Saeimas 2010. gada 17. jūnija sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdi.

Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Pēc dažiem mēnešiem 9.Saeima kļūs par daļu no Latvijas Republikas parlamentārisma vēstures. Tikai laikam ritot, spēsim objektīvi paraudzīties uz noieto ceļu un padarīto. Taču jau tagad var droši teikt, ka šis laika posms ieņems nozīmīgu vietu atjaunotās Latvijas vēsturē.

No šķietami pārtikušā, politiski un ekonomiski stabilā 2006. vēlēšanu gada esam nonākuši dziļā ekonomiskā un iekšpolitiskā krīzē. Jau no pirmā 9.Saeimas darbības gada liela sabiedrības daļa un arī vairākas politiskās partijas prasīja Saeimas atlaišanu.

Šīs Saeimas darbības laikā notika trīs tautas nobalsošanas. Sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja un arī šobrīd uzrāda vēl nebijušu uzticības trūkumu valsts varai. Daudzās iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības joprojām negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai. Vienlaikus 9.Saeimai bija jāizdara nopietna izšķiršanās par Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas pasākumiem un saistību uzņemšanos pret starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos tiem deputātiem, kas, balsojot par visai valstij izšķirošiem lēmumiem, spēja nolikt malā politiskās ambīcijas, starppartiju nesaskaņas un rīkoties valstiski atbildīgi.

9.Saeima daudz laika veltīja ekonomiskās situācijas risināšanai un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, taču Saeimai nav izdevies atjaunot iedzīvotāju uzticību valsts varai un pārvaldei. Pat vairāk – atsevišķi lēmumi raisa pamatotas bažas par to atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm.

Apsveicami, ka 9.Saeima atbalstīja atteikšanos no tā saucamā lokomotīvju principa partiju vēlēšanu listēs, uzlaboja partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību, kā arī nostiprināja civildienesta politiskās neitralitātes principu. Taču Saeimas darba kārtībā ik pa brīdim parādās atsevišķi likumi, kuru virzībā saskatāma šaura interešu lobēšana, piemēram, drošības iestāžu likumi, mutatis mutandis, Kredītiestāžu likuma grozījumi. Arī šodien jūsu darba kārtībā ir likumi, kuros ar atpakaļvērstu spēku tiek nodrošināta zemes privatizācijas vērtības krasa samazināšana. Es aicinu deputātus apdomāt un noraidīt šos likumprojektus, nebalsot par iespējamu valsts nozagšanu.

Vēlos arī atzīmēt, ka pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Diemžēl Satversmē joprojām nav efektīva mehānisma parlamentāru krīžu risināšanai, kāds ir citu parlamentāru valstu konstitūcijās. Satversmē jāparedz Valsts prezidentam tiesības ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas, nerīkojot tautas nobalsošanu. Tāpat, neapšaubot likumdevēja kompetenci lemt par augstu valsts amatpersonu apstiprināšanu, jāatzīst, ka vairāki lēmumi sabiedrībai palika neizprotami un neizskaidroti. Tas liecina, ka vēl ir ejams garš ceļš sabiedrības uzticības atgūšanai un demokrātijas principu nostiprināšanai.

Godātie deputāti!

Saeimas darbību pēdējā gadā un īpaši pēdējās dienās ietekmē vēlēšanu tuvums. Es saprotu, ka šis laiks nopietni ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu parlamentā. Saprotu arī to lielo kārdinājumu pakļauties īstermiņa interesēm, izskatīties labāk vēlētāju acīs, gūt pozitīvus punktus, kritizējot citus, nevis izvirzot un aizstāvot savu piedāvājumu. Es to visu saprotu, taču vēlos jūs brīdināt, jo jūsu lēmumiem var būt nopietnas negatīvas sekas. Vēlos atgādināt, ka jūsu darbību Saeimā vēro gan Latvijas, gan starptautiskā sabiedrība.

Jūsu šodienas un rītdienas darbības var ietekmēt valsts nākotni vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā. Es aicinu jūs domāt un rīkoties valsts ilgtermiņa interešu vārdā.

Daudzi eksperti min Latviju kā piemēru veiksmīgai izkļūšanai no krīzes, spējai mobilizēties un pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus, taču joprojām pastāv risks pašiem visu sabojāt. 2008.gada beigu un 2009.gada sākuma situācija var atgriezties. Joprojām Latvijai ir augsti budžeta deficīta rādītāji. Mums ir jāiemācās tērēt tik, cik paši spējam nopelnīt.

Mums ir jāizpilda savi mājasdarbi Latvijas iedzīvotāju, Latvijas tautas, nevis starptautisko aizdevēju interesēs. Ir kļūdaini nepieciešamos tautsaimniecības stabilizēšanas pasākumus pamatot vienīgi ar starptautisko aizdevēju prasībām. Tā mēdz rīkoties gan likumdevēja, gan izpildvaras pārstāvji situācijā, kad pietrūkst pašapziņas, drosmes un kompetences aizstāvēt savu pozīciju. Mēs nepildām Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu tikai tāpēc, ka mums kāds ko liek. Mēs to pildām, lai izlabotu pašu pieļautās kļūdas un līdzsvarotu savus izdevumus ar ienākumiem. Mēs sekmīgi ārstējam šo slimību, ko saucam par ekonomisko krīzi, tomēr tas, ka drudzis ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka ārstēšanos var pārtraukt. Ir jāpanāk pilnīga ekonomikas atveseļošanās!

Šajā priekšvēlēšanu laikā daudz dzirdam, ko partijas nedarīs, kādas ir to “sarkanās līnijas”, bet pārāk maz dzirdam, ko tās darīs. Es aicinu visus deputātus, kuri ir iesaistījušies priekšvēlēšanu sacensībā, sniegt vēlētājiem kompetentu, saturisku un pamatotu piedāvājumu – sacensties par labāko ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju.

Godātie klātesošie!

Es vēlos izmantot šo iespēju, lai runātu par atsevišķiem uzdevumiem un izaicinājumiem, kuri, manuprāt, ir būtiski, lai Latvija turpmāk attīstītos kā labi pārvaldīta un ekonomiski veiksmīga valsts. Esmu vairākkārtīgi runājis par šiem uzdevumiem jau iepriekš, bet uzskatu, ka priekšvēlēšanu laikā ir nozīmīgi tos atkārtot tieši šajā, Saeimas, auditorijā.

Pirmkārt, mums ir jārada priekšnoteikumi, lai Latvijas valstij būtu nākotne – Latvijas tautas nākamā paaudze. Demogrāfiskie procesi ļoti nopietni apdraud valsts un tautas ilgtermiņa nākotni. Dzimstības līmenis un apjomīgā emigrācija nespēj nodrošināt pilnīgu paaudžu nomaiņu. Demogrāfiskā situācija būtiski ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un valsts pensiju sistēmu. Latvijā ir vislielākais vientuļo māšu skaits Eiropā. Vecāku, parādnieku, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem, ir vairāk nekā vienā gadā piedzimušu bērnu. Turklāt lielākai daļai bērnunamos ievietoto bērnu ir dzīvi un darbspējīgi vecāki.

Lai šo situāciju labotu, nepietiks tikai ar māmiņu algām. Mums ir vajadzīgas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā. Arī pārdomāta lauku attīstības stratēģija, lai novērstu cilvēku aizbraukšanu no valsts un radītu apstākļus, lai aizbraukušie vēlētos atgriezties un pielietot savu iegūto pieredzi un zināšanas Latvijas labā, ir pirmā nepieciešamība.

Jūs jautāsiet: “Kā to izdarīt?” Nav jāizgudro ritenis no jauna. Gan Skandināvijas valstu, gan Īrijas pieredze rāda, ka ar mērķtiecīgu un ilgtermiņā orientētu valsts politiku to var izdarīt.

Nākamās divdesmitgades pirmais lielais uzdevums ir panākt, lai Latvijā ģimene vēlas un var izaudzināt divus un vairāk bērnus, lai bērniem ir pieejama kvalitatīva izglītība, lai lauku un pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja atrast sev piemērotu darbu un Latvijas iedzīvotāji nepamestu savu valsti. Tāpēc, godātie politiķi, kāds ir jūsu pārstāvēto politisko partiju piedāvājums, kā to panākt? Šodien nepietiks tikai ar lozungiem un deklarācijām, nepieciešams konkrēts rīcības plāns.

Otrkārt, mums jāmāk saprātīgi pārvaldīt savu valsti. Saprātīga pārvaldīšana nenozīmē valsts iekārtas formas maiņu, vēlēšanu sistēmas maiņu vai pāreju no parlamentāras demokrātijas uz prezidentālu valsti. Pašas par sevi formas izmaiņas neko nedos. Būtiskas izmaiņas ir nepieciešamas pašā saturā.

Pastāv viedokļi par vēlēšanu sistēmas maiņu, taču nedomāju, ka problēma ir Latvijas vēlēšanu sistēmā. Briti, kuri jau vairākus gadsimtus izmanto mažoritāro sistēmu, šobrīd uzsākuši diskusijas par pāreju uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tiek atzinīgi vērtētas mūsu vēlētāju tiesības ietekmēt partiju piedāvātos deputātu kandidātu sarakstus ar plusiem un mīnusiem. Daudzu valstu vēlētājiem tādu iespēju nav.

Manuprāt, Latvijā nav vajadzīga vēlēšanu sistēmas maiņa, bet ir nepieciešamas izmaiņas, kas pastāvošo vēlēšanu sistēmu padarītu par patiesi proporcionālu. Tā būtu pāreja uz mazākiem un vairākiem vēlēšanu apgabaliem, nekā tie ir šobrīd, kā arī vēlētāju reģistra ieviešana visām vēlēšanām, kas notiek Latvijā.

Es uzskatu, ka ir iespējams panākt kvalitatīvas izmaiņas pastāvošās valsts iekārtas ietvaros, pilnveidojot valsts Pamatlikumu ar mūsdienu laika garam atbilstošiem grozījumiem. Lai nodrošinātu kompetentu un politiski neitrālu profesionāļu nonākšanu atbildīgos valsts amatos un lai izvairītos no šā procesa nevajadzīgas politizēšanas, es atbalstu Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu attiecībā uz politiski neatkarīgo valsts amatpersonu izvirzīšanu un apstiprināšanu. Runa ir par tiesībsarga, Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, Latvijas Bankas vadītāja izvirzīšanu un apstiprināšanu amatā.

Tāpat esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un arī atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem.

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām būs arī jāveic nopietna analīze, vai līdz šim veiktie pilnveidojumi priekšvēlēšanu aģitācijas un vēlēšanu norises regulējumā ir pietiekami, lai nodrošinātu vēlētāju gribas izpausmi atbilstoši augstākajiem demokrātijas standartiem. Lai dotu vēlētājiem iespēju vēlēšanu dienā izteikt atbalstu konkrētām pozīcijām un pilnvarotu nākamos tautas priekšstāvjus tās īstenot, es aicinu politiskās partijas izteikties par šiem jautājumiem gan priekšvēlēšanu programmās, gan publiskās diskusijās.

Godātie deputāti!

Pirms gada, stāvot jūsu priekšā, es jau teicu, ka esam slikti pārvaldījuši mūsu valsti, bieži kļūdījušies, brīžiem ir pietrūcis politiskās gribas un saimnieciskās tālredzības. Mēs esam bijuši veiksminieki nacionālas valsts institūciju atjaunošanā, taču ir noticis tā, ka esam pazaudējuši tautas uzticību tām. Mums ir dažreiz trūcis kompetences un profesionalitātes, taču daudz biežāk trūcis arī nesavtības un krietnuma.

Mūsu valsts institūcijām ir jāstrādā efektīvāk. Latvijai globālās ekonomikas apstākļos būs jākonkurē ar citām valstīm, arī ar efektīvākas valsts pārvaldes rādītājiem. Tāpēc mums būs nepieciešami profesionāli, labi izglītoti un politiski neitrāli ierēdņi, kas līdzsvarotu politisko lēmumu pieņemšanas procesu ar kompetentu un profesionālu pieeju. Ierēdņi, kuriem jāgādā par valsts pārvaldes lēmumu atbilstību valsts interesēm, to kvalitāti un pēctecību.

Latvijas iedzīvotājiem, tautai, daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. Tās ir ne tikai tautas tiesības, bet arī pienākums. Tieši pilsoniski izglītots indivīds spēj uzņemties atbildību aktīvi lemt par sev un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tā ir būtiskākā atšķirība starp pilsoni un iedzīvotāju, kas nav integrējies vietējā sabiedrībā un nepiedalās tās politiskajos procesos.

Dāmas un kungi, atkārtošu vēlreiz!

Brīvības divdesmitgades ieguvums ir nacionāla valsts, taču turpmāk Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana būs iespējama tikai tad, ja iemācīsimies paši to saprātīgi pārvaldīt.

Treškārt, saprātīga valsts pārvaldīšana nav iespējama bez spējas sadarboties. Tas attiecas gan uz politisko vidi, gan uz sabiedrību. Mēs esam mēģinājuši saliedēt un apvienot dažādas sociālās un etniskās grupas. Tomēr vēl joprojām pastāv vecuma diskriminācija darba tirgū, izteikta ienākumu nevienlīdzība. Turpinās sabiedrības iedalīšana latviski un krieviski runājošos. Diemžēl šī etniskā iedalījuma tendence joprojām vērojama politisko partiju nostājā. Partijām ir jāformulē sava ideoloģiskā identitāte, nevis etniskā piederība elektorāta grupām.

Joprojām nav vienotas izpratnes, ka arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda nav latviešu, ir un būs mūsējie un ir vajadzīgi valstij. Savukārt citu tautību Latvijas iedzīvotājiem ir jāapzinās sava piederība Latvijas valstij un valsts valodai. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un dalīties. Tāpēc es apsveicu politisko partiju konsolidācijas procesu. Lielāka savstarpējā sadarbība un atbalsts ir mūsu spēks, tas mums vēl ir jāapgūst.

Ceturtais izaicinājums ir spēja nodrošināt mūsu valsts ekonomikas veiksmīgu attīstību. Pretējā gadījumā valsts nespēs nodrošināt nedz kvalitatīvu sociālo sistēmu, nedz izglītības un veselības aprūpes funkcionēšanu. Tāpēc, cienījamās deputātes un godātie deputāti, vēlos jūs uzrunāt par tiem konkrētajiem lēmumiem, kuri politiķiem būs jāpieņem tūlīt pēc 10.Saeimas ievēlēšanas.

Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk dzirdam apgalvojumus, ka mums starptautiskā aizdevuma programma nav nepieciešama. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, dzirdot šādus bezatbildīgus situācijas vērtējumus. Neskatoties uz pozitīvo tendenci ekonomikas atveseļošanā, prognoze var izrādīties mānīga vai pārvērtēta. Ekonomisko lēmumu pēctecības un tautsaimniecības stabilitātes vārdā ir jāturpina īstenot valsts pārvaldes strukturālās reformas, valsts budžeta izdevumu samazināšanu, valsts eksportspēju uzlabošanu, nodokļu restrukturizāciju un citus ekonomikas stabilizācijas programmu pasākumus.

Valstij ir grūti sniegt ticamu solījumu uzņēmējiem un investoriem, ka netiks palielināts nodokļu slogs, ja tās budžetā joprojām ir ievērojams deficīts. Augsts valsts budžeta deficīta līmenis, kā likums, kļūst par iemeslu lēmumiem par nodokļu paaugstināšanu šā deficīta segšanai. Tāpēc Ministru kabinetam būtu jāstrādā, lai maksimāli sagatavotu valsts budžeta aprises jaunievēlētajai Saeimai. Tomēr es neatbalstu kādu konkrētu termiņu noteikšanu likumos, līdz kuriem aizejošajai valdībai būtu jāiesniedz Saeimā valsts budžeta projekts, pašiem skaidri zinot, ka to pārstrādās un labos jau cita – jaunās Saeimas apstiprināta valdība.

Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Rīgas pilī pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc nodokļu struktūras izmaiņām, taču pietrūkst konkrētības – noteikta detalizēta piedāvājuma un pasākumu plāna.

Nav šaubu, nodokļu politika ir būtisks elements ekonomikas attīstībai. Tai ir jāspēj sekmēt darba vietu izveidi un investīciju piesaisti. Taču pats svarīgākais – prognozējama nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret ēnu ekonomiku.

Uzskatu, ka politisko partiju piedāvājumiem nodokļu politikas pilnveidošanas jomā argumentēti jāatbild uz jautājumiem, kas ir saistīti gan ar nodokļu sloga sadalīšanu, ievērojot sociālā taisnīguma principus, gan ar ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, gan ar nodarbinātības veicināšanu.

Godātie klātesošie!

Šie ir jautājumi, kuri būs jārisina 10.Saeimai. Šie ir arī jautājumi, uz kuriem atbildes vēlētāji vēlas atrast politisko partiju priekšvēlēšanu programmās. Šīm atbildēm ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai vēlētāji pie vēlēšanu urnām varētu sniegt savu vērtējumu.

Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzrunātu arī vēlētājus. Prasīsim no politiķiem lietišķas un konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, nevis ietekmēsimies no krāšņiem šoviem un efektīvām reklāmām! Izmantosim savu balsi gudri, jo mūsu Latvijas liktenis ir mūsu rokās! Šīs vēlēšanas un 10.Saeimas sastāvs būs mūsu atbildības un politiskā brieduma mērs.

Dāmas un kungi! Man joprojām bieži jautā: “Nosauciet Latvijas mērķi!” Un es atkal un atkal atkārtoju: mūsu mērķis ir saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demokrātiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta. Un es esmu pārliecināts, ka mēs varam šo mērķi sasniegt.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

Es esmu pārliecināts, ka ikviens no jums ir sācis savu darbu Saeimā apņēmības pilns un ar labiem nodomiem strādāt savas tautas labā. Jums liktenis bija lēmis grūtu un izaicinājumu pilnu laiku. Vēlos izteikt pateicību visiem Saeimas deputātiem, Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un īpaši Saeimas priekšsēdētājam Daudzes kungam un Saeimas Prezidijam par sadarbību un izpratni Latvijas valstij būtiskos jautājumos. Kopīgais darbs nav beidzies – tas turpinās.

Paldies jums par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Valsts prezidentam.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā pirms otrā darba kārtības jautājuma – tātad tagad, tūlīt – Saeimas lēmuma projektu “Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tādā gadījumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Vinetas Muižnieces iesniegumu par to, ka viņa noliek deputāta mandātu.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ir Valdis Ģīlis. Komisija ir saņēmusi Valda Ģīļa iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta pienākumus uz laiku.

Lūdzu apstiprināt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Tas ir labi, ka ir zvans, es visiem pievēršu uzmanību.

Vārds Valdim Ģīlim svinīgā solījuma došanai.

Godātie kolēģi! Lūdzu, klausīsimies Valdi Ģīli!

V.Ģīlis.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputātu Valdi Ģīli ieņemt vietu Sēžu zālē. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, lai balsošanas sistēma veiksmīgi turpinātu darboties, es aicinu izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas iekārtā jūsu balsošanas kartes, lai mēs visi atkal būtu atpazīti no Saeimas balsošanas sistēmas puses.

Godātie kolēģi! Šobrīd ir saņemti vēl 19 priekšlikumi grozīt šodienas sēdes darba kārtību, un es zinu, ka tiek apkopoti un pavairoti vēl citi. Man ir priekšlikums Saeimas sēdes darba kārtības pārējos grozījums izskatīt pēc tam, kad būs izskatīts likumprojekts “Maksātnespējas likums” trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Paldies.

Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Maksātnespējas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1621/Lp9 “Maksātnespējas likums”. Ļoti svarīgs likumprojekts, starp citu, tā ka būtu labi, ja jūs paklausītos.

1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 63, atturas – 6. Vai...

Es atvainojos. Godātie kolēģi! Man lūgums: vēlreiz visi pārbaudīsim, vai balsošanas iekārta mūs atpazīst! Vēlreiz visi izņemsim ārā balsošanas kartes, visi ievietosim tās atpakaļ un tad pārbalsosim – veiksim balsojumu par 1.priekšlikumu vēlreiz! Ja, ievietojot karti, parādās uzraksts “Identifikācija pabeigta”, tas nozīmē, ka jūs esat pieskaitīti.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 83, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

2. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā. Un 3.priekšlikumu ir izveidojusi un atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. 5.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

12. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

16. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

17. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

21. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

23. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

24. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

25. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

26. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

27. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Tāpat 28. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un tāpat arī 29. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

30.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

32. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

34. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

36. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

37. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

40. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

43. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

49.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

51 – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

52. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 80, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

57. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

61. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

62. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

64. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

65. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 66. – priekšlikums, kuru izveidoja atbildīgā komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

72. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

75. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

76. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

77. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

78. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

79. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 80. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

81. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

82. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

83. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 83.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 76, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

84. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

85. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

86. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

87. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

89. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 78, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

91. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

93. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

94. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

96. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

98. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 100. – tā teikt, jubilejas numurs! – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

102. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

103. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

104. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

105. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

106. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

107. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

108. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

109. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

111. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

112. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un arī 113. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

114. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

115. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 116.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

116.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

117. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

118. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Toties 119. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – ir atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

120. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

121. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

122. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 78, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

123. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 77, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

124. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

125. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

126. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

127. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

128. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

129. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

130. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

131. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

132. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

133. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

134. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 135.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

135. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

136. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

137. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 138.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

138.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

139. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 76, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

140. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Savukārt 141. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

142. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

143. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

144. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

145. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

146. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

147. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

148. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

149. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

150. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

151. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

152. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

153. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

154. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

153. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

155.priekšlikums...

V.A.Krauklis.

155., atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

156. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 145.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

157. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 158.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

158. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

159. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 82, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai Valdis Ģīlis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Ģīļa kungs, jūs varētu beigt runāt pa telefonu, varbūt varētu būt mazliet uzmanīgāks!

Turpinām ar 160.priekšlikumu.

V.A.Krauklis.

160. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

161. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 158.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

162. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

163. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

164. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

165. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot! Izlasiet priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

166. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

167. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

168. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

169. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 84, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

170. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

171. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

172. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

173. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

174. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

175. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

176. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

177. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

178. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

179. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

180. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 181.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

181. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

182. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

183. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

184. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

185. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 186.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

186. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

187. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tāpat 188. – Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

189. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

190. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

191. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

192. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

193. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

194. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

195. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Tāpat 196. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

197. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Tāpat 198. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

199. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

200. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

201. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 202.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

202. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

203. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

204. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

205. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

206. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

207. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

208. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 83, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

209. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

210. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 211.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

211. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

212. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

213. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 212.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

214. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 212.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

215. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

216. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 77, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

217. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

218. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

219. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

220. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

221. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

222. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

223. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

224. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

225. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

226. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

227. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

228. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

229. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

230. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

231. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

232. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

233. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

234. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

235. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 235. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 75, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

236. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

237. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 238.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

238. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

239. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

240. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

241. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

242. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

243. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

244. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

245. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 246.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

246. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

247. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

248. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

249. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

250. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 250. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

251. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 252.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

252.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

253. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā ar numuru 254.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

254. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

255. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

256. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

257. – deputāta Jāņa Eglīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pasaules finanšu krīze un tās risinājumi daudzās pasaules valstīs skaidri parāda banku diktētu risinājumu, proti, bankas cenšas socializēt savus zaudējumus un privatizēt peļņu. Arī Latvija laikam nebūs izņēmums šajā ziņā, un komisijas sagatavotie priekšlikumi atbalsta principu, lai vilks būtu paēdis, bet kazai jāiestāsta, ka tā joprojām ir dzīva, turklāt radot diezgan sarežģītu birokrātisku procedūru šā principa iedzīvināšanai.

Es uzskatu, ka tā ir kārtējā darbības imitācija un bezatbildīgs populisms. Izeja no ekonomiskajām krīzēm, tajā skaitā no nekustamā īpašuma radītajām problēmām, ir analizēta vairākās pasaules ekonomiskajās teorijās, un austriešu ekonomistu skolas piedāvātais risinājums ir šāds – neveiksmīgo aktīvu pārdošana tirgū par diskonta likmēm. Tas ļauj ātri un efektīvi atdzīvināt ekonomiku un risināt jau valsts attīstības jautājumus. Tāda ir arī mana priekšlikuma būtība, un tas nav kaut kas unikāls. Līdzīga situācija ir daudzu valstu tiesu praksē.

Diemžēl man nav zināmi komisijas balsošanas motīvi. Mēs šeit, Latvijā, daudz runājam par efektīvu un ātru krīzes pārvarēšanu, un tāpēc, manuprāt, būtu laiks pāriet no garām un skaistām runām pie reāliem darbiem.

Aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?

V.A.Krauklis.

Komisijas vārdā man jāpiebilst, ka komisijā bija garas un profesionālas debates un ka arī darba grupā bija garas un profesionālas debates par šiem jautājumiem, un jāteic, ka mēs secinājām, ka tad, ja komisija izvēlētos ceļu un parlaments izvēlētos ceļu, ka tikai un vienīgi bankas ir atbildīgas par šo situāciju kreditēšanas jomā, šādu piedāvājumu varētu atbalstīt. Taču mēs uzskatījām, ka jābūt zināmam samērīgumam un ka arī pašiem kredītņēmējiem bija nepieciešams sekot līdzi tam, kādā veidā un ko viņi ņem. Bet jāsaprot arī tas, ka tālāk atbalstītie priekšlikumi faktiski ir izvērsti tādā veidā, ka lielākā atbildības daļa paliks kredītdevēju pusē, jo mēs šo procesu esam padarījuši ļoti īsu un vienkāršu. Tātad nākamajos priekšlikumos jūs redzēsiet, ka kredītņēmējs no savām saistībām uzreiz varēs tikt brīvs, ja ieņēmumi par pārdoto īpašumu sastādīs 50 procentus no saistībām, tātad pusi kredītdevēji būs spiesti norakstīt. Un savukārt, ja nesasniegs šos 50 procentus, tad tikai vienu gadu kredītņēmējs būs spiests maksāt 30 procentus no saviem ieņēmumiem. Tas ir gan ātri, gan atbilstoši šai ekonomiskajai situācijai.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. – deputāta Eglīša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

258. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

259. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

260. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

261. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

262. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

263. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

264. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

265. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

266. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

267. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

268. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 268. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

269. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 269. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

270. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

271. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

272. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Kā redzams, visi nākamie priekšlikumi, kas ir no mums, – 272., 273., 274. un 275.priekšlikums – attiecas uz 156.pantu. Komisija ir atbalstījusi 276.priekšlikumu.

Nu, šajā sakarā varbūt būtu jāierosina sēdes vadībai šāda procedūra. Attiecībā pret iepriekšējā lasījuma redakciju, ja skatās no kredītņēmēju viedokļa, visradikālākās izmaiņas paredz 276.priekšlikums. Savukārt mazliet mērenāki ir priekšlikumi no 272. līdz 275.priekšlikumam. Ja sēdes vadība ierosinātu un deputāti piekristu balsot vispirms par 276.priekšlikumu, tad mēs savus četrus priekšlikumus nemaz spēkā neuzturētu. Savukārt, ja šādas izmaiņas neveic, tad mēs, protams, aicināsim balsot gan par 272., gan par 273., gan par 274., gan par 275.priekšlikumu. Tas būtu tīri loģiski.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Grīnblata priekšlikumu? Nav iebildumu.

Lūdzu, Kraukļa kungs!

V.A.Krauklis.

Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par 276. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates par 276.priekšlikumu.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribu turpināt to domu, ko tikko teica kolēģis Māris Grīnblats. Es domāju, ka līdzšinējā likuma redakcija, iespējams, bija drusku par daudz kredītdevēju interesēs, savukārt tā redakcija, ko piedāvā tagad 276.priekšlikumā, ir dziļš pagrieziens uz grāvja otru pusi.

Kādas būs sekas, ja tiks atbalstīts 276.priekšlikums?

Pirmkārt, ja mēs skatāmies no juridiskās tehnikas viedokļa, tad ir jāpatur prātā, ka šim tiesiskajam regulējumam būs atpakaļejošs spēks, jo tas attiecas uz saistībām, kuras tikušas nodibinātas, vēl pirms tika ieviests šāds fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā. Šādā veidā kreditoriem tiks liegta jebkāda iespēja novērst zaudējumus vai samazināt tos, jo iepriekš nodibinātās saistības var grozīt tikai divpusējas vienošanās ceļā.

Otrkārt. Ja mēs runājam par kaut kādu taisnīguma principu, tad mēs redzam, ka 276.priekšlikums piedāvā maksātnespējas problēmas risināt tikai un vienīgi ar kreditoru līdzekļiem un neparedz nekādu kompensāciju par kreditoru līdzekļu izmantošanu. Un tie, kam te virmo gaisā visu laiku tā doma, kā mēs tagad sodīsim bankas un ko tik vēl mēs nesodīsim, tad atcerieties, ka tādā veidā mēs sodām arī jebkurus citus aizdevējus. Jebkurus citus!

Projekts ir netaisnīgs, jo tas paredz vienlīdz lielu atvieglojumu piešķiršanu visu veidu aizņēmējiem – arī tādiem, kuru saistības bieži vien nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanas dēļ ir mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu, un te nu ir pilnīgi skaidrs, ka es... es te varu veselu virkni piemēru minēt, teiksim, par nodarbošanos ar dzīvokļu uzpirkšanu un pārdošanu... Tie, kaut arī tika formēti kā patēriņa kredīti, īstenībā bija saimnieciskā darbība... tur bija saimnieciskās darbības pazīmes, un par to bija jāmaksā nodokļi. Tagad šos pašus cilvēkus mēs atbrīvojam... grasāmies atbrīvot no jebkādas atbildības par pašu ņemtajiem kredītiem!

Un, ja es turpinu domu par to, ka mums ir arī citi ar to saistītie attiecībā uz Maksātnespējas likumu, tad šis nav likums par banku kredītiem, bet šis ir likums par maksātnespēju. Nav izvērtēts, kādas sekas tas atstās uz citiem – nebanku sektora kreditoriem, piemēram, uz komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Nu, tas rezultāts vienkārši būs tāds, ka tad, ja mēs atbrīvosim pilnībā no jebkādas atbildības šos parādniekus, tad viņu parādus samaksās citi iedzīvotāji. Šos parādus samaksas neviens cits kā citi iedzīvotāji, jo neizbēgami nāksies celt tarifus, lai nodrošinātu komunālo pakalpojumu sniedzēju maksātspēju.

Tas pats attiecas uz uzņēmējiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja bankām no šā visa radīsies zaudējumi, tad tās nākotnē mēģinās nodrošināties pret jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, un tas, ka mēs šobrīd aicinām bankas dot uzņēmējiem kredītus... tas noteikti būs par augstākiem procentiem, nekā līdz šim to bija iespējams darīt.

Visbeidzot pēdējais. Nu, pēdējais ir pilnīgi skaidrs – šis projekts mudinās maksātnespējīgās personas neuzrādīt savus patiesos ienākumus, jo tādējādi viņi tos varēs... tādējādi viņi gan kreditoriem, gan valsts budžetam varēs noslēpt daļu no saviem līdzekļiem.

Un tāpēc es vispirms aicinu noraidīt 276.priekšlikumu, un tad mēs varētu debatēt, iespējams, par katru no tiem priekšlikumiem, ko ir iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Štokenberga kungs teica, ka šis esot otrs grāvis. Es gribu teikt, ka beidzot ir rasts kaut kāds kompromiss starp pusēm, kurām ir jāatbild par to politiku, kuru diemžēl piekopām zināmā laikā. Un labākais stāsts par šo politiku ir tas, ko man stāstīja kāds celtnieks (tas gan attiecas uz līzinga kompānijām), – ka tikko darbā pieņemti palīgstrādnieki paņēma no viņa izziņu televizora iegādei un atbrauca otrā dienā ar diviem skaistiem džipiem; tos, protams, viņiem atņēma drīz pēc tam, kad viņus atlaida no darba. Neviens neskatījās, ne ņēmēji, ne devēji. Tagad, kad ir jāatbild par to, izrādās, ka bankas tiek no tā laukā, bet kredītņēmējiem – pilna atbildība visa mūža garumā. Un arī visiem viņu galvotājiem, bērniem un varbūt vēl arī vienam otram mazbērnam!

Tāpēc es saku, ka šis priekšlikums ir kompromiss. Un būtība jau nav tā, ka divos gados kāds aizbēgs projām no savas atbildības. Šis maksātnespējas process, kas var tikt pabeigts divos gados, sākas tikai pēc tam, kad kredītņēmējs ir jau atdevis visus savus īpašumus. Kad tie ir pārdoti un kad ir 50 procenti atgūti, tikai tad sākas šis process! Ja kāds saka, ka ieguvēji no tā būs spekulanti, attīstītāji, tā teikt, biezie, bet nabaga ģimenes – ne, tad es gribu teikt, ka ir absolūti otrādi. Tā sauktie biezie jau šobrīd aizbrauc uz citām valstīm un nokārto savus maksājumu procesus tur, kur tie ir liberālāki. Šis priekšlikums ir vērsts tieši uz ģimenēm, vērsts tieši uz cilvēkiem, kuri tīšām vai netīšām ir nokļuvuši tādā situācijā, ka viņu dzīve var pārvērsties murgā. Tas liks turpmāk skatīties uzmanīgāk gan uz kredītu ņemšanu, gan uz kredītu došanu no bankas puses.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK stingri aizstāv un aizstāvēs kredītņēmēju intereses, mēs esam gatavi atbalstīt 276.priekšlikumu, un tas mums ir pilnīgi pieņemams, jo mūsu priekšlikumi ir nedaudz maigāki.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā kaut ko vēlas teikt deputāts Krauklis?

V.A.Krauklis.

Es gribu piebilst, ka... (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”) Nē, pavisam īsi!

Otrajā lasījumā pieņemtais regulējums paredzēja, ka ir arī zemākā robeža, cik ir obligāti cilvēkam jāsamaksā, ne tikai šie gadi. Tā zemākā robeža bija vismaz 180 lati mēnesī. Un mēs rūpīgi pētījām statistiku un secinājām, ka tieši mazturīgie, tieši tie, kam ir mazākie kredīti, šos 180 latus mēnesī nevar atļauties maksāt.

Un tādēļ ir svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem, kuri ir izšķīrušies par šādu smagu soli, jo tas solis nav nekas patīkams – tev ir jāzaudē gan mājoklis, gan visa tava manta, lai tiktu brīvs no saistībām, – šāda iespēja būtu.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kuru atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 276. – frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 4, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Paldies.

Un līdz ar to, kā es saprotu, 272., 273., 274. un 275.priekšlikumu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atsauc.

Sēdes vadītājs.

Jā. Tā ir.

V.A.Krauklis.

77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

278. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

279. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

280. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

281. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

282. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 283.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

283. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

284. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

285. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

286. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

287. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 287. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

288. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

289. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

290. – frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

291. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

292. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

293. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

294. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

295. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

296. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

297. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

298. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 300.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

299. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 300.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

300. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

301. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tāpat 302. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tāpat 303. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tāpat 304. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tāpat 305. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

306. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

307. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

308. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

309. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

310. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

311. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

312. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

313. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

314. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

315. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

316. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 316. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

317. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Savukārt 318. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

319. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 320.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

320. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

321. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

322. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 323.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

323. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

324. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

325. – Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

326. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

327. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 327. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 86, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

328. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

329. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 330.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

330. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

331. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

332. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 333.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

333. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

334. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 336.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

335. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 336.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

336. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

337. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

338. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 338. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

339. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

340. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 341.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

341. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

342. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

343. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

344. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 345.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 345.priekšlikums, kas ir beidzamais priekšlikums šajā likumprojektā. Arī šo priekšlikumu ir izvērtējusi atbildīgā komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Maksātnespējas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Kā mēs jau vienojāmies, pēc “Maksātnespējas likuma” izskatīšanas mēs atgriežamies pie grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

No Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir saņemta vēstule ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā (acīmredzot sadaļā “Prezidija ziņojumi”) šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir lūgums no šīs pašas komisijas... Es atvainojos... Ir lūgums iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir lūgums no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iekļaut izskatīšanai lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9) otrajam lasījumam”. Bet par to gan mēs, liekas, varam lemt tikai pēc tam, kad esam atcēluši steidzamību. Par šo mēs tagad nerunājam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ar reģistrācijas numuru 1742/Lp9! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 24, atturas – 27. Darba kārtība nav grozīta. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ko tad mēs skatīsim, mīlīši?”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības virkni likumprojektu, to skaitā likumprojektu “Par mikrouzņēmumu nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tiek lūgts izslēgt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (reģistrācijas Nr.1763/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek arī lūgts izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tālāk sēdi turpinās vadīt Solvita Āboltiņa.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Varbūt mēs tagad varam pabeigt grozīt darba kārtību? Vai arī turpināsim to darīt pēc pārtraukuma? Es, būdama demokrātiska vadītāja, pakļaujos vairākuma saucieniem no zāles, un, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, es lūdzu zvanu. Reģistrēsimies klātbūtnei! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki pieteikumi ar lūgumu “paziņojums”.

Tātad paziņojumam vārds Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Aicinu uz sanāksmi blakuszālē tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc 5 minūtēm pulcējas 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs... Paldies, redzu! Jānis Lagzdiņš... Paldies, redzu! Visvaldis Lācis... Paldies, redzu! Un Leopolds Ozoliņš.

Sēdes vadītāja.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Man būtu lūgums vēlreiz nozvanīt. Man ir tāda sajūta, ka šobrīd mums patiešām nav kvoruma.

Godātie kolēģi, nupat kvorums mums ir. Lūdzu, ieņemiet vietas. Es atgādinu, ka mēs līdz galam neizskatījām grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā... iespējamos grozījumus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savukārt lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā kā 1.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Balsojam!” Dep. J.Dobelis: “Nu, nemuļķojies!”) Deputāts Šadurskis uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, proti, par to, vai mēs iekļausim vai neiekļausim tur lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 3. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti ir lūguši iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu... Nē, tas, es atvainojos, būs iekļaujams un balsojams tikai tad, ja mēs deputātu Ģīli ievēlēsim šajā delegācijā. Tikai tad mēs varēsim lemt par to, vai mēs viņu apstiprinām par tās vadītāju.

Ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas parakstīts Sociālo un darba lietu komisijas lūgums izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”: “Apstiprināt Mariannu Terjuhanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.”

Juridiskā komisija aizklāti balsoja, un balsojuma rezultātā vienbalsīgi tika atbalstīts šis lēmuma projekts.

Lūdzu arī Saeimu vienbalsīgi atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”: “Apstiprināt Guntu Freimani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.”

Arī par šo lēmuma projektu Juridiskā komisija balsoja aizklāti un to vienbalsīgi atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”: “Apstiprināt Sarmīti Lucavu par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata.”

Arī par šo lēmuma projektu Juridiskā komisija aizklāti balsoja un vienbalsīgi to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegumu “Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Saņēma arī pašas tiesneses iesniegumu, ka viņa vēlas tikt atbrīvota no amata pēc pašas vēlēšanās. Līdz ar to Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj vēl par trijiem iespējamiem grozījumiem tajā.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts iesniegums arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad, kolēģi, skatām šobrīd atkal jau grozīto darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju ”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību pavisam īsam, bet būtiskam grozījumam Meža likumā! Likumprojekta numurs 1860/Lp9.

Likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša. Pašlaik ciršanas apliecinājuma derīguma termiņš ir 31.decembris. Pat tad, ja tas izsniegts 1.decembrī, ir jāprasa jauns ciršanas apliecinājums, ja nepaspēj veikt darbības, kas ir paredzētas. Tāpēc mūsu komisija ir izveidojusi priekšlikumu, kas paredz: “Apliecinājuma derīguma termiņu, bet ne ilgāku par trim gadiem, nosaka Ministru kabinets.”

Par šo lietu ir vienojušās visas puses, to atbalsta Vides ministrija un attiecīgās asociācijas, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.A.Krauklis.

Tā kā Meža likums tiešām ir ļoti nozīmīgs likums, tad, lai nerastos šaubas, ka šajā likumprojektā pēkšņi ir ielikti tādi priekšlikumi, par kuriem komisija nav vienojusies, man ir lūgums tūliņ pat atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Es saprotu, ka deputāte Seile vēlas šajā sakarā kaut ko teikt. Jā, lūdzu! Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mums jau ir tāda pieredze, ka dažreiz, kad mēs nobalsojam par steidzamību un skatām pēc dažām dienām likumprojektu otrajā lasījumā, ir saradies tik daudz priekšlikumu, ka mēs vairs šo likumprojektu nepazīstam, salīdzinot ar to, kāds tas bija radies apspriešanai Saeimā. Bet šajā gadījumā es ļoti aicinu jūs atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā jau šodien, jo tajā normas jau ir sakārtotas, ciršanas biļete būs derīga ne ilgāk kā trīs gadus, un šajā laika posmā, kad pienāks jau 1.janvāris, nevajadzēs vairs meklēt jaunu ciršanas biļeti, ja uznāks lielais sniegs. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atbalstām!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā? (No zāles: “Nav!”) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5782B.

Komisija saņēmusi astoņpadsmit priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums, kuru komisija rūpīgi analizēja, bet nepiekrita pilnvarojuma paplašināšanai. Tādēļ komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

7.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministra vietā vides ministrs Raimonds Vējoņa kungs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

9. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi, 9. un 10.priekšlikums, faktiski runā par vienu un to pašu jautājumu – par to, ka valsts amatpersonu deklarācijas ir jāiesniedz arī partiju un to apvienību valžu priekšsēžiem un valžu locekļiem arī tad, ja viņi nav valsts amatpersonas.

Kāpēc tapis šāds priekšlikums?

Likumam par valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu ir noteikti vairāki mērķi.

Pirmkārt, tā mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs.

Otrkārt, tā mērķis ir novērst jebkuras amatpersonas radinieku un partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, tas ir, uz lēmumu pieņemšanu.

Treškārt, tā mērķis ir veicināt atklātumu, amatpersonu atbildību un sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Īsi sakot, – lai amatpersona spriestu bezkaislīgi un valstiski sabiedrības kopuma interesēs.

Taču mums ir jāņem vērā arī tas, ka ne tikai radinieki un partneri var ietekmēt valsts amatpersonu darbību. Augstāko valsts amatpersonu, ministru un deputātu, lēmumus būtiski ietekmē viņu pārstāvēto partiju valdes un šo partiju vadītāji. Nereti partiju vadītāju ietekme ir daudz lielāka par radu vai darījumu partneru ietekmi. Partiju, kuru pārstāvji ievēlēti Saeimā vai pašvaldībās, priekšsēdētāju rokās ir koncentrēta ievērojama ietekme uz publisko varu.

Lai ierobežotu tiesības uz privāto dzīvi, ir jābūt leģitīmam mērķim. Ierobežojumam jābūt atbilstīgam un samērīgam. Šajā gadījumā mērķis ir novērst iespējamu mantas, naudas ietekmi uz valsts amatpersonu lēmumiem; šāda ietekme iespējama caur partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem, kas nav amatpersonas. Mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos. Līdzsvarojot privātpersonas – partijas priekšsēdētāja vai valdes locekļa – tiesības uz privāto dzīvi ar sabiedrības interesēm, ir jāņem vērā, ka persona pati izvēlas būt par politiskas organizācijas vadītāju vai valdes locekli. Brīvprātīgi. Līdz ar to parāda savu vēlmi saņemt publisko varu un ietekmēt valsts varas pieņemtos lēmumus.

Priekšlikuma saturs ir vienkāršs. Personām, kurām ir milzīga ietekme uz deputātu un ministru lēmumiem un kuras brīvprātīgi piekritušas izdarīt šādu ietekmi, ir jābūt finansiāli tikpat caurskatāmām kā valsts amatpersonām. Sabiedrības uzticībai ir neatsverami svarīgi, lai sabiedrība redzētu, kādi ir politisko partiju augstāko vadītāju, priekšsēdētāju un valžu finansiālie darījumi.

Vienlaikus ir svarīgi arī nacionālās drošības jautājumi, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestā būtu jābūt pieejamai informācijai par to, kādi ir partiju vadītāju īpašumi, akcijas, darījumu partneri Latvijā un ārvalstīs.

Godātie kolēģi! Ja mēs paskatām Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā kādu Latvijā populāru uzvārdu, kaut vai “Bērziņš” vai “Kalniņš”, mēs redzam, ka deklarācijas iesniedz gan ugunsdzēsēju mašīnas šoferis, gan kareivis kursants, gan informātikas skolotājs. Caurskatāmības dēļ tiem liek atklāt savus ienākumus un darījumus. Kādēļ gan lai partiju vadītāji, kuru rokās koncentrēta milzīga publiskā vara, būtu izņēmums? Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, skars ļoti nelielu cilvēku loku. Ja mani aprēķini ir pareizi, tad visvairāk šie grozījumi skartu tieši politisko apvienību “Vienotība”. “Pilsoniskajā Savienībā” ir pieci valdes locekļi, kas nav valsts amatpersonas, “Jaunajā laikā” – divi. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tas skartu sešus valdes locekļus, LPP/LC – cik zinu, nevienu. Ja nemaldos, arī Zaļo un Zemnieku savienībā visi locekļi ir valsts amatpersonas. “Saskaņas Centrā” tas skartu vienu valdes locekli, Tautas partijā – vienu vai divus cilvēkus.

Cienījamie kolēģi! Šī ir iespēja veicināt sabiedrības uzticēšanos. Pašlaik klīst dažādas nepamatotas baumas, apšaubāmas izcelsmes dokumenti par dažādiem trastiem, anglosakšu tiesību instrumentiem, Kanāla salās. Priekšlikuma atbalstīšana demonstrētu sabiedrībai, ka uztraukumam nav nekāda pamata, ka visu partiju vadītāju finanses, darījumi, īpašumi ir sabiedrībai redzami un caurskatāmi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, jo, protams, nav pieļaujama situācija, ka partijas priekšsēdētājs vienlaikus saņem bezdarbnieka pabalstu un arī algu. Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu... Ā, es atvainojos! Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams Spurdziņa kungam?

O.Spurdziņš.

Tikai tik vien, ka kolēģi komisijā tomēr nolēma, ka deklarācijas iesniedz nevis pēc politiskās pārliecības, bet pēc amata. Un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 12, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

13. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 14. un 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

17. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos par atbalstu maniem priekšlikumiem – 9. un 10.priekšlikumam.

18.priekšlikums ir ierosinājums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, lai noteiktu termiņus un kārtību, kādā mūsu atbalstītajos priekšlikumos minētās personas, kas nav amatpersonas, iesniedz šīs deklarācijas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5969B.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi otrajam, galīgajam, lasījumam astoņpadsmit priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.2.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

3. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.4.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

5. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

6. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.7.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

7.priekšlikums, ko ir izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

8. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.9.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

9.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

10. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.11.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

12. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.13.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

13.priekšlikums, ko izveidojusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

14. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

16. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Atbildīgā komisija uz otro, galīgo, lasījumu ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas skar kontroli attiecībā uz ūdens piesārņojumu ar nitrātiem. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Arī 2.priekšlikums ir no zemkopības ministra Dūklava kunga. Tas saistīts ar 1.priekšlikumu un ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

3. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par pārejas noteikumiem. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Un beidzamais – 6.priekšlikums – ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, lūdzu to atbalstīt. Lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6.priekšlikumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Komisija uz otro, galīgo, lasījumu saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu likumā” otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi otrajam, galīgajam, lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6011B. Šeit ir desmit priekšlikumi, un daļa no tiem faktiski... komisija ir apkopojusi priekšlikumus arī no viena cita likumprojekta.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

2. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

3. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

4.priekšlikums ir pārcelts no likumprojekta Nr.1841. Tas ir daļēji iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā. Un līdzīgi arī 5.priekšlikums – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums – ir pārcelts no tā paša likumprojekta. Un šie abi priekšlikumi ir iekļauti 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Līdzīgi 8.priekšlikums ir pārcelts no likumprojekta Nr.1841, un tas ir daļēji iekļauts 9.priekšlikumā.

Savukārt 9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš.

10. – pašas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Kā komisijas vadītājs es varu paskaidrot saistībā ar šo likumprojektu. Komisija šo likumprojektu skatīja, visi grozījumi tika izskatīti, bet komisijas lēmums bija šo likumprojektu nevirzīt uz Saeimu otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Ņemot vērā to, ka tabulas nav, mums acīmredzot nav arī ko skatīt. Līdz ar to šis likumprojekts, vismaz pašreiz, nav skatāms.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu ar reģistrācijas numuru 1822/Lp9.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

15. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts
16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

21. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

22. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

23. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

25. – deputāta Šadruska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

27. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

29. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

30. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

31. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Aicinu, cienījamie kolēģi, balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! (No zāles dep. J.Dobelis: “Būs vienbalsīgs balsojums!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6102B.

Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti tikai trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums precizē likumprojekta virsrakstu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Es gribu vienu komentāru pateikt komisijas vārdā.

Šajā likuma pantā tiek grozīti nosacījumi – tiek pagarināts zemes izpirkšanas laiks, lai noslēgtu līgumu ar Hipotēku un zemes banku līdz šā gada beigām. Uzmanību: tātad līdz šā gada beigām visiem, kas vēl nav to izdarījuši, ir iespēja noslēgt līgumus!

3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir veltīts likuma 3.panta pirmās daļas grozījumiem attiecībā uz pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Es gribu jūs iepazīstināt ar tiesībsarga viedokli šajā jomā. Viņš to izklāstīja vēl 2008.gada 8.oktobrī. Tā bija dāvana manā dzimšanas dienā.

Tiesībsarga viedoklis skan sekojoši: “Likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktais, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, mantojot zemes gabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirktās zemes gabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem, ir nesamērīgs nepilsoņu tiesību ierobežojums.”

Es tikai iesniedzu priekšlikumu tiesībsarga vārdā un parakstīju ar savu uzvārdu, un viss. Un jūs varētu tomēr izvēlēties šodien, vai mūsu tiesībsargs ir tikai demonstrēšana Rietumiem, ka ar cilvēktiesībām mums Latvijā viss it kā ir kārtībā, vai arī viņa uzdevums tiešām ir ietekmēt situāciju saistībā ar cilvēktiesībām, paust savu viedokli un gūt atbalstu no likumdevēju puses.

Aicinu balsot par cienījamā Romāna Apsīša viedokli un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Seile.

Jā, nedaudz. Uz pārceltuves zirgus nemaina! Zemes reformas pabeigšanas pēdējā brīdī nevar grozīt nosacījumus. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Centīsimies tikpat ātri pabeigt arī zemes reformu lauku apvidos! Izskatīsim dokumentu Nr.6103B.

1.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā to iesniedzis aizsardzības ministrs Lieģis. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un šajā priekšlikumā tiek runāts par tām prioritātēm, kādas vajadzētu iegūt baltvācu izceļotāju zemes ieguvējiem, jo viņiem arhīvā bija pazaudēti dokumenti, tie netika atrasti, un tagad šīs normas tiek sakārtotas viņiem par labu, atzīstot viņus par pirmo prioritāti zemes piešķiršanai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2.priekšlikumā. Tieslietu ministra vietā šo priekšlikumu ir sagatavojis...

Sēdes vadītājs.

Pagaidiet, šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. ...

A.Seile.

... jā, iekļauts 4.priekšlikumā. Jā, 4.priekšlikumā iekļauts!

Sēdes vadītājs.

Jā, deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un arī 2.priekšlikumu tieslietu ministra vietā sagatavojis aizsardzības ministrs Lieģis. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 3.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Lieģis. Tas ir daļēji atbalstīts. Komisija gan šo, gan arī iepriekšējo, 1.priekšlikumu, ir iestrādājusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

4.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, savietojot visus jau iepriekš minētos priekšlikumus, un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1847 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir pati visu labojumu būtība. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

6. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6110B. Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.

Uz otro, galīgo, lasījumu saņemti četrpadsmit priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

16.lappuse.

M.Ārbergs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

5. – deputātes Baibas Rivžas un deputātes Skaidrītes Pilātes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Skaidrītei Pilātei.

Tātad deputātei Skaidrītei Pilātei pirms pusminūtes tika dots vārds. Lūdzu, Pilātes kundze. (No zāles dep. J.Dobelis: “Atbalstīts taču!”)

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu, ko mēs esam iesniegušas abas ar Baibu Rivžu... Mēs esam iesniegušas lūgumu atsaukt gan šo priekšlikumu, gan arī nākamos mūsu priekšlikumus, jo uzskatām, ka... Mēs esam iesniegušas gan komisijā, gan Prezidijā (No zāles dep. J.Dobelis: “Komisija jau atbalstīja. Nevar vairs atsaukt!”)... Kā tālāk, ja nevar atsaukt?... Mēs uzstājam un atsaucam 5.priekšlikumu un arī nākamos, tālākos, mūsu priekšlikumus, kas saistīti ar šo likumprojektu. Tie ir – 7., 8., 11., 12., 13. un 14.priekšlikums. Uzskatām, ka šie konceptuālie jautājumi, kuri ir mūsu priekšlikumos, prasa lielāku diskusiju un skaidrojumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātei Annai Seilei, es gribu paskaidrot, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, mēs šobrīd uzklausām... Jā, ir arī rakstiski iesniegts tas, ka abas deputātes atsauc savus priekšlikumus. Tas nozīmē, ka viņas ir mainījušas savu viedokli. Taču, tā kā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, mums tik un tā šo priekšlikumu liktenis ir jāizšķir balsojot.

Tagad debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tik tiešām šie priekšlikumi prasa ļoti rūpīgu izvērtēšanu, un, ja tos grib virzīt tālāk, tad tiem vajadzētu speciālu atvērumu un vajadzētu likumprojektu skatīt trijos lasījumos. Tā kā mēs skatījām šo likumprojektu ātrā tempā un sakarā tikai ar to, ka mēs pagarinām dažādus termiņus un dodam iespēju zemi no Hipotēku un zemes bankas nodot arī pašvaldībām... Komisija, pirmajā reizē balsojot, nobalsoja “pret” šiem priekšlikumiem. Otrajā reizē pārbalsojot, nobalsoja “par” šiem priekšlikumiem, bet šodien, starpbrīdī, komisija vēlreiz satikās un ņēma vērā abu deputāšu, iesniedzēju, priekšlikumu un pārbalsoja savu viedokli (acīmredzot vienkārši vēl nav izdalīts tas materiāls), un tāpēc mēs varam Saeimā balsot.

Es aicinu visus ņemt vērā iesniedzēju viedokli un balsot “pret” visiem šiem priekšlikumiem, ja nav iesniegta cita tabula. Bet komisijas priekšsēdētājs šo situāciju paskaidros sīkāk.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām ir iznācis zināms pārpratums.

5. – deputāšu Baibas Rivžas un Skaidrītes Pilātes priekšlikums – komisijā tika atbalstīts, un ar to nebija nekādu problēmu. Tas nebija tas priekšlikums, par kuru pēc tam izvērtās plašas debates. Ne velti savā priekšlikumā komisijai par atsaukšanu abas minētās deputātes atsauc 7., 8., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu. Un par to šodien arī komisija vienojās, ka tā atsauc šos priekšlikumus, jo komisija uzskata, ka te tiešām var būt padziļinātas debates, tāpēc jāstrādā trijos lasījumos.

Par 5.priekšlikumu strīdu nebija, un arī komisijā nebija balsojuma par to, tādēļ aicinu tomēr 5.priekšlikumu atbalstīt. Un arī komisija to nav atsaukusi.

Sēdes vadītājs.

Jā. Kā jau es teicu, ir...

Jā, lūdzu! Vēl vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Redziet, kā notiek, ja dažkārt mēs paļaujamies un parakstām tādus priekšlikumus, kurus paši nesaprotam!

Es esmu pateicīga, protams, Pilātes kundzei un arī Rivžas kundzei, kuras ir nolēmušas atsaukt priekšlikumus, sākot no 8.priekšlikuma. Taču šajā gadījumā es gribu piekrist Kraukļa kungam, jo, proti, ir bijusi pat tiesu prakse...

Šeit ir problēmas sakarā ar to, ka līdzšinējā redakcija šajā likumā regulēja jautājumus, kas saistīti ar līdzvērtīgas zemes piešķiršanu bijušajiem zemes īpašniekiem, nosakot konkrētu tiesisko regulējumu. Taču Ministru kabineta noteikumos ir citādāk šī lieta regulēta. Un tagad, lai novērstu pretrunas starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem un lai bijušajiem zemes īpašniekiem dažkārt par viņiem piederošo zemi nepiešķirtu pārmērīgi lielas platības, šajā gadījumā, manuprāt, šis jautājums ir jāatrisina.

Man ir bijušas konsultācijas ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas priekšsēdētāju, kurš ir norādījis, ka daudzos gadījumos no bijušo zemes īpašnieku puses tiek pieprasīts ārkārtīgi liels nekustamais īpašums... tātad zemes gabali, kas pārsniedz arī šos apbūves gabalu lielumus pilsētās. Un, ņemot vērā vienu apgabaltiesas spriedumu, jāteic, ka zemes komisijas dažkārt ir spiestas apmierināt šīs prasības. Es domāju, ka šajā gadījumā šis priekšlikums nav saistīts ar 8.priekšlikumu, tāpēc... Mums tomēr vajadzētu orientēties likumos, par kuriem mēs balsojam.

Un tieši tāpat bija ar iepriekšējo likumu, kad 30 sekundes pirms balsošanas uzmeta deputātiem uz galda materiālus. Un tad, protams, deputātus varbūt nevar arī vainot, ka viņi īsti nesaprot, kā ir jābalso.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst? Es domāju, ka būtu ļoti... Es atvainojos, deputāts Ārbergs mums ziņo... Vai nevajadzēja tomēr tagad ieviest mazliet lielāku skaidrību jautājumā par to, ko tad komisija ir lēmusi un kāds tad ir komisijas konceptuālais viedoklis?

M.Ārbergs.

Jā, kolēģi! Gribu norādīt, ka mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas sēdē tiešām bija iesniegums, ar kuru deputātes Rivža un Pilāte atsauca savus priekšlikumus: 7., 8., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu. Par 5.priekšlikumu mēs vispār nediskutējām, jo faktiski tas ir atbalstāms priekšlikums.

Aicinu arī jūs atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Ārbergs.

Paldies.

Kolēģi! 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Tātad, kā es jau minēju, 7. un 8.priekšlikums tiek atsaukts. Arī komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet šajā tabulā, kas mums ir izdalīta, ir tā, ka šis priekšlikums ir atbalstīts. Es saprotu, ka mums jebkurā gadījumā par to ir jābalso. Tātad komisija aicina neatbalstīt. Šobrīd.

M.Ārbergs.

Komisijā mēs skatījām šos priekšlikumus. Aicinām neatbalstīt tos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 80, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

8.priekšlikums arī tika izskatīts komisijā. Komisija aicina neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Jebkurā gadījumā jāveic balsojums, lai izmainītu šobrīd komisijas oficiāli pausto viedokli. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 81, atturas  2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

11. – deputātes Baibas Rivžas un deputātes Skaidrītes Pilātes priekšlikums. Tika izskatīts komisijā. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 83, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

12. – deputātes Rivžas un deputātes Pilātes priekšlikums. Atkārtoti to izskatījusi, komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 85, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

14. – deputātes Rivžas un deputātes Pilātes priekšlikums. Arī tas tika atkārtoti skatīts komisijā. Komisija nolēma neatbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 86, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

Pirms mēs balsojam par likumprojektu galīgajā lasījumā, tomēr gribu bilst no komisijas puses, ka komisija vienojās pie šiem jautājumiem atgriezties rudens sesijā un izskatīt tos noteikti trijos lasījumos. Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.1840/Lp9).

1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis.

2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis.

3. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis.

5. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

7. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis.

10. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6122. Komisija ir saņēmusi uz trešo lasījumu divdesmit astoņus priekšlikumus.

1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

PCTVL frakcija piedāvā: ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības, pašvaldības dome ar savu lēmumu ir tiesīga noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu. Šis priekšlikums atbilst veselajam saprātam, Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, pirmskara Latvijas Republikas pieredzei un nav pretrunā ar Satversmi. Protams, šī mazākumtautības valoda – krievu valodas – ir pašvaldību teritorijās visās Latvijas lielpilsētās plus visā Latgalē.

Es pats personīgi šajā PCTVL frakcijas programmas pozīcijā redzu būtisku trūkumu. Daudz adekvātāka demogrāfiskajam stāvoklim Latvijā būtu divu absolūti vienlīdzīgu valsts valodu ieviešana. Bet krievu valodas oficiālā statusa atzīšana pašvaldību līmenī – tas ir tas kompromiss, kuram mēs esam gatavi piekrist, ņemot vērā daudzas, manuprāt, absolūti nepamatotas un mākslīgi uzpūstas fobijas latviešu vidē.

Kaut gan krievu vidē pastāv arī absolūti pretējs viedoklis. Citēju: “Jautājums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai Latvijā nav aktuāls ne pašreiz, ne arī vēlāk. Visas citas valodas, kuras de facto ir kļuvušas par otro saziņas valodu Latvijā, daudzviet pat par pirmo, konkrēti dzīvojošo cittautiešu areālos – nu tas lai paliek.” Tā teica Jānis Urbanovičs.

Vēl viens citāts: “Es piekrītu, ka valsts valoda ir jāprot, tomēr komunālie jautājumi ir specifiska sfēra. Nesen Valsts valodas aģentūra pat izdeva skaidrojošu grāmatu latviešiem, kurā tiek izskaidrota attiecīgā terminoloģija. Kādēļ šajā veidā nevarētu palīdzēt arī krievu tautības cilvēkiem? Un uzmanību! Es paredzu, ka ar laiku iesniegumu skaits krievu valodā būtu noteikti samazinājies.” Tā teica Nils Ušakovs.

Šī Urbanoviča un Ušakova kungu asimilācijas pozīcija ir absolūti pretēja konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kura tieši paredz nacionālo minoritāšu saglabāšanu un tiesības lietot dzimto valodu pašvaldības līmenī, ja minoritātes to pieprasa.

“Saskaņas Centrs” to nepieprasīja, bet PCTVL pieprasīja. Ar to tad šī nekrievu partija, pēc Ušakova atziņas, un krievu partija savā starpā principiāli arī atšķiras. Es, protams, nenosodīju nekādu pozīciju, jo katrai partijai ir tiesības savu pozīciju šajā jautājumā ņemt un propagandēt.

Manuprāt, vajadzība pēc krievu valodas oficiālas atzīšanas nesamazinās, bet gan tikai pieaug. Un šī prasība nebūt nav nostaļģija pēc PSRS laikiem, bet gan jau Otrajā Latvijas Republikā dzimušas jaunas krievu paaudzes prasība, lai gan visi šie jaunieši, starp citu, lieliski prot runāt latviski. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ģeniāli!”)

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

Kolēģi, ir tāds troksnis, ka, man liekas, jūs nedzirdat vispār, ko runā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Šo mēs dzirdējām lieliski!”)

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

Lūdzu, izrādiet cieņu runātājam.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir ļoti interesanti un ļoti zīmīgi tas, ka, lūk, šāds priekšlikums un līdzīgi priekšlikumi jāizskata tieši šodien. Es gribu atgādināt gan iesniedzējiem, gan visiem pārējiem, ka šodien ir 17.jūnijs, Latvijas Republikas okupācijas diena, par kuru diemžēl šodien zālē neviens negrib runāt un atcerēties. Šis priekšlikums gan liek atcerēties okupācijas datumu, un tieši šodien diemžēl šādi un līdzīgi priekšlikumi ir jāizskata.

Jūs jau šitās dziesmiņas esat dzirdējuši.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijā nebija nekādu mazākumtautību problēmu, to vienkārši nebija, jo jebkurš mazākumtautību pārstāvis lieliski prata runāt latviešu valodā. Līdz ar to nebija nekādas vajadzības šo jautājumu kustināt un sarežģīt. Tikai pēc tiem zābakiem, pēc tiem “kerzovikiem”, kuri šodien ir izstādīti Doma laukumā, parādījās visas šīs prasības, kuras ir pilnīgi nedabiskas. (No zāles dep. V.Buzajevs.) Jūs dzirdat, kā viņš bļauj! Lūk, dzirdat! Tātad tās ir sekas, arī šī bļaušana ir okupācijas sekas, lūk! Un šādā veidā aizejam, lūk, līdz tam, ka mēs dzirdam: otra valsts valoda... Kam tā ir vajadzīga? Tikai okupantiem vajag otru valsts valodu, to nevajag nevienam normālam Latvijas Republikas pilsonim neatkarīgi no viņa tautības. Nav šā jautājuma! Es, protams, parasti vairs nereaģēju uz šādiem un līdzīgiem priekšlikumiem, bet šodien ir jāreaģē, tāpēc ka ir reizes, kad ir jāatceras, ko mums ir nesis šis datums – 17.jūnijs. Šad un tad mūsu tauta gribot negribot aizmirst to, jo to nomāc tās ikdienas problēmas, bet ir reizes, kad – tad, kad ir karogi ar sēru lentēm, jo ir tādi datumi kā 25.marts, 14.jūnijs, 17.jūnijs, – ir šīs lietas jāatceras, jo šeit ir skaidra vēlme uzspiest savu, un, vai tas notiek 9.maijā vai kādā citā dienā, šis tā sauktais uzvarētāju sindroms visu laiku nāk līdzi. Līdz ar to jebkurš, kurš atbalsta kaut ko tādu, atbalsta okupāciju principā, ne jau kaut ko citu.

Jūs redzat – viens pēc otra... Nacionālās kultūras, mazākumtautības, mazākumtautību valodas... Izlasiet pirmskara Latvijas Republikas Saeimā teikto! Nebija problēmas ar valodām, nebija problēmas ne ar krievu, ne ar vācu valodu, cilvēki prata trīs četras valodas. Šodien mēs esam apstājušies tikai pie viena jautājuma – valsts valodas neprašana. Nepilsoņa jēdziena mocīšana, mazākumtautību jēdziena mocīšana, cilvēku tracināšana.

Es domāju, ka iesniedzējiem vajadzētu nokaunēties un atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, netaisos iesaistīties polemikā ar iepriekšējo runātāju, jo tie argumenti nav tā vērti, bet es pieļauju, ka varbūt ne visi, kas šeit piedalās, patiešām zina to situāciju. Un jebkurā gadījumā es nevaru samierināties ar to, ka tiek būtiski izkropļota Latvijas valsts vēsture. Jo varēja saprast tā, ka Latvijas Republikā nemaz neatzina mazākumtautību tiesības. Tā tas nav! Toreizējā Latvijas Republikas likumdošana joprojām tiek uzskatīta par labu paraugu. Un arī 1919.gadā pieņemtais Mazākumtautību mācību iestāžu iekārtas likums joprojām tiek uzskatīts par vislabāko paraugu, kā jāievēro un jāciena mazākumtautību tiesības. Un šajā kapacitātē tas tiek minēts visās mācību grāmatās par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām.

Nebija tā, ka arī pirmās Latvijas Republikas laikā visas pie mazākumtautībām piederošās personas brīvi runāja valsts valodā. Nē! Situācija pakāpeniski uzlabojās, un jāsaka, ka šobrīd situācija šajā ziņā ir daudz labāka, nekā tā bija 20.gados; vienkārši ir pagājuši gadi, un tagad situācija pakāpeniski uzlabojas. Tomēr neatkarīgi no valsts valodas prasmes mazākumtautību kultūru un valodu atzīšana, cieņa pret citām kultūrām ir demokrātijas ļoti būtiska sastāvdaļa.

Tā ka es vienkārši gribu aicināt: nemaldiniet cilvēkus, neizkropļojiet Latvijas vēsturi un nemaziniet to ļoti bagāto un pozitīvo pieredzi, kas tika uzkrāta Latvijas Republikas vēsturē attiecībā uz mazākumtautību tiesībām!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Protams, pirmskara Latvijā problēmu ar mazākumtautību valodām nebija šādā izpratnē, jo saskaņā ar Kārtības rulli tajos gados Saeimā bija iespējams uzstāties gan latviešu, gan vācu, gan krievu valodā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Es to teicu! Nedzirdēji?”) Un deputāti, kuri aizstāvēja krievu minoritāti, tādi kā Jānis Pommers vai Meletijs Kaļistratovs, regulāri runāja gan par krievu valodas izmantošanu pašvaldību darbībā, gan par mazākumtautību skolām. Bija tādas pašas diskusijas, kādas mēs diezgan bieži klausāmies līdz šim brīdim. Un bija iespēja uz likuma pamata līdz 1932.gadam Daugavpilī izmantot vismaz krievu valodu pašvaldības darbībā. Par to es varu liecināt, jo es lasīju toreizējās avīzes un klausījos cilvēkus, kuri dzīvoja toreizējā Latvijā un kuriem ir atmiņas par tiem gadiem vai par attieksmi, kas bija daudz draudzīgāka pret mazākumtautībām, nekā bieži mēs izjūtam pašlaik.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Diskusija par vēsturi ir laba lieta, tā varētu turpināties ne tikai runātājiem atvēlētajās piecās minūtēs vien. Bet mēs taču runājam par pašreizējo situāciju – tātad situāciju, kāda ir 21.gadsimta sākumā un konkrēti Latvijā.

