• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informējot uzņēmējus par aktualitātēm valsts ekonomikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2010., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212319

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pārrunājot ar ārlietu ministru ārpolitikas aktualitātes

Vēl šajā numurā

22.06.2010., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informējot uzņēmējus par aktualitātēm valsts ekonomikā

18.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās Valsts prezidenta Valda Zatlera organizētā kārtējā diskusijā ar uzņēmējiem, kurā sniedza visaptverošu informāciju par starptautisko aizdevēju SVF/EK 3.pārskata misijas rezultātiem un paveikto, par šā gada budžeta līdzšinējo izpildes gaitu un makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī par plānotajām nodokļu politikas pamatnostādnēm, budžeta konsolidāciju 2011.gadam un ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem.

Vērtējot paveikto līdz šim, kā nozīmīgs faktors tika atzīmēts, ka Latvija kontrolē budžeta deficītu, izpildot programmas 2010.gada 1.ceturkšņa budžeta deficīta mērķi (attiecībā uz koriģēto primāro bilanci) un arī attiecībā uz valsts sektora algu indikatīvo mērķi.

Izklāsta gaitā Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas valdība ir apņēmusies realizēt programmā pausto apņemšanos par to, ka 2010.gada budžeta deficīts būs zem 8,5% no IKP, 2011.gadā – zem 6,0%; 2012.gadā – zem 3,0%, šāds līmenis nepieciešams, lai izpildītu Māstrihtas deficīta kritēriju un ar 2014.gada 1.janvāri ieviestu eiro, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas izejas stratēģija.

V.Dombrovskis informēja uzņēmējus, ka pārskata misijai, strādājot Latvijā un tiekoties ar valdības pārstāvjiem, tika norādīts, ka Latvijas ekonomika uzrāda atveseļošanās pazīmes, tādēļ šābrīža konsolidācijas apmēra novērtējums ir mazāks, nekā tika prognozēts 2009.gada decembrī, un ir robežās starp 395 un 440 miljoniem latu. Plānotos konsolidācijas pasākumus iespējams veikt, realizējot nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs paredzēto, ieviešot Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, ņemot vērā Pasaules Bankas ieteikumus par iespējamajiem budžeta samazinājumiem, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes veiktās funkcijas u.c.

Ministru prezidents uzsvēra, ka jau šobrīd un tuvākajā laikā tiks intensificēta ES fondu apguve: palielināta apropriācija ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam par 100 miljoniem latu virs 2010.gada budžeta līmeņa, kā arī palielināti izdevumi saistībā ar ES lauksaimniecības maksājumiem par 100,5 miljoniem latu. Sasniedzot labākus programmas deficīta mērķus, kā plānots, Valdība vērsīsies pie EK ar ierosinājumu vēl šogad papildus atbalstīt palielinājumu apropriācijai izdevumiem ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam par 132 miljoniem latu.

Ministru prezidents norādīja, ka, ņemot vērā uzlabojušos ekonomikas vidi un daudz spēcīgāku finanšu pozīciju, Latvija plāno neizņemt visus šajā programmas pārskatā pieejamos līdzekļus, bet dažas ar programmu saistītas līdzekļu izmaksas uzskatīt par kredīta iespējām. No potenciāli pieejamā papildu finansējuma apmēram 1 miljarda eiro apmērā no SVF, Eiropas Savienības (ES), Ziemeļvalstīm, Čehijas Republikas un Polijas Republikas, Latvijas finanšu pozīcijai nostiprinoties, pēc 3.pārskata noslēgšanās tiks izņemti aptuveni 300 miljoni eiro, ko nodrošina SVF un ES, un 100 miljoni eiro, ko iepriekš apstiprinājusi Pasaules Banka. Savukārt ar pārējiem programmas partneriem sadarbība tiks turpināta, vienojoties, ka neizņemtie līdzekļi Latvijai, ja nepieciešams, būtu pieejami, ņemot vērā nākamos programmas pārskata rezultātus.

Ministru prezidents informēja uzņēmējus par tiem valdības darbības virzieniem, kas paredzami saistībā ar nodokļu politiku 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādes kontekstā. Pie iespējamajām nodokļu politikas izmaiņām valdības vadītājs akcentēja četrus rīcības virzienus. Pirmkārt, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tādējādi pakāpeniski paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un samazinot likmi. Otrkārt, pārnest nodokļu slogu uz jomām ar mazāku izvairīšanās risku, no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu (pievienotās vērtības nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis). Treškārt, palielināt nodokļu slogu ekskluzīvam īpašumam, kā vērtīgam nekustamajam īpašumam un transportlīdzekļiem. Ceturtkārt, padarīt nodokļu un nodevu sistēmu vienkāršāku un efektīvāku, mazāk dažādu režīmu un izņēmumu. Lai veiktu visus iepriekšminētos pasākumus nodokļu politikas izmaiņu virzienā, jāvienojas par nodokļu politikas vidēja termiņa mērķiem un rīcības virzieniem un līdz oktobrim jāizstrādā detalizēti risinājumi un konkrēti pasākumi.

Premjers atzina, ka, strādājot pie nodokļu sistēmas izmaiņām, nenoliedzami jāveic būtiski pasākumi fundamentālai ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai (“Baltais” saraksts; Latvijas atzītais komersants muitas jomā; atbalsts īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmējiem; nokavējuma naudas atcelšana par pagarinātiem nodokļu parādiem; vienreizēja soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana, ja tiek nomaksāts pamatparāds). Arī motivēšana pārejai uz legālo ekonomiku – iespēja legalizēt nedeklarētos uzkrājumus, nomaksājot nodokli; sākumdeklarēšana. Bez visa iepriekšminētā nepieciešama kontrolējošo iestāžu kapacitātes paaugstināšana, efektīvākas sankcijas, efektīvāka nodokļu sistēma un uzlabota komunikācija.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!