Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 21.jūnijā

ĀM: Par humāno palīdzību bēgļiem Uzbekistānā

21.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja 50 000 latu piešķiršanu palīdzības sniegšanai bēgļiem Uzbekistānā.

Civilie nemieri, kas risinājās Kirgīzijas dienvidos, ir izraisījuši masveida bēgļu plūsmu pāri valsts robežai, tādējādi radot ārkārtas humāno situāciju Uzbekistānas pierobežā. Andižānas, Namangānas un Fergānas rajonos ir vislielākā bēgļu koncentrācija – 70 līdz 100 tūkstoši cilvēku, ir izveidotas ap 40 bēgļu nometnes. Uzbekistānas valdība ir lūgusi starptautisko humāno palīdzību bēgļu problēmu risināšanai. Galvenokārt nepieciešami pārtikas produkti, dzeramais ūdens, medikamenti un pagaidu dzīvesvietas.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par palīdzības sniegšanu 5 miljonu eiro apmērā nemieros cietušajiem uzbekiem un kirgīziem. Sarkanais Krusts un dažādas ANO organizācijas jau ir nosūtījušas humānās palīdzības kravas uz Uzbekistānu.

Latvija ir atsaukusies Uzbekistānas valdības lūgumam gan humāno apsvērumu dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijai ir ilggadējas draudzīgas un labas sadarbības attiecības ar Uzbekistānu. Taškentā ir Latvijas vienīgā vēstniecība Vidusāzijas reģionā, kam ir reģionālās vēstniecības statuss un kura pēc Beļģijas lūguma šā gada otrajā pusē pildīs ES prezidentūras Uzbekistānā vēstniecības pienākumus, bet, sākot ar 2011.gadu, – NATO kontaktvēstniecības Uzbekistānā pienākumus. Vēstniecības esamība ievērojami atvieglos Latvijas humānās palīdzības koordināciju.

Latvijas valdības piešķirtos līdzekļus palīdzībai bēgļiem Uzbekistānā paredzēts izmantot medikamentu vai pirmās nepieciešamības preču iegādei. Par humānās palīdzības nogādāšanu atbildīga būs Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par likuma grozījumiem skaidras naudas ierobežošanai

Izpildot ēnu ekonomikas samazināšanas plāna īstermiņa pasākumus, Ministru kabinets 21.jūnijā ir akceptējis Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot skaidras naudas aprites ierobežojumus.

Grozījumi paredz ierobežot skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā. Bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas, un netiek pieļauta iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, t.sk. aplokšņu algas.

Likumu par nodokļiem un nodevām paredzēts papildināt ar normu, kas ierobežos skaidras naudas norēķinus vairumtirdzniecībā: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti vai nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm). Paredzams, ka šī norma stāsies spēkā šā gada septembrī.

Savukārt, lai varētu veikt efektīvāku skaidrā naudā veikto darījumu kontroli, likumā noteikto skaidrā naudā veikto darījumu summu, pēc kuras pārsniegšanas nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz deklarācija par iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, paredzēts samazināt no 3000 latiem uz 1000 latiem. Tāpat arī paredzēts no 10 000 latiem uz 5000 latiem samazināt slieksni, virs kura nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā.

Kā zināms, Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī tika apstiprināts īstermiņa pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, ko izstrādāja darba grupa. Plānā tika iekļauti vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz nodokļu administrēšanas un kontroles stiprināšanu, lai apgrūtinātu iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā. Kā viens no risinājumiem tika izskatīta arī skaidras naudas ierobežošana.

Likuma par nodokļiem un nodevām grozījumi vēl jāizskata Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa