Ministru kabineta noteikumi Nr.565

Rīgā 2010.gada 21.jūnijā (prot. Nr.32 13.§)

Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likuma 19.panta pirmo, trešo un ceturto daļu, 20.pantu, 24.panta otro daļu,
26.panta otro daļu, 27.panta otro daļu, 29.pantu, 30.panta pirmo un otro daļu, 31.panta otro daļu,
33.pantu, 34.pantu, 35.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 7.¹ punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā);

1.2. kārtību un apmēru, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts), kā arī veselības bojājumus, kuru dēļ izmaksā nelaimes gadījuma pabalstu;

1.3. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) neatraidāmajiem mantiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (turpmāk – pabalsts sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju);

1.4. kārtību un apmēru, kādā sedz ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus, ja amatpersona (darbinieks) gājusi bojā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ;

1.5. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir un izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

1.6. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un kura maina dzīvesvietu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu (turpmāk – pārcelšanās pabalsts);

1.7. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus;

1.8. kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, kā arī ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus;

1.9. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei;

1.10. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot tās īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei (turpmāk – kompensācija par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu);

1.11. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās;

1.12. kārtību un apmēru, kādā kompensē ceļa izdevumus, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa nemaina dzīvesvietu;

1.13. kārtību un apmēru, kādā kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus, ja amatpersonu (darbinieku) dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa maina dzīvesvietu;

1.14. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku;

1.15. kārtību, kādā piešķir un izmaksā ikmēneša kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura dienesta interesēs maina dzīvesvietu uz citu administratīvo teritoriju, ja viņa laulātais pārcelšanās dēļ zaudē darbu, nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un jaunajā dienesta vietā citu darbu nav atradis (turpmāk – kompensācija sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu);

1.16. kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai, kā arī kārtību, kādā atlīdzināms veselībai nodarītais kaitējums sakarā ar amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi (turpmāk – zaudējumu un kaitējuma kompensācija);

1.17. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi kompensē dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes izdevumus, ja dienesta pienākumi to specifikas dēļ veicami civilajā apģērbā (turpmāk – dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija);

1.18. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir uzturdevas kompensāciju;

1.19. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu;

1.20. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) izmaksā bērna piedzimšanas pabalstu.

2. Noteikumi neattiecas uz profesionālā dienesta karavīriem.

II. Pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā

3. Lai saņemtu pabalstu amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā, viens no amatpersonas (darbinieka) ģimenes locekļiem vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norāda pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma pabalsta summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Amatpersonas (darbinieka) ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

4. Ja amatpersonas (darbinieka) ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Pabalsta summu mēneša laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārskaita uz ģimenes locekļa vai personas, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, norādīto kontu kredītiestādē.

III. Nelaimes gadījuma pabalsts

6. Institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu izmeklēšanu izveido izmeklēšanas komisiju un izmeklē nelaimes gadījumu.

7. Amatpersonai (darbiniekam) nelaimes gadījuma pabalstu piešķir, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, guvusi šo noteikumu 1.pielikumā minēto veselības bojājumu un komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, un tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu (turpmāk – lēmums). Lēmumu pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas.

8. Lēmumu sagatavo četros eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) pa vienam eksemplāram:

8.1. attiecīgajai institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus;

8.2. amatpersonai (darbiniekam);

8.3. institūcijai, kura izmaksās nelaimes gadījuma pabalstu, ja tā nav šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā institūcija. Lēmuma eksemplāram pievieno normatīvajos aktos par nelaimes gadījuma izmeklēšanu noteiktajā kārtībā sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā;

8.4. nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijai (uzglabāšanai lietvedībā).

 9. Pabalsta apmēru nosaka atbilstoši nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpei (2.pielikums):

9.1. par smagiem veselības bojājumiem – 5000 latu;

9.2. par vidēji smagiem veselības bojājumiem – 1000 latu;

9.3. par viegliem veselības bojājumiem – 100 latu.

10. Nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi amatpersonai (darbiniekam) nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk – VDEĀK), bet Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi – Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk – CMEK), pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu, lēmumu un aktu par nelaimes gadījumu darbā, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem izrakstiem no ārstniecības iestādes medicīniskās dokumentācijas par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.

11. Amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz VDEĀK vai CMEK nosūta pēc ārstēšanās pabeigšanas vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās, bet ne agrāk kā pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas saskaņā ar nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai (3.pielikums).

12. Ja amatpersona (darbinieks) nelaimes gadījumā guvusi veselības bojājumus ar dažādām smaguma pakāpēm, kopējo smaguma pakāpi nosaka atbilstoši smagākajiem veselības bojājumiem. Ja gūta trauma, noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas (darbinieka) darbspēju zaudējuma ilgums. Izmaksājamo pabalstu aprēķina atbilstoši veselības bojājumu smagākajai pakāpei vienā nelaimes gadījumā.

13. Vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtotas traumas gadījumā, ja saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no attiecīgajai smaguma pakāpei noteiktā apmēra.

14. Pabalstu akūtas infekcijas gadījumā piešķir un izmaksā, ja inficēšanās notikusi nelaimes gadījumā, kas saistīts ar bioloģisko terorismu, katastrofu seku likvidāciju, tiešu kontaktu ar asinīm vai citiem infekcioziem biomateriāliem, un:

14.1. inficēšanās risks dokumentēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

14.2. primārajā medicīniskajā pārbaudē uzreiz pēc nelaimes gadījuma un medicīniskās novērošanas sākumā veiktajos asins paraugu izmeklējumos inficēšanās ar šajā punktā minētajiem slimību izraisītājiem nav konstatēta;

14.3. inficēšanās diagnosticēta medicīniskās novērošanas laikā.

15. Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas VDEĀK vai CMEK sagatavo atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi (turpmāk – atzinums) (4.pielikums). Ja trauma ir vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtota trauma un saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, to norāda atzinumā.

16. VDEĀK vai CMEK atzinumu nosūta institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju.

17. Ja amatpersonai (darbiniekam) 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma VDEĀK noteikusi invaliditāti, kuras cēlonis ir aktā par nelaimes gadījumu darbā minētais nelaimes gadījums, amatpersonai (darbiniekam) izmaksā vienreizēju pabalstu šādā apmērā:

17.1. I grupas invalīdam – 30000 latu;

17.2. II grupas invalīdam – 20000 latu;

17.3. III grupas invalīdam – 5000 latu.

18. Ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maina arī pabalsta apmēru. Ja nelaimes gadījuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau ir izmaksāta par to pašu nelaimes gadījumu.

19. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai noteikta invaliditāte, vai persona, kura pārstāv viņas intereses, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kura veiks nelaimes gadījuma pabalsta izmaksu, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, kā arī informāciju par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt VDEĀK izsniegto izziņu par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu. Ja amatpersona (darbinieks) iepriekš minēto izziņu neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20. Lai saņemtu nelaimes gadījuma pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai radušies veselības bojājumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz institūcijā iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta vietu, amatu un kontu kredītiestādē.

21. Pabalstu var izmaksāt divās daļās, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē:

21.1. ne mazāk kā 50 % no pabalsta apmēra – mēneša laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas;

21.2. atlikušo pabalsta daļu – sešu mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

22. Institūcijas lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.  

IV. Pabalsts sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju

23. Lai amatpersonas (darbinieka) neatraidāmie mantinieki (Civillikuma 423.pants) saņemtu pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, viņi gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz tās institūcijas vadītājam, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Neatraidāmie mantinieki ir tiesīgi iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu, radniecību apliecinošu dokumentu kopiju, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu izrakstu no medicīniskās dokumentācijas par nāves cēloni vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu, ja nāve iestājusies pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas pabeigšanas. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

24. Ja amatpersonas (darbinieka) neatraidāmie mantinieki šo noteikumu 23.punktā minētos dokumentus (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

25. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisijas sastādīto aktu, ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, lēmumu kopā ar sastādītā akta apstiprinātu kopiju un šo noteikumu 23.punktā minētajiem dokumentiem nosūta institūcijai, kura izmaksās pabalstu.

26. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā vienādās daļās visiem amatpersonas (darbinieka) neatraidāmajiem mantiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šo noteikumu 23.punktā noteiktajā termiņā.

27. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas (darbinieka) neatraidāmo mantinieku iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalsta vai tā daļas summu uz neatraidāmā mantinieka norādīto kontu kredītiestādē.

28. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, institūcija nosūta lēmumu amatpersonas (darbinieka) neatraidāmajiem mantiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai.

29. Institūcijas lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu segšana

30. No valsts budžeta līdzekļiem sedz šādus ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus:

30.1. zārka iegādes izdevumus;

30.2. maksu par morga pakalpojumiem;

30.3. maksu par apbedīšanas piederumiem;

30.4. maksu par vainagu un sēru lenti;

30.5. maksu par transporta pakalpojumiem (katafalks, autobuss);

30.6. maksu par pakalpojumiem kapos;

30.7. maksu par bēru ceremoniju;

30.8. maksu par dokumentu noformēšanu;

30.9. maksu par kremāciju;

30.10. maksu par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

31. Maksimālais ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu apmērs, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ir 800 latu.

32. Ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu summu atbilstoši šos izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem institūcija var pārskaitīt:

32.1. ar apbedīšanu saistītā pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar tā iesniegtu rēķinu;

32.2. personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus.

33. Lai personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, tiktu atmaksāti ar apbedīšanu saistītie izdevumi, viņa gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

33.1. iesniegumu par apbedīšanas izdevumu segšanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma apbedīšanas izdevumu summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti;

33.2. apbedīšanas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis, rēķinus).

34. Ja persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

35. Personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, apbedīšanas izdevumus atmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 33.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

VI. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi

36. Lai amatpersona (darbinieks) saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie, brāļi un māsas) vai apgādājamā nāvi, tā gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, kā arī radniecību, laulību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

37. Ja amatpersona (darbinieks) šo noteikumu 36.punktā minētos dokumentus (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

38. Pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 36.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

VII. Pārcelšanās pabalsts

39. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņemtu pārcelšanās pabalstu, viņa divu mēnešu laikā pēc dzīvesvietas maiņas iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norādītas ziņas (vārds, uzvārds) par katru ģimenes locekli un apgādājamo, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā dzīvesvietā. Amatpersona ir tiesīga iesniegt dzīvesvietas maiņu apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī ģimenes locekļu vai apgādājamo radniecību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju. Prasība iesniegt dokumentu kopijas nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

40. Ja amatpersona (darbinieks) šo noteikumu 39.punktā minētos dokumentus (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

41. Ja dienesta interesēs uz citu administratīvo teritoriju pārceļ Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kas ir laulātie, pārcelšanās pabalstu piešķir tai amatpersonai, kurai pabalsta apmērs ir lielāks. Otram laulātajam pārcelšanās pabalstu nosaka tādā apmērā, kāds tas paredzēts ģimenes loceklim.

42. Pārcelšanās pabalstu izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 39.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi kontu kredītiestādē. Pārcelšanās pabalstu neizmaksā, ja amatpersonas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa notiek pēc tam, kad pagājusi puse no laika, uz kuru amatpersona pārcelta.

43. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un viņas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa nenotiek vienlaikus, amatpersona šo noteikumu 39.punktā minētos dokumentus iesniedz par katru personu divu mēnešu laikā pēc attiecīgās personas dzīvesvietas maiņas.

VIII. Kompensācija mācību izdevumu segšanai

44. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

44.1. iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu (norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa);

44.2. izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) uzņemta attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) ir sekmīgi nokārtojusi attiecīgā semestra pārbaudījumus un tai nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš);

44.3. izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā;

44.4. mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju.

45. Institūcija mēneša laikā pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma (pavēles) izdošanas vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā pārskaita kompensējamo summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

46. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par trim gadiem, atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumos) gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, atvaļināšanas no dienesta vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

46.1.  100 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts mazāk par gadu;

46.2.  50 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem;

46.3. 20 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem.

47. Ja amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot šo noteikumu 48.3.apakšpunktā minēto gadījumu) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, amatpersonai (darbiniekam) piecu darbdienu laikā jāinformē par to institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šajā gadījumā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100 % apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) atskaitīšanas no izglītības iestādes.

48. Amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijai tās segto mācību maksu, kā arī šo noteikumu 53. un 54.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu, šādos gadījumos:

48.1. tiek izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības sakarā ar:

48.1.1. to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, vai sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

48.1.2. termiņa izbeigšanos;

48.1.3. valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu;

48.1.4. iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

48.1.5. noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā;

48.1.6. izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu;

48.1.7. amatpersonas nāvi;

48.2. tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja uzteikuma sakarā ar to, ka:

48.2.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

48.2.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

48.2.3. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

48.2.4. tiek samazināts darbinieku skaits;

48.2.5. tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;

48.3. amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ.

49. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijas segto mācību maksu šo noteikumu 46. un 47.punktā noteiktajos termiņos, institūcija attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

50. Ja amatpersonu (darbinieku) pārceļ amatā (dienestā, darbā) citā institūcijā, amatpersonas (darbinieka) saistības saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu saglabājas. Saistības pārņem institūcija, uz kuru amatpersona (darbinieks) tiek pārcelta.

IX. Amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana

51. Institūcija izvērtē, vai amatpersonai (darbiniekam) ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināros, lekcijās) Latvijā vai ārvalstīs (turpmāk – mācību kursi). Ja mācību kursu ilgums pārsniedz divas dienas, amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju ar institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona un amatpersona (darbinieks) noslēdz mācību līgumu.

52. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu mācību kursos (mācību maksa, mācību komandējuma izdevumi, amatpersonai (darbiniekam) izmaksājamā mēnešalga par visu kvalifikācijas celšanas laiku) sedz institūcija, pamatojoties uz institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai saskaņā ar institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteikto kārtību un mācību organizētāja izsniegto rēķinu vai citu mācību maksu apliecinošu dokumentu. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs un amatpersona (darbinieks) mācību līgumā vienojas, kādus kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus un kādā apmērā sedz institūcija un kādus atmaksā amatpersona (darbinieks).

53. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursos ārvalstīs, ja to ilgums nepārsniedz vienu mēnesi, vai Latvijā ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par gadu, atmaksā institūcijai kvalifikācijas paaugstināšanas mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētajos gadījumos), kas segta no valsts budžeta līdzekļiem, kuri plānoti institūcijas budžetā pamatfunkciju īstenošanai, ja tā ir lielāka par 500 latiem par mācību kursu. Amatpersona (darbinieks) mācību maksu atmaksā gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

53.1. 100 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts mazāk par sešiem mēnešiem;

53.2.  50 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

54. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursos ārvalstīs, ja to ilgums pārsniedz vienu mēnesi, ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par gadu, atmaksā institūcijai mācību līgumā minētos izdevumus gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumus). Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

54.1. 100 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts mazāk par sešiem mēnešiem;

54.2.  50 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

55. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā izdevumus, kas noteikti saskaņā ar šo noteikumu 53. un 54.punktu, institūcija attiecīgos izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

56. Ja amatpersona (darbinieks) bez attaisnojoša iemesla pārtrauc paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, tos nepabeidz un neiegūst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, tas neatbrīvo viņu no pienākuma atmaksāt ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus 100 % apmērā. Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursu faktiskās izmaksas dienā, kad tika pārtrauktas mācības.

X. Sabiedriskā transporta izdevumu kompensācija

57. Kompensācijas apmēru par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei, nosaka, ņemot vērā faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

58. Lai saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, amatpersona (darbinieks) līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

58.1. informāciju par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai (5.pielikums), norādot katru sabiedriskā transporta izmantošanas gadījumu iepriekšējā kalendāra mēnesī;

58.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

59. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, ja tā izmantojusi sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, tā mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes apmeklējuma iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

59.1. iesniegumu par sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu;

59.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

60. Sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 58. un 59.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

61. Institūcija var nodrošināt amatpersonu (darbinieku) ar elektronisko viedkarti. Šajā gadījumā amatpersonai (darbiniekam) nav jāiesniedz šo noteikumu 58.2. un 59.2.apakšpunktā minētie dokumenti.

XI. Kompensācija par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu

62. Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai nav iespējams izmantot institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu un amatpersona (darbinieks) izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar amatpersonu (darbinieku) līgumu par amatpersonas (darbinieka) īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai un par tā nolietojuma un ekspluatācijas izdevumu kompensēšanu.

63. Līgumā norāda transportlīdzekļa izmantojamās degvielas veidu, marku un patēriņa normu uz 100 km nobraukuma un, ja nepieciešams, norāda transportlīdzekļa odometra (nobraukuma rādītāja) rādījumu transportlīdzekļa ekspluatācijas sākumā. Līgumam pievieno transportlīdzekļa tehniskās apliecības kopiju.

64. Lai saņemtu kompensāciju par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem, amatpersona (darbinieks) institūcijas vadītāja noteiktajā kārtībā iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

64.1. ceļazīmi vai maršruta lapu;

64.2. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis) par patērēto degvielu.

65. Kompensācijas apmērs par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem (izņemot izdevumus par patērēto degvielu) nedrīkst pārsniegt trīs santīmus par katru nobraukto kilometru. Kompensācijas konkrēto apmēru nosaka iestādes vadītājs, ņemot vērā automašīnas motora tilpumu un automašīnas izlaides gadu.

66. Kompensāciju par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

XII. Kompensācija ceļa izdevumu segšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kuru dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju

67. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju, bet nav mainījusi dzīvesvietu, kompensāciju ceļa izdevumu segšanai piešķir par dienām, kurās amatpersonai bija jāpilda dienesta pienākumi un kurās viņa ir tos pildījusi.

68. Ceļa izdevumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports vai sabiedriskais transports nenodrošina ierašanos dienesta vietā noteiktā laikā un amatpersona izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli.

69. Ja nokļūšanai līdz jaunajai dienesta vietai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, amatpersona sastāda aktu, kurā norāda informāciju par brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa degvielas patēriņu uz 100 km nobraukuma un degvielas marku. Aktu apstiprina institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

70. Lai saņemtu kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

70.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

70.2. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes, degvielas uzpildes stacijas kases čekus vai kvītis);

70.3. šo noteikumu 69.punktā minēto aktu.

71. Šo noteikumu 70.1. un 70.2.apakšpunktā minētos dokumentus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi iesniedz līdz katra mēneša desmitajam datumam par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

XIII. Pārcelšanās izdevumu kompensācija

72. Pārcelšanās izdevumus amatpersonai (darbiniekam) kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, kā arī pakalpojuma izmaksas saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja rēķinu (ja amatpersonas (darbinieka), viņas ģimenes locekļu un apgādājamo īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti šādi pakalpojumi). Par transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksām amatpersona (darbinieks) sastāda aktu. Aktā norāda brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa degvielas patēriņu uz 100 km nobraukuma, degvielas marku un degvielas izmaksas saskaņā ar degvielas uzpildes stacijas kases čeku (kvīti). Aktu apstiprina institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

73. Lai saņemtu pārcelšanās izdevumu kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

73.1. iesniegumu par pārcelšanās izdevumu kompensēšanu;

73.2. pārcelšanās izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (piemēram, biļetes, rēķinus, čekus, kvītis);

73.3. šo noteikumu 72.punktā minēto aktu, ja iedzīves pārvešanai tiek izmantots transportlīdzeklis.

74. Pārcelšanās izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 73.punktā minēto dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

XIV. Kompensācija sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu

75. Lai saņemtu kompensāciju sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu. Amatpersona ir tiesīga iesniegt laulību apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka laulātajam piešķirts bezdarbnieka statuss un ka viņš nesaņem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus vai citus pastāvīgus ienākumus. Prasība iesniegt dokumentu kopijas nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

76. Ja amatpersona šo noteikumu 75.punktā minētos dokumentus (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

77. Ja laulātais ir stājies darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās vai sāk saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus vai citus pastāvīgus ienākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piecu darbdienu laikā rakstiski informē par to institūcijas vadītāju vai viņa pilnvarotu amatpersonu.

78. Kompensācijas izmaksu sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu uzsāk mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 75.punktā minēto dokumentu saņemšanas un turpmāk izmaksā vienlaikus ar darba samaksu, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) kontu kredītiestādē.

XV. Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem

79. Kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā faktisko izdevumu apmēru un samaksu apliecinošajos attaisnojuma dokumentos (līgums par dzīvojamās telpas īri, komunālo maksājumu (maksa par elektroenerģiju, ūdeni, gāzi un apkuri) apmēru apliecinoši attaisnojuma dokumenti (rēķini, čeki, kvītis)) norādīto izdevumu summu, nepārsniedzot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto šīs kompensācijas apmēru.

80. Lai saņemtu kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

80.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

80.2. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

80.3. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus.

81. Ja uz citu administratīvo teritoriju pārceļ amatpersonas (darbiniekus), kas ir laulātie, un viņiem šajā administratīvajā teritorijā ir kopīga dzīvesvieta, kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem saņem viens no laulātajiem.

82. Šo noteikumu 80.3.apakšpunktā minētos dokumentus amatpersona (darbinieks) iesniedz reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

XVI. Zaudējumu un kaitējuma kompensācija

83. Lai saņemtu zaudējumu un kaitējuma kompensāciju, amatpersona (darbinieks), tās vecāki, vecvecāki, bērns, mazbērns, adoptētais vai adoptētājs, brālis, māsa vai laulātais iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par zaudējumu atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam. Iesniegumā norāda kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. Iesniegumam pievieno amatpersonas (darbinieka), tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā rīcībā esošos mantai nodarīto zaudējumu vai veselībai nodarītā kaitējuma apmēru apliecinošos dokumentus.

84. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt amatpersonas (darbinieka), tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā rīcībā esošās mantas īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kā arī, ja zaudējumi nodarīti amatpersonas (darbinieka) vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai, – radniecību, laulību vai adopciju apliecinošu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu). Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

85. Ja amatpersona (darbinieks) šo noteikumu 84.punktā minētos dokumentus neiesniedz, institūcija informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

86. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona izveido komisiju, kura mēneša laikā izskata un pārbauda dokumentus, kuri apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un tā cēlonisko sakaru ar amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, par to rakstiski informējot personu, kura iesniegusi iesniegumu.

87. Atlīdzināmo zaudējumu apmēra izvērtēšanai un noteikšanai komisija ir tiesīga pieaicināt speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt no institūcijām lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus (izņemot medicīnisko dokumentāciju).

88. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

88.1. atlīdzināt zaudējumus pilnā apmērā saskaņā ar personas iesniegtajiem zaudējumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 50 000 latu apmērā;

88.2. daļēji atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar komisijas pieaicināto speciālistu un ekspertu veikto novērtējumu, bet ne vairāk kā 50 000 latu apmērā;

88.3. atteikt zaudējumu atlīdzināšanu.

89. Par amatpersonas (darbinieka), tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantu neuzskata tās lietošanā nodotu valsts mantu. Ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir guvusi šo noteikumu 1.pielikumā minēto veselības bojājumu un saņēmusi šo noteikumu 7.punktā minēto nelaimes gadījuma pabalstu, tad amatpersona (darbinieks) par to pašu gadījumu nesaņem šo noteikumu 83.punktā minēto veselībai nodarītā kaitējuma kompensāciju.

90. Ja nav iespējams noteikt precīzu amatpersonas (darbinieka), tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā īpašumā vai valdījumā esošajai mantai nodarīto zaudējuma apmēru, komisija novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas, ņemot vērā ekspertu noteikto mantas tirgus vērtību.

91. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona atsaka zaudējumu atlīdzināšanu, ja:

91.1. pārbaudot iesniegtos dokumentus, nav konstatēta cēloniska sakarība starp mantas bojājumiem vai veselībai nodarīto kaitējumu un amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi;

91.2. nav iesniegti šo noteikumu 83. un 84.punktā minētie dokumenti.

92. Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 88.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu, kura iesniegusi iesniegumu, nosūtot viņai attiecīgā lēmuma kopiju.

93. Atlīdzību izmaksā 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 88.punktā minētā lēmuma stāšanās spēkā. Attiecīgo summu pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kontu kredītiestādē.

94.  Šo noteikumu 88.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XVII. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija

95. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācijas apmērs ir 85 lati gadā.

96. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensāciju izmaksā reizi kalendāra gadā, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi amatā, kas dod tiesības saņemt kompensāciju, attiecīgajā laikposmā ir nodienējusi vairāk nekā sešus mēnešus.

97. Institūcijas vadītājs ar rīkojumu (pavēli) apstiprina amatus, kuros dienesta pienākumus to specifikas dēļ veic civilajā apģērbā, un atbilstoši minētajiem amatiem katru gadu izdod rīkojumu (pavēli), nosakot konkrētas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kurām izmaksājama dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija.

98. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 97.punktā minētā rīkojuma (pavēles) izdošanas, pārskaitot kompensācijas summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi norādīto kontu kredītiestādē.

XVIII. Uzturdevas kompensācija

99. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi izmaksājamās uzturdevas kompensācijas apmērs ir 120 latu mēnesī.

100. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi izmaksā uzturdevas kompensāciju četru latu apmērā par katru nodienēto kalendāra dienu attiecīgajā mēnesī, ja viņa nepilda amata pienākumus pilnu kalendāra mēnesi, šādos gadījumos:

100.1. amatpersona pieņemta dienestā attiecīgajā kalendāra mēnesī;

100.2. amatpersona pārcelta citā amatā uz citu institūciju;

100.3. amatpersona atvaļināta no dienesta attiecīgajā kalendāra mēnesī;

100.4. amatpersonai pārtraukta uzturdevas kompensācijas izmaksa Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzētajos gadījumos;

100.5. amatpersonai pārtraukta uzturdevas kompensācijas izmaksa, ja amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstisku rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes.

101. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pārceļ citā amatā uz citu institūciju, uzturdevas kompensācijas mēneša summas starpību viņai izmaksā institūcija, uz kuru amatpersona pārcelta.

102. Uzturdevas kompensāciju izmaksā katru mēnesi vienlaikus ar darba samaksu, pārskaitot kompensācijas summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi kontu kredītiestādē.

XIX. Amatpersonas (darbinieka) apmaksātais papildatvaļinājums

103. Amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā šādā apmērā:

103.1. ja amata (darba) pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības – no piecām līdz desmit darbdienām;

103.2. ja amata (darba) pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības – no četrām līdz deviņām darbdienām;

103.3. ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām – no trim līdz astoņām darbdienām.

104. Papildatvaļinājuma dienu konkrēto sadalījumu atbilstoši novērtējumam attiecīgajā institūcijā, ņemot vērā finanšu resursus un cilvēkresursus, kā arī amatpersonas (darbinieka) darba izpildes intensitāti un atbildības pakāpi nosaka institūcijas vadītājs.

105. Lai saņemtu apmaksātu papildatvaļinājumu, amatpersona (darbinieks) iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanu. Iesniegumu saskaņo ar tiešo struktūrvienības vadītāju. Amatpersona (darbinieks) papildatvaļinājumu var izmantot pa daļām.

XX. Bērna piedzimšanas pabalsts

106. Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā, ja bērns piedzimis 306 dienu laikā pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma spēkā stāšanās dienas, un aprēķina no mēnešalgas, kas amatpersonai (darbiniekam) bija noteikta bērna piedzimšanas dienā. Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu saņem par katru piedzimušo bērnu.