Pirmajā brīdī šis priekšlikums liekas visai nevainīgs. Pirmais teikums, protams, atbilst gan mūsu Satversmes, gan Valsts valodas likuma prasībām, un šis “sātans” ir ieslēpts tieši otrajā teikumā ar it kā demokrātisku normu: ja ne mazāk kā viena piektdaļa jeb 20 procenti ir attiecīgās minoritātes pārstāvji, tad līdztekus valsts valodai varētu lietot arī minoritātes valodu.

Šeit ir vairākas bīstamas lietas, par kurām jārunā.

Pirmkārt, skaidri un gaiši: vārds “līdztekus” nozīmē “paralēli”, un mūsu valodas situācijā, ļoti labi apzinoties to, cik latvieši ir pieļāvīgi savas valodas tiesību pārkāpumos, var notikt krievu valodas pašpietiekamības stiprināšanās, un mums ir pilnīgi skaidrs, kura valoda tad dominēs pašvaldību darbā. Un, ja mēs skatāmies nevis uz likumu, bet uz reālo situāciju, tad ļoti labi zinām, kas notiek kaut vai tādās lielās pašvaldībās kā Rīgā un Daugavpilī.

Tātad mūsu valodas situācija nepieļauj pilnīgi nekādas atkāpes no vienas valodas lietošanas principa pašvaldībās, un šis priekšlikums nekādā gadījumā nebūtu atbalstāms. Ja nu kāds šeit nāks atgādināt, piemēram, Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, tad jau iepriekš varu pateikt, ka šī konvencija ir piemērojama esošās valsts likumdošanas sistēmas ietvaros un minoritāšu tiesību ievērošana nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt valsts valodas statusu. Šajā gadījumā tas būtu tiešs apdraudējums, ņemot vērā arī psiholoģiskos faktorus. Un, protams, līdz ar to mūsu valsts mazākumtautību iedzīvotāji pilnīgi zaudētu jebkādu stimulu mācīties valsts valodu, to lietot, ja jau tie tuvākajā iestādē, pašvaldībā un visās tās institūcijās, varēs iztikt arī ar valodu, kas nav valsts valoda.

Tātad, protams, šādi un līdzīgi priekšlikumi nav atbalstāmi, lai arī cik skaistā formā tie būtu ietērpti un lai arī ar cik šķietami pārliecinošiem argumentiem tiktu aizstāvēti.

Tātad, protams, noraidām.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Patiešām Latvijā mazākumtautību problēma nepastāv. To vajadzētu sarkanajiem iegaumēt. Mēs, latvieši, esam bijuši un esam tik ļoti cilvēcīgi, tik ļoti humāni, tik ļoti toleranti, ka... Diez vai kāda cita pasaules tauta ir tā izturējusies pret tādiem cilvēkiem – okupantiem un civilokupantiem. Diez vai kāda cita pasaules tauta tā izturētos.

Tad, kad mēs pasludinājām neatkarību, mēs aicinājām visu tautību cilvēkus iekļauties mūsu tautas izaugsmē, attīstībā, nostiprināšanā, bet diemžēl okupanti un viņu pēcteči negrib to. Viņiem ir sava ideoloģija. Viņiem ir sava tēvuzeme. Un par to viņi runā. To, ko jūs šodien te runājat, sarkanie... Par to jums vajadzētu sacīt – turiet muti! (No zāles dep. V.Agešins: “Vajag izraidīt no zāles šo te!”) Patiešām – turiet muti!

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu...

P.Tabūns.

Vienreiz aizveriet muti par šīm lietām!

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli un ievērot pieklājību! Tabūna kungs, es jums aizrādu! Lūdzu, ievērojiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu! (Starpsaucieni no zāles.)

P.Tabūns.

Redziet, kā viņi kliedz šodien! Žēl, ka Valsts prezidents, šodien uzrunādams Saeimu, nepieminēja Okupācijas dienu. Nepieminēja! Viņš pat ir teicis, ka vajadzētu faktiski šo vārdu izsvītrot no mūsu sarunām. Vai tas ir pieļaujams? Vai tas ir pareizi? Tās visas ir okupācijas sekas... Okupācijas sekas ir tās, ka mēs šodien dzīvojam tik bēdīgā situācijā. Tās ir okupācijas sekas! Mums... ja šī Saeima to neizdarīja, nākamajai Saeimai vajadzēs pieņemt speciālu likumu par okupācijas seku likvidēšanu. Jāpieņem šāds likums! Un tad varbūt mēs liksim valdībām pildīt to un kaut ko darīsim šajā sakarībā. Bet citādāk, lūk, viņi... Šodien tā vietā, lai atvainotos un teiktu citus vārdus, viņi, redziet, saka, ka mazākumtautības te tiekot apbižotas...

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi!

Man ir viens aicinājums šiem cilvēkiem, kuri iesniedz šādus un līdzīgus priekšlikumus, un tas skan šādi: godātie kolēģi, kaut jūs jel reizi būtu izlasījuši Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi! PCTVL frakcijai acīmredzot Saeimas Kanceleja nav izsniegusi Satversmi. Būs jāveic dienesta pārbaude. Nē, kādas muļķības! Viņiem šī Satversme ir. Turklāt vēl regulāri tiek izsniegta. Taču viņi to nelasa. Un viņiem nav nekādas cieņas pret Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.

Un arī šobrīd viņi bļauj un neklausās. Bet es aicinu paklausīties, kas rakstīts Satversmes 101.pantā. Klausieties uzmanīgi! “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Plinera kungs! Buhvalova kungs! Ja jūs neticat tam, ko dzirdat, tad vismaz noticiet tam, ko varat izlasīt! Tā ka beidziet ar šiem stulbajiem priekšlikumiem vienkārši kavēt Saeimas darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc Rasnača kunga runas faktiski nebūtu ko debatēt, jo, protams, mēs neesam tiesīgi pieņemt likumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, lai arī kā kāds no šeit sēdošajiem to gribētu.

Bet, lasot šo priekšlikumu, kolēģi, man gribas vienkārši pajautāt iesniedzējiem... Un piedodiet par atklātību... Godātie, nu kā jums ir ar to rēķināšanu un saprašanu? Ņemsim vienu novadu Latvijas Austrumos, Latgalē, pieņemsim, Krāslavas novadu. Ja šajā novadā dzīvo vairāk nekā viena piektdaļa minoritātes, tad līdztekus latviešu valodai lietvedība būs arī minoritātes valodā. Tātad Krāslavas novadā mums lietvedība būtu latviski, krieviski, poliski un baltkrieviski. Un šajās četrās valodās tas viss tiktu dublēts. Katrs novada domes lēmums!

Godātie kolēģi! Nu taču kaut mazliet saprotiet, ko jūs iesniedzat! Es šeit negribu runāt ne par integrācijas politiku, ne par valodu politiku. To visu jau kolēģe Ina Druviete ļoti labi izstāstīja, bet nu taču... Kādreiz bija tāds raidījums “Esi gudrāks par piektklasnieku”. Šeit jau nav runa par 5.klasi.

Godātie kolēģi! Nedariet kaunu Latvijas Republikas Saeimai ar tik muļķīgiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Vai jums pietiks ar trijām minūtēm?

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Man pietiks pārlieku.

Es klausos šīs debates un, protams, neatbalstu attiecīgo priekšlikumu un balsošu “pret” to.

Bet, klausoties debates, man nevilšus atmiņā nāk nesen lasīta vai redzēta intervija... Es pat neatceros – ar ko. Un tas kungs vai dāma, es pat to neatceros, kas ar mani reti gadās... Tas kungs vai dāma teica tā: “Vēl 1985.gadā Latvijā bija 170 000 komunistu, starp kuriem lielākā daļa bija latvieši.” Un problēma ir tajā apstāklī, ka mēs izliekamies, ka tādi nav bijuši, ka viņi vispār nav bijuši, un tās diskusijas šeit veicam par latviešiem un krieviem, nevis par sistēmu un tās kalpiem. Un bieži vien diskutējam, paši apzinoties, ka mēs paši esam bijuši starp tiem 170 000. Protams, ne es.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Mums vēl ir pieteikušies trīs debatētāji, bet, tā kā debašu laiks ir mazāks nekā vienam debatētājam pienākas, tad ir jāizsludina pārtraukums.

Pirms es izsludinu pārtraukumu un mēs reģistrējamies, es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas sēde tūlīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas, lūdzu pulksten 13.00 Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Tagad lūdzu zvanu! Reģistrēsimies klātbūtnes pārbaudīšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze... Paldies, redzu! Visvaldis Lācis... Paldies! Otro reizi pēc kārtas... Uzmanīgāk, lūdzu... Leopolds Ozoliņš un Staņislavs Šķesters... Paldies, redzu!

Labu apetīti!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukumā Saeimas Sarkanajā zālē notiks pasākums “Virtuālā ekskursija pa Saeimu”. Ja deputātiem ir interese, aicinu arī piedalīties.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas 17.jūnija sēdes darba kārtību.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” trešajā lasījumā un sākām debates par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Tātad turpinām debates par 1.priekšlikumu.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti un cienījamās deputātes! Ja es būtu audzināts tā, kā viens otrs no iepriekšējiem runātājiem, tad man būtu jāvēršas pie dažiem vai daudziem no jums citādāk, piemēram, kā pie brūniem un kā pie padomju kolaborantiem. Es griežos pie godātiem deputātiem un pie cienījamām deputātēm. Es domāju, mums jāsaprot, ka minoritāšu problēma Latvijā diemžēl pastāv un diemžēl, manuprāt, pastāvēs vēl ilgi.

Pirmajā Latvijas Republikā jeb pirmskara Latvijas Republikā no Saeimas tribīnes deputāti drīkstēja runāt latviski, krieviski un vāciski. Šodien mums jārunā tikai valsts valodā, un tur es nesaredzu nekādu bēdu vai apspiešanu.

Toreiz Latvijas skolās mācīja... vācu skolās apmācība notika vācu valodā, ebreju skolās – jidišā vai ivritā, krievu skolās – krievu valodā. Lieliski mācīja valsts valodu un Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju. Mācīja latviešu valodu, arī militārā apmācība notika latviešu valodā.

Dobeļa kungs apgalvoja, ka toreiz nebija problēmu un visas minoritātes runāja brīvi latviski. Es... vēl mēs dzirdējām runas, ka vajag tikai draņķiem un nevienam īstam Latvijas pilsonim šis priekšlikums nav vajadzīgs. Es apgalvoju, ka tomēr ir vajadzīgs! Es esmu Latvijas pilsonis, un mani vecāki un vecvecāki, un vecvecvecāki guļ Latvijas zemītē.

Es gribu jums apgalvot, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā neapdraud valsts valodas eksistenci. Nekādā gadījumā! Paldies Dievam, pasaulē latviešu valodā runā apmēram 1 miljons 700 tūkstoši cilvēku, un, pēc zinātnieku secinājuma, ja runā mazāk par miljonu, tad patiešām apdraud... valoda ir apdraudēta. Un, paldies Dievam, latviešu valoda palika gan cara laikos, gan Hitlera laikos, gan padomju laikos. Ir likums, kurš aizsargā latviešu valodu, un es apgalvoju, ka, paldies Dievam, latviešu valodai nekas nedraud... un jo sevišķi ar šo priekšlikumu.

Treškārt. Esiet tik laipni un ieklausieties... vai paklausieties, kā skan šis priekšlikums! Tātad: “Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Ja ne mazāk kā viena piektā daļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgas mazākumtautības, pašvaldības dome ar savu lēmumu ir tiesīga... [tikai ir tiesīga!] ...noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu.”

Tātad attiecībā uz latviešiem nekas neizmainīsies, bet, piemēram, krievu vecenītei būs tiesības krievu valodā uzrakstīt attiecīgajai pašvaldībai vai tās institūcijai iesniegumu, ka viņai, piemēram, tek krāns un ka viņa lūdz, lai šo krānu salabotu. Bet likums to aizliedz... Skaidrs, ka notiek! Skaidrs, ka notiek! Vairākums ierēdņu ir normāli cilvēki, un viņi vēl piepalīdzēs tai vecenītei pārtulkot vai uzrakstīs viņas vietā. Bet kāpēc mums jāliekuļo, ja to varētu atļaut ar likumu? Kas izmainīsies? Ierēdņiem, funkcionāriem gan izmainīsies – viņiem vajadzēs prast kā vienu valodu, tā otru. Un absolūtais vairākums no viņiem arī...

Sēdes vadītāja.

Plinera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Pliners.

...saprot.

Sēdes vadītāja.

Plinera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Pliners.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt divus trīs vārdus par trim meliem, kas bija izklāstīti saistībā ar PCTVL priekšlikumu no Saeimas tribīnes pirms pārtraukuma.

Pirmie meli, ka mūsu priekšlikums neatbilst Satversmei.

Otrie meli, ka šo nevar praktiski realizēt, ņemot vērā Latvijas mazākumtautību daudzveidību.

Un trešie meli, ka tā ir it kā tikai okupantu problēma un ka tā pilsoņus vispār neskar.

Par pirmo. 101.pantā ir teikts, ka pašvaldību darba valoda ir valsts valoda. Mūsu priekšlikumā ir teikts, ka līdztekus ar valsts valodu jāizmanto arī mazākumtautību valoda. Tas nav pretrunā ar Satversmi, šis Satversmes pants konkretizējams atsevišķā likumā.

Par otro. Bija izdarīti aprēķini, pirms mēs iesniedzām šo priekšlikumu. Saskaņā ar tiem tikai Krāslavas novadā vien, kuru jau minēja Šadurska kungs, arī baltkrievu valoda būtu izmantojama pašvaldības līmenī, un līdz ar to problēmas nebūs.

Nu un par trešo. Pirmo priekšlikumu par krievu valodu kā otro valsts valodu 1988.gadā izvirzīja trīs cilvēki: es un divi mani draugi. Viens no viņiem bija vecticībnieks no Latgales, kura senči šeit dzīvojuši 200 gadu, otrs bija no...

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Buzajevs..

..otram sieva bija latviete, un...

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies!

V.Buzajevs.

Es pabeigšu tūlīt.

Un trešais. Neviena okupanta šeit nav...

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies! Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šos četrus gadus, kurus nu arī es būšu bijis šajā Saeimā, neskatoties uz to, ka krievu, prokrievisko partiju... Kolēģiem tas ir dzirdams – viņi vienmēr izkropļo jēdzienu “minoritāte”, it sevišķi “nacionālā minoritāte”. Nekur pasaulē, nekur Eiropā... neskatoties uz to, ka mums ir... jā, it kā saistoša... ir saistoša šī reģionālā Eiropas Padomes... Jēdziens “minoritāte”... Kas ir minoritāte? Nav pieņemta kopīga izskaidrojuma, nav definīcijas, kas ir minoritāte. Nav nekur! Ir tikai vispārējas frāzes un vispārēji vārdi, un jūs to ļoti... varētu teikt, nepieklājīgi un rupji izmantojat, runājot par minoritātēm.

Tālākais cilvēktiesību jautājumā – 1984.gadā... Tur ir runa arī par šiem jautājumiem, par valodām un minoritāti. To pieņēma ANO, bet arī ANO neizdod likumus. ANO tikai rada principus, normas, kuras rekomendē ievērot. 1984.gadā ANO izveidoja speciālu komisiju par to cilvēku tiesībām, kuri ir ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi viņi nav. Tas attiecas uz jūsu vēlētāju milzīgu vairākumu. Un tur ir skaidri pateikts (tam ir rekomendējošs raksturs), ka, lūk, tie cilvēki, kas ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi nav... ka viņi nedrīkst prasīt sev nekādas privilēģijas. Un viņiem jāpievienojas, jāievēro valsts valoda, jāievēro pamatnācijas kultūra un jācenšas tai pielāgoties, un tā tālāk. Skaidri!

Vēl. Iesim tālāk! Eiropas Savienībā mēs esam. Eiropas Savienības parlaments 1973.gada janvārī un atkārtoti 1977.gadā arī ir pateicis, ka Latvija ir okupēta teritorija, ka notikusi ir rusifikācija. Un tika arī skaidri pateikts, kas ir minoritāte un kāds ir valodas stāvoklis mūsu zemē. Jūs visu to ignorējat un visu laiku rupji pārkāpjat, rupji, nepieklājīgi pārkāpjat un izliekaties nezinām šīs lietas, vienmēr runājat par minoritāšu tiesībām.

Uz minoritāšu tiesībām attiecas arī ANO pieņemtā Ģenerālās Asamblejas ieteikuma veida rekomendācija par to, ka tautai ir iespējams aizstāvēt savas tiesības, ja viņa jūtas apdraudēta. Jā, mēs zinām, ka latviešu vairākums jūtas apdraudēts tieši valodas ziņā mūsu valstī. Un ANO rekomendācija – ne precīzi, bet īsumā, jo laika nav, atgādināšu – ir tāda: katrai tautai, kura jūtas apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Un šodien šeit mēs, latviešu deputāti, teikšu, paldies Dievam, atgādinām jums, ka mēs cenšamies pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Jūs runājat par to, ka, lūk, Saeimās pirmās Latvijas Republikas laikā... un ka Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija tādas un tādas tiesības uz valodām minoritātēm, un tā tālāk. Tā tas bija, bet jūs neņemat vērā to, ka toreiz krievu skaits Latvijas Republikā... Beidzamā tālaika tautas skaitīšana deva šādu skaitli – 11 procenti bija krievi. Un šodien jūsu ir 40 procentu (kopā ar pārkrievotiem, denacionalizētiem cittautību cilvēkiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda)! Jūs izliekaties to neredzam. 1943.gadā, īsi pirms tam, kad vācu okupācijas karaspēks bija spiests atstāt Latviju, notika beidzamā neoficiālā tautas skaitīšana, un latviešu tad bija 79 procenti no šīs zemes iedzīvotājiem. Jo vācieši bija iznīcinājuši ebrejus un vācieši bija repatriējušies uz Lielvāciju. Un, lūk, no 79 procentiem... Jā, tā ir! Krievu vara... padomju vara, Kremļa vara... panāca to, ka 1990.gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarību, mēs bijām 52 procenti. Vajadzētu kaunēties un neizlikties, ka tas tā nav bijis! Mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un mēs aizstāvam tiesiski pareizi – ar starptautiski tiesiskām normām.

Un beidzot Rainis. Rainis mums ir priekšā teicis. Viņš tiešām bija gan nacionāls, gan internacionāls, gan sociāli noskaņots cilvēks, liels dzejnieks. Mēs par to dziedam, un jūs arī to zināt: “Viena mēle, viena dvēs’le, viena tauta mūsu!” Viņš sāk ar mēli – ar valodu. Tas ir vissvarīgāk! Un tad viņš beigās saka: “Zeme, zeme, kas tā zeme...” Zeme – tā ir valsts. Sāk ar valodu...

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

V.Lācis.

...un beidz ar valsti. Mums šī valsts ir jāaizsargā. Un jāaizsargā sava valoda. Mazs aizrādījums deputātam Leiškalnam.

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs, paldies, jūsu debašu laiks ir beidzies.

V.Lācis.

Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē īsi pirms PSRS sabrukšanas latvieši tur sastādīja 70 000 un nebija vairākums.

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs... Paldies! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi, Visvaldi! Pareizi, Visvaldi!”)

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Pēterim Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti reti uzstājos, bet šis skar pašvaldības... Un, tā kā es strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tad es dažus vārdus ļoti īsi gribu pateikt.

Starp citu, izlasot šo priekšlikumu, liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, bet ir viens “bet”. Ir tikai jāsvītro otrais teikums, un viss būs kārtībā. Protams, kolēģi jau to nedarīs. Tas ir tā.

Bet nu attiecībā uz to, kas saistīts ar domēm, ar novadu. Protams, ja deputāts grib startēt domē, viņam ir jāprot valsts valoda, viņam jārunā latviešu valodā. Punkts un āmen! Un te nav ko gari debatēt! Te ir daudz priekšlikumu, kurus kolēģi ir iesnieguši attiecībā uz valodu, bet tie nav atbalstāmi. Jāmācās, un viss. To es gribēju pateikt, un nekādi tulki nav vajadzīgi. Arī es nāku no tādas mazas pilsētiņas, kur mēs ar Lāča kungu runājām. Tur ir 98 procenti latviešu. Diez vai vēl kur ir... Un te arī pārējie cittautību cilvēki kolosāli runā latviešu valodā.

Noraidīsim šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. (No zāles: “Sadod, Dzintar!”)

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Pavisam īsi.

Es izdarīju kādu pakalpojumu frakcijai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”... Es aizgāju līdz Kancelejai, līdz pirmajam stāvam – un tas nebija tiešām grūti –, paņēmu piecas Latvijas Republikas Satversmes un aicinu deputātu Juri Sokolovski, Vladimiru Buzajevu, Mitrofanovu, Buhvalovu un Plineru izstudēt šo ļoti svarīgo dokumentu, kas mums visiem ir svēts... Nu, protams, ir viens trūkums – tur nav bildīšu, bet es ceru, ka šis trūkums netraucēs jums to izlasīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Vēl vienu reizi... viens mazs labojums. Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē pirms PSRS sabrukuma – un šie fakti, ko es tagad teikšu, ir atrodami žurnālā... oficiālā Latvijas Komunistiskās partijas žurnālā – latvieši bija 70 000 un daži simti no visa Latvijas komunistu skaita! Viņi nebija vairākums! Vairākumu gribēja panākt nacionālais komunists Eduards Berklavs, kurš “Rīgas Balsī” ielika ļoti drosmīgu rakstu, un jūs jau zināt, ar ko tas beidzās. Viņš teica: “Stājieties partijā, lai mēs šeit varētu īstenot īstu sociālismu!” Un beidzās ar to, ka viņu izsūtīja trimdā.

Nekad Latvijas teritorijā Komunistiskā partija nav bijusi vairākums. Ne Pētera Stučkas laikā, nerunājot, ka tā bija... ne arī pēc tam – Pirmās Republikas laikā... ne arī padomju laikā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Komisijas vārdā komentāru nav.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2.priekšlikums ir deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Būtībā komisija piekrita viņas uzstādītajam jautājumam par to, ka biedrības, nodibinājumi nebūtu jāveido pašvaldībām, bet, runājot un diskutējot ar pašvaldību ekspertiem, mēs nonācām pie slēdziena, ka šajā brīdī, uz trešo lasījumu konkrēti, izņemot ārā šo pieļāvumu, ka šobrīd pašvaldību iestādes... pašvaldību iestādes var dibināt... Piemēram, tas paliktu tā, ka skolu dažādi fondi, skolu šie palīgnodibinājumi, dažādi novadpētniecības fondi... ka pēkšņi to darbība tiktu pārtraukta. Līdz ar to mēs komisijā vienojāmies, ka pie šīs problēmas mēs turpināsim strādāt arī pārtraukumā starp sesijām, bet nolēmām šajā brīdī Čepānes kundzes priekšlikumu – 2.priekšlikumu – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Pašlaik likumā ir paredzēts, ka pašvaldībām, pildot savas funkcijas, ir tiesības “veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās”. Es ierosināju svītrot šos divus vārdus – “biedrības vai nodibinājumus”. Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc.

