu padome lēmumus pieņem balsojot. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Tieslietu padomes priekšsēdētāja balss.

(6) Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja Tieslietu padome nav nolēmusi citādi.

(7) Savas darbības kārtības noteikšanai Tieslietu padome izstrādā un apstiprina reglamentu.

89.¹⁰ pants. Tieslietu padomes darba nodrošināšana

Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas administrācija.

89.¹¹ pants. Tieslietu padomes funkcijas

(1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta pieprasījumu.

(2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē.

(3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.

(4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.

(5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.

(6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos.

(7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.

(8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

(9) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiesneši šajā likumā noteiktajos gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(10) Tieslietu padome veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”

27. 91.² pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “Tiesnešu disciplinārkolēģijas” ar vārdiem “vai Disciplinārtiesas”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6)   lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.”

28. Papildināt 91.³ panta piekto daļu pēc vārdiem “Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa” ar vārdiem “Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tieslietu padomes locekļa”.

29. 92.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.”;

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹)   aizklāti balsojot, ievēlē Tieslietu padomes locekļus uz četriem gadiem;”.

30. 93.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa statuss nav savienojams ar Tieslietu padomes locekļa, Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “Latvijas Policijas akadēmijas rektors”.

31. Izteikt 94.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pamatojoties uz iesniegumu par tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā vai tās tiesu namā un iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, novērtē tiesneša profesionālo darbību un, ja nepieciešams, arī tiesneša profesionālo sagatavotību vakantajam tiesneša amatam, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesneša kandidatūru.”

32. Aizstāt 98.¹ panta otrajā daļā vārdus “Tiesu administrācija” ar vārdiem “Tieslietu ministrija”.

33. 98.² pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.

(1²) Tiesnešu kopskaitu zemesgrāmatu nodaļās nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā zemesgrāmatu nodaļā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un, ja nepieciešams, viņa vietnieku uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un viņa vietnieku no amata pirms termiņa pēc viņu pašu vēlēšanās vai ja minētās personas amata pienākumu izpildē pieļāvušas rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt zemesgrāmatu nodaļas administratīvā darba vadību.”

34. Aizstāt 105.¹ pantā vārdus “nosakot algu, kas nepārsniedz attiecīgās tiesas tiesneša amatalgu” ar vārdiem “nosakot mēnešalgu saskaņā ar normatīvajiem aktiem”.

35. 107.panta otrajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu “uzrauga” ar vārdu “veic”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5)   veic pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās.”

36. Papildināt 107.¹ panta otro daļu ar 22.punktu šādā redakcijā:

“22)   reizi gadā sniedz Tieslietu padomei ziņojumu par savu darbu.”

37. Izslēgt 108.panta 1.punktā vārdus “rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu”.

38. Papildināt 117.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu projektu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Tieslietu ministrija pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumus, pievienojot tiem Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijai.

(5) Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu Augstākā tiesa iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, Augstākā tiesa iesniedz Finanšu ministrijai.

(6) Tieslietu padomes atšķirīgais viedoklis par iesniegto budžeta pieprasījumu neaptur tā iesniegšanu Finanšu ministrijai.”

39. 119.² pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “kolēģijas priekšsēdētāja”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “un kolēģijas priekšsēdētāja”.

40. Papildināt pārejas noteikumus ar 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“25. Triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājas spēkā šā likuma 13.¹ nodaļa, kas paredz Tieslietu padomes izveidošanu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Tiesnešu konferenci Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanai.

26. Augstākās tiesas priekšsēdētājs mēneša laikā pēc tam, kad stājas spēkā šā likuma 48.¹ pants un 13.¹ nodaļa, kas paredz Disciplinārtiesas un Tieslietu padomes izveidošanu, sasauc Augstākās tiesas plēnumu Disciplinārtiesas locekļu un Tieslietu padomes locekļa ievēlēšanai, kā arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja apstiprināšanai.

27. Pirmo Tieslietu padomes sēdi tās priekšsēdētājs sasauc ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanas.

28. Tieslietu padome sešu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu. Līdz šā nolikuma apstiprināšanai piemērojams 1997.gada 18.aprīlī Tiesnešu konferencē pieņemtais Tiesnešu konferences nolikums.

29. Tieslietu padome pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesai var iesniegt pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Satversmes tiesas likumā.

30. Šā likuma 73.¹ pantā paredzētās Tieslietu padomes pilnvaras lemt par tiesneša pārcelšanu attiecināmas arī uz tiesnešiem, kuri iecelti vai apstiprināti tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma līdz šā likuma 73.¹ panta spēkā stāšanās dienai.

31. Disciplinārtiesa darbu uzsāk pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

32. No 2010.gada 1.augusta līdz 2012.gada 1.janvārim uz Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, kuram ir vismaz četru gadu stāžs tiesneša amatā.

33. Šā likuma 54.panta ceturtās daļas prasības neattiecas uz personu, kura apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi līdz šīs daļas spēkā stāšanās dienai.

34. Grozījumi šā likuma 63.pantā, kas maina rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša atrašanās amatā pagarināšanas nosacījumus un kārtību, neattiecas uz personu, kuras atrašanās tiesneša amatā pagarināta līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

35. Apgabaltiesas kolēģijas priekšsēdētāji, kuri iecelti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā šā likuma 41. un 42.panta grozījumi, kas maina apgabaltiesas kolēģijas priekšsēdētāja iecelšanas kārtību, turpina pildīt pienākumus, līdz tiek iecelts amatā apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

36. Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētāju vietnieki, kuri iecelti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā šā likuma 33.¹ un 41.panta grozījumi, kas maina rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku iecelšanas kārtību, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

37. Šā likuma 50.panta trešās daļas grozījums, kas paredz Tieslietu padomes līdzdalību ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Prokuratūras likumā.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 3.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 22.jūnijā