Atdodot otrreizējai caurlūkošanai trīs likumus

22.jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai trīs parlamenta pieņemtos likumus: “Maksātnespējas likumu”, “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu” un likumu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Valsts prezidents izmantoja savas Satversmē noteiktās tiesības, lai veicinātu kvalitatīvāku un izsvērtu likumdošanas procesu, novērstu savstarpēji pretrunīgu normu pieņemšanu un panāktu sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošu normu pieņemšanu.

Likums “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”

Savā motivācijas rakstā par Saeimas 16.jūnijā pieņemto likumu “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” Valsts prezidents norāda, ka tā regulējums nav pilnīgs, un jau otrajā dienā pēc likuma pieņemšanas tika saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu. Viņš arī norāda, “ka, izskatot likumprojektu “Elektronisko mediju likums” 3.lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās”.

Valsts prezidents lūdz Saeimu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, valsts valodas pozīcijas nostiprinošajām likuma normām. Motivācijas rakstā Valdis Zatlers atzīmē: “Prasība par to, ka vismaz 40 procenti no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no plkst. 19.00 līdz 23.00, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no plkst. 18.00 līdz 23.00. Tādā veidā lielākajiem un ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā tiek izvirzītas vienādas prasības, veicināta ziņu raidījumu veidošana valsts valodā, kā arī kopumā tiek stiprinātas valsts valodas pozīcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā un Valsts valodas likumā noteikto, ka latviešu nācijas piederīgajiem ir tiesības uz savu informācijas un kultūras telpu savā valodā.”

Valsts prezidents arī atzīmē, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu vide veido svarīgu valodas vides elementu un ir arī svarīgs faktors sabiedrības integrācijā. Tādēļ likums, kas palīdz nodrošināt uz Latviju orientētu Latvijas informācijas un kultūras telpu latviešu valodā, ir ne tikai latviešu valsts un nācijas, bet visu Latvijas iedzīvotāju, arī mazākumtautību piederīgo, interesēs.

Līdz ar to sabiedrības integrācijas interesēs Latvijas informācijas un kultūras telpas ietvaros tās svarīgai sastāvdaļai – elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem – jānosaka īpaši atbalstošs režīms latviešu valodai, it sevišķi nosakot latviešu valodas minimālo lietojumu raidījumu kopējā apjomā.

Otrkārt, Valsts prezidents iestājas par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem. Motivācijas rakstā viņš norāda, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti no valsts budžeta un stingrāku reklāmas laiku ierobežošana tiem ir pamatota. Tomēr “pārpratumus var radīt 35.panta divpadsmitās daļas piemērošana, kas neparedz 10 procentu reklāmai atvēlētā laika saistīšanu ar raidstundu. Tādējādi var izveidoties situācija, kurā minētie 10 procenti tiek saistīti ar raidlaiku (nevis raidstundu) un netiek proporcionāli izmantoti visa raidlaika garumā, bet tikai skatītāju iecīnītākajās raidlaika stundās, tādā veidā kropļojot reklāmas tirgu”. V.Zatlers norāda: ir nepieciešami precizējumi, nosakot, “ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās un raidījumos audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem un reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 10 procentus katrā raidstundā. Turklāt būtu jāparedz, ka šie ierobežojumi attiecas arī uz pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja reklāma tajos tiek izvietota programmās un raidījumos, kas veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros”.

Treškārt, Valsts prezidents savā motivācijas rakstā Saeimai norāda, ka likumā ir jānodrošina skaidri noteiktas tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkurēt par labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Viņš uzsver, ka likuma redakcija jautājumā par sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komerciālajām raidorganizācijām atstāj Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pilnīgu rīcības brīvību. Turklāt likums nenosaka konkrētu kopējo izmaksu summu, kas var tikt novirzīta citiem nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, atstājot arī šo jautājumu pilnīgā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ziņā. Tāpēc ir jānosaka, ka “Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursa kārtībā nodod konkrētu daļu no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas veicinātu konkurenci starp sabiedriskajiem un pārējiem nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem par kvalitatīvāko un reizē izmaksu ziņā ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi”. Šāda nostāja atbilst arī Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādātajai Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālajai koncepcijai 2009.–2011.gadam.