Vispirms es gribu pateikties, protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam, kurš tiešām šo problēmu novērtēja, jo es arī šai komisijai nosūtīju, manuprāt, juridiski argumentētu viedokli, un pateikties arī par to, ka šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība.

Bet nu es gribu pievērst jūsu uzmanību iemeslam, kura dēļ es šādu priekšlikumu iesniedzu.

Patiešām, Satversmes 102.pantā ir paredzēts: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Faktiski, ja mēs skatāmies no Satversmes viedokļa, šīs ir cilvēka pamattiesības. Kādēļ šajā gadījumā ļaut pašvaldībām biedroties ar dažādām fiziskām personām un dibināt visādas biedrības un nodibinājumus? Parasti šādas biedrības un nodibinājumi tiek dibināti kultūras jomā, sporta jomā, bet diemžēl – es domāju, jūs man piekritīsiet, – šīs biedrības un nodibinājumi nepakļaujas faktiski nekādam tiesiskam regulējumam, neskatoties uz to, ka tur tiek tērēti ievērojami pašvaldību resursi.

Ja pašvaldības grib nodarboties ar komercdarbību, tad pašvaldībām, kā jūs zināt, ir pilnas tiesības izveidot kapitālsabiedrības un nodarboties ar komercdarbību.

Es šoreiz nepastāvu uz savu priekšlikumu, es piekrītu komisijas viedoklim. Es gribēju vienkārši pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Šis ir tiešām tāds gadījums, kad man ir jāaicina iedziļināties jautājuma būtībā.

Īpaši nelielās pašvaldībās tiešām ir tā, ka, lai īpaši veicinātu gan novadpētniecību, gan mazpulku darbu, gan sporta darbu, gan kultūras darbu, pašvaldības piedalās šādu biedrību dibināšanā, un tas ir sabiedrības interesēs, jo:

pirmkārt, pašvaldība parasti ir spēcīgākā organizācija šajā biedrībā un spēj tad sniegt praktisku palīdzību, citreiz arī piešķirot līdzekļus, bet ne vienmēr;

otrkārt, tieši pašvaldības pārstāvju klātbūtne garantē to, ka šīs biedrības godprātīgi izmanto arī citus, tostarp, ziedojumos saņemtos, līdzekļus.

Tā būtu vienkārši aplamība un sabiedriskās dzīves noplicināšana, sporta un kultūras dzīves noplicināšana, ja mēs liegtu pašvaldībām šādas tiesības.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Atbildot uz Kraukļa viedokli, es gribu teikt, ka šeit ir ārkārtīgi liela necaurspīdība. Jūs pieminējāt mazās pašvaldības. Bet ļoti daudz ir gadījumu, ka lielajās pašvaldībās, kā es teicu... es negribēju minēt – kur tieši, bet tajās attiecībā uz kultūru, tūrismu un sportu ir absolūta necaurskatāmība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Slikta pašvaldība!”) Paskatīsimies, kas šeit notiek, piemēram, sporta jomā! Es domāju, mēs to ļoti labi zinām. Paskatieties, kaut vai šī pati “Live Riga”! Kādā veidā tika šis nodibinājums izveidots? Kādā veidā? Un vai šeit ir kaut kāda caurskatāmība?

Es to nebūtu teikusi, ja jūs šeit nebūtu runājis par kādiem mazpulcēniem, par kādiem tur vēl citiem. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jābūt noteiktam tiesiskam regulējumam, un šajā ziņā, ņemot vērā to apstākli, ka tā nav, ir vai nu jānosaka šis regulējums, vai jāslēdz šīs absurdās lietas no šā likuma ārā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?

O.Spurdziņš.

Es ļoti īsi.

Paldies Čepānes kundzei un Kraukļa kungam! Šis ir instruments, kas tika dots pašvaldībām, likumu veidojot. Taču šo instrumentu, protams, var izmantot dažādi, kā mēs šeit secinājām. Komisija ir gatava strādāt atsevišķi, bet šajā brīdī trešajā lasījumā mēs tomēr to noraidījām.

Sēdes vadītāja.

Vai Čepānes kundze uzstāj uz balsojumu? Čepānes kundze uz balsojumu neuzstāj. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 2.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

Paldies.

3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

4. – deputāta Golubova priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumi ir vērsti uz to, lai pilnveidotu pašvaldību darbu, lai nodrošinātu visiem ievēlētajiem deputātiem iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, savlaicīgi saņemt dokumentus, lēmumu projektus, atzinumus un citus dokumentus un kvalitatīvi strādāt ar tiem.

Tātad šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai pašvaldībās nodrošinātu vienādas tiesības gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.

Līdz ar to lūdzu balsot “par” “Saskaņas Centra” priekšlikumiem, sākot ar 4.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Nedaudz paskaidrošu. Šajā pantā dome tiek saprasta nevis kā pašvaldība, bet kā dome – tātad ievēlētie deputāti. Līdz ar to komisija uzskata, ka domes darbs notiek tikai sēdēs un pastāvīgajās komisijās, nevis valdēs, kā te ir piedāvāts, un citās izveidotajās vienībās.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

5. – Golubova kunga priekšlikums. Arī netika komisijā atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

6. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

7. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

8. – deputāta Kāposta kunga priekšlikums. Tika izdebatēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

9. – Golubova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt 10.priekšlikums netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

12. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

13. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī tas neguva atbalstu. (No zāles dep. V.Buzajevs: “To arī balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Daļēju atbalstu guva 15. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

16.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

17. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts ir arī 18. – deputāta Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Netika atbalstīts 19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Demokrātijas procesa attīstība pašvaldībās uzstājīgi pieprasa, lai pie mazākumtautībām piederošajiem iedzīvotājiem tiktu piešķirtas daudz plašākas iespējas piedalīties vietējās varas lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, mēs piedāvājam izveidot pašvaldībās nacionālo minoritāšu pārstāvju lietu komitejas, kuru sastāvā tiktu iekļauti mazākumtautību skolu un kultūras organizāciju pārstāvji. Diemžēl virknē Latvijas pašvaldību kultūras pasākumi mazākumtautībām vai nu vispār netiek finansēti, vai tiek finansēti ārkārtīgi nepietiekami. Atgādināšu, ka Latvijā nepilsoņa statuss vēl joprojām ir aptuveni 360 tūkstošiem iedzīvotāju. Saistībā ar to, ka naturalizācijas process pēdējo gadu laikā ir gandrīz vai pilnībā apstājies, mēs piedāvājam obligātā kārtā izveidot pašvaldībās nepilsoņu lietu komitejas, ja šajā konkrētajā pašvaldībā vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju ir nepilsoņi. Daudzās pašvaldībās, kur dzīvo milzum liels daudzums nepilsoņu, šādu komiteju nav, un daudzi jautājumi, tādi kā, piemēram, naturalizācijas, bezdarba, latviešu valodas apguves nepilsoņu vidū jautājumi, vispār netiek izskatīti un risināti. Šāda pieeja ir nekas cits kā klaja demokrātijas ierobežošana un krasa to iespēju, kas nepieciešamas sabiedrības saliedētībai, sašaurināšana.

PCTVL frakcija jau daudzus gadus mērķtiecīgi un konsekventi piedāvā ieviest Pašvaldību likumā grozījumus, kas vērsti uz to, lai paplašinātu nepilsoņu un mazākumtautību tiesības līdz Eiropas Savienībā pieņemtajam līmenim. Lieliski saprazdami, ka ekonomiskās krīzes laika posmā pirmajā plānā izvirzās tādi jautājumi kā nodarbinātība, darba alga, sociālā palīdzība, mēs tomēr uzskatām, ka atrisināt visus šos iepriekš minētos jautājumus būs daudz vieglāk, ja mēs nevis vārdos, bet gan darbos saliedētu mūsu valsts sabiedrību un līdz ar to dotu cilvēkiem reālas iespējas pašvaldību līmenī daudz aktīvāk piedalīties lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Pēc etniskā vai pilsonības principa šķeltā sabiedrībā ir daudz grūtāk pārvarēt krīzi. Turpretī monolītā sabiedrībā daudz vieglāk īstenot sociālās programmas un realizēt ekonomiskās perspektīvas, un tikai monolītā sabiedrībā tas dod pozitīvu efektu.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš taču neko nevar pateikt!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot jums šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Ir runa par divu veidu komiteju izveidošanu (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu taču nesaproti, ko tu runā!”): Nepilsoņu lietu komiteju un Mazākumtautību lietu komiteju. Nepilsoņu lietu komitejas izveidošana jau ir paredzēta spēkā esošajā likumā, bet tikai pēc pašas domes vēlēšanās. Mazākumtautību lietu komiteja nav paredzēta, un mēs gribējām šo jautājumu iekļaut likumā.

Ventspilī Lemberga kungs šādu nepilsoņu komiteju jau sen ir izveidojis. bet Rīgā Ušakova kungs bija rupji atteicis prasītājiem, pat neinformējot par ienākušo priekšlikumu nedz domi, nedz savu “Saskaņas Centra” frakciju, atbildot tikai ar preses sekretāres starpniecību.

Tādēļ PCTVL frakcija arī obligāti pieprasa šādu komiteju izveidošanu, jo tām saistībā ar iedzīvotāju sastāvu ir savs darbības lauks. Un nav ko te aizbildināties ar ekonomiskajām grūtībām, kuras būs vienmēr! (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz, beidz!”) Valsts ar šīm iedzīvotāju kategorijām nodarboties negrasās, deleģējot attiecīgās funkcijas vienīgi Drošības policijai. Tādēļ pašvaldībām uz tās naudas rēķina, kas tiek iekasēta no šīs nodokļu maksātāju kategorijas, vienkārši ir pienākums atdot viņiem to, ko latvieši jau tā saņem no mūsu kopīgajiem nodokļiem, kas nonāk valsts budžetā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz runāt!”)

Es piedāvāju Saeimai īstenot sava veida eksperimentu, pieņemot PCTVL frakcijas priekšlikumus, un paskatīties, kā uz tiem reaģēs Rīgas mērs.

Pirms gada viņš daudz ko bija sasolījis krievu vēlētājiem, bet tagad ir atteicies pildīt visas nacionālo minoritāšu organizāciju, kuras bija vērsušās pie viņa, prasības. It kā nav naudas... It kā viņš savu naudu atdotu! Kaut gan no visas sirds viņš allaž no Rīgas domes budžeta ir gatavs atbalstīt tādu kultūras objektu kā Okupācijas muzejs. Šobrīd Rīgas domē rit diskusija, kuru ierosināja Veidenas kundze no Sociālistu partijas, bet sākotnēji tas bija tieši Nila Ušakova priekšlikums.

Sakarā ar to es aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas piedāvātos grozījumus, lai piespiestu visas mūsu pašvaldības nodarboties ar šo iedzīvotāju kategorijas likteni. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Komisijas vairākums tomēr uzskatīja, ka pašreiz likumā esošais 52.pants jau pieļauj dibināt tādas lietu komitejas kā, piemēram, ārvalstnieku vai bezvalstnieku... Līdz ar to lūdzam noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65... Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

20. – Golubova kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 21. – Golubova priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

22. – deputāta Golubova priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

25. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā un vienīgā Prezidija pārstāve! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL ierosina dot pašvaldībām tiesības pašām organizēt vietējos referendumus līdz pat tam laikam, kad Saeimā beidzot pieņems attiecīgo likumu. Šā likuma izstrāde velkas jau gandrīz 20 gadus, un acīmredzot šis visnotaļ atbildīgais process turpināsies vēl kādu 20 gadu garumā.

Latvija, iespējams, ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā municipālie referendumi ir aizliegti. Vēl vairāk! Ministru kabinets piespieda dažas pašvaldības atcelt to patvaļīgi izstrādātos noteikumus par referendumu rīkošanu.

PCTVL šo Referenduma likumu bija izstrādājusi. Pērnajā gadā Saeima to noraidīja un uzdeva Ministru kabinetam uzdevumu – līdz decembrim izstrādāt savu variantu. Valdība šo uzdevumu nebija izpildījusi, un nu jau saskaņā ar koriģēto uzdevuma termiņu tai būtu jāiesniedz likumprojekts Saeimā līdz 1.jūlijam. Skaidrs kā balta diena, ka pašreizējais Saeimas sastāvs šo likumprojektu pieņemt nepaspēs.

Viens no jautājuma ievilcināšanas iemesliem ir elementāra ksenofobija. Tātad klāsies ļoti grūti, jo kādēļ gan dalībai referendumā nepieciešams pielaist ES pilsoņus, bet pašmāju nepilsoņus pielaist nedrīkst, kā tas bija paredzēts likumprojektā, ko jau melnrakstā izdarīja Ministru kabinets?

Cits iemesls nav tik klaji pamanāms. Vietējais referendums ir efektīvs līdzeklis cīņā pret korupcijas projektiem, kurus vietējās pašvaldības labprāt īsteno neatkarīgi no tā, kurš konkrētajā brīdī atrodas pie varas stūres. Kā spilgtu un raksturīgu piemēru ņemsim Aināru Šlesera kungu, kura partija LPP/LC kļuva par čempioni – pat KNAB aizrādīja! – pēdējās pašvaldību vēlēšanās iztērēto naudas summu ziņā. Iespējams, ka daži no jums vēl joprojām naivi domā, ka uzņēmīgais Ainārs kļuva par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju, lai cīnītos pret korupciju.

Tādēļ tiesību deleģēšana pašvaldībām pašām rīkot referendumus, kamēr Saeima vēl kādus 20 gadus nodarbosies ar attiecīgā likuma izstrādi, ir visai interesants eksperiments, bet uz jautājumu, kura no pašvaldībām pēdējā izstrādās referenduma rīkošanas noteikumus, atbildēt ir ļoti grūti. Manuprāt, par godpilno pēdējo vietu pacīnīsies divas pašvaldības – Rīgas un Jūrmalas. Aicinu tām dot papildtiesības.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai Spurdziņa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Komisijas vārdā nav komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

26. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 27. – komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Arī 28. – komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 9. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus trešajam lasījumam.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

2. – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti... 17.? Nav atbalstīts.

M.Segliņš.

Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

17.priekšlikums nav atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

M.Segliņš.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

30. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu āksties tagad?”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr neesam bērnudārzā un varam izdarīt daudz kļūdu, kas ietekmēs simtiem tūkstošu cilvēku likteni. Pēc mana uzskata, šis ekonomikas ministra vietā finanšu ministra Einara Repšes iesniegtais priekšlikums ir tieši tāda kļūda.

Par ko ir runa? Ir runa par jau 27 gadus spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prakses grozīšanu ļoti delikātā lietā: šeit ir runa par cietušām personām, kurām ir dažas tiesības saskaņā ar šo kodeksu. Esošajā redakcijā, kas eksistē jau 27 gadus, par cietušo persona ir atzīstama automātiski. Šobrīd priekšlikumā, kuru es piedāvāju noraidīt, ir teikts, ka persona atzīta par cietušo tikai tad, ja viņa izteikusi lūgumu sevi atzīt par cietušo. Attiecīgi apmēram desmit reižu samazinās to cietušo skaits, kurus valsts šobrīd aizsargā. Ir iespējama arī šantāža, lai cilvēks šo iesniegumu neiesniedz.

Sakarā ar to valsts atsakās no dažām savām funkcijām, teiksim, aizstāvēt cilvēkus, kas cietuši no huligānisma, no darba nelaimes gadījumiem vai negadījumos uz mūsu autoceļiem. Es uzskatu, ka nedz cienījamais ekonomikas ministrs, nedz cienījamais finanšu ministrs tomēr nav speciālisti cilvēktiesību jomā, un diemžēl arī nekādas konsultācijas ar cilvēktiesības aizsargājošiem orgāniem nav bijušas. Pieņemts trešajā lasījumā – un viss! Un es gan protokolējuma labad gribētu iesniegt savu protestu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Segliņa kungs vēlas kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – ekonomikas ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M.Segliņš.

31.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Deputāti! Trīs priekšlikumi saņemti uz trešo lasījumu.

1.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Māris Ārbergs un Oskars Kastēns. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nesen es jau jūs mēģināju apgaismot par krievu pseidoģenētiķi Lisenko, par viņa kļūdām. Viņš, labu nodomu vadīts, protams, mēģināja krustot visai nesaderīgus organismus. Nekas jau viņam tur nesanāca, protams. Domāju, ka būsiet palikuši gudrāki, bet, rau’, daudzi, šķiet, joprojām ir pārliecināti, ka tas skudrulācis rodas, to skudru un lāci sapārojot.

Nesen jau mēs spriedām par Vides ministrijas iekļaušanu šīs megaministrijas – Attīstības ministrijas – sastāvā. Nu tā šoreiz ir sapārota ar Zemkopības ministriju. Cienījamie kolēģi, valsts pārvalde nav jauno mičuriniešu skolas izmēģinājumu lauciņš, kurā var krustot bietes ar kāpostiem un skatīties, kas tad tur sanāks! Ministrijas nav tikai nosaukumi Ministru kabineta iekārtas likumā, jo katra ministrija veic tai deleģētās funkcijas. Un, jo plašāks un atšķirīgāks ir šo funkciju spektrs, jo lielāku profesionālismu prasa ministrijas vadīšana.

Bet visam ir savas robežas, un cilvēka kompetencei arī var būt savas robežas. Nu, piemēram, Vides ministrija un Zemkopības ministrija... Šīs jomas no Eiropas Savienības puses tiek ļoti stingri kontrolētas un uzraudzītas, un līdz ar to bieži šiem ministriem jāpārstāv valsts intereses dažādos saietos, konferencēs, sēdēs, un rodas tāds iespaids, ka, ja būs viens ministrs abām šīm jomām, viņš varētu arī netikt galā un varētu būt Latvijā sastopams gauži, gauži reti.

Bet nu par faktiem. Pretēji te daudzinātajam, ka atsevišķa Vides ministrija esot tikai vienā vai divās valstīs, gandrīz pusē Eiropas valstu, tātad 12 valstīs no 27 valstīm, ir atsevišķa Vides ministrija. Desmit valstīs Vides ministrijai – līdzās vides jomai – ir deleģētas arī citas ļoti radniecīgas funkcijas, piemēram, kodoldrošība (Vācijā), enerģētika (Beļģijā), ūdenssaimniecība, teritoriālā plānošana... un tikai piecās no 27 valstīm ir tā, ka vienam ministram tad nu jāsēž uz diviem – lauksaimniecības ministra un vides ministra – krēsliem vienlaicīgi.

Cienījamie kolēģi! Es neesmu pret izmaiņām valsts pārvaldē vispār, bet esmu pret rotaļāšanos ar šādiem vārdiem, grupējot nosaukumus, kā nu kurā brīdī kuram iegribas. Manuprāt, jāsāk ar diskusiju par ministriju funkcijām, un tad šo funkciju pārgrupēšana veicama, vadoties pēc loģikas un veselā saprāta. Ja tad paliek kāda tukša, teiksim, čaula, tad šo ministriju varētu likvidēt. Un, ja jau kādam šķiet, ka kaut kas jāmaina Vides ministrijas atbildības jomā, tad man, piemēram, šķiet, ka jaunas valdības, nākamās valdības, veidošanas laikā tikai loģiski būtu, ka Vides ministrijai deleģētu mežu uzraudzības funkcijas, tātad nododot tai Valsts meža dienestu. Tāpat tikai loģiski būtu Vides ministrijai deleģēt arī atbildību par enerģētikas jomu, jo kā nekā tā ir cieši saistīta ar energoefektivitātes, atjaunojamo resursu apguves, kā arī klimata izmaiņu mazināšanas jautājumiem, kuri jau sen ir Vides ministrijas uzmanības lokā.

Un, lūk, jums tad arī sanāk normāla evolūcija, nevis haotiska revolūcija. Un jums sanāktu arī loģisks un efektīvs iznākums. Un tad patiešām šī Vides ministrija būtu gan spējīga strādāt, gan arī būtu pietiekami liela... nu, atbilstoši jūsu priekšstatiem, kādai ir jābūt ministrijai.

Bet tagad... tagad sanāk tikai tāda ezīša krustošana ar čūsku, gaidot, ka tur sanāks un piedzims dzeloņdrāts.

Paldies. Balsosim “pret”!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es pievienojos Līdakas kungam. Un kāpēc? Man šeit tiešām ir pētījums, un jūs visi varat paskatīties, ka tas, ko viņš teica, ir taisnība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Urā!”)

Es tikai gribu vēl pateikt, ka atsevišķas Vides ministrijas ir arī tādās valstīs kā Beļģija, Čehija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Rumānija, Zviedrija un Slovākija. Bet dažās atsevišķās valstīs patiešām Vides ministrijai ir klāt... taču tās ir augsti attīstītas un civilizētas valstis, piemēram, Austrija, kur tai klāt ir lauksaimniecība un meži...

Es neminēšu visu to, bet es tikai gribu tagad pajautāt jums, tiem likuma iesniedzējiem: “Sakiet, lūdzu, kāds ir šā priekšlikuma... šo likuma grozījumu leģitīmais mērķis... (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Dzīvot kā Austrijā!”)... dažus mēnešus pirms vēlēšanām? Vai jūs turpināt šeit muļķot sabiedrību, atsaucoties uz tā saukto Zalāna plānu, kas bija uz divām lapiņām bez jebkāda izvērtējuma? Turklāt man liekas, ka jūs esat aizgājuši no valdības un tagad esat pat gatavi, lai piesaistītu sev sabiedrības uzmanību, būvēt tiltu pār upi, kaut upes nemaz nav.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupāciju vajag atzīt vienreiz!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs tam, kuru pērn jūnijā pirmoreiz Saeimas vēsturē no deputātiem iesniedza PCTVL. Tātad mēs pamatojām šo priekšlikumu ar krasu pārvaldes izdevumu samazinājumu, un Satversmes tiesa dažas reizes saistībā ar visiem šiem sociālajiem likumiem, kuri tiesā tika atzīti par Satversmei neatbilstošiem, uz šo mūsu piedāvāto izmaksu samazinājumu atsaucās.... Līdz ar to šis priekšlikums savu lomu Latvijas vēsturē jau ir spēlējis un pensionāri var droši teikt paldies par to, ka šis priekšlikums bija.

Un arī šodien mēs, protams, ar abām rokām atbalstām šo priekšlikumu par Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas apvienošanu. Šo Mičurina un Lisenko eksperimentu jau sen veica Zaļo un Zemnieku savienības apvienība, kad tajā apvienojās cilvēki ar pilnīgi pretējiem uzskatiem par dabu, nu tad lai arī ministrijas apvienojas. Un tad ekonomikas ministra vietā būtu attīstības ministrs. Ļoti pareizs lēmums, jo ekonomikas mums jau sen vairs nav, un Latvija noteikti pieder pie vāji attīstītām valstīm.

Līdz ar to šis ir ļoti prātīgs priekšlikums, un es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, ka pie mums šeit, parlamentā, vismaz ir debates sākušās, jo tas, ko mēs dzirdam gan no mūsu sociālajiem partneriem, gan no mūsu kolēģiem pašvaldībās, ir jautājums: “Kad jūs turpināsiet tās strukturālās reformas valsts pārvaldē?”

Un es domāju, ticiet man, ka agri vai vēlu mēs būsim spiesti nonākt pie mazākas un efektīvākas valsts pārvaldes, un tas skars arī ministrijas.

Atbildot Čepānes kundzei par šā iesniegtā priekšlikuma mērķi. Es domāju, ka arī Čepānes kundze ir izlasījusi pārejas noteikumus, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka ne jau rīt vai nākamajā dienā pēc izsludināšanas mēs gribam šo esošo Ministru kabinetu pārveidot no 15 ministrijām uz 10 ministrijām. Mēs to vēlamies darīt, kad veidos jauno Ministru kabinetu. Tiek plānots, ka pēc 10.Saeimas vēlēšanām ministriju skaits būs tikai desmit, apvienojot šīs... veidojot trīs jaunus ministriju nosaukumus. Bet attiecībā uz vidi un zemkopību es domāju, ka būtu vieglāk, ja izvērtētu šo esošo ministriju funkcijas... Es domāju, ka nav jau tā – un neviens tā arī nedomā –, ka Zemkopības ministrija dara kaut ko tik briesmīgu, ko Vides ministrija nevarētu atbalstīt. Es domāju, ka visi cīnās par zaļu lauksaimniecību, par vides aizsardzību un tamlīdzīgi.

Par Attīstības ministriju. Es domāju, tas būtu tikai loģiski, ka apvienotos tās ministrijas, kas saistītas ar valsts attīstību – Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Es atceros – kādreiz, kad vēl strādāju pašvaldībā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēl nebija, tā atradās Vides ministrijas pakļautībā kā departaments. Un es domāju, ja te ir cīņa par to, kura ministrija kaut kādu lielāku apjomu varētu pārņemt, tad par to vēl varētu debatēt. Un, protams, jāpievērš uzmanība arī Sociālo un darba lietu... Sociālo lietu ministrijai, kur vajadzētu domāt par veselību un labklājības jomu kopumā.

Un pašās beigās gribu aicināt jūs, kolēģi, atbalstīt un padomāt, vai tiešām mēs neesam par efektīvāku, mazāku valsts pārvaldi, vai tiešām mēs negribam taupīt budžeta līdzekļus un pārskatīt šīs veicamās funkcijas, nevis domāt par to, kādā veidā no sociālā budžeta... teiksim, pazemināt pensionāriem neapliekamo minimumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Oskariņ, Oskariņ!”)

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzmanīgi klausījos argumentos “pret” šo ieceri, un sākumā mazliet komentēšu to, ko es dzirdēju šodien par šo priekšlikumu.

Čepānes kundze uzskaitīja tās Eiropas valstis – precīzāk, laikam Eiropas Savienības valstis –, kurās ir Vides ministrija, bet klausoties man sanāca apmēram deviņas, kas ir viena trešā daļa no Eiropas Savienības valstīm. Tas nozīmē to, ka divās trešdaļās Eiropas valstu šādas Vides ministrijas nav.

Tālāk. Par mērķiem. Kāds ir priekšlikuma mērķis? Es varu atbildēt: mērķis ir ļoti vienkāršs – padarīt valdības darbu efektīvāku un vienkāršāku. Jo vairāk valdībā ir ministru, jo lielākas iespējas, ka sāksies ķīviņi, ķildas, un tas visvairāk attiecas uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Katrs ministrs cenšas Eiropas naudas “deķīti” pavilkt savā virzienā, un bieži vien tas beidzas ar to, ka šī nauda netiek apgūta un beigu beigās rodas problēmas, un tad, kad naudu vajag pārskaitīt atpakaļ Eiropas Savienības budžetā, sākas drudžaina vainīgo meklēšana. Ja būs mazāk ministru, es domāju, tas arī palīdzēs apgūt Eiropas Savienības fondus.

Tālāk. Atbilde uz kritiku, ka kopā būs zemkopība un vide. Es domāju, ka mums ir viens ļoti labs piemērs – tā ir “zaļo” un “zemnieku” savienība; viņi jau desmit gadus strādā valdībā, roku rokā, vārdu sakot, plecu pie pleca. Plecu pie pleca! Es domāju, ka šis labās prakses piemērs var tikt pārnests arī uz valdību. Es domāju, ka ne “zaļie”, ne “zemnieki” nebūs, tā teikt, sarūgtināti, ja viņiem veiksies darbs kopā tik labi, kā šai savienībai... kopā vēl ar dažām pašvaldībām.

Runājot par sociālajām lietām, par sociālo jautājumu, es gribu atgādināt, kāpēc radās Veselības ministrija: savulaik premjers Repše savam “zelta roku” ministram Auderam izveidoja šo institūciju. Šobrīd, es domāju, ir pienācis laiks atgriezties pie pirmsākumiem, tātad apvienot šīs divas institūcijas, padarīt mazākus valsts pārvaldes izdevumus un tādā veidā efektivizēt un optimizēt valsts pārvaldi.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es, protams, arī esmu par to, ka tik mazā valstī kā Latvijā valdību varētu padarīt kompaktāku, un mūsu pārvaldes sistēma no tā neciestu.

Bet, cienījamie kolēģi, nevar sakrustot suni ar kaķi! Un, kad jūs, cienījamais Kastēna kungs... jūs, manuprāt, diezgan slikti orientējaties atšķirībās starp valsts institūcijām un starp politiskajām apvienībām. Es respektēju Zaļo un Zemnieku savienību. Tā ir politiska apvienība, kas pārstāv divas dažādas partijas. Cik man zināms, šī apvienība parasti rīkojas pēc konsensa principa, savstarpēji vienojas, un partiju apvienībā tas ir iespējams. Bet neaizmirsīsim, ka ministrijā ministrs būs tikai viens. Ministrs, visticamāk, nāks vai nu no zemkopības aprindām, vai no vides aprindām (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet kāpēc gan ne no politikas aprindām?”), un visticamākais, ka ministrs, ja viņš nāks no zemkopības nozares... tad ir ļoti liela iespējamība, ka viņš varbūt nerespektēs tos ierēdņus, kas kūrēs ministrijā vides lietas, tāpēc ministrijas apvienot... izveidot ministriju, kurā būtu vide un zemkopība, ir absolūti neiespējami.

Ja iesniedzēji būtu piedāvājuši, teiksim, apvienot Attīstības ministriju un Vides ministriju, tad, protams, šāda kombinācija ir iespējama, jo vide un ilgtspējīga attīstība – tās ir cieši saistītas lietas. Bet nevar apvienot to, ko nevar apvienot.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tad, kad es, vēlēdamies kļūt 9.Saeimā par Saeimas deputātu, kā jūs zināt, runāju par šīm iespējām ar Emša un Brigmaņa kungu, tad Emsis man piedāvāja kļūt... faktiski pieklājīgi prasīja, lai es kļūtu par Zaļās partijas biedru, un to es labprāt arī darīju. Kādēļ? Tādēļ, ka jūs, liela daļa, tad vēl bijāt maziņi, bet man jau 70.gados bija 50 gadi un es rakstīju Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnālā – to es uzsvēršu nevis plātības dēļ, bet saistībā ar manu runu! – par šīm vides problēmām. Četri raksti man bija Zinātņu akadēmijas žurnālā “Zinātne un Tehnika”, un tie bija nopietni raksti. Tātad es pēc savas pārliecības esmu viens no pirmajiem “zaļajiem” Latvijā.

Ko es jums ar to gribu teikt? Šeit mēs runājam par budžetu, Kastēna kungs, – par to, ka mēs gribam taupīt budžeta naudu ar to. Nē, mēs netaupām! Es no galvas atceros, ka tanī laikā, kad ļoti grūti bija saņemt ārzemju informāciju, bet tajā pašā “Morning Star” vai vācu “Horizont”, vai dažos citos tehniskos žurnālos es atradu datus un toreiz publicēju, ka tur, kur piesārņo vidi, pēc tam vides piesārņošanas novēršana maksā piecreiz dārgāk. Mēs ietaupām naudu budžetā, ja mēs novēršam vides piesārņošanu.

Vides piesārņošana vispār ir ļoti plašs jēdziens. Tad, kad es biju nodzīvojis Pirmajā republikā līdz 16 gadu vecumam, es pie tagadējā Akmens tilta Rīgas pilsētas peldētavā peldējos. Gāja lejā koka kāpnes, bija ierobežots laukums, un Daugava bija tīra. Es esmu peldējies kā puika Bābelītē, Velnezerā un visos Langstiņos, un tā tālāk. Peldieties tur šodien un dabūsiet ādas slimības!

Tālāk. Man te saka, ka Zemkopības ministrija var šos jautājumus risināt. Nevar! Visas lielās metropoles pasaulē un arī Rīga ir kļuvusi, salīdzinot ar 1939.gadu, par kloāku, un tam nav nekāda sakara ar zemkopību.

Vēl arī cits piemērs, ko mēs neesam padarījuši. Būdams NATO Parlamentārajā Asamblejā, es griezos pie Šveices un Vācijas delegātiem NATO Asamblejā un dabūju no viņiem datus, kā šinīs valstīs, varētu teikt, ierobežo troksni. Mums te pirms pusotra gada otrā pusē, Pārdaugavā, tādu koncertu sarīkoja džezisti, dzelzs džezisti, ka puse Rīgas nevarēja gulēt. Turpretī ārzemēs jau sen tiek pieņemti likumi, kas novērš šādas nejēdzības. Arī par to Zemkopības ministrija neinteresēsies, tai nebūs nekādas daļas par šiem. Nevar uzlikt tādus pienākumus Zemkopības ministrijai, kam nav ne tādu speciālistu, ne arī gribas to darīt. Troksnis ir enerģijas, izlietotas enerģijas, nevajadzīgs blakusprodukts, un to var novērst tikai Vides ministrija.

Šo piemēru uzskaitījumu varētu vēl turpināt, un tas ir jāturpina, lai saprastu, kādēļ vajadzīga Vides ministrija. Un es pilnīgi piekrītu deputātam Līdakam, ka jābūt ir atsevišķai ministrijai, un mēs šajā ziņā esam progresīva valsts, kā to norāda... ka mēs jau redzam nākotni, kur mums jāiet, un daudzi citi mums varēs tikai sekot. Tādēļ Latviju pagaidām sauc par... arī šīsdienas žurnālā “Ir” ir raksts, ka tā ir zaļā zeme. Mēs esam zaļā zeme! Un mums, lūk, nav nekādas vajadzības – gluži otrādi, ir nepieciešamība – atstāt šo ministriju kā suverēnu, patstāvīgu ministriju. Ar to mēs ietaupīsim naudu nākotnē, paliksim zaļā zeme, ja mēs nelikvidēsim šo ministriju. Var samazināt šīs ministrijas štatus – vienkāršs jautājums, ja mēs gribam ietaupīt budžetu! –, bet speciālistiem tur jāpaliek.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jā, runāšu otro reizi. Gribot negribot jāatbild Buzajeva kungam un Kastēna kungam.

Buzajeva kungs! Kastēna kungs! Nu nevar tā vilkt paralēles starp ministrijām un partiju apvienībām! Es nekādi, pat pie labākās gribas, nevaru iestāties divās partijās. Kā esmu iestājies Zaļajā partijā, tā tajā arī esmu, un man būtu ļoti grūti būt divu partiju biedram vienlaicīgi. Līdz ar to – kāpēc jūs piedāvājat, ka vienam ministram jābūt, tā teikt, divu ministriju galvgalī? Nu šobrīd... Protams, tādi gadījumi uz īsu brīdi ir arī šinī valdībā, bet tā nav labākā prakse.

Kastēna kungs, ar to matemātiku, ar to skaitīšanu arī ir tā pašvaki. Varbūt bijāt aizgulējies, nesadzirdējāt vēl kādu valsti. Kā jau minēju, tīri Vides ministrijas, tātad ministrijas ar tieši šādu nosaukumu, ir 12 valstīs (nu, neminēšu tās tagad). Kā jau es minēju, desmit Vides ministrijas ir tādas, kurās galvenais ir uzsvars uz vidi un plus ir vēl kāda joma (Vācijā, piemēram, vides, dabas saglabāšana un kodoldrošība – ļoti radniecīgas jomas). Un ir virkne valstu, kurās ir Vides un ūdenssaimniecības ministrija. Un ir Klimata un enerģijas ministrija, piemēram, Beļģijā. Savukārt Īrijā ir Vides un vēsturiskā mantojuma ministrija. Vides un teritoriālās plānošanas ministrijas ir vairākās valstīs. Un tikai piecās ir Vides, pārtikas un lauksaimniecības ministrija (piemēram, Lielbritānijā). Tātad tikai piecās ir šāds apvienojums, kāds tagad tiek piedāvāts šeit – šinī priekšlikumā.

Tā ka vēlreiz aicinu: būsim saprātīgi! Balsosim “pret” un domāsim, kā tiešām varbūt šīs funkcijas varētu pārdalīt, bet – jau veidojot nākamo valdību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Mans partijas biedrs Dzintars Ābiķis nupat teica, ka sakrustot Vides ministriju un Zemkopības ministriju esot tas pats, kas sakrustot kaķi ar suni. Es domāju, ka viņš nedaudz kļūdījās, jo patiesībā tas ir mēģinājums sakrustot vilku ar avīm. Vilku ar avīm! Tas ir vislabākais piemērs.

Paskatoties uz mūsdienu Eiropas Savienības vai pasaules problēmām, mēs patiesībā redzam, ka vides izaicinājumi un klimata izmaiņas ir galvenais drauds valstu, pasaules un cilvēces attīstībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Austrieši mīl dabu!”) Un, no šā viedokļa skatoties, man diemžēl ir jāatzīmē, ka “Sabiedrības citai politikai” piedāvājums, kas tika izteikts divus gadus un 11 dienas atpakaļ, nav ņemts vērā. Apvienot Vides ministriju ar Attīstības ministriju... Īstākā vieta šeit būtu – vidi iekļaut tieši pie attīstības, jo tas parādītu, ka mēs domājam ilgtermiņā. Tas ir numur viens.

Numur divi. Kāpēc tad tiešām nevar būt vides joma kopā ar zemkopību? Es saprotu, ka tas var būt kopā partejiski, bet no attīstības viedokļa tas nav pareizi. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai uz daudzu pasaules valstu piemēru, tad redzam, ka tieši zemnieki ir tie, kas piesārņo parasti visvairāk. Un kādā veidā tad šis vilks to avi varēs ēst, vai kā tā avs tad izspruks šajā ministrijā, ja patiesībā nāksies pieņemt pilnīgi pretējus lēmumus? Tas, mūsuprāt, ir neloģisks lēmums, kas ir vērsts uz to domāšanu, ka zemnieks tik staigā ar spulgām acīm pa pļavu un vāc puķītes, un visiem ir labi. Īstenībā tas tā nav. Šeit ir runa par minerālmēsliem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas ir spļāviens zemniekiem!”) Un, no šāda viedokļa skatoties, es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Un Kraukļa kungs var beigt bļaustīties. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas ir starpsauciens, nevis bļāviens!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Ābiķa kungs, kā vienmēr, mani rosina – un arī šoreiz rosināja – doties tribīnē. Un es vienkārši gribu, ja es spēju, protams, runāt par tiem vulgārpolitiskajiem uzskatiem, ar ko šī diena sākās. Diemžēl, man jāsaka, ka tas, par ko runāja Ābiķa kungs... Es nobeigšu ar to krustošanu, bet sākšu...

Ministru kabinets, draugi, nav nekāda profesionāļu apvienība. Ministra vienīgā profesija ir politiķis, un ministru uzdevums nav būt... es nezinu... veterināram Veterinārajā ministrijā, dakterim – Veselības ministrijā vai, nedod Dievs, pensionāram attiecīgajā Labklājības ministrijā. Ministru kabinets ir koleģiāls valsts varas orgāns, kur katram ministram ir jāpiedalās veselā virknē svarīgu vispārpolitisku lēmumu pieņemšanā, pie tam jāpieņem arī normatīvie akti, kas ir saistoši kā Ministru kabineta noteikumi... publiski saistoši katrai personai šajā valstī. Par ko tad mēs te taisām to...? Mēs Ministru kabinetu būvējam apmēram kā tādu nozaru veči, kur attiecīgās nozares vojevodas tagad dala lāčādu un strīdas savā starpā, vai uz lauka kaisīt minerālmēslus vai visu Latviju padarīt par vienu vienīgu liegumu un, atņemot īpašumtiesības īpašniekiem, viņiem par to nemaksāt.

Mums drusciņ citādāk būtu jāpaskatās uz to, kā ir būvēta Latvijas Republika. Mums nav Krievija, kur ministrs ir ierēdnis. Mums ir Latvijas Republika, parlamentāra valsts, prezidents no rīta par to... Viņš gribēja izdarīt zināmus labojumus, bet ir jāsaprot šo labojumu sūtība un jēga. Citādi mēs runājam riņķī un apkārt. Tiklīdz mēs iedomājamies par veselību, mēs tūliņ meklējam dakteri. Nebūt ne! Mums ir jāmeklē politiķi, atbildīgi politiķi, kas ir spējīgi veidot un pieņemt politiskus lēmumus, piedalīties diskusijās. Nu kāda jēga ir no Kabineta, kur atnāk septiņi nozaru vojevodas un katrs aizstāv savas tiesības? Vispārībai no tā labuma nav nekāda!

Un beidzamais, Ābiķa kungs! Es domāju tieši tāpat kā jūs, tāpat kā domāja Darels, kā Brēms, kā Aksels Munte savos slavenajos darbos... Es domāju, ka nav iespējams sakrustot kaut ko ar kaut ko, bet, skatoties uz politisko apvienību “Vienotība”, kur tagad ir iekļāvies arī sociāldemokrāts Lejiņš, es saprotu, ka viss ir iespējams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā reizē, bažīdamies, ka man var pietrūkt laika, lai iekļautos tajā laika normā, es aizmirsu pateikt vienu lietu.

Es biju “zaļais”, būtu “zaļais” un būtu sēdējis tur, bet diemžēl es, kā jūs zināt, publiski izteicos pret Induli Emsi, un Zaļās partijas ģenerālsekretārs Viesturs Silenieks man atsūtīja vēstuli bez motivācijas, ka es esmu izslēgts no Zaļās partijas. Bet es esmu kopā ar Zaļo partiju un daļēji arī ar ZZS vēl šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

Vai Kučinska kungs vēlas runāt? (No zāles dep. M.Kučinskis: “Jā, jā!”)

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es nevaru to runāt komisijas vārdā, tāpēc pieteicos debatēs.

Ja kāds vēl nav pārliecināts, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta, tad es domāju, ka esošās debates viennozīmīgi parāda, ka tomēr ir jāatbalsta.

Ko mēs šajās debatēs esam izrunājuši?

Mums ir vesela analīze par Vides ministriju un dažādu valstu pieredzi. Mēs esam diskutējuši gan par apvienībām, gan par to, vai viena ministrija ar otru iet kopā vai ne. Tātad tas ir arī priekšlikuma mērķis – vienoties un pavērt laukumu tam, lai diskusija nenotiktu tikai kaut kāda viena resora ietvaros, jo, cienītie kolēģi, kas tad šobrīd notiek valdības strukturālajās reformās? Tiek ņemts pa vienai vien no 15 ministrijām nost un mēģināts kaut ko saīsināt, kaut ko atrast. Ierēdņi pretojas, ministrs kaut ko saka. Es par 95 procentiem esmu pārliecināts, ka tas beigsies ar kārtējo lineāro griešanu, jo nevienu lieku funkciju neatradīs, jo šīs funkcijas var atrast tikai starp ministrijām.

Tāpēc, šo priekšlikumu pieņemot, es neesmu tik naivs, lai domātu, ka jaunā valdība kaut ko nemainīs un ka ātri netaisīs... jā, varbūt būs citādāks salikums – nebūs kopā vide ar zemkopību, bet būs, teiksim, zemkopība ar satiksmi varbūt kopā – visi ceļi cauri laukiem!

Bet būs diskusijas un būs analīze, jo Latvija nevar atļauties vairāk par apmēram 9-10 ministrijām. Un ir laiks to apzināties, bet, ja šis signāls netiek iedots, tad tādā gadījumā vēl viena pārliecība arī jaunā Saeima teiks: “Mēs jau nevaram samazināt, jo iepriekšējā Saeima jau mums pateica, ka jābūt 15 ministrijām.” Un tad Latvija nekad nevarēs tikt pie mazas, efektīvas pārvaldes. Tāpēc ejam uz priekšu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Negribējās jau runāt, bet... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tikai nesaki, ka Tautas partija vainīga!”) Bet centrā – cilvēks. Un viss ar kājām gaisā... Droši vien tas ir par mūsu valsti, tas ir par parlamentu, un tas droši vien ir arī par to sistēmu, kāda ir radīta šajos četros gados, bet es gribu atgādināt, kā šī sistēma, kā šis parlaments ir radies un kā strādā.

Pozitīvisma kampaņas rezultātā jūs visi šeit tagad sēžat. Bijāt Kalvīša paklausīgie deputāti. Negribējāt vairs strādāt, aizgājāt projām, izvilkāt no aizkrāsnes savu vadītāju, un tagad jūs kā Šķēles “sabraukto ezīšu” komanda mēģināt veidot jaunu pozitīvisma kampaņu. Taču šai kampaņai ir devīze – jo sliktāk, jo labāk. To jūs demonstrējat jau kuro nedēļu pēc kārtas. Gan ar to, ka vienkārši “uzsaucat” šeit astoņus balsojumus, gan ar to, ka biedējat visu Latvijas sabiedrību: “Sliktais Dombrovskis jums atkal atņems pensijas!” Aizmirstat pieteikt, ka arī jūs bijāt... arī jūs balsojāt par to pašu, arī jūs balsojāt par to, ka “sliktais Dombrovskis atņems sabiedrībai pensijas”. Tagad jūs visus biedējat ar to: nu, ja tās ministrijas neapvienos, tad atkal būs slikti. Bet izstāstiet un piedāvājiet sabiedrībai tad to reālo modeli! Izstāstiet, ka visus šos sešus gadus, kamēr jūs atbildējāt par veselību, kas ir cilvēkam viena no svarīgākajām nozarēm, viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko cilvēki šobrīd min aiz bezdarba, – ka visus šos gadus jūs no Veselības ministrijas veidojāt tādu kā būvniecības ministriju! Izstāstiet cilvēkiem, ka arī no Kultūras ministrijas – kultūra ir vēl viena nacionālās identitātes sastāvdaļa – jūs veidojāt būvniecības ministriju! Tagad jūs pēkšņi attapāties. Veselības joma ir tur, kur tā ir, būvniecības nozare vairs nesanāks... Nu, varbūt atdosim atpakaļ Augulim.

Cilvēks nolika malā savas vieglās dienas – neaizgāja uz pašvaldību vēlēšanām (kā pašvaldības vadītājs tur viņš droši vien varētu ļoti ērti un labi sēdēt), bet aizgāja rūpēties par sfēru, kura tiešām ir svarīga. Un viņš veido šīs reformas un strādā, un nebaidās pateikt to, ka sociālā sistēma ir uzlabojama, un mēģina rast risinājumu.

