Valsts pārvaldes attīstības politikas padome: Par valsts pārvaldes civildienesta reformu

18.jūnijā notika Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēde, kurā tika sākta diskusija par Latvijas valsts vispārējā un specializētā civildienesta reformu.

Diskusijas sākumā Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka informēja par civildienesta attīstības tendencēm Eiropas Savienības dalībvalstīs. B.Medvecka norādīja, ka visās ES dalībvalstīs ir valsts civildienests (Čehijā tiek ieviests), kas ir nostiprināts publisko tiesību regulējumā. Tāpat ES valstīs ir raksturīgi īpaši nodarbinātības apstākļi un iezīmes civildienestam, piemēram, ētikas vadlīnijas, īpaši atlases kritēriji, papildu nosacījumi darba drošībai. Vairums ES dalībvalstu civildienests mainās no tradicionālā (karjeras) uz atvērto (post-birokrātijas) civildienestu, mazinot hierarhiju un optimizējot institūcijas struktūras, kā arī izlīdzinot ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku nodarbinātības apstākļus. ES dalībvalstīs ir vērojamas atšķirīgas civildienesta definīcijas, tādēļ ievērojami atšķiras civildienesta ierēdņu un valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars un ierēdņu funkcijas.

B.Medvecka padomes pārstāvjus informēja, ka ES dalībvalstīs ir vērojama tendence virzībai uz komunikāciju un līdzdalību, decentralizāciju, kā arī palielinās mobilitāte starp privāto un publisko sektoru. Civildienesta karjeras attīstībā vairāk uzmanības tiek veltīts individuāliem attīstības plāniem, kompetenču vadībai un mūžizglītībai. Tāpat ES dalībvalstīs aizvien vairāk tiek rīkoti atklāti konkursi un nodrošinātas iespējas uzsākt civildienesta attiecības jebkurā amatā.

Valsts kancelejas pārstāve informēja, ka Latvijas civildienestā jau tiek praktizēti atklāti konkursi uz jebkuru amatu, darba samaksas sasaiste ar rezultātiem un pārcelšanas iespējas valsts civildienestā.

Sākot diskusiju par Latvijas civildienesta sistēmas reformu, Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone piedāvāja trīs civildienesta sistēmas modeļus – vienotu civildienestu, augstākā līmeņa civildienestu un profesionālo civildienestu. Vienotais civildienests paredzētu visu valsts un pašvaldību darbinieku iekļaušanu civildienestā, izņemot fiziskā un kvalificētā darba veicējus. Tā rezultātā tiktu izveidota vienota un līdzvērtīga tiesiskā sistēma, nodrošinot viena veida tiesiskās attiecības un vienlīdzības principa ievērošanu attiecībā uz visiem pārvaldē nodarbinātajiem, tāpat tiktu ieviesta vienota cilvēkresursu attīstības politika, kas, optimizējot personālvadības procedūras, varētu panākt finanšu un cilvēkresursu ietaupījumu.

Augstākā līmeņa civildienesta modelis paredz civildienesta ierēdņa statusa saglabāšanu tikai augstākā līmeņa vadītājiem, savukārt pārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem tiktu piemērots darbinieka statuss. Modeļa stiprās puses ir vadītāju lielākās pilnvaras un atbildība, savukārt vājās puses ir pagarināts administratīvais process, palielināsies lietvedības funkciju īpatsvars, tiks veicināta jaunu vadītāju amatu izveidošana un citi.

Profesionālā civildienesta modelis paredz pašvaldību darbinieku, kas veic ierēdnim specifiskās funkcijas, iekļaušanu civildienesta sistēmā. Šis modelis nodrošinātu vienotas un līdzvērtīgas tiesiskās sistēmas izveidošanu amatiem, kas veic līdzīgas funkcijas, un samazinātu korupcijas riskus pašvaldību līmenī. Kā modeļa vājās puses tiek minēta sarežģīta sistēmas administrēšana attiecībā uz ierēdņa juridiskā statusa saskaņošanu un paralēlas dienesta un darba tiesisko attiecību saglabāšanās.

Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos Eduards Kušners atzina, ka šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumu par Latvijas civildienesta nākotni. “Uzskatu, ka ir jāatjauno civildienests, nodrošinot valsts pārvaldes strādājošo augstu motivācijas un profesionalitātes līmeni,” diskusijā minēja padomes pārstāvis.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docētāja Iveta Reinholde uzsvēra, ka būtu svarīgi virzīties uz vienotā civildienesta modeļa ieviešanu, kas nodrošinātu vienotu gan pašvaldībās, gan valsts pārvaldē strādājošo uzraudzības mehānismu. “Lai nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo motivāciju un profesionālu jaunu darbinieku piesaisti, ir jāceļ valsts pārvaldes darbinieka prestižs,” teica I.Reinholde.

Nobeigumā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane pateicās ekspertiem par izteiktajiem viedokļiem un informēja, ka diskusija par civildienesta reformu turpināsies.

Padomes sēdē tika pārrunāts jautājums par Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” ietvaros īstenojamām aktivitātēm 2010.gadā.

Padome vienojās, ka 2010.gadā veicami novērtējumi un rekomendāciju izstrāde efektīvākai valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmu īstenošanai, augstākās izglītības un veselības aprūpes konkurētspējas paaugstināšanai un iesniegumu un informācijas atklātības procesa uzlabošanai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments