Par jaunu Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu

Katoļu baznīcā par Rīgas arhibīskapu tiek nominēts Zbigņevs Stankevičs, jo kardinālam Jānim Pujatam šogad piepildās 80 dzīves gadi (saskaņā ar Baznīcas likumiem bīskaps, sasniedzot 75 gadu vecumu, iesniedz pāvestam lūgumu atbrīvot viņu no diecēzes vadītāja pienākumiem).

Kopībā ar Vatikānu 19.jūnijā kardināls J.Pujats sasauca ārpus kārtas tikšanos ar Rīgas diecēzes priesteriem. Sasaukšanas iemesls bija jaunā Rīgas arhibīskapa nominācija. Pēc aptaujām, kas vairākās kārtās tika veiktas gan garīdzniecības, gan kopienu, organizāciju, gan katoļticīgo vidū, izvēlētais kandidāts ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors un Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs priesteris Z.Stankevičs.

Jaunā bīskapa konsekrācija notiks 8.augustā Sv.Jēkaba katedrālē. 21.augustā Sv.Jēkaba katedrālē būs jaunā bīskapa ingress, pēc kura priesteris Z.Stankevičs uzņemsies vadīt Rīgas arhidiecēzi.

Valsts prezidents:

Pēc Romas katoļu Baznīcas pāvesta Benedikta XVI lēmuma iecelt Zbigņevu Stankeviču Romas katoļu Baznīcas Latvijā Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa amatā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis apsveikumu viņa ekselencei, norādot, ka “Latvijā valdošais pozitīvais ekumenisma gars ir nozīmīgs faktors sabiedrības attīstībai un tautas nākotnei. Nozīmīgu Latvijas iedzīvotāju daļu saista piederība Romas katoļu Baznīcai kā garīgam un morālam vērtību avotam.” Valsts prezidents novēlēja Z.Stankevičam stiprināt Latvijas tautu garā un ticībā, tādējādi veicinot Latvijas valsts izaugsmi un uzplaukumu.

Vienlaikus Valsts prezidents ir nosūtījis vēstuli līdzšinējam Romas katoļu Baznīcas Latvijā Rīgas arhidiecēzes vadītājam Viņa eminencei kardinālam Jānim Pujatam. Tajā valsts vadītājs ir izteicis visdziļāko pateicību par sadarbību kardinālam Jānim Pujatam, stiprinot valsts un baznīcas attiecības. “Jūs esat vadījis Rīgas arhidiecēzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, sniedzot garīgu atbalstu un atgādinājumu par kristietības lomu, veidojot nācijas morālos pamatus. Jūs ievedāt Latvijas katoļu Baznīcu jaunajā gadu tūkstotī un esat aktīvi iestājies par starpkonfesionālo sapratni un sadarbību Latvijas baznīcu starpā. Latvija lepojas ar to, ka 2001.gadā Jūs tikāt iecelts kardināla kārtā,” savā pateicības vēstulē norāda Valsts prezidents.

V.Zatlers ar visdziļākajiem cieņas apliecinājumiem novēlēja J.Pujatam veselību un dzīvesprieku turpmākajā kalpošanā.

Dzīves gājums

Dzimis Zbigņevs Stankevičs 1955.gada 15. februārī Gulbenes rajona Lejasciema pagastā.

Izglītība: 1970.gadā beidzis Eglaines pamatskolu, 1973.gadā – Ilūkstes 1.vidusskolu. 1978.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu specialitātē “Automatizēto vadības sistēmu inženieris”. 1996.gadā ieguvis maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā. 2004.gadā – Licencāta grādu fundamentālteoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē Romā. 2008.gadā piešķirts doktora grāds teoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē.

Darba gaitas: 1978.–1990.gadā strādājis inženiera specialitātē; 1980.–1990.gadā Kristiešu ekumēņu kopienas loceklis; 1996.–2001.gadā Sv.Franciska draudzes Rīgā vikārs; 1999.–2001.gadā Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs; 1996.–2002.gadā – atbildīgais par harizmātisko kopienu “Effata”. No 1996. līdz 2002.gadam – docētājs Rīgas Metropolijas garīgajā seminārā un Katehētikas institūtā; 2001.–2002.gadā – Sv.Jēkaba katedrāles Rīgā vikārs un jauniešu kapelāns Vecrīgā; 2005.–2006.gadā – Laterāna pontifikālās universitātes studentu konventa “Beato Pio IX” direktors Romā; 2008.gadā – Fundamentālteoloģijas docētājs Rīgas teoloģijas institūtā un Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā; Vicarius cooperator Kristus Karaļa draudzē. No 2008.gada 8.decembra – Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors un Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs.

Zbigņevam Stankevičam ir bijušas astoņas zinātniskās publikācijas, tai skaitā piecas no tām – svešvalodās, viņš piedalījies piecās zinātniskajās konferencēs, uzstājoties ar referātiem. Aktīvi nodarbojies ar sportu, ieguvis 1.sporta klasi vieglatlētikā, vaļasprieks – kalnā kāpšana. Pārzina latviešu, poļu, krievu, itāļu un angļu valodu, spēj saprasties un izmantot literatūru arī franču un vācu valodā.

Valsts prezidenta preses dienests;

Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs