Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 17.jūnijā

IeM: Par kārtību, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un ārkārtas notikumu sakarā

Iekšlietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē 17.jūnijā iesniedza Ministru kabineta instrukcijas “Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī” projektu. Tas precizē valsts augstāko amatpersonu sarakstu, kuras valsts apdraudējuma gadījumā saņems būtisko informāciju par ārkārtas notikumiem.

Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas tiek apziņotas ārkārtas notikumos, kā arī precīzi kritēriji, kuriem atbilstoši nepieciešams veikt apziņošanu. Instrukcijas projekts neattiecas uz militāru draudu gadījumiem, kad amatpersonas apziņojamas saskaņā ar Valsts aizsardzības plānā noteikto kārtību.

Instrukcijas projektā paredzēts, ka lēmumu par amatpersonu apziņošanu un apziņojamo amatpersonu loku pieņems Ministru prezidents, kurš dos uzdevumu Ministru prezidenta biroja vadītājam vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājam nodrošināt apziņošanu.

Paredzēts, ka operatīva apziņošana par ārkārtas notikumiem, kas notikuši valstī vai ārpus tās, aptvers virkni kritēriju. Tā, piemēram, apziņošanas sistēma jāuzsāk, ja negadījums saistīts ar septiņu vai vairāku cilvēku upuriem, ievainojumus guvušas vairāk nekā 10 personas.

Tāpat operatīvā apziņošana nepieciešama par valstī notikušu katastrofu vai avāriju, kas klasificēta par ārkārtas notikumu atbilstoši starptautiski noteiktiem kritērijiem un par kuru atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem ir paziņots starptautiskai institūcijai.

IeM: Par Latvijas un Portugāles sadarbību cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas Republikas un Portugāles Republikas sadarbības līguma par cīņu pret transnacionālo organizēto noziedzību projektu. Paredzēts, ka līgums nodrošinās tiesisko ietvaru valstu sadarbībai cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Sadarbības līguma projekts paredz abu pušu sadarbību, lai cīnītos pret terorismu un noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī savstarpējo informācijas apmaiņu šajās jomās.

Sadarbība starp pusēm attiecībā uz narkotisko vielu un psihotropu vielu nelegālas aprites apkarošanu ietver informācijas apmaiņu par tādu personu vai objektu atrašanās vietu un identificēšanu, kas saistīti ar transnacionālo organizēto noziedzību, kā arī informācijas apmaiņu par cilvēku tirdzniecību, sieviešu un nepilngadīgo seksuālu izmantošanu, nelegālu migrāciju vai zagtu transportlīdzekļu nelegālu apriti, nelikumīgi iegūtu naudas vai citu līdzekļu vai produktu legalizēšanu vai šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu vai kodolieroču nelegālu apriti.

Sadarbības līgums stiprinās abu valstu kopīgās pūles cīņā pret organizēto noziedzību visās tās formās un dos iespēju praktiski attīstīt abu valstu sadarbību un tiešus sakarus starp abu pušu kompetentajām tiesību aizsardzības iestādēm, lai informācijas apmaiņa par plānotajiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būtu operatīva. Līgums paredz arī personu datu aizsardzību, kas nodoti sadarbības ietvaros.

Iekšlietu ministrijai līdz šim ir izveidojušās veiksmīgas divpusējās attiecības ar vairākām valstīm un ar lielāko daļu no tām jau ir parakstītas dažādas vienošanās par sadarbību. Līdzīgi līgumi ir noslēgti ar 25 valstīm (Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Maltu, Kipru, Ungāriju u.c.). Izstrādāti vēl 12 līguma projekti (Krievija, Grieķija, Kolumbija, Ekvadora, Rumānija u.c.).

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

17.jūnija valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurā tiek paredzēts, ka samaksātā valsts nodeva 50% apmērā būs atmaksājama visos gadījumos, kad tiks noslēgts izlīgums.

Esošais Civilprocesa likuma regulējums paredz, ka tiesa, iztiesājot lietu, cenšas puses samierināt, tajā skaitā aicinot tās noslēgt izlīgumu.

Grozījums Civilprocesa likumā par samaksātās valsts nodevas 50% apmērā atmaksu visos gadījumos, kad tiks noslēgts izlīgums, Tieslietu ministrijas ieskatā, veicinās strīdā iesaistīto pušu vēlmi noslēgt izlīgumu. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir sagatavots saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvu 2008/52/EK.

Paredzēts, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas stāsies spēkā 2011.gada 1.maijā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu un Labklājības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par institūciju uzdevumiem attiecībā uz radiācijas monitoringu

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka 2009.gada 25.jūnijā ir pieņemta Padomes 2009.gada 25.jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru, un līdz 2011.gada 22.jūlijam šīs direktīvas prasības ir jāpārņem normatīvajos aktos.

Likumprojekts paredz precizēt likuma terminoloģiju atbilstoši direktīvas 2009/71/Euratom prasībām un precizēt likuma normas, nosakot institūciju uzdevumus attiecībā uz radiācijas monitoringu un individuālo dozimetrisko mērījumu veikšanu.

VidM: Par vienotām prasībām
sugu un biotopu aizsardzības ekspertu atzinumiem

17.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības”.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts noteiks sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sagatavotā dokumenta, kurā izteikts viedoklis vai slēdziens par noteiktu sugu grupu, sugu vai biotopu grupu (atzinums), saturu un tajā ietvertās minimālās prasības.

Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sagatavotā atzinuma saturs un tajā ietveramās minimālās prasības. Tas savukārt var radīt situācijas, kad sertificētie eksperti izsniegs atzinumus, balstoties uz savu pieredzi, zināšanām un uzskatiem, kā rezultātā sniegto atzinumu kvalitāte ļoti atšķirsies, to saturā netiks iekļauti būtiski rādītāji un novērojumi dabā.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa