Iepazīstinot Valsts prezidentu ar aktualitātēm izglītībā

17.jūnijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe bija ierosinājusi tikšanos ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai informētu par vairākām aktualitātēm Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajās jomās. Proti, par 2009./2010.mācību gadu un par skolu tīklu, par gatavošanos X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kā arī par plānotajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Sarunā piedalījās arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors prof. Arvīds Barševskis.

T.Koķe uzsvēra, ka šogad ieviesti vairāki jauninājumi saistībā ar valsts pārbaudes darbiem. Proti, skolēniem bija iespēja elektroniski pieteikties valsts pārbaudes darbu kārtošanai; daļa valsts pārbaudes darbu skolām tika piegādāta elektroniski; centralizēto eksāmenu darbu vērtētājiem bija iespēja pieteikties elektroniski u.c., kas kopumā nodrošināja gan finanšu līdzekļu, gan citu resursu ekonomiju. Šogad pirmo reizi bērniem ar īpašām vajadzībām tika nodrošināta iespēja kārtot centralizētos eksāmenus, kas arī tika izmantota.

Saistībā ar skolu tīklu T.Koķe pastāstīja, ka no pašvaldībām saņemtā informācija liecina – nozīmīgākas izmaiņas nākotnē saistītas ar izglītības iestāžu pakāpes maiņu un ar skolu filiāļu izveidi.

Ministre un arī X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja informēja Valsts prezidentu, kurš ir šo svētku patrons, par gatavošanos nozīmīgākajam šīs vasaras pasākumam. Kopumā visi priekšdarbi notiek, kā plānots, un svētki Rīgā notiks no 6. līdz 11.jūlijam. Tos apmeklēs gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi un amatpersonas.

T.Koķe uzsvēra un apliecināja aktīvu darba turpināšanu saistībā ar pārmaiņu īstenošanu augstākajā izglītībā un zinātnē, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi, lai šīs pārmaiņas un to īstenošana balstās uz analīzi un precīziem argumentiem. Būtiskākās pārmaiņas saistāmas ar vairākiem uzdevumiem:

• ar kvalitātes prasību paaugstināšanu gan mācībspēkiem, gan studentiem;

• ar finansēšanas modeļa maiņu, tajā skaitā ievērojot tautsaimniecības vajadzības, principu “nauda seko kvalitātei” u.c. Ministre un Valsts prezidents vienojās, ka būtiski turpināt darbu, lai, sadarbojoties ar Stratēģiskās analīzes komisiju, līdz šā gada beigām izstrādātu augstākās izglītības finansēšanas modeļu piedāvājumu;

• ar eksportspējas un starptautiskās sadarbības stiprināšanu, orientējoties uz konkrētām valstīm, piedāvājot ārvalstu studentiem pievilcīgas studiju programmas ES valodās. Līdzīgi kā Latvijas studentiem ir iespēja saņemt citu valstu stipendijas studijām ārzemēs, tā arī Latvija plāno piedāvāt iespējas ārvalstu studentiem pretendēt uz mūsu stipendijām – tādējādi gan apliecinot Latviju kā līdzvērtīgu partneri, gan radot citu valstu interesi un piesaistot studentus, gan nodrošinot, ka šie līdzekļi paliek Latvijā.

Agnese Korbe, ministres padomniece