Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 21.jūnijā

FM: Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām

21.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām.

Noteikumi paredz noteikt kārtību, kādā amatpersona (darbinieks) saņem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās sociālās garantijas:

• kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies viņas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu;

• kārtību, kādā vienreizēju pabalstu saņem amatpersona, kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums;

• kārtību, kādā amatpersonas neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu, ja amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem;

• kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru;

• kārtību, kādā amatpersonai izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

• kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un kura maina dzīvesvietu, izmaksā pārcelšanās pabalstu;

• kārtību, kādā amatpersonai kompensē mācību izdevumus;

• kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus;

• kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata pienākumu izpildei un lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās;

• kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par patērēto degvielu un transportlīdzekļa nolietojumu, kas amatpersonai radušies, izmantojot savā īpašumā vai valdījumā esošu transporta līdzekli amata pienākumu izpildei;

• kārtību un apmēru, kādā kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus, ja amatpersonu (darbinieku) dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa maina dzīvesvietu;

• kārtību un apmēru, kādā amatpersonai izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku;

• kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai, kā arī kādā atlīdzināms veselībai nodarītā kaitējuma apmērs sakarā ar amatpersonas dienesta pienākumu izpildi;

• kārtību un apmēru, kādā amatpersonai piešķir papildatvaļinājumu.

Noteikumi izstrādāti un apstiprināti, jo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi paredz, ka noteikumi Nr.995 “Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” ir piemērojami ne ilgāk par 2010.gada 30.jūniju, līdz ar to nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus, kas regulētu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālo garantiju jautājumus.

FM: Par publiskās pārvaldes atalgojuma apkopošanu vienotā datubāzē

Finanšu ministrijā, apvienojot divas pašreizējās datubāzes, tiks izveidota vienota valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēma, kurā būs iekļauta precīza informācija par institūciju amatiem un amatpersonu (darbinieku) darba samaksu.

Tas nepieciešams, lai Finanšu ministrija varētu veikt tai noteiktos uzdevumus – apkopot precīzu atalgojuma statistiku, uzraudzīt algu un piemaksu samazināšanas pasākumus, analizēt finansējuma pieprasījumus atlīdzībai, plānot un aprēķināt nepieciešamo finansējumu, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu, apzināt un kontrolēt esošo situāciju par amatu vietām un amatpersonu (darbinieku) atlīdzību, kā arī analizēt finansējuma atlīdzībai izlietojumu.

Datubāzes izveides nosacījumus un iestāžu pienākumus informācijas iesniegšanā 21.jūnijā akceptēja Ministru kabinets, pieņemot Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu.

Atlīdzības uzskaites sistēmas izveide ļaus ietaupīt valsts un pašvaldību institūciju cilvēkresursus, kuri nodarbināti dažādu ar atlīdzības uzskaiti saistītu ikmēneša atskaišu gatavošanā. Atbildīgās institūcijas varēs operatīvi kontrolēt ar valsts pārvaldes optimizāciju, reorganizāciju un darba samaksu saistītos procesus. Pirms lēmumu pieņemšanas nebūs jātērē resursi dažādiem pētījumiem par personālu un atlīdzību valsts sektorā, jo valsts rīcībā jau būs pilna un aktuāla informācija.

Atbilstoši noteikumiem informācija tiks apkopota divos veidos, iesniedzot:

• detalizētu informāciju par no valsts budžeta finansējamās institūcijās nodarbināto atlīdzību, ko sniegs Finanšu ministrijas datubāzē;

• vispārīgu informāciju par izdevumiem atlīdzībai un nodarbināto skaitu pašvaldībās, valsts augstskolās, zinātniskajos institūtos, kapitālsabiedrībās un ostās. Informāciju institūcijas ievadīs Valsts kases informācijas sistēmā “Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati”.

Atlīdzības uzskaites sistēma tiks reģistrēta Datu valsts inspekcijā, un tiks ievērotas visas Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētās prasības par personas datu apstrādi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas mantas nodošanas kārtību

21.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais noteikumu projekts par kārtību, kādā nodod likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantu, un kritēriji, pēc kādiem tiek noteikta sabiedriskā labuma organizācija, kurai nodot likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantu.

Noteikumos ir noteikta mantas nodošanas kārtība likvidējamai sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) vai tādai organizācijai, kurai atņemts SLO statuss un kura iepriekšējā kalendārajā gadā ir saņēmusi ziedojumus. Šie noteikumi ir attiecināmi uz to likvidējamās SLO mantu, kas ir palikusi pāri pēc kreditoru prasību apmierināšanas un likvidācijas izdevumu segšanas.

Šobrīd noteikts, ka likvidējamās organizācijas manta ir nododama citai SLO, kurai ir līdzīgi darbības mērķi un kura veic līdzīgu darbību. Taču spēkā esošās SLO likuma normas, kas reglamentē likvidējamās organizācijas mantas sadali, ir vispārīgas un tādēļ faktiski netiek piemērotas. Nav noteikta kārtība, kādā tiek izvēlēta attiecīgā SLO, kurai ir līdzīgs darbības mērķis likvidējamās organizācijas mērķim, kā arī kārtība, kādā citām organizācijām ir tiesības pieteikties uz mantu.

Tā kā Latvijā pastāv 1281 sabiedriskā labuma organizācija un izvērtēšana ir sarežģīta, līdztekus ir nepieciešams izvērtēt arī citus aspektus, kas raksturo ne tikai pašreizējo, bet arī plānoto organizācijas darbību (arī to, vai SLO regulāri maksā nodokļus un iesniedz atskaites).

Tādēļ FM ir izstrādājusi noteikumus, kas noteiks likvidējamās SLO mantas nodošanas kārtību un kritērijus, pēc kuriem tiks izvēlēta šīs SLO mantas saņēmēja. Tie paredz, ka sākotnēji tiks izvērtēta tā SLO, kura kā likvidējamās SLO mantas saņēmēja ir noteikta likvidējamās SLO statūtos vai to ir izvēlējusies likvidējamās SLO biedru sapulce vai valde. Ja likvidējamās SLO statūti vai tās biedru sapulce, valde neiesaka šādu SLO vai arī ja ieteiktā SLO neatbilst noteikumos izvirzītajiem kritērijiem, Valsts ieņēmumu dienests informāciju par likvidējamās SLO mantas stāvokli publicēs un izsludinās pieteikšanos uz šo mantu savā mājaslapā.

Lai sniegtu apliecinājumu par vēlmi pieņemt mantu vai pieteiktos mantas saņemšanai, tiks noteikts termiņš, kas nevarēs būt īsāks par vienu mēnesi. Tāpat, sniedzot apliecinājumu vai piesakoties, SLO būs jāpamato, kādiem mērķiem tā plāno izmantot likvidējamās organizācijas mantu.

Ja nebūs pieteikusies neviena SLO, tiks atkārtoti izsludināta pieteikšanās uz likvidējamās SLO mantu, nosakot termiņu, kas nevarēs būt īsāks par vienu mēnesi.

Gadījumā, kad arī pēc atkārtotas izsludināšanas nebūs pieteikusies neviena SLO, projekts paredz lemt par likvidējamās SLO mantas piekritību valstij vai visu SLO izvērtēšanu.

Apliecinājumu un pieteikumus vērtēs VID, ņemot vērā Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

Noteikumos ir iekļauti kritēriji, pēc kuriem Sabiedriskā labuma komisija un VID noteiks to organizāciju, kurai tiks nodota likvidējamās SLO manta.

Tiks vērtēta SLO darbība (joma, mērķis, mērķauditorija, paveiktie un plānotie pasākumi un projekti), darbības īstenošanas vieta un mantas atrašanās vieta, kā arī normatīvo aktu ievērošana iepriekšējā darbībā (brīdinājumu par saņemto ziedojumu izlietojumu esamība, statusa atņemšanas fakts, nodokļu nomaksas regularitāte, gada pārskata sagatavošana un iesniegšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

Ja SLO darbība ir līdzīga likvidējamās organizācijas darbībai, kā arī tā veic savu darbību tuvu likvidējamās SLO darbības veikšanas vietai vai tuvu atrodas likvidējamās organizācijas manta, kā arī ja ir ievēroti normatīvie akti attiecībā uz saņemto ziedojumu izlietojumu, nodokļu nomaksu un gada pārskatu sagatavošanu kopš SLO statusa iegūšanas, tad šai SLO varēs nodot likvidējamās SLO mantu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību

Lai vienkāršotu administratīvās procedūras sociālo pakalpojumu saņemšanai un atvieglotu lēmumu pieņemšanu par pakalpojumu sniedzēja maiņu, valdība 21.jūnijā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

Saskaņā ar izmaiņām turpmāk LM padotībā esošo valsts sociālās aprūpes centru vadītāji pieņems lēmumu par pakalpojuma saņemšanas vietas maiņu gadījumos, ja klients vēlēsies mainīt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas vietu. Klientam vai tā pilnvarotai personai būs jāiesniedz iesniegums attiecīgā centra vadītājam. Līdz šim šāds iesniegums bija jāiesniedz LM.

Līdz ar to centru vadītāji, izslēdzot starpnieku – LM, lems par pakalpojuma saņemšanas vietas maiņu, nevis par pakalpojuma piešķiršanu. Savukārt, lai LM rīcībā būtu informācija par brīvo vietu skaitu valsts sociālās aprūpes centros, centru vadība informēs ministriju pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma saņemšanas vietas maiņu.

Ja klientu neapmierinās centra vadītāja pieņemtais lēmums, klients savu sūdzību iesniegs LM, un tā tiks izskatīta Iesniegumu likumā paredzētajā kārtībā.

Savukārt, ja klients saņem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līgumorganizācijā vai arī valsts sociālās aprūpes centra vadītājs nevarēs pieņemt lēmumu vietu trūkuma vai kāda cita svarīga iemesla dēļ, par klienta pakalpojuma saņemšanas vietas maiņu turpinās lemt LM.

Vienlaikus grozījumi precizē Ministru kabineta noteikumus atbilstoši valsts sociālo aprūpes centru struktūrai, kas sākusi darboties ar 2010.gadu. Saskaņā ar to no 2010.gada 1.janvāra piecos Labklājības ministrijas pakļautībā esošajos reģionu centros iekļautas arī bērnu ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem Vekseļu likumā

21.jūnijā Ministru kabinets pieņēma divus noteikumu projektus saskaņā ar jaunajiem grozījumiem Vekseļu likumā.

Noteikumu par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem mērķis ir noteikt valsts nodevu divu santīmu apmērā par katriem pilniem vai nepilniem 10 latiem no summas, par kuru izraksta vekseli, un tās samaksas kārtību par operācijām ar vekseļiem.

Noteikumi paredz, ka valsts nodevu bankā maksās vekseļa izrakstītājs. Valsts nodevas samaksu apliecinās bankas atzīme uz vekseļa par samaksātās valsts nodevas apmēru, bankas dienas spiedogs un bankas darbinieka paraksts.

Valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Savukārt noteikumi par vekseļa protesta akta paraugiem apstiprinās jau pašreiz pastāvošus divus vekseļa protesta akta paraugus: sakarā ar vekseļa nesamaksu un sakarā ar vekseļa nepieņemšanu. Tādā veidā tiks nodrošināta līdz šim pastāvošā vienveidīgā prakse vekseļa protesta aktu noformēšanā.

Valdība šodien Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju uzdeva izvērtēt spēkā esošos normatīvos aktus, ar kuriem tiek regulētas darbības ar vekseļiem, lai nodrošinātu vekseļu elektroniskas aprites iespēju.

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Izstrādājot noteikumu projektu, notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departamentsaaa