Kā tad darīsim? Būvniecības ministriju, kas saucas Veselības ministrija, uzkārsim kaklā Augulim un teiksim: “Ha! To jau mēs zinājām – tie “zaļie” visu māk tikai sabojāt, neko jau viņi nemāk. Visās valdībās sēž, dīvainu apvienību izveidojuši.”

Uzņemieties taču atbildību vismaz par to, ko jūs esat izdarījuši! Tas, ko jūs piedāvājat šobrīd, ir tikai pēc principa – jo sliktāk, jo labāk.

Jūs teicāt: “Neklausieties manos vārdos, skatieties manos darbos!” Kučinska kungs, es klausos jūsu vārdos, skatos jūsu darbos. Kad jums izdevīgi, tad ir jāklausās vārdos, kad izdevīgi, jāskatās darbos. Jūsu darbus visu šo četru gadu garumā es mēģināju noraksturot. Šodien jūs atkal... Jūs vienkārši sakāt: “Jā, jā, tā jaunā Saeima jau atkal to varbūt varēs grozīt.” Nu, tad kāpēc jūs imitējat darbu? Tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu periods, un vienīgais, kas atliek, ir pateikt: “Es ļoti gribu tagad atbildēt par šo valsti, es mīlu šo valsti un iešu uz patversmi pēc sunīša.” Nu tad varbūt labāk uz patversmi pēc sunīša vai ar to medus podu... Bet es atgādināšu vēl vienu reizi par to visu, kas ir izdarīts šajos četros gados un aiz kā visa stāv Tautas partija. Gan par to sistēmu, to veidu, kādā tiek izvēlētas amatpersonas, runājot, ka ir jāsameklē “lielākie kretīni”, gan par to, ka KNAB, redz’, esot slikts, tāpēc ka visi “labās Latvijas” dibinātāji ir vai nu biedri, vai dibinātāji... Viņi visi šobrīd ir tuvu tām lietām... Gan “Jūrmalgeitā” Ainārs Šlesers ar Andri Šķēli, gan tagad arī dibinātājs Munkevics, gan digitālās televīzijas lietā Ēķis ar Šķēli. Tā ir jūsu labā Latvija! Tā ir jūsu labā Latvija, un tas ir jūsu priekšlikums par ministriju samazināšanu – ka vienas ministrijas samazināšana tagad nesīs sauli un ievedīs visu Latvijas tautu saulītē! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Paldies par vētrainām ovācijām, sagaidot mani tribīnē! Tas tiešām priecē.

Tātad jāteic, ka tiešām šis jautājums ir būtisks, un te tikko jau bija ekskurss pa visdažādākajām tēmām... Taču, ja mēs runājam par tām amatpersonām, tad jāteic, ka Tautas partija savulaik izvirzīja kontrolieri Sudrabas kundzi, Tautas partija atbalstīja arī Saeimas priekšsēdētāja biedres Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu. Tomēr, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad man gribas atkal Saeimas – es ceru, ka visas! – vārdā atvainoties Austrijai, jo te pēc debatēm izrādās, ka Austrija ir visatpalikušākā, visneprogresīvākā, vispiesārņotākā valsts, jo Austrijā tiešām sekmīgi strādā Lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrija. Austrijā ir visizcilākā zaļās enerģijas programma, kas ir sabalansēta, un Austrija ir pazīstama ar saviem ekoloģiskajiem produktiem, kuri tiešām ir slaveni visā pasaulē, un ir pat speciāla programma, kā veicināt šo ekoloģisko produktu ražošanas attīstību. Un, šķiet, tas ir tieši tāpēc, ka tas viss ir vienas ministrijas pārziņā.

Tāpēc beigsim te stāstīt visādus brīnumus un baidīt ar dažādām krustošanas iespējām, bet atbalstīsim loģisku, saprātīgu priekšlikumu, kāds ir šis priekšlikums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums, un man būtu priekšlikums atlikt šo jautājumu, lai mēs varētu tomēr priekšlikumus iesniegt vēlreiz trešajam lasījumam. Es patiešām nepaspēju šo priekšlikumu iesniegt. Visu cieņu Ārberga kungam un Kastēna kungam, bet viņu priekšlikumu es atbalstīt nevaru. (No zāles dep. O.Kastēns: “Kāpēc?”)

Viss ir ļoti vienkārši. Redziet, ja tā normāli paskatās: rokai pieci pirksti. Ja mēs Kultūras ministriju, tādu smagu, atstājam vienu pašu un saliekam kopā Sociālo lietu ministriju ar labklājību un veselību, kur ir tādi viegli jautājumi, tad mans vērtējums ir tāds, ka man sanāk tikai piecas ministrijas. Pirmā – Aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministrija, nu, kaut kas kopējs tām ir, tā varētu būt viena ministrija. Pie Attīstības ministrijas pieliekam klāt vēl Finanšu ministriju... ekonomiku... Nu, viss iet kopā kaut kā... Trešā – Kultūras ministrija. Nu, kultūra tomēr nāk arī no laukiem. Savukārt izglītību varētu pielikt klāt pie vides un zemkopības – tā būtu ceturtā ministrija. Un piektā varētu būt Tieslietu ministrija. Tai patiešām ir smagi jautājumi, mums ir daudz cietumnieku...

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Man jau no jaunības patika Solvita: viņa ellīgi smuka, un viņa vēl tagad ir smuka un laba meitene. Un es viņu esmu gatavs atbalstīt ne tikai par spīkeri, bet arī par tieslietu ministri, ārlietu ministri, lai arī kas tik būtu. Es pat būtu gatavs vēlēšanās par viņu nobalsot, ja viņa nebūtu politisko partiju apvienībā “Vienotība”.

Bet ne jau par to ir runa! Mēs drusciņ tā... mēs atkal mēģinām izkropļot to, kas šeit notiek. Mēs šeit runājam par grupām, bariem, vilkiem, kādu nu katrreiz ir šī interese... Un interese atšķiras – ir atkarīga no tā, vai mēs ar šo grupu vai ar šo baru esam apvienojušies kādā ļaunā nolūkā vai ne. Mēs te runājam par Konfūciju – jo sliktāk, jo labāk, ko pārfrāzēja Mao Dzeduns. Mēs runājam par Bībeles svēto izteicienu: “Neklausies uz maniem vārdiem, skaties uz maniem darbiem!” (To gan Bībelē saka otrādi.) Tātad vārdi ir svarīgāki.

Bet mēs šeit esam indivīdi, Āboltiņas kundze! Mēs veidojam politiku. Nozares politika ir Ministru kabineta kopējās politikas sastāvdaļa. Un nevar Leiškalns būt labs, ja viņš atbalsta esošo koalīciju, un slikts tāpēc, ka to neatbalsta. Un otrādi. Mēs esam pozīcija un opozīcija, un tas ir ārkārtīgi svētīgi valstij, jo arī opozīcijai ir savas funkcijas...

Un vēl par vienu jēdzienu, kas ir ievazāts. Runā par konstruktīvu un destruktīvu opozīciju. Nē! Opozīcija var būt vai nu destruktīva, vai ļoti destruktīva, jo opozīcija, pretīstāvēšana, vispār nevar būt konstruktīva. Kas šos jēdzienus te ievazāja? Par ko mēs runājam? Mēs taču esam labi cilvēki. Ja mēs varam un drīkstam draudzīgi sarunāties aiz kulisēm vai ārpus tribīnes, mums tas jāvar arī no tribīnes. Jums ir jāieklausās mūsos, un nebūt nav tā, ka mēs darām visu, lai būtu sliktāk, un ka mēs esam pametuši kādu darbu. Jo būt opozīcijā – arī tas galu galā ir darbs. Tā ka būsim taču indivīdi pirmām kārtām! Jūs visus ieliekat kaut kādās grupās un kaut kādas grupu intereses civilizētā Eiropas Savienībā stādāt augstāk par visu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts pārvalde ir jāreformē. Tas nav noticis. Tātad (No zāles: “Jūsu laiks ir beidzies!”)... Mans uzstāšanās laiks ir beidzies, tagad es eju nost no tribīnes. Bet būsim toleranti viens pret otru, nevainosim nemitīgi! “Ja neesat ar mums, tad jūs esat slikti. Tad, kad jūs mūs atbalstāt, tad labi.” Nu tā nav!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Man atkal kārtējo reizi jāsaka: man ir kauns. Mēs atgādinām kārtējo reizi vistu kūti. Jā! Vai šodien, trīs mēnešus pirms vēlēšanām, par šīm lietām ir jārunā? (No zāles: “Katru dienu!”) Katru dienu jārunā? Vajadzēja runāt tad, kad jūs bijāt pie varas un kad novedāt valsti galīgā krahā, Leiškalna kungs! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tu esi pie varas!”) Tur jau ir tā nelaime. (No zāles dep. M.Segliņš: “Komunists! Komunists!”) Un nekliedziet! Ļaujiet runāt! Pēc tam jūs varēsiet nākt tribīnē un runāt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu... Pirmkārt, lūdzu kārtību zālē! Otrkārt, aicinu tomēr runāt par priekšlikumu un nemeklēt, kurš kurā vietā ko ir novedis.

P.Tabūns.

Patiešām, ir jāizbeidz taču šī ākstīšanās trīs mēnešus pirms jaunām vēlēšanām. Cik ministrijām būt? Vai vispār būt? (No zāles dep. M.Segliņš: “Neaizrijies!”) Ko tām darīt? Un tā tālāk. Ne mums vairs lemt par to! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mums lemt!”) To būs lemt jaunajai Saeimai. Nākamajai Saeimai, kurā jūs gribat iebraukt ar visādām muļķībām (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vienīgais, kas ir iebraucis, ir Pēteris Tabūns!”), ar runām par “labo Latviju”. Redziet, pēkšņi jūs sagribējāt “labo Latviju”. Paņēmāt pat šo nožēlojamo cilvēciņu Ulmani kā izbāzeni (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā nu gan nevajag runāt!”), taču... Vajag taču saprast drusciņ! Vajag prasties kaunu!

Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu izbeigt šo ākstīšanos un pārtraukt šo apspriešanu, kura notiek šādā veidā. Tagad atraduši – reorganizēs valdību. Īstais laiks! (No zāles dep. M.Segliņš: “Lasies, lasies nost!”)

Es vēlreiz aicinu – izbeidziet šo ākstīšanos! Citādi mēs patiešām parlamentu padarām par vistu kūti!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Eniņam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma – līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai kādam ir iebildumi?... Es saprotu, ka domas dalās. Nu, var gadīties, ka vajag savas emocijas paturēt mazliet pie sevis. Es saprotu, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Cienītie un mīlētie deputāti! Es tā bez niknuma, ļoti jūs mīlēdams un bažīdamies, gribu runāt un aicināt apdomāties, neizdarīt liktenīgu kļūdu šodien. Jo tas ir vissvarīgākais jautājums, un ar katru brīdi tas kļūst svarīgāks. Dabas aizsardzība un dabas piesārņošana. Es labāk saprotu, ja sakām “dabas”, nekā tad, ja “vides”, bet to pašu mēs varam attiecināt uz vidi.

Kā mēs visi bažījamies par to, kādi šodien ir produkti? Kā mēs sekojam tam, kāds ir gaiss? Šī cīņa par tīru un pareizu vidi, lai mēs nebūtu slimīgi, lai būtu veselīgi, ar katru dienu kļūst spraigāka. Un, lai gan mēs panākam uzlabojumus vides... dabas aizsardzībā, nāk atkal jaunas tehnoloģijas, gēnu inženierija – viss... Šī apdraudētība tik un tā pastāv. Un, ziniet, tajās piecās Eiropas valstīs, kurās, kā mēs dzirdam, vēl nav Vides ministrijas, tā noteikti drīzumā būs. Tā ir mana pārliecība! Padomājiet arī par to! Un, ja mēs tagad atbalstītu šo lēmumu, ka mēs likvidējam... apvienojam un ka nav tādas atsevišķas Vides ministrijas, tad tas būtu solis atpakaļ.

Un es gribu, ja runājam ar salīdzinājumiem, nobeigt tā: ja mums vajag kaut ko ekonomēt – nu, tiesu sistēmā arī vajadzētu ekonomēt –, nu tad varbūt apvienosim prokuroru ar advokātu? Tas būtu ļoti līdzīgi kā šajā gadījumā.

Tā pati lauksaimniecība, kur ļoti tiek izmantotas visādas ķimikālijas, attīstīta lauksaimniecība ļoti pārmaina... nekas nav tā pārmainījis planētu kā lauksaimniecība, zemkopība. Tātad te ir ļoti svarīgi, lai mēs nesaliktu pretrunīgas lietas vienā vietā. Vides aizsardzībai ir jābūt kā atsevišķai ministrijai. Varam visas citas apvienot... visdažādākās. Lai būtu kopā kaut vai piecas ministrijas! Bet Vides ministrijai vajag būt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Vai deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

M.Kučinskis.

Lai izšķir balsojums... Par vēlu...

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kučinskim...

M.Kučinskis.

Komisija ir atbalstījusi, aicinu zāli izšķirties...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lai nebūtu diskusiju par to, vai bija vai nebija āmura piesitiens, es ļoti vēlētos, lai, pirmkārt, mēs cienītu paši sevi un citus un mazliet paklausītos arī tos, kuri runā... vismaz netaisītu tādu troksni... Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Bija pateikts, ka debates ir beigušās, un par to tika pavēstīts ar āmura piesitienu. (No zāles dep. M.Roze: “Es nospiedu pirms!”)

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka debates tiek beigtas, sēdes vadītājam par to paziņojot un vienlaikus piesitot ar āmuru. Tiklīdz ir pateikts, ka debates ir beigušās, debates ir beigušās. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Saeimas kārtības rullis nosaka arī to, ka ar sēdes vadītāju diskusijas nenotiek... Piedošanu, Rozes kungs! Jums bija visas iespējas pieteikties debatēs.

Kučinska kungs, laicīgi... Vai Kučinska kungs vēlas vēl ko teikt?

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Ārberga un Kastēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

(Aplausi.)

M.Kučinskis.

Nenobalsojot pozitīvi par 1.priekšlikumu, 2. un 3.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Tiešām nav balsojams. Un es saprotu, ka arī par 3.priekšlikumu vairs nav jēgas balsot...

M.Kučinskis.

Protams...

Komisijas vārdā es tikai gribu atgādināt, ka šis likumprojekts tika iesniegts un Saeima to atvēra tāpēc, ka Ministru kabinetā ir vajadzība protokolēt arī slepeno daļu, nevis tikai atklāto. Bet mēs esam izdiskutējuši daudzas labas lietas, un es aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1141/Lp9.

Juridiskā komisija ir saņēmusi divdesmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministra vietā zemkopības ministrs Dūklavs, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Arī 2.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Arī 3.priekšlikums ir iesniegts no Dūklava kunga puses. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

4.priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs visiem tiem, kas interesējas par pašvaldību kompetenci un kas pašvaldībās dzīvo. Proti, zemkopības ministrs Dūklava kungs ir iesniedzis – tieslietu ministra vietā – priekšlikumu, kas regulē vietējās pašvaldības kompetenci ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

8. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

11. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

12. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē jau minēto priekšlikumu, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

14. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

16. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Atbalstīts arī finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums – 17. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

18. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Un 20. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Beidzot tika pie vārda!”)

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1612/Lp9 – “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”.

Komisija ir saņēmusi divdesmit priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

3. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

13. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

16. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

18. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst

M.Roze.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šā dokumenta numurs ir 6160, un šis jau laikam nebūs tik jautrs kā likums par pašvaldībām, jo vairākums priekšlikumu ir atbalstīti un tie ir ļoti noderīgi ģeologu sabiedrībai.

1.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 2.priekšlikumu, kurš daļēji ir redakcionāls, iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

3.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

4.priekšlikumu sagatavojis vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikumu, ko iesniedzis ministrs Vējonis, komisija daļēji atbalstījusi un ievietojusi to 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

7.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 8.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

9.priekšlikumu, ko iesniedzis Vējoņa kungs, komisija daļēji atbalstījusi...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

...un iekļāvusi savā priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

11.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

12.priekšlikumu iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Tā daļēji atbalstījusi arī 13.priekšlikumu un izveidojusi savu – 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 15.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

16.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 17.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un pat 18.priekšlikumu, ko iesniedza deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

19.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un tāpat komisija atbalsta arī Seiles iesniegto 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

21.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija lūdz jūsu atbalstu tam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

22.priekšlikumu iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi daļēji...

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

...un iekļāvusi 23. – komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

24.priekšlikumu sagatavojusi komisija. Tas ir par pārejas noteikumiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

25.priekšlikumu, ko iesniedzis Vējoņa kungs, komisija ir atbalstījusi daļēji un ir iekļāvusi savā – 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un 27.priekšlikumu iesniedzis Vējoņa kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ir iekļāvusi savā – 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Filmu likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Skatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 780/Lp9.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

8. un 9. – Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi – attiecas uz 3.pantu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Daļēji atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

Jā, daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

26. un 27. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā – galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Filmu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izsvītrot 1.punktu, kur rakstīts, ka par pašvaldības policijas darbinieku var būt persona, kura ir pilngadīgs Latvijas pilsonis.

Kāpēc mēs iesniedzām šādu priekšlikumu?

Pašvaldības policija nav tāda pati kā valsts policija; tai noteiktas pavisam citas funkcijas, un pašvaldības policijas darbiniekiem nav obligāti visiem jānēsā personālais ierocis, tāpēc ka viņi vairāk nodarbojas ar sabiedrisko kārtību. Pašvaldības policijā nekad nav bijis tādu gadījumu, ka viņiem jāapsargā kādi slepeni objekti, kur tieši ir vajadzīgs tas ierocis. Un gribu atgādināt, ka pašvaldības policija ir arī gan tā sauktā riteņu policija, gan zirgu policija, gan ostas policija, gan ūdens policija. Un varat iedomāties, piemēram, šādu skatu: pašvaldības policists ar zirgu, un vēl viņam tur karājas kāds ierocis... Tāpēc mēs uzskatām, ka šajā laikā, kad Latvijā ir liels skaits bezdarbnieku, mēs varam atļaut, lai pašvaldības policijā būtu arī jauni spēcīgi cilvēki, un varam izslēgt šo punktu.

Paldies par uzmanību, un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, kāpēc komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Mums ir jāsaprot arī, ka pašvaldības policisti, pašvaldības policijas darbinieki – tieši tāpat kā valsts policijas darbinieki – ir bruņoti ar šaujamieročiem, taču Ieroču aprites likumā nav paredzamas nekādas izmaiņas attiecībā uz to kontingentu, kas var saņemt atļauju iegādāties šaujamieročus, nēsāt un pielietot tos. Tā ka, šādas izmaiņas izdarot likumā “Par policiju”, mēs nonāktu pretrunā ar valstī esošo konceptuālo nostāju jautājumā par šaujamieroču nēsāšanas iespējām. Saskaņā ar šo koncepciju to var darīt tikai pilsoņi.

Līdz ar to komisija šādu priekšlikumu noraidīja.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likumprojekts piedāvā ieviest vēl vienu pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību, proti, aizliegt nepilsoņiem strādāt par pašvaldību policistiem. Pirmā mana doma bija: vai tad jums ar pārējām 80 atšķirībām ir par maz? Bet pēc tam es ielūkojos dažādu pašvaldību nolikumu tekstos un konstatēju, ka vismaz Rīgā un Daugavpilī nepilsoņiem strādāt policijā jau tāpat ir aizliegts. Pie tam nekādu centienu no Ušakova kunga puses, kā arī no cits citu nomainošo Daugavpils mēru puses, lai domes nobalsojot atceltu šīs nepilsoņus diskriminējošās atšķirības, nebija. Bet palika vēl piecas pašvaldības, par kurām informāciju internetā atrast neizdevās.

Vēl vairāk! Mūrnieces kundze, neskatoties uz to, ir pārliecināta, ka nepilsoņi pašvaldību policijā tomēr ir, un likumprojekta pārejas noteikumos deva viņiem termiņu veikt piespiedu naturalizāciju, piedraudot ar darba zaudēšanu.

Ja tas tā ir, tad Dalbiņa kunga iebildumi attiecībā uz šaujamieročiem nedarbojas šajā jomā.

Interesanti, ka šī sastāva Saeima nevienu spēkā esošo tiesību atšķirību netika atcēlusi... jebkurā gadījumā – apzināti. Diez vai par apzinātu atšķirību atcelšanu varētu uzskatīt tiesas piesēdētāju institūta likvidāciju, kurā nepilsoņiem bija aizliegts būt ievēlētiem, vai arī Policijas akadēmijas likvidāciju, kurā nepilsoņiem bija aizliegts mācīties.

Un arī jaunas tiesību atšķirības Saeima pagaidām nav ieviesusi. Tas, starp citu, notiek pirmo reizi sešu sasaukumu laikā – sākot no Augstākās padomes laikiem. Un tomēr Mūrnieces kundze tā arī nespēja noturēties, piezīmējot, ka es, atšķirībā no dažiem citiem šeit sēdošajiem, televīzijas kameru priekšā neesmu skūpstījies, bet esmu godīgi balsojis par viņas demisiju.

Es lūdzu Saeimas vairākumu kaut reizi nodemonstrēt savu piederību civilizētajai pasaulei un atbalstīt PCTVL frakcijas prasību – nepamatotās pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības svītrot no likumprojekta... atbalstīt kaut vai mūsu iesniegto 7.priekšlikumu, kura būtība ir šāda: nerīkot kaunpilnu “tīrīšanu” strādājošo policistu vidū, dodot viņiem iespēju mierīgi nostrādāt līdz pensijai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam,

Ja nav nekas piebilstams komisijas vārdā, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

7.priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Nav balsojams.

J.Dalbiņš.

Nav balsojams... (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs.

7.priekšlikums nav balsojams, jo mēs noraidījām (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ja viņš prasa, labāk nobalsojam!”)... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Es saprotu, ka viņš grib runāt par procedūru. Jā, pēc būtības debatēs var uzstāties par jebkuru priekšlikumu, taču... Veikt balsojumu par 7.priekšlikumu, vairs nav nekādas jēgas, bet, Buzajeva kungs, jūs varat tomēr izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Tomēr paskaidrošu, ja jau man ieslēgts mikrofons.

Šeit ir runa par to, lai visi cilvēki, kas mierīgi strādā šodien policijā, strādātu arī turpmāk. Šis priekšlikums ir pilnīgi atšķirīgs no visiem nobalsotajiem, un sakarā ar to tas ir balsojams un atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā, labi. Es domāju, ka, lai nebūtu lieku domstarpību, nobalsosim, lai ir skaidrs, kāda ir bijusi likumdevēja griba.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 8.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

8. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 5, atturas – 16. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Komisija, sūri grūti strādādama, izvērtēja trīspadsmit priekšlikumus.

1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.pantu, proti, pantu, kurš paredz deputātiem valsts valodas apmācības procesu un attiecīgi paredz arī to, ka, ja tas netiek veikts tā, kā to nosaka pirmajā lasījumā pieņemtās normas, tad deputāta mandāts var tikt anulēts.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums izslēgt šo normu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums izteikt likumprojekta (kolēģi, likumprojekta, nevis likuma!) 1.pantu jums piedāvātajā redakcijā, proti, ka saskaņā ar likuma 10.pantu deputāta pienākumus ir savā vēlēšanu apgabalā brīvi sazināties ar vēlētājiem latviešu un krievu valodā personīgi vai ar tulka palīdzību. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nu, nevar būt!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jūs atbalstāt šo kaunpilno projektu, tad jums būtu pienākums tomēr uzklausīt arī iebildumus.

PCTVL frakcijas priekšlikums ir šāds: tā vietā, lai atņemtu deputātam mandātu par valsts valodas neprasmi, uzlikt viņam par pienākumu brīvi sazināties ar vēlētājiem latviešu un krievu valodā personīgi vai ar tulka palīdzību.

Pamatojums ir sekojošs.

Pirmkārt. Atņemt deputātam mandātu par valsts valodas neprasmi ir antikonstitucionāli. To jau ir pierādījušas no Latvijas puses zaudētās lietas – Ignatānes lieta un Podkolzinas lieta – ANO Cilvēktiesību komitejā un attiecīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Abas šīs lietas personīgi bija sagatavojusi Tatjana Ždanokas kundze, un tajās ir jaušama izcila meistara roka. Latvija bija spiesta izsvītrot no vēlēšanu likuma prasības, kas deputātu kandidātiem bija izvirzītas attiecībā uz valsts valodas prasmi. Būtu ļoti dīvaini, ja, pieņemot darbā, kandidātiem tiktu izvirzītas vienas prasības, bet pēc tam, kad viņi jau ir uzvarējuši visos konkursos, – jau pavisam citas prasības. Arī starptautiskās konvencijas kopš tiem laikiem nebija mainījušās. Tātad likumprojekta autoriem, izņemot kārtējo starptautisko skandālu, nav nekādu izredžu nostiprināt valsts valodas pozīcijas, kā viņi to iedomājas, un arī saīsināt nacionālās histērijas lēkmi, kā domājam mēs.

Otrkārt. Man bija tā nelaime, pārsvarā svētdienās, iepazīties ar to procesu materiāliem, kurus pret krievu deputātiem bija ierosinājis Valsts valodas centrs. Pamatargumentācija šajos tekstos bija vēlētāju interešu aizsardzība. Lūk, no tā arī izriet mūsu priekšlikums – lai deputātiem būtu pienākums prast arī krievu valodu! Galu galā latviešu vēlētāji ne ar ko nav labāki par krievu vēlētājiem un nekādu īpašu privilēģiju vienīgi savas etniskās piederības dēļ nepelna. Var jau būt, ka viņi pelna kaut ko daudz sliktāku, spriežot pēc tā, kādu deputātu kontingentu viņi sev ir izvēlējušies. Spriežot jau pēc tā vien, ka apspriežamo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja visas latviskās partijas, šā deputātu kontingenta kvalifikācija un tā tolerances pakāpe ir ārkārtīgi zema.

Un treškārt. Ideju par tulku mēs bijām ņēmuši no paša svētākā teksta – no Valsts valodas likuma 6.panta ceturtās daļas: “Ārvalstu speciālistiem [..] jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.” Tad nu, lūk, Dānijas pilsonis, būdams Liepājas domes deputāts, sev līdzi vadā tulku. Un, ja tas ir atļauts dānim, tad kādēļ tas būtu liegts krievam vai latvietim?

Ja jūs uzskatāt, ka es šeit par jums ņirgājos, tad tās ir jūsu tiesības tā uzskatīt, bet, piedāvādami un atbalstīdami šādu netaisnīgu likumu, jūs arī paši atklāti ņirgājaties – ņirgājaties par krieviem, daži no kuriem varētu pat kļūt arī par jūsu potenciāliem vēlētājiem.

Tāpēc es, pats krievs būdams un uz savas ādas izjuzdams šo nekaunīgo ņirgāšanos, nebūt neesmu pārsniedzis nepieciešamās aizsardzības robežas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es lūdzu jūs beidzot uzmanīgi paklausīties, kas tad ir teikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, jo arī mans pacietības mērs ir pilns, jo Buzajeva kungs... kolēģis Buzajevs maldina sabiedrību un maldina mūs.

Es īsā atstāstā atgādināšu, kas notika... kāds ir šīs lietas kāzuss. Proti, Ingrīda Podkolzina sūdzējās par to, ka savulaik viņas svītrošana no Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta latviešu valodas, valsts valodas, nepietiekamo zināšanu dēļ pārkāpj konvencijas (es te runāju par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvenciju) 1.protokola 3.pantā garantētās tiesības kandidēt vēlēšanās. Viņa uzskatīja, ka tas ir pārkāpums, turklāt viņa vēl minēja, ka pēc būtības tiek pārkāpts arī 13.pants un 14.pants.

Es, godātie kolēģi, gribu jums atgādināt, ka arī tiesa ir teikusi, ka 1.protokola 3.pants netieši paredz subjektīvās tiesības – tiesības vēlēt un tiesības kandidēt vēlēšanās. Taču, lai arī cik tās tiesības būtu svarīgas, tās tomēr nav absolūtas. Šī izvēle, kuru diktē specifiskie vēsturiskie vai politiskie apsvērumi, pēc tiesas domām, principā ir valsts ekskluzīvās kompetences joma.

Un tādējādi, ņemot vērā valsts rīcības brīvību, tiesa šeit ir secinājusi, ka tas, ka nacionālā parlamenta deputātu kandidātiem tiek prasīts pietiekamā līmenī pārvaldīt valsts valodu, ir nepieciešams leģitīmam mērķim. Es atkārtoju: tiesa bija atzinusi leģitīmo, likumīgo mērķi, ka šādas prasības ir likumīgas.

Kā jau parasti – un mēs to zinām –, tiesa pēc tam pārgāja pie samērīguma jeb proporcionalitātes, un, vērtējot šo proporcionalitāti, proti, vai lēmums svītrot iesniedzēju no kandidātu saraksta ir samērojams ar sasniedzamo mērķi... šeit tiesa atgādināja, ka šī procedūra nebija likumīga.

Kas tad notika?

Es jums atgādināšu arī, ka, neskatoties uz to, ka viņai bija šī apliecība, viņai valsts valodas prasmes pārbaudi veica viena inspektore, nevis ekspertu komisija. Lemšana bija atstāta tiešām, kā tiesa uzsver, viena ierēdņa ziņā, kuram šajā jautājumā, kā saka tiesa, bija pārmērīgas novērtēšanas pilnvaras. Bez tam tiesa varēja tikai izteikt savu izbrīnu par faktu, kuru izklāstīja iesniedzēja un kuru, starp citu, valdība neapstrīdēja. Proti, eksāmena laikā viņai galvenokārt tika uzdoti jautājumi par viņas politiskās izvēles iemesliem. Tā acīmredzami ir tēma, kas neattiecas uz prasībām par valsts valodas prasmi. Un pašās beigās tiesa secināja, ka, ņemot vērā to, ka nav nekādu objektivitātes garantiju... Un, lai kāds arī būtu atkārtotās pārbaudes mērķis, attiecībā uz iesniedzēju izmantotā procedūra nekādā gadījumā nav savienojama ar taisnīgumu un tiesisko paļāvību, nosakot personas tiesības tikt ievēlētai.

Ja mēs šodien palasām komisijas izstrādāto priekšlikumu, tad redzam: proti, mērķis mums ir. Un šī procedūra, manuprāt, ir filigrāni izstrādāta. Filigrāni izstrādāta!

Un beidziet šeit runāt par ņirgāšanos par minoritātēm, ņirgāšanos par kolēģiem! Beidzot pieliksim tam punktu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot daži nav pamanījuši, ka mēs labu laiku jau esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Un līdz ar to arī Latvijā daudzās lietās saistībā ar pašvaldību deputātiem un pašvaldībām ir tādi paši nosacījumi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vēlētāji un arī ievēlamie ir Eiropas Savienības dalībvalstu piederīgie neatkarīgi no viņu valodas. Savukārt valodu jautājumus regulē katras valsts iekšējā, nacionālā, likumdošana.

Līdz ar to pēc būtības šis priekšlikums ir absurds un neatbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu negribas jau lieki laiku tērēt, bet pēc kaut kā šitāda kaut kas ir jāpasaka.

Redziet, sabiedrībā viens otrs apvainojas, ļoti apvainojas par jēdzienu “okupācija” un “okupants” lietošanu. Bet kā lai neatceras šos jēdzienus, ja izlasa kaut kādu šādu murgu, par ko patlaban notiek saruna?! (Dep. V.Buzajevs no zāles kaut ko saka.) Latviešu tautai ir ļoti laba paruna (klausies, Buzajev!): “Prātiņ, nāc mājās!”

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, lūdzu, nepārkāpiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu!

J.Dobelis.

Es parunu... parunu atgādināju.

Paskatieties, izlasiet, kas ir teikts 10.panta virsrakstā! Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā. Tagad pie šiem pienākumiem tiek piekabināts klāt – brīvi sazināties ar vēlētājiem krievu valodā. Kur tad nu palika jūsu pieminētās mazākumtautības? Kur tad nu palika poļu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu valoda un citas valodas? Nē! Nu tagad izlien kārtējā spalvainā āža kāja un parādās krievu valoda. Nu redziet! Un tagad es iedomājos vienu kārtīgu Kurzemes vai Vidzemes nostūri, kur vispār neviena cita valoda neskan, kā vien latviešu valoda. Un atnāk viens tips uz turieni, pamatojoties uz šādu normu, un uzsāk sarunas ar pašvaldības vadītāju, nu, piemēram, kaut vai Dundagā, krievu valodā. Un likums viņam būtu licis runāt tiešām šajā – krievu valodā? Iesniedzēji, jūs vienkārši esat unikāli bezkaunīgi! Jūs pārspējat savā bezkaunībā visu, ko var iedomāties.

Ne jau velti... es nesen lasīju par vēstures traktējumu kādās 20 valstīs... 19 no tām bija ar vienu viedokli par daudziem jautājumiem. Vienīgā, kas nostājās pret visām 19, – tā bija Krievija. Nav ko brīnīties! Nebrīnieties, ja jūs necieš. Par ko jūs brīnāties? Līdz ar to kaut kas tāds nav iespējams. Jūs diemžēl turpināt okupantu tradīcijas, neko citu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Piedodiet, kolēģi, ka es atkal kāpju tribīnē, bet mani ir nokaitinājuši šie sarkanie...

Vai mēs, latvieši, reiz sapratīsim Buzajeva nekaunību?... Es šoreiz uzsveru to vēlreiz, jo šodien ir okupācijas diena – diena, kad okupēja Latviju un šie ienāca šeit, Latvijā, un sākās latviešu mocības, kas turpinās vēl šobaltdien. Viņi šodien, šajā dienā – paskatieties! – desmitiem reižu nāk tribīnē un aizstāv savus nekaunīgos priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir nekaunīgi, apvaino mani kā latvieti... un jebkuru latvieti.

Un vēl. Es vēl saprotu, ka tie tur no PCTVL, kuri ir sarkanāki par sarkanajiem, tā dara. Bet viņiem līdzi balsoja arī citi... vienmēr visus viņu priekšlikumus simtprocentīgi atbalsta “Saskaņas Centrs”, kurš tikai izliekas pavisam citādāks. Tad, kad jāizliekas.

Tad pietiek! Un jūs vēl raujaties te... Te nav tā dižā Urbanoviča, kurš tagad grib pārņemt varu un jau ir paziņojis, ka viņš ir vara. Tādi jūs tur esat! Un tad nu nebrīnieties, ka Tabūns nāk tribīnē un ir sašutis visu latviešu vārdā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka nav pareizi dezinformēt kolēģus par “Saskaņas Centra” nostāju. Tieši šodien Rīgas domes Izglītības un kultūras komiteja nobalsoja par to, lai 20 000 latu iedalītu Okupācijas muzejam. Tas ir pirmais fakts.

Vakar es piedalījos diskusijā Okupācijas muzejā. Tur bija diskusija par 17.jūniju, un, kaut gan dalībniekiem bija dažādi uzskati šajā jautājumā, mēs runājām korekti un bez apvainojumiem.

Man šķiet, ka šī diskusija, kura šodien notiek Latvijas Saeimā... ka tā apvaino un aizvaino Latvijas parlamentārismu un norāda tikai uz to, ka diemžēl mūsu starpā ir cilvēki, kuri nav iecietīgi pret oponenta viedokļiem. Taču man šķiet, ka viņu laikmets ir garām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai Valera kungs grib kaut ko teikt par procedūru? Negrib neko teikt par procedūru...

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! 3. – partijas “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums – ir līdzīgs 1.priekšlikumam. Ar šo priekšlikumu tātad tiek ierosināts papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: “Izslēgt 4.pantu.” Proti, tiek ierosināts izsvītrot pantu par valodas apguvi deputātiem.

Es, godātie kolēģi, kā deputāts aicinu veikt balsojumu par šo priekšlikumu, ja “Saskaņas Centrs” neatsauc to.

Sēdes vadītājs.

Jā, arī “Saskaņas Centrs” lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 6. un 7. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

9. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas tomēr balsojumu par 9.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

11. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

12. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Šis priekšlikums ir tāds, kas uzdod tātad arī šā sasaukuma pašvaldību deputātiem apgūt likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā valsts valodu, bet savukārt, ja šis pants netiek ievērots, šiem deputātiem piemērojamas attiecīgās sankcijas ar deputāta mandāta anulēšanu.

Es kā deputāts aicinu arī par šo priekšlikumu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, 13.priekšlikums vēl ir...

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos! Jā, pēdējais ir 13.priekšlikums – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Vai, ārprāts!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šīs Ministru kabineta noteikumu normas, kuras PCTVL ierosina atzīt par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža, nosaka pavisam fantastiskas prasības attiecībā uz valodas prasmi pašvaldību un Saeimas deputātiem. Attiecībā gan uz pašvaldību deputātiem, kuri ir krievu izcelsmes, gan arī uz igauņu, arābu, dāņu,
portugāļu – un tā tālāk – izcelsmes deputātiem.

Pašvaldību deputātiem jāpārvalda latviešu valoda tikpat perfekti, kā to bija pratis Jānis Rainis, bet Saeimas deputātiem pat naktī, gultā, sapņojot, būtu jāsazinās vienīgi latviešu valodā!

Pie tam kolēģiem ir labi zināms, ka Saeimā aptuveni ceturtā daļa deputātu šīm prasībām neatbilst. Un arī nākamās Saeimas sastāvā situācija nebūs labāka, varbūt pat vēl neapmierinošāka. Ja neticat man, tad laipni lūdzu manā kabinetā, tur pie sienas ir piekārts mītiņa plakāts ar uzrakstu: “Абикис, кончай глумиться, все равно нам сны по-русски будут сниться!” (Tulkojumā: “Ābiķi, beidz ņirgāties, mēs tik un tā sapņosim sapņus krievu valodā!”) (No zāles dep. J.Dobelis: “Ar kuru vietu tu domā!”) Pie tam attiecībā uz Saeimas deputātiem Saeimas kārtības rullī ir pants, kurš ļauj atņemt šādiem nelabiem cilvēkiem mandātu, turklāt – bez jebkādas tiesas. Pozīcijas deputātiem nebija patikusi mana runa. Tie atrada tās tekstā pāris nepareizu galotņu, nobalsoja, pārkāpdami dažus Satversmes pantus, un viss. Var pēc saraksta pārbaudīt nākamo nevēlamo opozīcijas deputātu valodas prasmi.

Bet, lūk, ar pašvaldību deputātiem sanāca nopietna kļūme. Jūlijā, pērnā gada jūlijā, Ministru kabinets pieņēma normu, septembrī tā stājās spēkā, bet rudenī tika uzsāktas attiecībā uz deputātiem “valodas medības” un tiesas procesi. Un tad arī pēkšņi noskaidrojās, ka Saeima nebija deleģējusi Ministru kabinetam tiesības izvirzīt deputātiem valodas prasības. Gluži pretēji! Saeima bija spiesta šādas prasības no vēlēšanu likuma izslēgt.

Par atziņu, ka Latvijas juristi ir kapitulējuši, kļuva apspriežamā likuma iesniegšana Saeimā, kura tekstā šīs tiesības, kaut arī netiešā veidā, tomēr tiek deleģētas.

Lūk, šis PCTVL frakcijas priekšlikums arī ir rakstiski noformēts akts par jūsu kapitulāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Lagzdiņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

Es komisijas vārdā aicinu balsot kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.6145.

Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu, ar kuru Liepājas Medicīnas koledža tiek pievienota Rīgas Stradiņa universitātei. Šajā sakarā ir nepieciešams veikt apropriācijas pārdali 87 316 latu apmērā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta uz attiecīgajām programmām Veselības ministrijas budžetā.

Budžeta un finanšu vadības likuma 9.pants nosaka, ka šādai apropriācijas pārdalei ir jābūt pieņemtai Ministru kabinetā un tai ir jāsaņem Saeimas piekrišana. Šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu.

Kolēģi! Aicinu Saeimu pieņemt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, ko iesniegušas mūsu kolēģes, ir saistīts ar publisko un privāto apsūdzību kriminālprocesa ietvaros un paredz faktiski palielināt to personu loku, kas ir cietušas no vardarbības un kam ir tiesības uz publisko aizsardzību.

Taču vienlaikus jāsaka, ka šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz atteikties no privātās apsūdzības kriminālprocesā.

Tomēr komisija, izvērtējot konceptuāli, atbalstīja šo likumprojektu un vienojās, ka uz otro lasījumu apvienos abus likumprojektus vienā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.augusts.

Sēdes vadītājs.

20.augusts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un likumprojektā iekļautas normas, ar kurām paredzēts novērst Eiropas Komisijas konstatētos pārkāpumus, kuri tika norādīti 2009.gada 8.oktobra argumentētajā atzinumā pārkāpuma procedūras lietā pret Latviju.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Ārbergs.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 10.septembris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 2010.gada 23.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1865/Lp9.

Šis ir jauns likumprojekts, ko izveidoja pati komisija. Komisija šo likumprojektu izveidoja no cita likumprojekta par nekustamā īpašuma nodokli. Komisijā bija iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, bet komisija nolēma, ka izveidos šo jauno likumprojektu, kurā iekļaus tikai divus jautājumus, kas faktiski bija iekļauti oriģinālajā likumprojektā pirmajā lasījumā.

Pirmais jautājums saistīts ar neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Faktiski komisija... Ministru kabinetam tiek uzdots noteikt pazīmes šādai zemei, kā arī tiek noteikts, ka termiņš paziņojumam par šo zemi ir nākamā taksācijas gada 15.februāris.

Un otrs temats, kas tiek skarts, ir šāds: pagarināt uz nākamo gadu arī 25 procentu ierobežojumu nekustamā īpašuma nodoklim. Šis 25 procentu ierobežojums tiek pagarināts arī uz nākamo gadu.

Komisija pati šo likumprojektu ir izveidojusi un aicina Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģistrācijas numurs 1865/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Ja Saeima neiebilst, es komisijas vārdā gribētu aicināt...

Sēdes vadītājs.

Mēs vēl neesam par pirmo lasījumu nobalsojuši.

G.Bērziņš.

Es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, es gribētu komisijas vārdā aicināt šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu ir zaudējušas spēku vairākas normas, kas ietvertas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā... pareizāk sakot, tās zaudēs spēku 1.jūlijā, un tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi grozījumus likumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un pirms balsojuma par pieņemšanu pirmajā lasījumā atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 28.jūnijs, izskatīšana – tuvākajā nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai kārtējā...

J.Lagzdiņš.

Jā, vai kārtējā...

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.jūnijs, izskatīšana – nākamajā Saeimas kārtējā vai ārkārtas sēdē. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā kāds nāks ziņot?

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Šis bija oriģinālais likumprojekts, par kuru es pieminēju... no kura mēs izcēlām ārā šīs normas, kuras jūs nupat iebalsojāt jaunajā Nekustamā īpašuma nodokļa likumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos! Zvanu vispirms vajadzēja... Lai nebūtu domstarpību, sāksim visu no sākuma.

Vēl vienu reizi lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam atcēluši steidzamību, mums ir iespēja šobrīd lemt vēl arī par pēdējiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”. Ir runa par to likumprojektu, kuram mēs nupat atcēlām steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Tātad lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.augusts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tā kā es redzu, ka tabulas vēl joprojām nav, es saprotu, ka mums šobrīd vēl joprojām nav par ko lemt. Šis likumprojekts tiek pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, vēl dažas lietas.

Šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem. Uz visiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Divas atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus. Viena no tām ir atbilde uz jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmatošanu”, un
otra – uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju”.

Savukārt uz labklājības ministram Uldim Augulim adresēto jautājumu “Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā” saņemtā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Taču ir saņemta Labklājības ministrijas informācija par to, ka ministrs ir attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz jautājumu šodien nenotiks. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti. Es saprotu, ka līdz ar to jautājuma iesniedzējiem ir tiesības vēlreiz iesniegt šo jautājumu, ja viņiem tas vēl liekas aktuāls.

Ir iesniegti vēl divi deputātu jautājumi.

Viens no tiem ir Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresēts jautājums “Par Ministru kabineta solījumu starptautiskajiem aizdevējiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai”. To iesnieguši deputāti Kučinskis, Urbanovičs, Bērziņš, Kastēns un Valers. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Un otrs ir deputātu jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts autoceļu finansējumu”. To iesnieguši deputāti Urbanovičs, Agešins, Tutins, Klementjevs, Cilevičs, Fjodorovs, Bekasovs, Rubiks, Kabanovs un Pimenovs. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Ā, un ir vēl arī, kā izrādās, trešais jautājums – jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Rīgas Purvciema amatu skolas reorganizāciju”. To iesnieguši deputāti Pimenovs, Ribakovs, Holostovs, Cilevičs un Agešins. Tas tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Godātie kolēģi un kolēģes! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet... Pēc nedēļas ir Jāņi, un mūsu vidū ir arī ļoti daudz Jāņu, un tāpēc mūsu visu vārdā sveiciens Jānim Dukšinskim (Aplausi.), Jānim Eglītim (Aplausi.), Guntim Jānim Eniņam (Aplausi.), Jānim Klaužam (Aplausi.), Jānim Lagzdiņam (Aplausi.), Jānim Porietim (Aplausi.), Jānim Reiram (Aplausi.), Jānim Strazdiņam (Aplausi.), Jānim Tutinam un Jānim Urbanovičam (Aplausi.).

Un tagad paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pēc piecām minūtēm ļoti operatīvi Sociālo un darba lietu komisija skatīs organizatoriskus jautājumus. Lūgums ļoti ātri būt komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam. Kur ir Jānis Strazdiņš?

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātie Sabiedrības veselības apakškomisijas locekļi, pēc 15 minūtēm jāierodas komisijas telpās! Mums ir organizatoriskas dabas jautājums. Pēc 15 minūtēm!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti, vienu sekundi! Uzklausīsim reģistrācijas rezultātus! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)... Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Anna Seile... Paldies, redzu! Ērika Zommere... Aizgāja pie Jāņiem. Jā, paldies!

Paldies! Priecīgus svētkus! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

Priecīgus svētkus!