107. Lai amatpersona (darbinieks) saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu, viņa gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Iesniegumam amatpersona (darbinieks) ir tiesīga pievienot bērna dzimšanas apliecības kopiju.

108. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijā, kuras darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, iesniegumā par bērna pabalsta piešķiršanu amatpersona (darbinieks) norāda institūciju (un tās adresi), kurā strādā otrs bērna vecāks, kā arī apliecina, ka otrs bērna vecāks nav iesniedzis dokumentus bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanai.

109. Institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai lēmuma pieņemšanai par pabalsta piešķiršanu nepieciešami šādi dokumenti:

109.1. amatpersonas (darbinieka) iesniegums;

109.2. bērna piedzimšanu apliecinošs dokuments;

109.3. dokuments, kas apliecina, ka otrs bērna vecāks nav saņēmis bērna piedzimšanas pabalstu, ja arī viņš strādā valsts institūcijā, kuras darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu.

110. Bērna piedzimšanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam) institūcija var izmaksāt divās daļās gada laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu. Pirmajā izmaksas reizē izmaksājamās pabalsta daļas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 % no kopējās pabalsta summas. Informāciju par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu institūcija nosūta tai valsts institūcijai, kurā strādā otrs bērna vecāks.

111. Bērna piedzimšanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam) nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 36.punktā minēto pabalstu.

XXI. Noslēguma jautājumi

112. Atzīt par spēku zaudējušiem:

112.1. Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumus Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210.nr.; 2006, 101., 176., 206.nr.; 2007, 73.nr.; 2008, 12., 98., 176.nr.; 2009, 6., 17., 103., 177.nr.);

112.2. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumus Nr.968 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta darbību nodarīti minētās amatpersonas, tās laulātā, radinieka, adoptētā vai adoptētāja mantai vai veselībai" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 194.nr.);

112.3. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.466 "Valsts tiesu eksperta mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas  izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 99.nr.);

112.4. Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumus Nr.84 "Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 22., 203.nr.).

113. Šo noteikumu 99.punktā minētās uzturdevas kompensācijas apmērs 2010. un 2011.gadā Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir 50 latu mēnesī, un šo noteikumu 100.punktā minētās uzturdevas kompensācijas apmērs par katru nodienēto kalendāra dienu attiecīgajā mēnesī, ja amatpersona nepilda amata pienākumus pilnu kalendāra mēnesi, ir 1,67 lati.

114. Šo noteikumu IX nodaļas nosacījumi ir piemērojami tiem kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursiem, kuri uzsākti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu veidi, par kuriem amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu

Nr.p.k.	Veselības bojājumu veids
1.	Brūces un virspusēji ievainojumi, sasitumi un saspiedumi
2.	Slēgts vai vaļējs lūzums
3.	Izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi
4.	Nervu un nervu pinumu bojājumi
5.	Galvas ievainojumi (*S00-S09)
6.	Kakla ievainojumi (*S10-S19)
7.	Krūšu kurvja ievainojumi (*S20-S29)
8.	Vēdera, jostasvietas, mugurkaulāja jostas daļas un iegurņa ievainojumi (*S30-S39)
9.	Pleca un augšdelma ievainojumi (*S40-S49)
10.	Elkoņa un apakšdelma ievainojumi (*S50-S59)
11.	Plaukstas pamata un plaukstas ievainojumi (S60-S69)
12.	Gūžas un ciskas ievainojumi (*S70-S79)
13.	Ceļa un apakšstilba ievainojumi (*S80-S89)
14.	Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi (* S90-S99)
15.	Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi (*T00-T07)
16.	Ķermenī iekļuvuša svešķermeņa ietekme (*T15-T19)
17.	Termiski un ķīmiski apdegumi, apsaldējumi (*T20-T35)
18.	Saindēšanās
19.	Slīkšana un iegrimšana, smakšana un asfiksija
20.	Temperatūras galējību, gaismas un radiācijas iedarbība
21.	Gaisa un ūdens spiediena iedarbība (barotrauma, dekompresijas sindroms, eksplozijas radītu bojājumu sindroms)
22.	Elektriskās strāvas, zibens, skaņas un vibrācijas iedarbība
23.	Dzīvnieku indes toksisks efekts
24.	Dūmu, liesmu, gāzu, tvaiku, ķīmisku vai toksisku vielu iedarbība
25.	Vardarbības (sišana, spīdzināšana, mocīšana, bads) radīti veselības traucējumi
26.	Akūta infekcija, ja inficēšanās notikusi nelaimes gadījumā

Piezīme.

* Ietver stāvokļus atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (10.redakcija).

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Veselības bojājumu smaguma pakāpes

Nr.p.k.	Veselības bojājumu smaguma pakāpe un veselības bojājumu veidi
1.	Smags veselības bojājums:
1.1.	bojājums, kas penetrē galvaskausa, krūšu, vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī bez iekšējo orgānu bojājuma
1.2.	slēgts vai vaļējs galvaskausa velves vai pamatnes lūzums, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus
1.3.	lielo asinsvadu (aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miega artērijas, zematslēgkaula, iegurņa, ciskas, paceles artērijas) un atbilstošo vēnu bojājumi. Citu perifēro asinsvadu bojājumus izvērtē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā (dzīvībai bīstams asins zaudējums, hemorāģisks šoks)
1.4.	galvas smadzeņu un to apvalku bojājums ar smadzeņu komu vai smadzeņu stumbra bojājumu, intrakraniāls asinsizplūdums ar smadzeņu tūsku vai smadzeņu kompresiju
1.5.	garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielakaula – vaļējs lūzums. Apakšdelma kaulu vaļējus lūzumus, augšdelma, augšstilba, lielā lielakaula slēgtus lūzumus, kā arī lielo locītavu (pleca, elkoņa, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) slēgtu vai atklātu bojājumu novērtē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smagas pakāpes šoks, akūta tauku embolija)
1.6.	mugurkaulāja kakla daļas skriemeļa lūzums, lūzums un mežģījums vai mežģījums, izņemot izolētu skriemeļu sānu vai mugurējā izauguma lūzumu
1.7.	viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzums un mežģījums ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteikta šoka pazīmēm, izņemot izolētu skriemeļu sānu vai mugurējā izauguma lūzumu
1.8.	krūšu, vēdera un iegurņa iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru slēgti bojājumi ar simptomiem, kas liecina par dzīvības apdraudējumu
1.9.	slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi kopā ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība
1.10.	penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas vai barības vada bojājumi, slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem
1.11.	kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (piemēram, smadzeņu asins cirkulācijas traucējumiem, bezsamaņu, amnēziju)
1.12.	II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk nekā 20 % ķermeņa virsmas, III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktas tūskas parādībām un balss spraugas sašaurinājumu
1.13.	iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai iegurņa deformāciju, vai dzīvībai bīstamu asins zaudējumu
1.14.	vienlaicīgi divu vai vairāku lielo stobrkaulu lūzumi (arī bez smaga šoka parādībām), lielā stobrkaula slēgts lūzums kopā ar mugurkaulāja skriemeļa vai iegurņa lūzumu
1.15.	krūšu kaula lūzums ar sirds sasitumu vai iekšējo orgānu bojājumu
1.16.	piecu un vairāku ribu lūzumi, ja tie izraisījuši krūšu kurvja deformāciju vai nestabilitāti un plaušu ventilācijas traucējumus, gaisa un asiņu uzkrāšanos pleiras dobumā
1.17.	anatomisks rokas, kājas, plaukstas, pēdas, vienas rokas pirmā un otrā pirksta vai triju pirkstu, vai četru pirkstu (abām rokām) zaudējums (neatkarīgi no replantācijas rezultāta)
1.18.	acs ābola izņemšana, redzes zaudējums (izņemot akūtu pārejošu redzes zudumu) vienai vai abām acīm vai tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā
1.19.	mēles zaudējums vidējā trešdaļā, auss gliemežnīcas zaudējums
1.20.	dzirdes zaudējums abām ausīm vai tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3–5 cm attālumā no auss gliemežnīcas (izņemot pārejošu akūtu stāvokli)
1.21.	citi ārējas iedarbes radīti bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli (komu, klīniski izteiktu šoku, akūtu dzīvībai bīstamu asins zudumu, elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu, aknu vai nieru mazspējas sindromu, septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē). Neietver īslaicīgas pārejošas vai ar organisma īpatnībām saistītas reakcijas
1.22.	ārējo dzimumorgānu dragāti bojājumi vai traumatiska amputācija
2.	Vidēji smags veselības bojājums:
2.1.	izolēts garā stobrkaula lūzums vai abu apakšdelma vai abu apakšstilba kaulu lūzums
2.2.	krūšu kaula lūzums vai triju ribu lūzums bez iekšējo orgānu bojājuma
2.3.	atsevišķu stobrkaulu nekomplicēti lūzumi
2.4.	augšžokļa un apakšžokļa kaula lūzums vai vairāki sejas kaulu lūzumi, izņemot izolētu deguna kaula lūzumu
2.5.	mugurkaulāja krūšu vai jostas skriemeļa lūzums bez muguras smadzeņu funkcijas vai mazā iegurņa darbības traucējumiem
2.6.	mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm, balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamiem simptomiem
2.7.	lielo locītavu – gūžas, ceļa un pleca – izmežģījumi (izņemot ieraduma mežģījumu), kā arī pārējo locītavu – elkoņa, delnas un pēdas – mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi
2.8.	galvas matainās daļas skalpa atrāvums, multiplas dziļas vaļējas brūces ar asins zudumu bez dzīvības apdraudējuma, auss gliemežnīcas atrāvums
2.9.	paliekošs dzirdes zaudējums vienā ausī vai samazinājums abās ausīs (čukstus balss līdz 0 m, sarunu balss līdz 1 m, abu bungplēvīšu plīsums)
2.10.	galvas smadzeņu traumas (smadzeņu sasituma) sekas ar izteiktiem koordinācijas, atmiņas, motoro funkciju traucējumiem
2.11.	paliekošs rokas vai kājas viena vai vairāku pirkstu zaudējums
2.12.	komplicēti lielo locītavu bojājumi ar asinsrites vai inervācijas traucējumiem, ārstēšanos stacionārā un veiktu operāciju (izņemot diagnostisku artroskopiju), multipls ceļa struktūru bojājums
2.13.	perifēro nervu bojājumi (nerva saknītes vai nervu pinuma un nerva bojājums ar izteiktiem funkciju traucējumiem)
2.14.	muguras smadzeņu traumas sekas ar monoparēzi, mērenu paraparēzi, iegurņa orgānu darbības traucējumiem
2.15.	redzes orgānu bojājumi (akomodācijas paralīze, redzes lauka sašaurināšanās vienai acij līdz 5 grādiem, redzes asuma pazemināšanās līdz 0,1, ja pirms traumas bija 1,0)
2.16.	dzirdes samazinājums abām ausīm (čukstus balss līdz 0 m, sarunu balss līdz 1 m)
2.17.	II vai III pakāpes apdegumi vai apsaldējumi, ja nav citu pazīmju par dzīvības apdraudējumu (vērtē apdeguma vai apsaldējuma plašumu, dziļumu, ārstēšanās ilgumu, rētaudu veidošanos)
2.18.	kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai tā funkciju zaudējums
2.19.	citi smagi veselības traucējumi ar ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk par 16 nedēļām)
3.	Viegls veselības bojājums:
3.1.	vienas bungplēvītes plīsums
3.2.	spieķakaula, mazā lielakaula, papēža kaula lūzums
3.3.	deguna kaula lūzums
3.4.	mazo locītavu mežģījumi, pirksta lūzums vai mežģījums
3.5.	vienas ribas vai divu ribu lūzums
3.6.	galvas sasitums ar smadzeņu satricinājumu ar vieglām pārejošām sekām un bez intrakraniālo bojājumu pazīmēm
3.7.	muguras vai citu ķermeņa daļu plaši sasitumi, ekstremitāšu saspiedumi, sastiepumi ar vieglām pārejošām sekām
3.8.	sejas sasitums ar traumatisku divu vai vairāku pilnvērtīgu priekšējo zobu zudumu
3.9.	plaukstas, pēdas kaulu lūzums
3.10.	vaļēja brūce ar muskuļa vai citu mīksto audu bojājumu (galva, plecs, augšstilbs, apakšstilbs, augšdelms, apakšdelms) vai vairākas virspusējas brūces
3.11.	citi nelaimes gadījumā gūti veselības traucējumi, kuri radījuši pārejošu darbnespēju

