Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs K.Gerhards

Uz jaut. nr.221/J9 – dok. nr.6185

Par valsts budžeta līdzekļu

un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izlietojumu

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas kancelejas 2010.gada 10.jūnija vēstuli Nr.12/2-7-n/169-(9/10), Satiksmes ministrija sniedz atbildes uz vēstulē ietvertajiem deputātu jautājumiem par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izlietojumu:

1. Satiksmes ministrijā tiek veikta rūpīga ministrijas un padotībā esošo iestāžu iepirkumu kontrole un uzraudzība.

Satiksmes ministrijas padotībā esošās iestādes, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu un savu iestādes nolikumu, iepirkumus veic patstāvīgi, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā ietvertām normām.

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2009.gada 30.marta rezolūcijas Nr.111-1/9-IP 4.punktā un 2009.gada 21.aprīļa rezolūcijā Nr.111-1/32 doto uzdevumu, ar satiksmes ministra rīkojumu ir izveidota vērtēšanas komisija, lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts kapitālsabiedrībās, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un izvērtētu valsts kapitālsabiedrību iesniegto informāciju par plānotajiem iepirkumiem virs 100 000 latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

2. Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta piešķirto budžeta līdzekļu racionālu, taupīgu un efektīvu izlietojumu, kā arī to, ka piešķirtie līdzekļi pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi. Valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti caurskatāmi, ievērojot visas valsts budžeta likumdošanā un normatīvajos aktos noteiktās prasības un kontroles mehānismus. Katru gadu Valsts kontrole veic ministrijas gada pārskata revīziju, kur būtiski iebildumi par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu līdz šim nav konstatēti.

Lai apstiprinātu projektu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu saņemšanai un nodrošinātu to efektīvu izlietojumu, to izvērtē īpaši izveidota Satiksmes ministrijas projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas izvērtē projekta iesniegumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un prasībām, kā, piemēram, projektam jābūt veiktai izmaksu un ieguvumu analīzei, projektam jānodrošina sabalansēta transporta sistēmas attīstība un projekta ekonomiskā ienesīguma normai ir jābūt lielākai par 5,5% u.c. Projekta iesniegumu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus eiro, izskata un vērtē arī Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde un Eiropas Savienības kopienu komisija, kas ar lēmumu apstiprina finansējuma saņemšanu no Kohēzijas fonda.

Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma efektīvam izlietojumam atbilstoši tiesiskajam regulējumam Satiksmes ministrija slēdz līgumu ar projekta ieviesēju par projekta īstenošanu, kas ir atbildīgs par projekta savlaicīgu, kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu īstenošanu. Papildus finansējuma saņēmēju iepirkumu komisijās gadījumā, ja projekta Eiropas Savienības finansējuma summa pārsniedz 10 miljonus latu, tiek iekļauts Satiksmes ministrijas pārstāvis kā novērotājs bez balsstiesībām.

Satiksmes ministrija kā atbildīgā iestāde uzrauga projekta īstenošanas gaitu visā tā ieviešanas periodā un kontrolē Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma efektīvu izlietojumu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek regulāri veiktas pārbaudes projektu īstenošanas vietās, pārbaudīta maksājumu dokumentu atbilstība izpildītajiem darbiem un uzraudzīta projekta ieviešanas gaitā atklāto neatbilstību savlaicīga novēršana.

3. Attiecībā uz atklātā konkursa “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)”, ņemot vērā iepirkuma procedūru tiesisko regulējumu, vērtējot piedāvājumus, jāvērtē gan piedāvātā cena, gan atbilstība pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Izvērtējot iepirkuma procedūras ietvaros saņemtos piedāvājumus, valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” izveidotā iepirkuma komisija secināja, ka apvienības SIA “TVA Construction” un SIA “Kredo” piedāvājums neatbilst nolikumā izvirzītajām prasībām. Iepirkuma līguma noslēgšana ar pretendentu, kura piedāvājums neatbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām, ir pretlikumīga.

Bez tam šajā projekta īstenošanas posmā saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.419 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu” VII nodaļas “Eiropas Savienības fonda projekta iepirkuma pirmspārbaude” noteikumiem Iepirkumu uzraudzības birojs ir veicis Eiropas Savienības fonda projekta iepirkuma pirmspārbaudi, kā arī veic atklātā iepirkumu konkursa norises pirmspārbaudi. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošo informāciju SIA “TVA Construction” un SIA “Kredo” š.g. 27.maijā saskaņā ar likumā noteikto kārtību Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniedzis iesniegumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības biroja rīcībā ir visa iepirkuma dokumentāciju un iesniegto piedāvājumu apliecinātas kopijas, lai tas varētu izvērtēt iepirkuma procedūras gaitu un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei izskatīt šo iesniegumu. Vienlaikus vēlamies informēt, ka šobrīd pret pretendenta, kurš piedāvāja zemāko cenu, vienu no partneriem SIA “TVA Construction” ir ierosināta maksātnespējas lieta un iecelta uzņēmuma administratore.

Šobrīd tiek gaidīts Iepirkumu uzraudzība biroja lēmums par SIA “TVA Construction” un SIA “Kredo” iesniegto iesniegumu, lai valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” varētu noslēgt iepirkuma procedūru un noslēgt iepirkuma līgumu.

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka projekta “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)” ietvaros ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitātes un tiesiskuma kontroli, kā arī lai iepirkuma procedūra tiktu veikta atbilstoši likumam “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” apstiprinātajam nolikumam.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanā finansējuma saņēmējs izdevumus sedz no saviem līdzekļiem un iesniedz atmaksas pieprasījumu. Līdzekļi finansējuma saņēmējam tiek atmaksāti, ja izmaksas ir veiktas, ievērojot normatīvo aktu prasības, apstiprināto projekta iesniegumu un citus nosacījumus, savukārt, ja izmaksas veiktas, pārkāpjot normatīvos aktus vai citus nosacījumus, attiecīgie izdevumi uzskatāmi par neattiecināmiem un no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem netiek atmaksāti.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Rīgā 2010.gada 16.jūnijā

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.222/J9 – dok. nr.6182

Par Labklājības ministrijas

bezdarbību aktīvo nodarbinātības

pasākumu īstenošanas gaitā

Labklājības ministrija (turpmāk – LM) informē, ka sakarā ar labklājības ministra U.Auguļa komandējumu uz Ženēvu, kura laikā no š.g. 14. līdz 18.jūnijam labklājības ministrs piedalās Starptautiskās darba organizācijas konferences 99.sesijā, labklājības ministrs 2010.gada 17.jūnijā plkst. 17:00 nevarēs klātienē sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem.

LM izskatīja Saeimas deputātu jautājumu par Labklājības ministrijas aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu un sniedz šādu skaidrojumu.

1. Saskaņā ar Labklājības ministrijas nolikumu LM izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā, piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā u.tml. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) veic aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanu.

NVA saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, ievērojot gan NVA darbības un attīstības stratēģijā noteikto, gan saskaņā ar Publisko aģentūru likumu starp labklājības ministru un NVA direktori noslēgto pārvaldes līgumu un ikgadējos NVA darba plānus, vienlaikus, operatīvi reaģējot uz izmaiņām darba tirgus situācijā, ierosina izmaiņas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām mērķa grupām sniedzamajiem pakalpojumiem.

2. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam NVA veic bezdarbnieku un darba meklētāju reģistrāciju un uzskaiti, kā arī organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus:

1) apmācību pasākumi bezdarbniekiem un darba meklētājiem – profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, apmācība pēc darba devēja pieprasījuma, e-apmācība, augstākās izglītības programmas, neformālā apmācība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai;

2) apmācību pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām – profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām, mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām;

3) nodarbinātības pasākumi – subsidētā nodarbinātība, pasākumi noteiktām personu grupām, kompleksie atbalsta pasākumi – jauniešu darba prakse un darba izmēģinājumi, apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (darba praktizēšana ar 100 LVL stipendiju);

4) karjeras konsultācijas un informatīvās dienas.

2009.gadā aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos NVA ir iesaistījusi 166 305 bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautas personas, no kurām 72 501 bezdarbnieks bija iesaistīts nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem arī finansiālu atbalstu par dalību pasākumos – algas vai stipendijas veidā.

Pasliktinoties situācijai Latvijas ekonomikā un strauji pieaugot bezdarbam, NVA sadarbībā ar LM operatīvi izstrādāja vairākus jaunus aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, kā arī, elastīgi reaģējot uz situāciju darba tirgū, palielināja atbalstu bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai (skat. 1.pielikumu).

Papildus sākotnēji plānotajam NVA šo pasākumu ietvaros 2009.gada 4.ceturksnī nodrošināja atbalstu vairāk nekā 29,7 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju, kā arī bezdarba riskam pakļautām personām (no kurām 23,1 tūkst. turpināja dalību pasākumos 2010.gadā). Papildus iepriekš minētajam:

– NVA uzsāka 2.kārtas projekta “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” īstenošanu. Pasākumos iesaistāmo skaits tika palielināts par 9 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju, no kuriem 3,9 tūkst. dalību profesionālās apmācības pasākumā turpināja 2010.gadā;

– ievērojot to, ka jauna darba atrašanas iespējas 2009.gadā bija ļoti zemas, NVA ieviesa jaunu darba tirgus situācijai atbilstošu krīzes sekas mazinošu nodarbinātības pasākumu – “Darba praktizēšana ar stipendiju”, kas 19,2 tūkst. bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstu, deva iespēju piedalīties darba praktizēšanā un saņemt ikmēneša stipendiju 100 LVL apmērā. 2010.gadā dalību pasākumā turpināja 16,1 tūkstotis bezdarbnieku, kuri pasākumā tika iesaistīti jau 2009.gadā;

– NVA uzsāka jauna atbalsta pasākuma īstenošanu mērķgrupai, kurai līdz šim nav bijuši nozīmīgi atbalsta pasākumi – profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautajiem, kas nodarbināti uzņēmumos, kuri ekonomiskās krīzes rezultātā ir samazinājuši ražošanas apjomus, tādējādi veicinot darba vietu saglabāšanu uzņēmumos. Pasākuma ietvaros 2009.gadā apmācībās iesaistījās 3,2 tūkst. bezdarba riskam pakļauto personu, no kuriem 3,1 tūkst. turpināja apmācību 2010.gadā. Pasākuma īstenošanā pirmoreiz tika piemērota kuponu sistēma, kas dod iespēju pašai personai izvēlēties apmācību programmu un izglītības iestādi.

Ņemot vērā, ka bezdarba līmeņa palielinājums 2009.gada nogalē, kā arī 2010.gada pirmajos mēnešos turpinājās (2010.gada janvārī sasniedza 16,6% (186 295 reģistrēti bezdarbnieki), NVA lielā apjomā īstenotie pakalpojumi, tostarp 2009.gada 3.ceturksnī uzsāktie jaunie pasākumi, sniedza nozīmīgu atbalstu lielai daļai bez darba un arī bez iztikas līdzekļiem palikušo bezdarbnieku.

NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto personu skaits 2009. un 2010.g.

Pasākums	2009.gadā pasākumos dalību uzsākušo personu skaits	2010.gada plāns (dalības uzsākšana)	2010.gada 5 mēn. pasākumos dalību uzsākušo personu skaits
Profesionālā apmācība	9954	1455	1369
Pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguve	0	900	246
Apmācība pie darba devēja	441	200	–
Neformālā apmācība	19284	23785	12104
Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai	266	350	–
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi	38720	54367	16561
Pasākumi noteiktām personu grupām	609	335	385
Algotie pagaidu darbi*	11884	0	0
Darba izmēģinājumi**	1535	0	0
Kompleksi atbalsta pasākumi	7515	1480	0
Darba praktizēšana ar stipendiju	19295	48200	20796
Karjeras konsultācijas	55084	87964	28567
- NVA reģistrētiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem	45176	70300	24517
- Citām personām	9908	17664	4050
Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautajiem	3253	2245	2125
NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse		72	0
Mūžizglītības pasākumi		2773	0

* 2010.gadā netiek īstenots

** 2010.gadā pabeidz 2009.gadā uzsākto pasākumu, no jauna iesaistīšana nenotiek. Tiek īstenots jauns pasākums – darba prakse jauniešiem bezdarbniekiem.

Datu avots: NVA

Kopumā 2010.gadam saskaņā ar valsts budžetā apstiprināto finansējumu nodarbinātības pasākumiem sākotnēji bija paredzēti 19,9 milj. LVL, t.sk. 6,16 milj. LVL Nodarbinātības speciālajā budžetā un 13,5 milj. LVL ESF projektu ietvaros.

2010.gadā NVA nodrošināja dalību dažādos pasākumos gan tiem bezdarbniekiem, kuri to bija uzsākuši 2009.gada pēdējos mēnešos (profesionālajā apmācībā – apmācību turpināja 3988 bezdarbnieki, neformālajā apmācībā – apmācību turpināja 1574 bezdarbnieki, apmācību pie darba devēja turpināja 1574 bezdarbnieki u.c., savukārt NVA darbinieki nodrošināja šo pasākumu administrēšanu un kontroli), gan iesaistīja pasākumos jaunus bezdarbniekus un darba meklētājus.

Sekojot situācijai darba tirgū, NVA jau 2010.gada janvārī atbilstoši reaģēja un informēja LM par nepieciešamo papildu finansējumu nodarbinātības pasākumu īstenošanai 27 milj. LVL apmērā:

1) Ņemot vērā prognozes, ka 2010.gadā turpināsies reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugums, LM, lai nodrošinātu lielāku bezdarbnieku iesaisti darba tirgus politikas pasākumos, kas paredz arī finansiālu atbalstu, izvērtēja 2009.gadā ieviesto pasākumu efektivitāti un sagatavoja papildus finansējuma pieprasījumu 2010.gadam – informatīvo ziņojumu “Par papildus finansējuma nodrošināšanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā”, kas izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra sēdē. 2010.gada 20.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja LM ierosinājumu Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas ietvaros piešķirt papildus nepieciešamo finansējumu pasākuma “Darba praktizēšana ar stipendiju” īstenošanai 2010.gadā 13,1 milj. LVL apmērā, tādejādi nodrošinot papildus 25 500 bezdarbniekiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieku pabalstu, iespēju iesaistīties šajā pasākumā 2010.gadā. Līdz ar to kopumā pasākumā šogad tiks atbalstīti apmēram 48 200 bezdarbnieku, kas saņems finansiālu atbalstu stipendijas veidā.

2) 11,7 milj. LVL bezdarbnieku profesionālajai un neformālajai apmācībai, kas dos iespēju apmācību pasākumos iesaistīt papildus vairāk nekā 19 tūkst. bezdarbnieku;

3) 1 milj. LVL atbalstītās nodarbinātības pasākumiem mērķgrupu bezdarbniekiem, kas dos iespēju subsidētajā nodarbinātībā iesaistīt papildus 0,8 tūkst. bezdarbnieku;

4) 0,91 milj. LVL atbalsts mūžizglītības pasākumu īstenošanai, kas dos iespēju 2,7 tūkst. nodarbināto pilnveidot prasmes;

5) 0,18 milj. LVL NVA inspektoru asistentu apmācībai un praksei, kas dos iespēju pasākumos iesaistīties 72 jauniešiem – bezdarbniekiem.

Tāpat sadarbībā ar LM tika rasta iespēja palielināt finansējumu šādu programmu īstenošanai: neformālās izglītības pasākumi “Valsts valodas apguve” (1,9 milj. LVL, nodrošinot papildus 6,9 tūkst. personu iesaisti), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (0,1 milj. LVL apmērā, nodrošināt papildus 3,5 tūkst. personu iesaisti), kā arī pasākumu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai (1 milj. LVL papildus 0,4 tūkst bezdarbnieku iesaistei).

Lai palielinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir nepieciešama tautsaimniecības restrukturizācija, kas ietver arī mazāk konkurētspējīgu sektoru un darba vietu zaudēšanu. Šī procesa neatbilstoša kavēšana varētu izraisīt lēnāku ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanos, tādēļ NVA plāno uzsākt visaptverošu pasākumu “Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā”, to mērķējot uz visām nodarbinātajām personām, ne tikai tām, kuras krīzes apstākļos ir nodarbinātas uz samazinātu slodzi. Tieši mūžizglītība tās dažādajās izpausmēs būs viens no faktoriem, kas varēs nodrošināt ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un nepieciešamību ar laiku paaugstināt pensionēšanās vecumu. Pasākums tiks īstenots no ESF līdzekļiem, un atbalsta sniegšana klientiem tiek plānota, sākot ar 2010.gada jūliju. Kopumā 2010.gadā projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir 0,9 milj. LVL un plānots atbalstīt 2,7 tūkst. nodarbināto.

Lai veicinātu darbaspēka konkurētspēju, 2010.gadā tika uzsākta profesionālā apmācība pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei, izmantojot apmācību kuponu metodi. 2010.gadā 246 bezdarbnieki ir uzsākuši apmācības, taču, ņemot vērā darba tirgus situācijas izmaiņas, pēc NVA ierosinājuma pasākuma ietvaros atbalstāmo personu skaits 2010.gadā ir palielināts līdz 900.

No līdzšinēji apmācību pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei uzsākušajiem bezdarbniekiem populārākās izglītības programmas ir:

		Bezd.	%
1.	Uzņēmējdarbības vadība – prof. maģ. stud. progr.	36	14,9
2.	Sociālais darbs – 2.līm. prof. stud. progr.	16	6,6
3.	Uzņēmējdarbības vadība un administrēšana – prof. maģ. stud. progr.	15	6,2
4.	Uzņēmējdarbības vadība – prof.bak. stud.progr.	11	4,5
5.	Projekta vadība – prof. maģ. stud. progr.	10	4,1
6.	Pedagoģija – prof. maģ. stud. progr.	9	3,7
7.	Sociālais darbs – prof. maģ. stud. progr.	9	3,7
8.	Sabiedriskās attiecības – prof. bak. stud. progr.	8	3,3
9.	Vadības zinības – prof. maģ. stud. progr.	8	3,3
10.	Datorsistēmas – prof. maģ. stud. progr.	5	2,1

Datu avots: NVA

Ņemot vērā darba devēju ieinteresētību organizēt bezdarbnieku apmācību darba vietās 2010.gadā, NVA operatīvi reaģēja un papildus sākotnēji plānotajiem 200 apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem pie darba devēja, apmācību nodrošinās 260 bezdarbniekiem.

3. 2010.gadā NVA organizē profesionālās apmācības pasākumus saskaņā ar iepirkumu NVA Nr.2009/32 “Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana” un LM, NVA Nr.2008/86, “Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana” rezultātā noslēgtajiem iepirkumu līgumiem. Šis iepirkums tika veikts 2008.gadā.

Pēc Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai nepieciešamā profesiju (arī sociālo un profesionālo pamatprasmju) saraksta apstiprināšanas NVA 2010.gada martā izveidoja un saskaņoja ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM) profesiju sarakstam atbilstošu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu sarakstu jauna iepirkuma organizēšanai bezdarbnieku profesionālās apmācības īstenošanai.

Ņemot vērā plašo problēmjautājumu loku līdzšinējā sadarbībā ar izglītības iestādēm saistībā ar izglītības programmu īstenošanas kvalitātes jautājumiem (piemēram, nespēja nodrošināt līdzvērtīgu apmācību procesa kvalitāti visās pakalpojumu sniedzēju pieteiktajās apmācību īstenošanas vietās), gatavojoties jauna iepirkuma izsludināšanai, NVA ir veikusi dažādus pasākumus, lai nodrošinātu iespējami augstu pakalpojumu kvalitāti sadarbībā ar profesionālās apmācības īstenotājiem un IZM atbildīgajām institūcijām. Tā 2010.gada aprīlī tika organizēta ekspertu darba grupa, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavošanu, dalībai tajā pieaicinot IZM, nevalstisko organizāciju, investīciju projektu īstenošanas ekspertus. Tāpat aprīļa mēnesī tika organizēta NVA un Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistu konsultācijas profesionālās apmācības pasākuma iepirkuma organizēšanas neskaidro jautājumu risināšanai. 2010.gada maijā NVA organizēja semināru izglītības iestādēm, lai diskutētu par pamatprasībām profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai, kuras būtu iekļaujamas jaunā iepirkuma nosacījumos. Šīs visas konsultatīvās un organizatoriskās darbības ir laikietilpīgas, bet objektīvi nepieciešamas, lai izprastu profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu tirgus iespējas, kā arī skaidrotu izglītības pakalpojumu sniedzējiem NVA prasības pasākumam.

2010.gada 11.jūnijā NVA apstiprināta iepirkuma “Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem” dokumentācija. Iepirkuma izsludināšana plānota tuvākajās dienās.

4. Profesijas un prasmes, kurās īstenojama apmācība, tiek noteiktas reizi gadā, sagatavojot darba tirgus īstermiņa prognozi. Darba tirgus īstermiņa prognozes izstrādi veic NVA, vērā ņemot darba tirgus pieprasījumu (brīvās darba vietas, darba devēju prognozes, ekspertu viedokļi u.c. informācijas avoti), kā arī piedāvājumu (reģistrēto bezdarbnieku skaits, to iegūtā izglītība, iepriekšējā darba pieredze u.c. dati).

Līdz 2009.gada nogalei darba tirgus īstermiņa prognozes tika sagatavotas, pamatojoties uz darba tirgus pieprasījumu, uz darba devēju aptauju datiem.

Sagatavojot 2010.gada darba tirgus īstermiņa prognozi un analizējot darba tirgus pieprasījumu ekonomiskās krīzes apstākļos, darba devēju pieprasījums nevarēja būt par vienīgo rādītāju apmācību prioritāro virzienu noteikšanai, jo ekonomiskā situācija mainās pārāk strauji. Ekonomiskās krīzes apstākļos, īpaši ja tā saistīta ar nekustamā īpašuma “burbuļa” plīšanu, bieži raksturīgi ir viļņveidīga uzņēmumu darbības samazināšana un pārtraukšana – sākumā darbinieki no darba tiek atbrīvoti tādās jomā kā izklaide un atpūta, tam seko būvniecība, tirdzniecība, apstrādes rūpniecība un pēc tam uzņēmumi, kas apkalpo (bieži pakalpojumus sniedzošie) iepriekš minētās jomas, tādēļ darba devēju nākotnes prognozes ir atkarīgas arī no tā, kuras tieši nozares šajā brīdī ir skartas visvairāk. Ņemot vērā Latvijas ekonomikā notiekošo pārstrukturizāciju arī paši darba devēji ir atturīgi savās prognozēs par turpmākajiem komercdarbības attīstības scenārijiem.

Ekonomiskās krīzes apstākļos bezdarbniekiem nepieciešamo prasmju prognozēšanu nevar veikt arī, pamatojoties tikai uz darba devēja pieteiktajām vakancēm NVA, jo NVA tiek reģistrēts salīdzinoši neliels skaits vakanču un vienlaikus tika sniegta liela apjoma informācija par darbinieku skaita samazināšanas gadījumiem Latvijas uzņēmumos. Šāda informācija par brīvajām vakancēm nav pietiekama reprezentatīva, lai veiktu secinājumus un prognozes par potenciālajām jaunajām darba vietām un to aizpildīšanai nepieciešamajām prasmēm 2010.gadā. Ņemot vērā faktu, ka darba devēji ne vienmēr izvēlas reģistrēt savas brīvās darba vietas NVA vakanču portālā, bet gan citos privātos darbiekārtošanas interneta portālos, piemēram, www.cv.lv, www.workinday.lv u.c., tad informācija par NVA reģistrētajām vakancēm ir tikai viens no informācijas avotiem, kas diemžēl pietiekami objektīvi neatspoguļo darba tirgus situāciju valstī kopumā. Ņemot iepriekšminēto vērā, NVA, sagatavojot apmācāmo profesiju un prasmju sarakstu, īstenoja 3 etapus:

1) pēc konsultēšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes speciālistiem tika veikta nozaru attīstības tendenču analīze, izvērtējot to attīstības prognozes un iespējamo ieguldījumu nodarbinātības attīstībā;

2) tika īstenota sadarbība ar ārējiem ekspertiem (darbā iekārtošanās firmu un interneta portālu, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekspertiem) par īstermiņa pieprasījuma prognozēm;

3) veikts profesiju padziļināts izvērtējums, analizējot NVA statistikas datus, Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) vidējā termiņa pieprasījuma prognozes, bezdarbnieku skaitu un profilu katrā no profesijām.

Galarezultātā iegūto profesiju sarakstu atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumiem Nr.166 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” apstiprināja NVA izveidota Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai nepieciešamā profesiju (arī sociālo un profesionālo pamatprasmju) saraksta apstiprināšanas komisija. Komisijas sastāvā ietilpst NVA, LM, IZM, EM, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Profesiju un pamatprasmju saraksti, atbilstoši kuriem 2010.gadā tiks organizēta bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība (skat 2.pielikumu), atspoguļojot Informatīvajā ziņojumā “Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”, kas pieejams arī NVA mājaslapā: http://www.nva.lv/index.php?cid=1&mid=95&txt=1943&from=0

Lai nodrošinātu maksimālu atbilstību vietējai darba tirgus situācijai, profesijas, kurās prioritāri veicama bezdarbnieku apmācība konkrētā filiālē, nosaka NVA filiālē izveidota Filiāles konsultatīvā padome, kuru sastāvā ir gan sociālie partneri, gan darba devēju pārstāvji, gan nevalstiskais sektors.

Vienlaikus NVA organizē apmācību pēc darba devēja pieprasījuma, tā piemēram, 2009. un 2010.gadā NVA organizējusi bezdarbnieku profesionālo apmācību izglītības programmā “Ķīmisko procesu tehniķis”, apmācot 12 bezdarbniekus pēc a/s “Grindeks” pieprasījuma Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā un bezdarbnieku profesionālo apmācību izglītības programmā “Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu (TIG)”, apmācot 6 bezdarbniekus pēc SIA “Komforts” pieprasījuma.

5. Kopumā 2009.gadā profesionālo apmācību uzsāka 9954 bezdarbnieki (t.sk. 2786 1.pusgadā un 7168 2. pusgada pēdējā ceturksnī).

Lielākais iesaistāmo skaits 2009.gadā bija:

Izglītības programmas	Apmācības uzsākušo bezdarbnieku skaits
Apsardzes darbs	819
Grāmatvedis	766
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs	688
Pavārs	629
Florists	612
Nagu kopšanas speciālists	580
Frizieris	554
Komercdarbības pamati	438
Projektu vadīšana	397
Lietvedis	384
Apdares darbu strādnieks	364
Informācijas ievadīšanas operators	346
Lokmetinātājs ar mehan.iek.akt.gāzes vidē (MAG)	339
Aprūpētājs	338
Lokmetinātājs ar mehan.iek.inert.gāzes vidē (MIG)	271
Elektriķis	269
Grāmatvedība-kvalifik.paaugstināšana	246
Konditors	185
Noliktavas pārzinis	184
Autoatslēdznieks	154
Sanitārtehnisko iekārtu montētājs	148
Sekretārs	144
Galdnieks	118
Veikala kasieris	114

Datu avots: NVA

Mazāks bezdarbnieku skaits apmācīts arī programmās autoelektriķis, autokrāvēja vadītājs, gāzmetinātājs, informācijas ievadīšanas operators (e-apmācība invalīdiem), bruģētājs, automehāniķis, atslēdznieks, mēbeļu galdnieks u.c.

2010.gada 5 mēnešos profesionālās apmācības ietvaros apmācības uzsākuši 1369 bezdarbnieki.

Izglītības programmas	Apmācības uzsākušo bezdarbnieku skaits
Pavārs	162
Apsardzes darbs	113
Komercdarbības pamati	99
Apdares darbu strādnieks	86
Elektriķis	86
Konditors	85
Aprūpētājs	81
Frizieris	80
Projektu vadīšana	70
Lokmetinātājs ar mehan.iek.akt.gāzes vidē (MAG)	48
Nagu kopšanas speciālists	44
Florists	43
Informācijas ievadīšanas operators	43
Lietvedis	38
Uzņēmējdarbības vadība - prof. maģ. stud. progr.	36
Lokmetinātājs ar mehan.iek.inert.gāzes vidē (MIG)	34

Datu avots: NVA

Mazāk bezdarbnieku apmācīti arī profesijās autoelektriķis, grāmatvedis, mēbeļu galdnieks, elektrokāra vadīšana, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, noliktavas pārzinis, autokrāvēja vadītājs, automehāniķis, drēbnieks, galdnieks, gāzmetinātājs u.c.

NVA ar esošo informācijas tehnoloģiju sistēmnodrošinājumu nav iespējams iegūt datus par profesijām, kādās bezdarbnieki iekārtojas darbā, jo apmācību galvenais mērķis ir veicināt bezdarbnieka konkurētspējas attīstību, lai palielinātu viņa iespējas un nodarbinātības paziņojumu ir palīdzēt bezdarbniekam darbu atrast. 2009.gadā vidēji darbā iekārtošanās pēc profesionālās apmācības programmu pabeigšanas bija 19% (skat. 3.pielikumu).

Atbilstoši NVA sagatavotai īstermiņa darba tirgus prognozei tuvākajā nākotnē darbaspēka resursu stiprināšanai vairāk nepieciešama dažādu universāli pielietojamu prasmju apguve, mazāk specializācija konkrētajā profesijā. Tāpēc NVA 2010.gadā būtiski intensificējusi neformālās izglītības programmu apguvi, kopumā līdz 2010.gada 1.jūnijam iesaistot 12104 bezdarbniekus un darba meklētājus, profesionālo apmācību minētajā periodā uzsākuši 1369 bezdarbnieki.

Atbilstoši šobrīd pieejamajam finansējumam NVA 2010.gadā plāno profesionālajā apmācībā iesaistīt 1455 bezdarbniekus. Atbilstoši papildus finansējuma pieprasījumam, ko līdz ar informatīvā ziņojuma “Par papildus finansējuma nodrošināšanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā” izskatīšanu atbalstīja Ministru kabinets, ESF projekta “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvija” 2.kārtas projekta īstenošanai piešķirti papildus 11,7 milj. LVL, kas dos iespēju papildus neformālās izglītības pasākumos iesaistīt vairāk nekā 13 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju, savukārt profesionālās apmācības pasākumos – 6,5 tūkst. bezdarbnieku.

6. Pēc profesionālās apmācības izglītības programmu apguves 2009.gadā saņēmuši profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi 6396 bezdarbnieki jeb 64%, no tiem 862 profesionālo apmācību bija uzsākuši 2008.gadā. Pēc profesionālās apmācības izglītības programmu apguves 2010.gadā saņēma profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi 4396 bezdarbnieki, no tiem 3824 profesionālo apmācību bija uzsākuši 2009.gadā.

7. 2009.gadā bezdarbnieku profesionālajai apmācībai no Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk – ESF) līdzekļiem pieejamais finansējums izlietots 100% apmērā, t.i. 7 225 453,15 Ls, 2010.gadā atbilstoši NVA darba plānam uz 2010.gada 1.jūniju izlietoti 3 424 008,14 Ls jeb 82,91% no līdzšinēji piešķirtajiem ESF līdzekļiem profesionālai apmācībai vai 39,72% no ESF finansējuma profesionālai apmācībai 2010.gadam, t.sk. palielinājuma 11,7 milj. LVL apmērā.

2009.gadā visvairāk finanšu līdzekļu bezdarbnieku profesionālās kvalifikācijas ieguvei izlietots grāmatvežu, lokmetinātāju, mazumtirdzniecības pārdevēju, pavāru un frizieru sagatavošanai, 2010.gadā – grāmatvežu, pavāru, frizieru, elektriķu un lokmetinātāju sagatavošanai. Informācijas apkopojumu par visām programmām (skat. 4.pielikumu).

8. Atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam 2010.gada otrajā pusgadā NVA plāno profesionālās izglītības programmu apguvē iesaistīt 6 582 bezdarbniekus; 20 187 bezdarbniekus un darba meklētājus – neformālās izglītības programmu apguvē, t.sk. 6962 – valsts valodas apguvē, apmācība pie darba devēja papildus iesaistīt 260 bezdarbniekus, profesionālās augstākās izglītības ieguvē – 654 bezdarbniekus.

Tādējādi jāsecina, ka ekonomiskās krīzes laikā un apstākļos, kad ļoti strauji pieaug bezdarba līmenis, sākot no 2008.gada, NVA ir aktīvi īstenojusi normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū un nodrošinot nepieciešamo atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī bezdarba riskam pakļautajām personām pieejamo resursu ietvaros, kā arī vairākkārt iniciējusi finansējuma palielinājumu nodarbinātības pasākumu īstenošanai, tostarp bezdarbnieku apmācībai.

Pielikums:

1. pielikums – NVA pakalpojumi nodarbinātības jomā 2008.–2009.gads;

2. pielikums – Profesiju saraksts bezdarbnieku profesionālās apmācības organizēšanai 2010.gadā un Sociālo un profesionālo pamatprasmju saraksts bezdarbnieku neformālās izglītības organizēšanai 2010.gadā;

3. pielikums – Darbā iekārtošanās pēc profesionālās apmācības 2009.g. pabeigšanas;

4. pielikums – Faktiski izlietotie finanšu līdzekļi 2009. un 2010.gadā iegūstamo profesiju griezumā (uz 01.06.2010.)

Labklājības ministra vietā

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 16.jūnijā

1.pielikums

Profesiju saraksts bezdarbnieku profesionālās apmācības organizēšanai 2010.gadā

Kods	Profesijas nosaukums	Vai profesija Ir/Nav apstiprinātajā profesiju sarakstā 2009.gadam	Profesijai nepieciešamai izglītības līmenis*	Pieprasījums pēc 2009.gada 2.cet. īstenotās darba devēju aptaujas datiem	NVA reģistrēto brīvo darbvietu skaits uz 01.01.2010.	NVA reģistrēto brīvo darbvietu skaits 2009.gada 4.cet.	Darba devēju plānotais darbinieku skaita palielinājums (plānotais pieaugums 2009.gada 4.cet.)	Darba devēju plānotais samazinājums darbinieku skaita samazinājums (2009.gada 4.cet. saņemtie)	Darba devēju plānotais darbinieku skaita samazinājums (plānotais atlaišanas ceturksnis - 2009.gada 4.cet.)	Darbā iekārtošanās firmu un interneta portālu prognoze par pieprasījumu**	EM prognoze par pieprasījumu vidējā termiņā***	Reģistrēto bezdarbnieku skaits, kam profesijā ir iegūta g an izglītība, gan darba pieredze uz 01.01.2010.	Bezdarbnieku izteiktās vēlmes dalībai pasākumā uz 10.02.2010.	Nozare	Piezīmes
342202	Realizācijas aģents	Nav	V		5	11			1	2				(H) Transports un uzglabāšana
512201	Pavārs	Nav	P	96	75	84		11	10			782	2717	(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Pavāra profesionālā meistarības pilnveide”
522007	Degvielas uzpildes stacijas operators	Nav	P	42	2	5		4	4	1				(H) Transports un uzglabāšana
721401	Metāla konstrukciju atslēdznieks	Nav	P	-233	4	7		1	1		3	4		(C) Apstrādes rūpniecība
742216	Mēbeļu galdnieks	Nav	V	-41		7		8	8		3	74	86	(C) Apstrādes rūpniecība
742303	Koka zāģētājs	Nav	P			5		1	1		3	3		(C) Apstrādes rūpniecība
743201	Adītājs	Nav	P		5	7					3	13		(C) Apstrādes rūpniecība
743601	Apģērbu šuvējs	Nav	P		30	56					3	21	1	(C) Apstrādes rūpniecība	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Tērpu konstruēšana un modelēšana”
811209	Minerālu un akmens urbšanas operators	Nav	P			5					3			(C) Apstrādes rūpniecība
814102	Koksnes ēvelēšanas operators	Nav	P		2	9					3			(C) Apstrādes rūpniecība
814105	Lentzāģa operators	Nav	P	43	8	28					3			(C) Apstrādes rūpniecība
822310	Metāla/smilšstrūklas iekārtas operators	Nav	P		10	10					3			(C) Apstrādes rūpniecība
824007	Mēbeļu izgatavošanas operators	Nav	V			12					3			(C) Apstrādes rūpniecība
826301	Šūšanas operators	Nav	P	-118	4	21					3	21	3	(C) Apstrādes rūpniecība
828106	Montāžas līnijas operators	Nav	P			6					3			(C) Apstrādes rūpniecība
413103	Noliktavas pārzinis	Ir	V	95	3	16		17	25	2		1	548	(H) Transports un uzglabāšana
513303	Aprūpētājs	Ir	P	-5		11		20	6		3		823	(Q) Veselība un sociālā aprūpe	Īstenot arī kā pilnveides programmas “Sociālā aprūpe”, “Sociālās palīdzības organizēšana”
712401	Namdaris	Ir	V	181		36		2	2		3	75	55	(C) Apstrādes rūpniecība
722303	Virpotājs	Ir	P		1	10		1	3		3	123	9	(C) Apstrādes rūpniecība
723103	Automehāniķis	Ir	V	19	3	8		1			3	129	241	(C) Apstrādes rūpniecība
723105	Autoatslēdznieks	Ir	P	38	2	7		1	1		3	75	470	(C) Apstrādes rūpniecība
723312	Remontatslēdznieks	Ir	P		2	9		10	15		3	41		(C) Apstrādes rūpniecība
723323	Atslēdznieks	Ir	P	-81		9		5	3		3	133	63	(C) Apstrādes rūpniecība
724101	Elektriķis	Ir	V	-48	2	28	1	30	13		3	239	965	(C) Apstrādes rūpniecība
724102	Elektromontieris	Ir	P	-39	2	8		33	12		3	223	15	(C) Apstrādes rūpniecība
724108	Autoelektriķis	Ir	V		3	6		1	1		3	11	316	(C) Apstrādes rūpniecība
741201	Maiznieks	Ir	P	5	6	8	6				3	12	17	(C) Apstrādes rūpniecība
741202	Konditors	Ir	P	-12	10	50		2	2		3	135	871	(C) Apstrādes rūpniecība
742201	Galdnieks	Ir	P	60	2	10		3	3		3	240	404	(C) Apstrādes rūpniecība
814103	Kokapstrādes operators	Ir	P	121		29		121	121		3	6	27	(C) Apstrādes rūpniecība
816315	Apkures iekārtas operators	Ir	P	28	3	12		1	1		3			(C) Apstrādes rūpniecība
833404	Autokrāvēja vadītājs	Ir	P	-1	1	5		9	6		3	5	352	(C) Apstrādes rūpniecība	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Autokrāvēja vadītājs”
311403	Elektronikas tehniķis	Ir	V		2	2					3	5	3	(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
311422	Datorsistēmu tehniķis	Ir	V								3	48	21	(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
321611	Lauku īpašuma apsaimniekotājs	Ir	V								1			(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
341201	Apdrošināšanas aģents	Ir	V			2				2		1		(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības
341403	Tūrisma informācijas konsultants	Ir	V									1		(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Tūrisma komercdarbības organizēšana”
342918	Mazumtirdzniecības komercdarbinieks	Ir	V									19		(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
342923	Transporta pārvadājumu komercdarbinieks	Ir	V							2		10		(H) Transports un uzglabāšana
342937	Loģistikas darbinieks	Ir	V							2		1		(H) Transports un uzglabāšana
347132	Vizuālās reklāmas noformētājs	Nav	V									1		(R) Māksla, izklaide un atpūta
411301	Informācijas ievadīšanas operators	Ir	P		1	2		6	6		1	4	739	(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
422206	Klientu apkalpošanas operators	Ir	V		2	34		3	3			2	1	Starpnozaru profesijas
512124	Viesnīcu pakalpojumu speciālists	Ir	V									11		(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
512126	Ēdināšanas pakalpojumu speciālists	Nav	V					1	1			34		(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
512301	Bārmenis	Nav	V	144	21	27		19	9			19	224	(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
512401	Namu pārzinis	Ir	V	-6				18	1					(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Namu pārvaldīšana un apsaimniekošana”
513101	Auklis	Ir	V	3		3		3	2		3	2	67	(Q) Veselība un sociālā aprūpe
514102	Frizieris	Ir	P	-16	28	30		1	1		1	85	2627	(S) Citi pakalpojumi	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Frizieru darbu jaunākās tehnoloģijas”
611301	Dārznieks	Ir	V	-2							1	11	11	(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
611315	Lauku strādnieks (augkopība)	Ir	P								1	1		(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
612119	Lauku strādnieks (lopkopībā)	Ir	P		1	1					1			(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
712102	Ēku celtnieks	Ir	V	98							1	6	52	(F) Būvniecība
712106	Guļbūves ēku celtnieks	Ir	P								1	9	53	(F) Būvniecība
712203	Flīzētājs	Ir	P	11	1	3					1	9	95	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
712206	Bruģētājs	Nav	P	-277		10			5		1		157	(F) Būvniecība
712207	Krāšņu podnieks	Ir	P		1	1					1	9	14	(F) Būvniecība
712208	Mūrnieks	Ir	P	9	2	16					1	57	91	(F) Būvniecība
713405	Ēku siltinātājs	Ir	V								1			(F) Būvniecība	Īstenot arī kā pilnveides programmu “Ēku un būvju energoefektivitātes audits”
713604	Sanitārtehnisko iekārtu montētājs	Ir	P								1	9	385	(F) Būvniecība
714105	Apdares darbu strādnieks	Ir	P	22		10		5	5		1	111	1162	(F) Būvniecība
714201	Transportlīdzekļu krāsotājs	Ir	V								1	1		(F) Būvniecība
714303	Skursteņslauķis	Ir	P		1	1					1			(F) Būvniecība
721202	Gāzmetinātājs	Ir	P		2	2			1		1	134	415	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
721209	Rokas lokmetinātājs (MMA).	Ir	P			2					1	52	2	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
721210	Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG);	Ir	P	-11	51	3					1	32	1060	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
721211	Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG)	Ir	V		1	1		7	7		1	10	769	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
721212	Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG)	Nav	V		1	2					1	7	76	(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
721217	Metālmateriālu metinātājs	Nav	V	-406	15	20		3	2		1	23		(F) Būvniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
723329	Aukstuma iekārtu mehāniķis	Ir	V								3	2		(C) Apstrādes rūpniecība
742218	Koksnes materiālu apstrādātājs	Ir	P			1					3	2		(C) Apstrādes rūpniecība
743303	Drēbnieks	Ir	P			3					3	27	120	(C) Apstrādes rūpniecība
821128	Metālapstrādes darbgaldu operators	Ir	V	-5		1		1	1		3	2		(C) Apstrādes rūpniecība
827106	Gaļas izstrādājumu ražošanas operators	Ir	P	52							3		7	(C) Apstrādes rūpniecība
612301	Biškopis	Nav	P								1			(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
744201	Kurpnieks	Nav	P								3	5		(C) Apstrādes rūpniecība
522005	Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs	Nav	P	-1240	16	171	3	85	25			362	1540	(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts	Īstenot tikai kā pilnveides programmu pēc darba devēja pieprasījuma
823201	Plastmasas apdares operators	Nav	V	-2							3			(C) Apstrādes rūpniecība
722101	Kalējs	Nav									3			(C) Apstrādes rūpniecība
512304	Viesmīlis	Nav	P	118	2	25		8	5			16	197	(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
322603	Masieris	Ir		-10	20	13		2	2	2	2	2		(Q) Veselība un sociālā aprūpe	Īstenot tikai kā pilnveides programmu
241403	Projekta vadītājs	Nav	A	-58	34	49		22	20	2		15	968	(Q) Veselība un sociālā aprūpe	Īstenot tikai kā pilnveides programmas “Projektu vadība”, “Projektu pieteikumu sagatavošana un vadība”, “Projektu vadības principi un izmantojamie rīki informācijas tehnoloģiju jomā”
411507	Lietvedis	Nav	V	-23	1	6		18	10		1	17	1100	Starpnozaru profesija	Īstenot tikai kā pilnveides programmu “Lietvedība”
311904	Darba aizsardzības speciālists	Nav	A		1	1		6	6		2	4	25	Starpnozaru profesija	Īstenot tikai kā pilnveides programmu “Darba aizsardzība un drošība”
214953	Ugunsdrošības inženieris	Nav	A			1					2	1		Starpnozaru profesija	Īstenot tikai kā pilnveides programmu “Ugunsdrošība un aizsardzība”
723321	Siltumiekārtu apkalpošanas atslēdznieks	Nav	V	-33							3			(C) Apstrādes rūpniecība	Īstenot tikai kā pilnveides programmu “Siltumiekārtu apkalpošana”
342203	Preču pārvadājumu ekspeditors	Nav	V	80	1	4		8	8	2				(H) Transports un uzglabāšana	Īstenot tikai kā pilnveides programmu “Starptautisko pārvadājumu organizēšana”
343301	Grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija)	Ir	V	-191	3	14	1	67	40		1	231	601	Starpnozaru profesija	Īstenot tikai kā pilnveides programmas “Grāmatvedība kvalifikācijas paaugstināšana”, “Grāmatvedība starptautiskā uzņēmumā kvalifikācijas paaugstināšana”

* Izglītības līmenis:

V - vidējā vai vidējā profesionālā;

P - vidējā profesionālā;

** Atbilstoši darbā iekārtošanās firmu sniegtajiem priekšlikumiem NVA klasificē pieprasījumu divos līmeņos:

• Pieprasījuma samazinājums - 1

• Pieprasījuma palielinājums – 2

*** Atbilstoši EM izstrādātajām vidējā termiņa prognozēm 2015.gadam NVA klasificē darbaspēka pieprasījumu trīs līmeņos:

• Liels darbaspēka pieprasījuma samazinājums - 1

• Vidējs darbaspēka pieprasījuma samazinājums -2

• Neliels darbaspēka pieprasījuma samazinājums - 3

2.pielikums

Sociālo un profesionālo pamatprasmju saraksts bezdarbnieku neformālās apmācības organizēšanai 2010.gadā

Nr. p.k.	Sociālās un profesionālās pamatprasmes
Latviešu valoda (saziņa dzimtajā valodā)
1	Valsts valoda
Svešvalodas (saziņa svešvalodās)
2	Angļu valoda
3	Angļu valoda apkalpojošās sfēras darbiniekiem (bez priekšzināšanām)
4	Angļu valoda pakalpojuma sfēras darbiniekiem (ar priekšzināšanām)
5	Angļu valoda komercuzņēmumos strādājošām personām
6	Angļu valoda policijas darbā (ar priekšzināšanām)
7	Lietišķā angļu valoda sekretariāta un biroja darbā
8	Biznesa angļu valoda dažādu profesiju pārstāvjiem (B līmenis – vidēja līmeņa zināšanas) 30P 225 00
9	Angļu valoda policijas darbā (bez priekšzināšanām)
10	Vācu valodas pamati pakalpojumu sfēras darbiniekiem
11	Vācu valoda
12	Latviešu valoda cittautiešiem darbam apkalpojošā sfērā
13	Krievu valoda
14	Itāļu valoda
15	Franču valoda
16	Spāņu valoda
17	Zviedru valoda
18	Norvēģu valoda
19	Dāņu valoda
20	Somu valoda
Datorzinības (digitālās prasmes)
21	Datorzinības
22	Datacad (celtniecība - AutoCAD mērķa ekvivalents)
23	PCSchematic (elektroinstalācija inzeniertīkli – AutoCAD mērķa ekvivalents)
24	DWG Editor (mehānika - AutoCAD mērķa ekvivalents)
25	Solid Work
26	SolidEdge
27	MS Project
28	Corel Draw Graphics
29	Adobe Acrobat
30	Adobe Photoshop un Adobe Ilustrator
31	Datora un interneta prasmes ar ECDL sertifikāciju
32	DWGE Editor
33	Mastercam
34	Web risinājumu izstrāde
35	Personālo datoru operētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un uzturēšana
36	Darbs ar biroja programmatūras pakotni OpenOffice
37	Datorprasmes grāmatvedībā
Sociālās un pilsoniskās prasmes
38	Nevalstisko organizāciju izveide un vadīšana
39	Projektu vadība
40	Projektu pieteikumu sagatavošana un vadība
41	Projektu vadības principi un izmantojamie rīki informācijas tehnoloģiju jomā
42	Komunikācijas prasmes
43	Aistents personām ar invaliditāti
Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība
Uzņēmējdarbības uzsākšana
44	Individuālo komersantu un fizisko personu komercdarbība
45	Pašnodarbinātības uzsākšana un biznesa attīstība
46	Mikrouzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība
47	Komercdarbība laukos, ES struktūrfondu piedāvājums
48	Komercdarbības pamati
49	Prakses firmas vadīšana
Uzņēmējdarbības vadība
50	Vadības pamati
51	Saimniecības vadīšana
52	Franšīzes vadīšana
Uzņēmējdarbības organizācija
53	Bilance un nodokļi
54	Mārketinga komunikācija
55	Lietvedība
56	Praktiskais mārketings (pārdošanas prasmes)
57	Kvalitātes vadība
58	Pārdošanas darba organizācija
Specifiski uzņēmējdarbības jautājumi
59	Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība
60	Higiēnas un sanitārie pamati pārtikas uzņēmumos
61	Tūrisma komercdarbības organizēšana
Transportlīdzekļu (t.sk. Traktortehnikas) vadīšana
62	“C” kategorijas autovadītājs
63	“D1” kategorijas autovadītājs
64	“D” kategorijas autovadītājs
65	“E” kategorijas autovadītājs
66	A kategorijas traktortehnikas “Traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika un universālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kg” vadītājs
67	B kategorijas traktortehnikas “Visi traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika, buldozeri un universālās pašgājējmašīnas” vadītājs
68	C kategorijas traktortehnikas “Ekskavatori un pašgājēji iekrāvēji” vadītājs
69	G kategorijas traktortehnikas “Ceļu būves mašīnas” vadītājs
70	H kategorijas traktortehnikas “Cita speciālā pašgājējtehnika” vadītājs
71	F kategorijas traktortehnikas “Meža izstrādes un kopšanas mašīnas” vadītājs
72	E kategorijas traktortehnikas “Autogreideri” vadītājs
73	Autokrāvēja vadītājs

3.pielikums

Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumi nodarbinātības jomā

Pasākums	2008.g.		2009.g.		2010.g.
	Iesaistīto skaits	Finansējums, Ls	Iesaistīto skaits*	Finansējums, Ls	Plānotais iesaistāmo personu skaits*	t.sk. no jauna iesaistāmo skaits	Finansējums, Ls
1. APMĀCĪBA
• Profesionālā apmācība (t.sk. apmācība pie darba devēja, augstākā izglītības programma), apmācība pie darba devēja, neformālā izglītība	7396	3 891 130	11294	14 912 559	55593	49737	24 066 144
t.sk. Neformālā apmācība (t.sk. Valsts valoda)	1187	242 346	1100	385 000	25618	23785	8 610 755
• NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse					72	72	184 460
• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi	17338	245348	38720	397,1	47400	47400	574 000
• Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai	93	150075	286	194,6	453	350	2 167 500
2. APMĀCĪBAS BEZDARBA RISKAM PAKĻAUTAJIEM
• Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautajiem	-		3253	592,6	5414	2250	3 489 219
• Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām	–		–		2770	2770	915 745
3. NODARBINĀTĪBAS PASĀKUMI
• Subsidētā nodarbinātība	1136	2301119	1949	2340,7	1817	969	2 881 626
• Kompleksie atbalsta pasākumi			3766	1762,1	7856	6321	3 296 691
• Darba izmēģinājumi	550	348543	-		-
• Algotie pagaidu darbi	9983	2970720	11884	3541612	-
• Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (darba praktizēšana ar 100 Ls stipendiju)	–		19295	7916,5	66363	50206	26 647 308
4. KARJERAS KONSULTĀCIJAS
• karjeras konsultācijas	67939		55084	268,7	87964	87964	274 462

*t.sk. pārejošās no iepriekšējā gada.

4.pielikums

Faktiski izlietotie finanšu līdzekļi 2009. un 2010.gadā iegūstamo profesiju griezumā (uz 01.06.2010.)*

Profesija	Kopā 2009.gads	Kopā uz 01.06.2010.g.	Kopā
Apdares darbu strādnieks	309814,05	180287,97	490102,02
Aprūpētājs	172768,59	119627,14	292395,73
Apsardzes darbs	186142,39	34696,06	220838,45
Atslēdznieks	36393,37	0,00	36393,37
Autoatslēdznieks	166224,96	88691,78	254916,74
Autoelektriķis	115266,85	81107,25	196374,10
Autokrāvēja vadītājs	67851,65	17565,00	85416,65
Automatizēto siltumtīklu apkalpošana	1932,95	0,00	1932,95
Automehāniķis	43016,00	50018,12	93034,12
Bārmenis	24170,18	0,00	24170,18
Bruģētājs	38984,82	9183,32	48168,14
Drēbnieks	11849,80	22810,48	34660,28
Elektriķis	310769,29	228685,30	539454,59
Elektrokāra vadīšana	7912,57	4880,48	12793,05
Ēku celtnieks	8150,00	8436,60	16586,60
Flīzētājs	19667,56	0,00	19667,56
Florists	424258,44	151135,87	575394,31
Frizieris	442840,89	269070,03	711910,92
Galdnieks	75108,02	73664,92	148772,94
Gāzmetinātājs	73072,90	21426,34	94499,24
Grāmatvedība - kvalifikācijas paaugstināšana	118506,69	23293,51	141800,20
Grāmatvedis	795035,50	409989,53	1205025,03
Guļbūves ēku celtnieks	9578,16	10626,32	20204,48
Informācijas ievadīšanas operators	222377,05	56022,78	278399,83
Istabenis	22870,61	14461,88	37332,49
Komercdarbības pamati	206526,37	79320,17	285846,54
Konditors	141181,64	116212,97	257394,61
Kuģbūves atslēdznieks	4758,70	4870,00	9628,70
Ķīmisko procesu tehniķis	7972,20	10889,52	18861,72
Lietvedis	251012,75	122809,87	373822,62
Lokmetinātājs metināšanā ar mehānisko iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)	477136,59	183055,61	660192,20
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs	461725,49	89553,36	551278,85
Mēbeļu galdnieks	39793,62	34946,84	74740,46
Lokmetinātājs metināšanā ar mehānisko iekārtu aktīvās gāzes vidē (MIG)	352361,39	126716,01	479077,40
Mūrnieks	5226,82	0,00	5226,82
Nagu kopšanas speciālists	411259,85	137317,12	548576,97
Noliktavas pārzinis	167439,69	94213,43	261653,12
Pārdošanas darba organizācija	7302,37	0,00	7302,37
Pavārs	443223,28	287727,07	730950,35
Preču iesaiņošana	7024,02	6779,16	13803,18
Projektu vadīšana	182571,11	50790,21	233361,32
Sanitārtehnisko iekārtu montētājs	120557,91	66210,21	186768,12
Sekretārs	117855,51	75518,56	193374,07
Šuvējs	11140,55	0,00	11140,55
Lokmetinātājs ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG)	17922,11	0,00	17922,11
Veikala kasieris	68681,39	33099,55	101780,94
Viesmīlis	14567,54	20688,30	35255,84
Virpotājs	3648,96	7609,50	11258,46
Kopā	7225453,15	3424008,14	10649461,29

*t.sk., ikmēneša stipendija bezdarbniekiem 70 LVL.

Ministre T.Koķe

Uz jaut.nr.223/J9 – dok.nr.6181

Par Rīgas komercģimnāzijas slēgšanu

Atbildot uz Jūsu 2010.gada 10.jūnija vēstuli Nr.12/2-7-n/171–(9/10) par Rīgas komercģimnāzijas (turpmāk – RKĢ) likvidāciju, informēju, ka Latvijas likumdošanā ir skaidri noteikta gan pašvaldību, gan valsts atbildība un kompetence izglītības jautājumu risināšanā. Atbilstoši kompetenču sadalījumam Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pamatfunkcija ir pārdomātas un efektīvas izglītības politikas izstrādāšana, piedāvājot iespējamos mehānismus, kādos šīs politikas iniciatīvas tiek īstenotas gan pašvaldību dibinātajās, gan privātajās izglītības iestādēs. Vienlaikus par nozīmīgāko prioritāti IZM ir noteikusi izglītības kvalitātes nodrošināšanu, kas vistiešākajā veidā ir saistīta ar skolēnu sekmēm, pedagogu tālākizglītību, profesionalitātes paaugstināšanu un citiem jautājumiem. Savukārt pašvaldību pamatuzdevums izglītības jomā savā teritorijā ir tieši saistīts ar izglītības piedāvājuma izstrādāšanu un nodrošināšanu, gan veidojot izglītības iestāžu vienotu tīklu, gan paredzot un plānojot nepieciešamos resursus pedagogu darba samaksai un iestāžu darbības nodrošināšanai. Minētās funkcijas tiek īstenotas arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, likumu “Par pašvaldībām” un Vispārējās izglītības likumu.

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem un izaicinājumiem, kas skāra gan IZM, gan mūsu sadarbības partneru atbildībā esošos jautājumus, bija sistemātisks skolēnu skaita un finansējuma samazinājums nozarei 2008. un 2009.gadā. Visā valstī pašvaldības aktīvi strādāja pie izglītības iestāžu darbības kvalitātes un resursu izlietojuma efektivitātes izvērtējuma, tajā skaitā – pieņēma lēmumus, kas skāra iestāžu reorganizāciju un slēgšanu.

Rīgas pilsētas pašvaldībā šiem jautājumiem pastiprināta uzmanība tika pievērsta 2009.gada vasarā, kad atbilstoši Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 1.punktam un 23.panta otrajai daļai jaunievēlētās Rīgas domes (turpmāk – RD) deputāti pieņēma lēmumu par Rīgas vispārizglītojošo skolu tīkla pilnveides plānu 2009.–2011.gadam (turpmāk – plāns). Ņemot vērā kompetences sadalījumu, RD Izglītības, jaunatnes un sporta departaments sagatavoja šo plānu, un RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti 2009.gada 30.jūlijā (sēdes protokols nr.4, 3§ “Par Rīgas domes lēmuma projektu “Par Rīgas pašvaldības skolu tīkla pilnveides pasākumiem””) apstiprināja minēto lēmumu, vienlaikus paredzot iesniegt to saskaņošanai IZM. RD savā vēstulē IZM kā pamatojumu plāna izstrādāšanai un lēmuma steidzamai pieņemšanai par 16 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu minēja:

1) atbrīvot pirmsskolu vajadzībām celtās ēkas;

2) atbrīvot privātīpašniekiem piederošās ēkas, kurās izvietotas izglītības iestādes;

3) atbrīvot ēkas, kuras nav piemērotas izglītības iestādēm (piemēram, bijušās dzīvojamās ēkas);

4) vidusskolu, kurās ir viens klašu komplekts vidusskolas posmā, pārveidošanu par pamatskolām;

5) pirmsskolas grupu un/vai bērnu pieskatīšanas centru izveidošanu pie skolām, kurās samazinājies skolēnu skaits.

Vienlaikus RD norādīja, ka sarakstā iekļauto skolu slēgšana saistīta arī ar to, ka šajās skolās pēdējo gadu laikā strauji samazinājies skolēnu skaits. Savā līgumā saskaņot izmaiņas 16 pašvaldības dibināto izglītības iestāžu darbībā RD uzsvēra, ka sarakstā iekļauto skolu skolēniem tiks nodrošinātas iespējas iegūt atbilstošu izglītību citās Rīgas pašvaldības skolās, kas atrodas tuvāk skolēnu dzīvesvietai.

Saņemot RD vēstuli, IZM atbilstoši Izglītības likumā nostiprinātajai kompetencei sagatavoja atzinumu par saskaņojuma sniegšanu 10 izglītības iestāžu likvidācijai līdz 2009.gada 31.septembrim, 5 izglītības iestāžu likvidācijai līdz 2010.gada 31.augustam un 1 izglītības iestādes slēgšanai līdz 2011.gada 31.augustam, vienlaikus norādot RD par nepieciešamību savlaicīgi veikt izskaidrošanas darbu visām ar skolu likvidāciju iesaistītajām pusēm (skolotājiem, skolēnu vecākiem, skolēniem u.c.), rezultātā nodrošinot katram skolēnam kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par pašvaldību lēmumu saskaņošanu, IZM 2009.gada sākumā sagatavoja un izstrādāja vienotus kritērijus pašvaldību lēmumu pamatotības izvērtēšanai. Minētie kritēriji bija īpaši noderīgi 2009.gada vasarā, kad pieauga īstenoto izglītības iestāžu reorganizāciju skaits un neskaidrības, kas radās jaunizveidotajām pašvaldībām šādu lēmumu pieņemšanā. Arī situācijā ar RD iesniegto lēmumu saskaņošanu IZM vadījās pēc šiem kritērijiem, pirms saskaņojuma sniegšanas izvērtējot gan RD sniegto informāciju un argumentus, gan IZM rīcībā esošo informāciju:

– izglītības iestādē iegūstamā izglītības kvalitāte – salīdzinot skolēnu vidējos rezultātus centralizētajos eksāmenos, jāsecina, ka RKĢ skolēnu eksāmenu rezultāti pēdējo triju gadu laikā ir pasliktinājušies, piemēram, matemātikā, fizikā, krievu valodā, vēsturē un angļu valodā (skat. 1.tabulu).

1.tabula

– izglītības pieejamība – sākotnējais RD lēmums paredzēja piedāvāt RKĢ skolēniem nodrošināt iespēju iegūt izglītību Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, kas savstarpējās sarunās starp RD un RKĢ tika noraidīta, kā alternatīvu piedāvājot Rīgas pilsētas 2.ģimnāziju, kurā tiek nodrošināta gan nepieciešamā infrastruktūra, gan izglītības programmas, gan arī atbilstoša izglītības kvalitāte. Pēc atkārtotas sazināšanās ar RD IZM rīcībā esošā informācija liecina, ka uz šodienu no 126 RKĢ skolēniem Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā ir uzņemti 105 skolēni, dažiem skolēniem ir piedāvāta iespēja uzsākt mācības Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Rīgas 3.ģimnāzijā;

– izglītības iestādes attīstības potenciāls laikā, kad IZM sniedza savu saskaņojumu, RKĢ nebija pietiekams, jo vērojama skolēnu skaita samazināšanās – 2007./2008.m.g. skolēnu skaits bija 381, 2008./2009.m.g. – 332 skolēni, 2009./2010.m.g. – 282 skolēni, t.sk. 253 vidusskolēni, no kuriem 12.klasē – 120 skolēni. Pašlaik Valsts izglītības informācijas sistēmas datubāzē ir reģistrēti 259 skolēni. Turklāt divus gadus RKĢ nav nokomplektējusi proģimnāzijas klases, arī šajā pavasarī netika nokomplektētas 7.klases. Tas nozīmē, ka RKĢ secīga ilgtspējīga attīstība nav nodrošināta.

