Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Mārtiņš Paparinskis. Atrunas jēdziens un atbilstība līguma objektam un mērķim

Atrunu tiesiskais regulējums ir neatņemama starptautisko līgumtiesību daļa. Vismaz pēdējos 55 gadus atrunu tiesiskais regulējums pastāvīgi ir mainījies, un, kaut arī to galvenie noteikumi ir ietverti plaši atzītos un skaidros starptautisko līgumu noteikumos, mūsdienu tiesību jaunrade pieprasa pastāvīgu tiesību normu stāvokļa pārvērtēšanu de lege lata. Šajā rakstā analizēti daži no atrunu tiesiskā regulējuma būtiskākajiem elementiem kontekstā ar Latvijas praksi. Šā tiesiskā regulējuma analīze tiks izklāstīta četrās daļās.

Pirmkārt, tiks sniegts relatīvi īss atrunu tiesiskā regulējuma attīstības pārskats, lai norādītu uz periodiski aktuālajām tēmām un jautājumiem tiesību jaunradē. Otrkārt, tiks aplūkots atrunas jēdziens, īpaši atrunu nošķiršana no interpretatīvām deklarācijām, un Latvijas prakse šajā jautājumā. Treškārt, tiks analizēta līguma objekta un mērķa nozīme tiesību veikt atrunas ierobežošanā, arī kontekstā ar Latvijas praksi. Ceturtkārt, tiks pētītas atrunas izdarīšanas sekas, īpaši iespēja neņemt vērā nepieļaujamas atrunas.

Šis raksts pauž ideju, ka, par spīti prima facie ievērojamām atšķirībām pieejā noteiktiem atrunu tiesiskā regulējuma aspektiem, tās var mainīt, izmantojot turpmāko valstu praksi un radot jaunas lokāla rakstura paražu tiesību normas.

• Helmuts Jauja. Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā

Neraugoties uz Saeimā 17.jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē procesu, kurā dažkārt caur atšķirīgiem viedokļiem un strīdiem par vienas vai otras normas interpretāciju mēs virzāmies uz vienveidīgu un prognozējamu normu piemērošanas praksi.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem jautājumiem Maksātnespējas likuma sadaļā par fiziskās personas maksātnespējas procesu šobrīd ir šā likuma 158.panta interpretācija. Šī norma nosaka: “Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.” Ir arī pretēji viedokļi par to, vai un kādas tiesiskās sekas šī norma rada. Atbilstoši vienam no viedokļiem šī norma tikai dod tiesības nodrošinātajam kreditoram vērsties ar lūgumu pie parādnieka, bet lūguma izpilde paliek parādnieka ziņā. Parādnieks un viņa administrators, lemjot par to, ir saistīti tikai ar lietderības apsvērumiem.

• Juris Rudevskis. Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu (II)

Šīs sērijas pirmajā rakstā autors aplūkoja cilvēktiesību metafizisko dabu un centās parādīt, ka ikvienam cilvēkam piemītošo pamattiesību kopums ir, pirmkārt, imanents (tāds, kas izriet no noteiktas lietu kārtības, nevis no tiesību normām) un, otrkārt, konnaturāls (no pašas cilvēka būtības izrietošs). Atliek tikai ieurbties pašā šīs problēmas kodolā un noskaidrot, kas tad veido šo cilvēcisko būtību un ar ko cilvēks tik ļoti atšķiras no visas viņam apkārt esošās dzīvās radības, ka viņam ir tas gods būt atzītam ne vien par cilvēktiesību subjektu, bet par tiesību subjektu vispār. Tieši šim jautājumam autors ir veltījis rakstu.

Pirms sākam runāt par to, ir vērts atgādināt 1948.gada 10.decembra ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1.pantu, kas nosaka: “Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.” Katrs vārds šajā teikumā ir ļoti rūpīgi izsvērts; ne velti tā izstrādāšanā ir piedalījušies izcili juristi un filozofi. Pagaidām pievērsīsim uzmanību tam, ka šis pants – kuru varētu nosaukt par cilvēcības pamatnormu – min divas cilvēkiem piemītošas īpašības: brīvību un vienlīdzību. Šoreiz autors pievērsīsies pirmajai no tām – brīvībai, bet vienlīdzības jautājumu aplūkos nākamajā rakstā.

“Jurista Vārda” redakcija