Piezīmes.

1. Traumu gadījumā noteicošais nav ārstēšanās ilgums, bet gūto bojājumu smagums to nodarīšanas brīdī un tā radītās sekas.

2. Dzīvnieku indes toksisku iedarbību vērtē pēc tās lokālās un vispārējās ietekmes uz organismu.

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Nosūtījums veselības traucējuma smaguma pakāpes noteikšanai

(institūcija)

 

nosūta uz medicīniskās ekspertīzes komisiju
(amatpersonas (darbinieka) amats, vārds, uzvārds, personas kods)

kurš (kura) 20___.gada __________________ ir cietis(-usi) nelaimes gadījumā.

Nelaimes gadījums noticis (pasvītrot):

1) pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus;

2) aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

3) veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, glābšanas darbus vai zemūdens meklēšanas darbus;

4) veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;

5) veicot ārkārtas situāciju novēršanas un to seku likvidēšanas pasākumus;

6) tieši nodrošinot drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;

7) piedaloties speciālajā apmācībā.

Nelaimes gadījumu izmeklēja ar
	(institūcija)

20___.gada ______________ rīkojumu Nr.______ izveidota nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija un 20___.gada ____________ pieņēma lēmumu Nr.____ par kompensācijas izmaksu.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanas akts Nr.___ sastādīts 20___.gada __________

un reģistrēts
	(institūcija)

Pielikumā: 1. Lēmums Nr._____ (kopija);

2. Akts Nr.________ (kopija).

Institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona
	(amats, vārds, uzvārds, paraksts*)

 

		Z.v.*
(datums*)

Piezīmes.

1. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

2. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "z.v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums
Nr.______ par nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi

Rīgā _____.gada _____________

(institūcija)

 

amatpersonas (darbinieka) amats, vārds, uzvārds, personas kods)

______.gada ____.____________ notikušajā nelaimes gadījumā gūtie veselības

traucējumi atzīti par
	(norādīt – smagiem ar dzīvības apdraudējumu, smagiem, vidēji smagiem, viegliem)

Piezīmes.

 

Komisijas vadītājs
	(vārds, uzvārds, paraksts*)

 

		Z.v.*
(datums*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "z.v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Informācija par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību
amata (dienesta, darba) pienākumu izpildē
20___.gada _________________

Nr. p.k.	Datums	Maršruts	Izmantotais sabiedriskā transportlīdzekļa veids	Īss pamatojums sabiedriskā transportlīdzekļa lietošanas nepieciešamībai	Amatpersona (amats, vārds, uzvārds, paraksts), kura deleģējusi amatpersonai (darbiniekam) konkrēto pienākumu veikšanu	Amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes laiks (ieskaitot sabiedriskajā transportlīdzeklī pavadīto laiku)	Biļetes cena
1.
2.
Kopā	x	x	x	x	x	x	x

 

Amatpersona (darbinieks)
	(amats, vārds, uzvārds, datums)

Amatpersonas (darbinieka) tiešais priekšnieks
	(amats, vārds, uzvārds, datums)

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.jūnija
noteikumiem Nr.565

Iesniegums zaudējumu atlīdzināšanai, kas amatpersonas (darbinieka), tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai nodarīti saistībā ar amatpersonas (darbinieka) dienesta pienākumu izpildi

1. Zaudējumu atlīdzības pieprasītājs
	(vārds, uzvārds)
(personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs)

2. Zaudējumu nodarīšanas apstākļi un to cēloniskais sakars ar amatpersonas
(darbinieka) dienesta pienākumu izpildi

3. Zaudējumu kopējais apmērs (latos) ____________________, tajā skaitā:

Nr. p.k.	Mantas vai ārstniecības pakalpojuma veids	Mēr-vienība	Daudzums	Izmaksas par vienu vienību (latos)	Kopējās izmaksas (latos)

4. Konts kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma zaudējumu atlīdzība

Pielikumā:
	(dokumenti, kas apliecina nodarītos zaudējumus un īpašuma vai valdījuma tiesības)

Zaudējumu atlīdzības pieprasītājs
	(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

(datums*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis