Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 17. jūnijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 17.jūnijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Tutina, J.Urbanoviča, I.Ribakova, M.Zemļinska, I.Klementjeva, S.Mirska, O.Deņisova, S.Fjodorova un I.Pimenova jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (jautājumu reģistra Nr.221/J9)

“Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu”

(pilns jautājumu teksts pielikumā).

2. Deputātu A.Bērziņa, J.Dukšinska, K.Pētersones, M.Ārberga un U.Brieža jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.222/J9)

“Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā”

(pilns jautājumu teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.223/J9)

“Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju”

(pilns jautājumu teksts pielikumā).

Rīgā 2010.gada 14.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Satiksmes ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs atbilstoši savam nolikumam nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Lai attīstītu minētās nozares, tiek apgūti gan valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības, lai nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret tiem un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Kā izriet no atklāta konkursa “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis) nolikuma, iepirkums tiek veikts valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vajadzībām un finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzekļiem. Par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju 2010.gada 3.marta Paziņojumā par līgumu – sabiedriskie pakalpojumi tika norādīts “piedāvājums ar viszemāko cenu”. Kopējais līguma apjoms vai galējās robežas – EUR 78 239 932,00 (bez PVN). Neskatoties uz to, iepirkumā tika izvēlēts piedāvājums ar visaugstāko cenu, kas pārsniedz 2010.gada 3.marta Paziņojumā noteikto kopējo līguma apjomu vai galējo robežu. Turklāt atkāpe no noteiktajiem kritērijiem netika pamatota, tādējādi neievērojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto. Minētie apsvērumi liecina, ka tika pieņemts lēmums par valstij neizdevīga līguma noslēgšanu. Noslēgtā līguma cena ir par 19 400 270,07 EUR lielāka salīdzinājumā ar citu pretendentu piedāvāto cenu un par 13 930 275,07 EUR lielāka, salīdzinot ar Paziņojumā paredzēto kopējo līguma apjomu vai galējo robežu. Šāda izvēle liecina par neefektīvu valsts līdzekļu izmantošanu.

Sakarā ar to lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ministrijā tiek veikta ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, veikto iepirkumu uzskaite un analīze?

2. Kādus pasākumus ministrija veic, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma efektīvu izlietojumu?

3. Kāds ir ministrijas vērtējums par atklātā konkursa “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis) rezultātiem un to atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, kā arī finansējuma efektīvas izmantošanas principam?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Tutins, J.Urbanovičs, I.Ribakovs,
M.Zemļinskis, I.Klementjevs, S.Mirskis, O.Deņisovs,
Rīgā 2010.gada 9.jūnijā S.Fjodorovs, I.Pimenovs

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un piekto daļu iesniedzam Latvijas Republikas labklājības ministram Uldim Augulim adresētu steidzamu jautājumu.

Bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā joprojām ir ļoti augsts, 2010.gada aprīlī Zemgales reģionā tas bija 19,8%, Kurzemes reģionā 19%, Vidzemes reģionā 19,5%, bet Latgales reģionā 22,9%, sasniedzot, piemēram, Rēzeknē pat 25%.

2009.gada 11.marta deklarācijās par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību bija iekļauta apņemšanās veiksmīgi risināt kā Valdības neatliekamu uzdevumu bezdarba pieauguma apturēšanu un atbilstošas atbalsta sistēmas izveidošanu.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka, ka aktīvais nodarbinātības pasākums ir profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, bet preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi ir komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība.

Iepriekšminētajā likumā ir paredzēts, ka Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī koordinē priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jānodrošina bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās izglītības ieguves, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības, apmācības programmu pieaugušo iesaistei mūžizglītībā, apmācības programmu bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, kā arī karjeras konsultāciju organizēšanu.

Atbilstoši likumam valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Valsts budžetā 2010.gadā ir paredzēti līdzekļi aktīviem nodarbinātības pasākumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanai var tikt izmantoti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Kopā aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem valsts budžetā ir paredzēti 64,672 miljoni latu.

Pie Saeimas deputātiem vairākkārt ar iesniegumiem ir vērsušies iedzīvotāji, norādot uz ierobežotām iespējām pārkvalificēties vai saņemt apmācību darba tirgū pieprasītajās profesijās. Esam saņēmuši vēstules, kurās paustas aizdomas, ka NVA, iespējams, ilgstoši neveic savus tiešos pienākumus un bezdarba samazināšanas pasākumi netiek veikti pienācīgi aktīvi un konsekventi.

Iepazīstoties ar publiski pieejamām ziņām, t.sk. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapu, secinājām, ka līdz šim brīdim 2010.gadā nav veikta profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana. Uzskatām, ka laikā, kad strauji palielinās bezdarbs, tai skaitā arī slēptais bezdarbs un ilgstošo bezdarbnieku skaits, ir neizprotama Labklājības ministrijas bezdarbība un nespēja nodrošināt valdības deklarācijā doto solījumu izpildi.

Saeimas deputāti ir neizpratnē, kādi var būt iemesli šādai Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu rīcībai. Lūdzam sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:

1) Kāpēc Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra neveic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus aktīvās nodarbinātības pasākumu organizēšanā?

2) Cik un kādus 2010.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra ir organizējusi un īstenojusi aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus?

3) Kad tika apstiprināts konkursa par bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju nolikums 2010.gada valsts budžetā atvēlēto līdzekļu izmantošanai? Kad notika šis konkurss?

4) Kādas profesijas un vadoties no kādiem kritērijiem tika izvēlētas, kādi būs to apmācības apjomi?

5) Cik bezdarbnieku 2009. un 2010.gadā ir apmācīti un pārkvalificēti, cik no tiem ir atraduši darbu tajā specialitātē, kurā tika apmācīti?

6) Cik no 2009. un 2010.gadā apmācītajiem saņēma atzītus likumā noteiktā kārtībā profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus?

7) Cik 2009. un 2010.gadā bija pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi personu pārkvalifikācijā, kvalifikācijas paaugstināšanā un tālākizglītībā? Cik no tiem tika izlietoti, kurām izglītības programmām?

8) Kādi ir Labklājības ministrijas plāni bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanai un kāds ir apstiprinātais pasākumu īstenošanas grafiks 2010.gadam?

Jautājums ir steidzams, jo bezdarba rādītāji būtiski nav uzlabojušies un valstī ir svarīgi, lai tiktu efektīvi un kvalitatīvi veikta bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana, sameklētas darba vietas, iekasēti nodokļi, tai skaitā arī pensiju un pabalstu izmaksai.

9.Saeimas deputāti: A.Bērziņš, J.Dukšinskis,

Rīgā 2010.gada 9.jūnijā K.Pētersone, M.Ārbergs, U.Briedis

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas pirmais punkts nosaka, ka Republikas pilsētu un novadu pašvaldības dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM).

Savā 2010.gada 26.februāra informatīvajā ziņojumā “Par izglītības sistēmas reformu” IZM rekomendē pašvaldībām, slēdzot skolas, ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu, bet arī sekojošus kritērijus:

– izglītības iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un direktora darba kvalitāti u.c., lai nodrošinātu skolu labās prakses un pieredzes pārmantojamību;

– iesaistīto pušu informētība un viedoklis – skolēni, skolotāji, vecāki;

– izglītības iestādes attīstības potenciāls – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Iespēja piesaistīt un vairot finansējuma avotus.

2009.gada 14.augustā tika pieņemts Rīgas domes lēmums Nr.50, kurā tika noteikts ar 2010.gada 1.jūliju uzsākt Rīgas komercģimnāzijas (turpmāk RKĢ) likvidāciju (6.3 punkts). IZM savu saskaņojumu šai likvidācijai deva 2009.gada 5.augustā (vēstule Nr.1-15/6075).

RKĢ ir dibināta 1990.gadā, un tā ir vienīgā Rīgas izglītības iestāde, kurā tiek padziļināti apgūtas profesionālās izglītības programmas komerczinībās, tūrisma menedžmentā, sabiedriskajās attiecībās.

Šobrīd RKĢ mācās 270 skolēni un tā atbilst principam “nauda seko skolēnam”, jo skolotāju algām finansējuma pietiek. 60% no skolas uzturēšanas izdevumiem tiek segti, pateicoties dažādām ekonomiskām aktivitātēm skolai piederošajās mācību procesā neiesaistītajās telpās. Skolēnu vecāki ir gatavi izveidot nevalstisku organizāciju RKĢ ekonomiskam atbalstam. Akreditācijas laikā RKĢ gandrīz visās jomās saņēma augstāko vērtējumu un akreditāciju uz 6 gadiem.

Bez IZM saskaņojuma RKĢ likvidācija nebūtu iespējama, tāpēc mēs uzskatām, ka IZM ir jāuzņemas liela daļa atbildības par notikušo.

Sakarā ar augstākminēto lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai, saskaņojot RKĢ likvidāciju, IZM ņēma vērā pati savas rekomendācijas pašvaldībām un izvērtēja likvidācijas nepieciešamību, balstoties ne tikai uz skolēnu skaitu skolā, bet arī uz citiem kritērijiem?

2. Vai saskaņošanas procesā IZM organizēja pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm – skolēniem, viņu vecākiem, pedagogiem un skolas vadību? Kāds bija šo pārrunu rezultāts?

3. Kā Jūs redzat atbildības sadalījumu starp pašvaldību un IZM skolu likvidācijas procesā un kādus kritērijus šajā saskaņošanas procesā vērtē IZM?

4. Vai, saskaņojot RKĢ likvidāciju vai citu skolu reorganizāciju/likvidāciju, IZM kompleksi vērtēja nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties šīs reorganizācijas/likvidācijas rezultātā?

5. Tiekoties ar RKĢ skolas vecāku padomes pārstāvjiem, IZM pārstāve K.Vāgnere apgalvoja, ka ministrija savu saskaņojumu dod, paļaujoties uz Rīgas pašvaldības solījumu nodrošināt iespēju Rīgas Komercģimnāzijas skolēniem turpināt mācīties iesāktajās programmās. Vai visus savus saskaņojumus IZM dod, balstoties tikai uz pašvaldību solījumiem? Cik efektīva, Jūsuprāt, ir šāda, uz solījumiem balstīta skolu reorganizācijas/likvidācijas saskaņojuma sistēma?

6. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane atzinusi, ka lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju bijuši sasteigti – divarpus nedēļu laikā pieņemti. Vai Jums nešķiet, ka apstākļos, kad ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās lēmumi par skolu tīklu optimizāciju tika pieņemti lielā steigā, IZM saskaņojumam ir būtiska nozīme efektīvas skolu tīkla optimizācijas nodrošināšanā un šim saskaņojumam ir jābūt atbildīgākam?

7. Cik daudz IZM ierēdņu ir iesaistīti skolu reorganizācijas/likvidācijas saskaņošanas procesā, kāda ir viņu kvalifikācija un kas pieņem galīgo lēmumu – saskaņot reorganizāciju/likvidāciju?

8. Kā Jūs vērtējat rezultātus visā valstī notiekošajam skolu tīkla optimizācijas procesam, ieviešot principu “nauda seko skolēnam”? Vai ir noticis reāls finanšu līdzekļu ietaupījums un cik lielā mērā citas Latvijas pašvaldības ir turējušas savus solījumus IZM?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buzajevs,
Rīgā 2010.gada 10.jūnijā V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs