Par ilgtspējīgu biodegvielu sertifikācijas sistēmu

Komisija 10.jūnijā nolēma mudināt biodegvielas nozari, valdības un NVO izveidot visu veidu biodegvielu, tostarp ES importētu biodegvielu, sertificēšanas shēmas. Tā noteica, kā shēmām jādarbojas, lai Komisija tās atzītu. Tas palīdzēs īstenot ES prasības, ka biodegvielām ievērojami jāsamazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un to izejvielas nedrīkst būt no mežiem, mitrājiem un dabas aizsardzības zonām. Noteikumi par sertificēšanas shēmām ir daļa no pamatnostādņu kopuma, kurās paskaidrots, kā jāīsteno Atjaunojamo energoresursu direktīva, kuru sāks piemērot 2010.gada decembrī.

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: “Turpmākajos gados biodegvielas būs galvenā alternatīva transportā izmantotajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas Eiropas Savienībā rada vairāk nekā 20% siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Mums jānodrošina, lai izmantotās biodegvielas būtu arī ilgtspējīgas. Mūsu sertifikācijas sistēma ir visstingrākā pasaulē, un mēs rūpēsimies, lai mūsu biodegvielas atbilstu visaugstākajiem vides aizsardzības standartiem. Tas labvēlīgi ietekmēs arī citus reģionus, jo attiecas uz importētajām biodegvielām.”

10.jūnijā pieņemtajā paketē ir divi paziņojumi un lēmums, ar kuriem plānots palīdzēt uzņēmumiem un dalībvalstīm īstenot Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Tajos galvenā uzmanība pievērsta biodegvielu ilgtspējas kritērijiem un pasākumiem, ar ko kontrolē, vai tiek izmantotas tikai ilgtspējīgas biodegvielas.

• Ilgtspējīgu biodegvielu sertifikāti. Komisija mudina biodegvielas nozari, valdības un NVO izveidot biodegvielas ilgtspējas sertificēšanas “brīvprātīgas shēmas” un skaidro standartus, kādiem tām jāatbilst, lai tās tiktu atzītas ES. Viens no galvenajiem kritērijiem ir tāds, ka tām vajadzīgi neatkarīgi revidenti, kas pārbauda visus ražošanas posmus, sākot no lauksaimnieka un apstrādes uzņēmuma, turpinot ar tirdzniecības uzņēmumiem un beidzot ar degvielas piegādātāju, kurš degvielas uzpildes stacijai piegādā benzīnu vai dīzeļdegvielu. Paziņojumā noteikti standarti, kas paredz revīzijas uzticamību un krāpšanas novēršanu.

• Neskartās dabas aizsardzība. Paziņojumā izskaidrots, ka biodegvielas nedrīkst ražot no izejvielām, kas iegūtas tropu mežos vai zonās, kur nesen izcirsts mežs, nosusinātos kūdras purvos, mitrājos vai apgabalos ar augstu bioloģisko daudzveidību, un precizēts, kā to novērtēt. Tajā ir skaidri noteikts, ka meža pārvēršana par eļļas palmu plantāciju neatbilst ilgtspējas prasībām.

• Tikai tādu biodegvielu izmantošanas veicināšana, kā rezultātā ievērojami samazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Paziņojumā atkārtoti norādīts, ka dalībvalstīm jāievēro valsts saistošie mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un ka valsts mērķos ņem vērā tikai tādas biodegvielas, kuras izmantojot ievērojami samazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, kā arī paskaidrots, kā to aprēķina. Biodegvielām jārada siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums vismaz par 35%, salīdzinot ar fosilo kurināmo, un 2017.gadā jāsasniedz 50%, bet 2018.gadā – 60% biodegvielas no jaunām apstrādes iekārtām.

Priekšvēsture

Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kuru pieņēma 2009.gadā, noteikts visas ES mērķis līdz 2020.gadam panākt, ka 20% no kopējā enerģijas patēriņa ir atjaunojamā enerģija, un, pamatojoties uz to, noteikti dalībvalstu saistošie mērķi. Lai panāktu kopējo atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, katrai dalībvalstij jāsasniedz valsts individuālie mērķi. Turklāt transporta nozarē visām dalībvalstīm jāsasniedz vienāds mērķis – jāpanāk, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir 10%.

Atjaunojamās enerģijas avoti ir cietā biomasa, vēja, saules enerģija un hidroenerģija, kā arī biodegvielas. Direktīvas mērķu sasniegšanai ņem vērā tikai tādas biodegvielas, kas atbilst ES ilgtspējas prasībām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa