Valsts prezidents:

— atvadoties no Vācijas vēstnieka

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 25.janvārī, pieņēma atvadu vizītē Vācijas vēstnieku Latvijā Horstu Veizelu.

Sarunā G.Ulmanis un H.Veizels pārrunāja valstu divpusējās attiecības. Valsts prezidents atzina, ka Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības ir ļoti labas: Vācija ir sniegusi Latvijai politisku atbalstu, starp abām valstīm izveidojušies sekmīgi ekonomiskie sakari. Pēc G.Ulmaņa sacītā, sakari kultūrā, izglītībā, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju sadarbībā ir labi attīstīti, un šai sadarbībai ir vēl neizmantotas iespējas. G.Ulmanis izteica gandarījumu, ka starp Latviju un Vāciju ir izveidojusies intensīva sadarbība un labi reģionu, pilsētu un uzņēmēju kontakti. G.Ulmanis un H.Veizels runāja par gaidāmo Rīgas astoņsimtgadi, kas būs vēl viena iespēja apzināt kopējo kultūrvēsturi Eiropas kontekstā.

Valsts prezidents un vēstnieks apsprieda abu valstu iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes, īpašu uzmanību veltot Eiropas Savienības paplašināšanās procesam. G.Ulmanis sacīja, ka Latvija metodiski un intensīvi pilda uzdevumus, kas saistīti ar integrācijas procesu, un atzinīgi novērtēja vēstnieka darbu un personisko ieinteresētību, stiprinot Latvijas un Vācijas attiecības.

— tiekoties ar Itālijas vēstnieku

Vakar, 25.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Itālijas vēstnieku Latvijā Alesandro Pjetromarki.

Tika pārrunāta abu valstu politiskā un ekonomiskā sadarbība. Itālijas vēstnieks Latvijā informēja Valsts prezidentu, kāda ir Itālijas uzņēmēju interese par Latviju. Sarunas gaitā Valsts prezidents runāja par Latvijas iekšpolitisko situāciju un jaunās valdības darbu. Pārrunāta arī Latvijas eirointegrācijas gaita.

— sarunā ar Strēlnieku apvienības pārstāvjiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 25.janvārī, tikās ar Latvijas Strēlnieku apvienības pārstāvjiem.

Valsts prezidents un apvienības pārstāvji runāja par to, kā veicināt dialogu dažādu karavīru biedrību starpā. G.Ulmanis un apvienības pārstāvji bija vienisprātis, ka Saeimas noteiktā atceres diena — 16.marts — ir jārespektē.

G.Ulmanis uzsvēra, ka 16.marts kā latviešu karavīru atceres diena skar visus karavīrus, kuri bija spiesti piedalīties Otrajā pasaules karā. Pēc Valsts prezidenta sacītā, "šajā dienā nav runa par cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumus pret cilvēci un kuru darbība kara laikā ir jāizvērtē tiesu institūcijām".

Pēc apvienības pārstāvju pārliecības, nav korekti dalīt karavīru biedrības pēc principa, kuras valsts armijā to locekļi bijuši.

Valsts prezidents uzsvēra, ka atceres dienu nedrīkst ideoloģizēt un padarīt par ruporu politisku viedokļu paušanai.

G.Ulmanis un apvienības pārstāvji vienojās, ka pēc sarunām ar citām lielākajām karavīru biedrībām Valsts prezidents tiksies ar visu biedrību pārstāvjiem kopīgā sanāksmē.

Tikšanās ar Latvijas Strēlnieku apvienības pārstāvjiem bija pirmā no sarunām, kuras Valsts prezidents iecerējis risināt ar karavīru biedrībām tuvāko nedēļu laikā.

— gatavojoties konferencei par tiesisku valsti

Trešdien, 27.janvārī, pēc Valsts prezidenta ierosmes Rīgas pilī notiks konference "Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts". Tajā aicināti piedalīties to Latvijas institūciju pārstāvji, kuru darbs saistīts ar tiesiskuma nostiprināšanu valstī. Konferencē ar referātiem uzstāsies Saeimas, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, ģenerālprokuratūras, Latvijas Universitātes un Juristu biedrības pārstāvji. Par tiesiskumu kā vienu no valsts un sabiedrības pamatvērtībām runās arī Valsts prezidents.

Konferences mērķis ir analizēt paveikto tiesiskas valsts izveidē, apzināt sasniegumus šajā jomā un norādīt uz vēl darāmo, kā arī veicināt Latvijas juridiskās elites dialogu ar sabiedrību. Pasākumā piedalīties aicināti arī tie masu mediju pārstāvji, kuri atspoguļo ar tiesību sistēmas saistītus notikumus un problēmas.

Valsts prezidenta preses dienests