Šajā laikā IZM amatpersonas ir vairākkārt tikušās gan klātienē, gan sazinoties rakstiski ar RD plānā esošo izglītības iestāžu pedagogiem, skolēniem un skolēnu vecākiem, tajā skaitā ar RKĢ. Apzinoties šādu jautājumu nozīmīgumu, IZM amatpersonas (gan valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos K.Vāgnere, gan Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece I.Juhņēviča, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktors A.Stankevičs, gan citi kolēģi) uzklausa visu iesaistīto pušu argumentus un kopīgi rod iespējami pozitīvus risinājumus tieši skolēniem. IZM pārstāvji ir tikušies ne tikai ar RKĢ, vecāku padomes pārstāvjiem, bet arī 2009.gada augustā un septembrī vairākkārt tikušies arī ar citu RD plānā esošo skolu pārstāvjiem, ar mērķi kopīgi ar pašvaldībām rast optimālāko risinājumu, lai nodrošinātu gan izglītības kvalitāti, gan resursu efektīvu izlietošanu.

Nenoliedzami, ka ikvienas pārmaiņas ir emocionāls un saspringts laiks, tāpēc profesionālai jautājumu risināšanai ir ļoti liela nozīme, uz ko esmu aicinājusi arī IZM amatpersonas. 2010.gada 24.martā Rīgas vispārējās izglītības iestāžu optimizācijas komisijas sēdē (turpmāk – optimizācijas komisija) tika atkārtoti izskatīti jautājumi par turpmāku Rīgas skolu tīkla attīstību, kurā piedalījās Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece I.Juhņēvica. Jautājums par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju tika skatīts, piedaloties skolas direktorei un vecāku padomes pārstāvei. Skolas direktore neiebilda pret RKĢ slēgšanu, taču uzsvēra skolas izglītības programmu īstenošanas nepieciešamību citās izglītības iestādēs. Tāpēc šīs komisijas viens no ierosinājumiem bija mainīt sākotnējo piedāvājumu par izglītošanās procesu tālāku nodrošināšanu Natālijas Draudziņas ģimnāzijā uz Rīgas pilsētas 2.ģimnāziju, kur jau šobrīd tiek īstenotas līdzīgas programmas, kā arī Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija var nodrošināt līdz 200 skolēnu uzņemšanu. Turklāt šai izglītības iestādei IZM ir izsniegusi licenci divām vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmām (komerczinības un sabiedriskās attiecības), kuras līdz šim piedāvāja RKĢ. Līdz ar to Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija ir apliecinājusi gatavību nodrošināt līdzšinējās RKĢ izglītības programmu apguvi un piedāvāt skolēniem savu pieredzi praktisko komerciemaņu veidošanā, tajā skaitā skolēnu mācību firmu izveidē un darbībā. Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija līdztekus ir licencējusi arī jaunu programmu (komercizglītība), kas ļauj 10.klašu skolēniem apgūt komerczinības. Tādējādi nodrošinot skolēniem izglītības pēctecību.

Īpaši būtiska loma izvērtējuma procesā tika un tiek pievērsta iespējamo seku izvērtējumam, tajā skaitā, arī šajā konkrētajā gadījumā, kad lēmums par vairāku RD dibināto izglītības iestāžu likvidāciju tika pieņemts pirms gada. IZM, kuras pamata atbildība ir nodrošināt izglītības politikas izstrādāšanu un sekmēt tās kvalitatīvu ieviešanu, datu analīzē par konkrētajām skolām izvērtēja mācību sasniegumus, ko uzrāda skolēni, kā arī skolēnu skaita izmaiņu dinamiku, iespēju robežās tika vērtēta informācija par skolu beidzēju tālāko izvēli pēc izglītības iestādes beigšanas. Vienlaikus tika izvērtēts arī pašvaldības sniegtā lēmuma pamatojums.

Šobrīd ir pagājuši nepilni divi gadi, kad izglītības nozare līdzās citām piedzīvoja būtisku finansējuma samazinājumu, kas sakrīt laikā ar jau vairākus gadus atliktām izmaiņām izglītības politikā, kas ilgtermiņā dos pozitīvu ietekmi sistēmas attīstībai – izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu pašvaldībās, finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanu un izglītības konkurētspējas paaugstināšanu. IZM amatpersonas atbildīgi izturas pret katru uzticēto pienākumu, neskatoties uz īsajiem termiņiem vai saspringto laika grafiku, kas tiek atvēlēti konkrētā uzdevuma izpildei. Protams, ka vienmēr ir iespēja uzlabot profesionalitāti un strādāt vēl pārdomātāk, ko arī aicinu darīt ikvienu IZM strādājošo. Tāpēc, atbildot uz Jūsu jautājumu par to, kas nodrošina skolu reorganizācijas, likvidācijas un saskaņošanas procesu, informēju, ka IZM par to ir atbildīgs Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departaments. Saskaņā ar ministrijas 2009.gada 3.jūnija kārtību Nr.33 “Paraksta tiesību izmantošanas kārtība” dokumentus, kas attiecas uz izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu un dibināšanu, paraksta valsts sekretāra vietnieks nozares politikas jautājumos. Visiem šī jautājuma risināšanā iesaistītajiem ir atbilstošas kompetences, kā arī valsts sekretāra vietniecei nozares politikas jautājumos K.Vāgnerei ir augstākā pedagoģiskā izglītība un praktiskā darba pieredze skolā.

Savukārt, atbildot uz Jūsu jautājumu par finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanu, vēlos informēt, ka šī principa ieviešana ar 2009.gada 1.septembri sakrita gan ar laiku, kad bija jāveic darbi izglītības jomā, kas gadiem netika veikti, lai gan skolēnu skaits pēdējo 10 gadu laikā samazinājies par apmēram 30%, gan ar jau manis pieminēto būtisko finansējuma samazinājumu nozarei, proti, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai 2010.gada “bāzes izdevumos” pret 2009.gada sākotnējo budžetu bija par 161 miljonu latu mazākas. Tādējādi, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu atbilstošu izglītības pakalpojuma sniegšanu, pašvaldībām bija būtiski jāpārskata gan izglītības iestāžu tīkls, gan klašu piepildījums, gan citi jautājumi.

Līdz ar finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanu IZM tiek rūpīgi sekots līdzi tā īstenošanas gaitai – ir izveidota pastāvīgi strādājoša darba grupa, kurā līdzās IZM un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem strādā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji. Darba grupas sanāksmes ir notikušas arī izbraukumu sēdēs Olainē, Ozolniekos, Jelgavā, Aknīstē un Jēkabpilī, iepazīstoties ar finansēšanas principa ieviešanu un skolu darbību tā rezultātā. Ir sagatavots informatīvā ziņojuma projekts par finansēšanas principa ieviešanas pirmā gada rezultātiem. Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un BICEPS asociētais pētnieks Dr. Mihails Hazans sadarbībā ar IZM veica pētījumu par pedagogu darba samaksu Latvijā krīzes apstākļos un pedagogu darba samaksu pirms un pēc finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanas. Šī pētījuma sākotnējie rezultāti, līdzīgi kā Pasaules Bankas ekspertu viedoklis, apliecina, ka principa ieviešana ir uzsākta veiksmīgi, tā viennozīmīgi ir turpināma, jo tiek sekmēta izglītības kvalitāte, resursu efektīva izmantošana, vienlaikus īstenojot izglītības politikas mērķi – izglītības sākumposms tuvāk bērna dzīvesvietai.

Līdzīgs viedoklis tika saņemts arī IZM un Latvijas Pašvaldību savienības kārtējo sarunu sanāksmē 2010.gada 15.jūnijā, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta tā saucamā “sākumskolas” koeficienta pielietošanai. Izvērtējot skolu tīkla sakārtošanas gaitu un rezultātus, pozitīvi vērtējams ir tas, ka ievērojami pieaugusi pašvaldību patstāvība skolu tīkla plānošanā un attīstībā. Šobrīd izglītības iestādēs rūpīgāk nekā iepriekš domā par izglītības piedāvājuma kvalitāti, jo tikai tā var piesaistīt vairāk skolēnu. Savukārt IZM, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nodrošinājusi būtisku administratīvā un birokrātiskā sloga samazināšanu skolām, skolu direktoriem, ko atzinīgi vērtē izglītības jomā iesaistītie.

Lai arī ilgus gadus vairāku ar izglītību saistītu jautājumu risināšana dažādu iemeslu dēļ tika atlikta, taču ar jaunā finansēšanas principa ieviešanu tie ir uzsākti, kā arī radīti priekšnoteikumi optimālai pamata un vidējās izglītības organizācijai Latvijā. Proti, skolām, vadoties no skolēnu spējām un interesēm, ir iespējas dažādot savu izglītības programmu piedāvājumu, paaugstināt mācību iestāžu konkurētspēju un izglītības kvalitāti, izglītībai piešķirtais finansējums tiek izlietots maksimāli lietderīgi, veicinot kvalitatīvu un uz profesionālo izaugsmi orientētu skolu tīkla attīstību, kas ir svarīgs ieguvums Latvijas pašreizējā situācijā.

Ar cieņu,

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 16.jūnijā