Valsts prezidents aicina Saeimu caurlūkot likumu iespējami ātrākā laikā, ņemot vērā, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulēšanai sen ir nepieciešams tiesiskais regulējums un Latvijai jau bija jāizpilda Eiropas Komisijas prasības par Latvijas normatīvo aktu salāgošanu ar Direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem bez robežām. Tā kā Eiropas Komisijas argumentētais atzinums par pārkāpumu procedūras sākšanu pret Latvijas valsti ir sagaidāms tuvākajās nedēļās, Saeimai vēl ir iespēja novērst minētās pretrunas un pilnveidot likumu, ja Saeima šim jautājumam pievērsīsies ar vislielāko atbildību un rūpību. Beigās V.Zatlers arī norāda, ka darbs pie minētā likuma uzlabošanas būtu jāturpina arī pēc likuma caurlūkošanas un likuma spēkā stāšanās.

Likums “Maksātnespējas likums”

Otrajā motivācijas rakstā Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem par 17.jūnijā Saeimā pieņemto likumu “Maksātnespējas likums” Valsts prezidents norāda, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma procesa izstrāde ir ļoti nepieciešama. “Ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Tādēļ nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm,” atzīst V.Zatlers.

Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Jānošķir p ersonas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.

Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir rūpīgi jāizvērtē pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamā fiskālā ietekme uz valsts budžetu kopumā. Pieņemot Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, Saeima par to nav pārliecinājusies.  

Treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki – fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.

Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.

Piektkārt, Valdis Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.

Valsts prezidents atzīmē, ka Saeimas otrajam lasījumam tika virzīts tāds fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu regulējums, kas tapis ciešā kopdarbā gan ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību, gan Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Ārvalstu investoru padomi. Likumprojekta sagatavošanā bija iesaistīti arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Šis priekšlikums Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika atbalstīts. Visas iesaistītās puses publiski ir apliecinājušas, ka likumprojekta Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais fiziskās personas maksātnespējas regulējums tapis visaptverošu interešu samērojošu un profesionālu diskusiju ceļā. Taču iesāktā labā prakse netika turpināta un trešajam lasījumam, neuzklausot iesaistītās puses, tika iesniegts komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt fiziskās personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā, neizvērtējot tās spēkā stāšanās sekas.

Saeimas 7.jūnija sēdē pieņemtais Maksātnespējas likums nosaka, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Ņemot vērā, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk nekā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot.

Likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””

Savukārt trešajā Saeimas priekšsēdētājam adresētajā motivācijas rakstā par 17.jūnija Saeimas sēdē pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atgriešanu otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents norāda, ka atbalsta prasību par reģistrētu politisko partiju vai partiju apvienību valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu mantiskā stāvokļa caurskatāmības nodrošināšanu, jo tas “veicinātu politisko partiju vadības darbības atklātību un zināmu atskaitīšanos vēlētāju priekšā, kā arī var kalpot par apliecinājumu tam, vai politisko partiju amatpersonas patiesi darbojas sabiedrības interesēs”.

Tomēr Saeima, pieņemot likumu, nav ņēmusi vērā, ka politisko partiju vadības (valdes priekšsēdētāja un locekļu) statuss neatbilst valsts amatpersonas statusam un viņu darbības regulēšana ir ārpus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” darbības jomas. Turklāt Saeima nav paredzējusi kārtību šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai. Līdz ar to nav noteikta politisko partiju vadības atbildība par pārkāpumiem. Nav arī atbilstošā regulējuma attiecībā uz kontrolējošo institūciju kompetenci, kas savukārt rada bažas par iespējamo kontroles pasākumu leģitimitāti, uz ko savā vēstulē Valsts prezidentam ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Tomēr, atzīstot Saeimas pieņemtā lēmuma mērķi par pozitīvu soli politisko partiju un to apvienību darbības atklātības nodrošināšanā sabiedrības priekšā, V.Zatlers aicina Saeimu apsvērt iespēju “pilnveidot jau spēkā esošo tiesību institūtu – informācijas par deputātu kandidātu publiskošanu, nepieciešamības gadījumā paplašinot spēkā esošo regulējumu”. Tāpat būtu konceptuāli jāizšķiras par valsts amatpersonas statusa noteikšanu vai nenoteikšanu politisko partiju valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, jāapsver nepieciešamība grozīt Politisko partiju likumu un tur paredzēt partiju vadības mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kā arī jāizvērtē, vai šo regulējumu attiecināt uz tādām politiskām partijām un to apvienībām, kuras nav guvušas vēlētāju atbalstu, lai nodrošinātu pārstāvniecību likumdevēja vai pašvaldību līmeni un līdz ar to arī iespējamu ietekmi uz valsts amatpersonu lēmumiem. Valsts prezidents arī norāda, ka “minētā tiesiskā regulējuma īstenošanai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos un efektīva kontroles mehānisma izveidošana”.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta raksti Nr.210, Nr.211, Nr.212 Saeimas priekšsēdētājam tiešā tekstā
tiek gatavoti publicēšanai kārtējā Saeimas materiālu blokā.