Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 17. jūnija sēdes

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība. Es uzskatu, ka ir laiks atskaitīties par padarīto, proti, par apvienības “Saskaņas Centrs” paveikto 9.Saeimā, kā arī pēdējās sēdes laikā.

Apvienība “Saskaņas Centrs” ir aizstāvējusi pensionāru tiesības saņemt godīgi nopelnīto pensiju. Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” 18 deputāti kopā ar 9 tūkstošiem pensionāru iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei 2009.gada budžeta grozījumus, kuri paredzēja pensiju apmēra samazināšanu. Mums ir izdevies panākt netaisnīgi ieturēto pensiju atdošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs panācām pensionāriem nelikumīgi atņemto iztikas līdzekļu atdošanu un pensiju saglabāšanu pilnā apmērā. Maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja doties priekšlaicīgā pensijā. Jaunie vecāki, kuri audzina bērnu līdz gada vecumam, ieguva tiesības strādāt un vienlaicīgi saņemt pabalstu. Mums ir izdevies panākt 8.marta un Skolotāju dienas atjaunošanu kalendārā. Pēc apvienības “Saskaņas Centrs” uzvaras Satversmes tiesā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem paaugstinātas pensijas.

Arī šodien... Var tikai pozitīvi vērtēt to, ka Saeima šodien atbalstīja “Saskaņas Centra” priekšlikumus Maksātnespējas likumā. Priekšlikumi attiecas uz fiziskajām personām un paredz būtiskus jaunumus kredītņēmējiem, kuri būs nolēmuši uzsākt bankrota procesu.

Pirmkārt. Ja kredītņēmējs dzīvo savā vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz simttūkstoš latus, un viņa apgādībā ir citas personas, tad pēc procesa uzsākšanas viņš varēs nekustamā īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, – pie nosacījuma, ka maksā komunālos maksājumus.

Otrkārt. Maksātnespējas procesā saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus, un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi būs jāmaksā 30 procenti no saviem ienākumiem.

Tas ir pirmais likums, kurš reāli atbalsta kredītņēmējus, jo visi citi likumprojekti un “Saskaņas Centra” priekšlikumi līdz šim tika noraidīti. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs palikt Latvijā, iziet bankrota procesu nepieciešamības gadījumā, legāli strādāt, legāli maksāt nodokļus un justies droši par šodienu.

Skaistiem vārdiem nav nozīmes. Visu izšķir rīcība.

M.Mitrofanovs

(PCTVL frakcija):

17.jūnijs bija saulaina diena, ārā šodien bija diezgan vēsi, bet Saeimas ēkā divas dienas pēc kārtas valda karstas diskusijas.

Saeima mēģināja pavasara sesiju pēc iespējas beigt bez parādiem. Rezultātā padarīts milzīgs darbs, un deputāti ir paguvuši pieņemt virkni svarīgu likumu, starp kuriem ir vērts pieminēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Maksātnespējas likumu.

Abi likumi ir nozīmīgi, jo nodrošina iespēju sakārtot attiecīgās jomas.

Maksātnespējas likums paplašina iespējas kredītņēmējiem ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem atbrīvoties no banku verdzības.

Svarīgākais moments Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir saistīts ar to, ka Saeimai izdevās ierobežot “Lattelecom” monopolstāvokli: 2014.gadā tiks rīkots jauns konkurss digitālajai apraidei.

Labējo partiju deputāti mēģināja panākt, lai valdībai tiktu piešķirtas tiesības nerīkot konkursu un vienkārši “Lattelecom” monopolstāvokli pagarināt līdz 2014.gadam. Bet šoreiz tas neizdevās – vairākums, arī frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, nobalsoja par konkurences nodrošināšanu, veicināšanu.

Šodien, atskaitoties par pavasara sesijas sasniegumiem, mums tomēr jāatzīst, ka paliek arī likumprojekti, pie kuriem darbs nav pabeigts. Piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai neizdevās pabeigt darbu, kurš bija saistīts ar valdības kļūdu labošanu mikrouzņēmuma koncepcijas realizēšanas gaitā. Mēs bijām spiesti izņemt no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu paketi par mikrouzņēmumiem, jo galvenā valdības kļūda netika izlabota. Izstrādājot mikrouzņēmuma koncepciju, Ekonomikas ministrija no paša sākuma ieprogrammēja, ka mikrouzņēmumu darbinieki tiks diskriminēti attiecībā uz sociālajām garantijām salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuri pildīs tādus pašus darba pienākumus parastā SIA vai kādā citā uzņēmumā. Tā kā diskriminācija ir aizliegta Satversmes līmenī, darbs pie likumprojektu paketes tika iesaldēts līdz brīdim, kamēr Ekonomikas ministrija neatradīs kādu pareizu risinājumu, pretējā gadījumā ekonomikas ministram Kampara kungam būs jāatzīst, ka viņš nebija spējīgs organizēt sabiedriski svarīgu likumu izstrādāšanu un pieņemšanu.

Ir vismaz vēl viens likumprojekts, kurš šodien netika izskatīts, neskatoties uz to, ka atbildīgā komisija ilgi un rūpīgi strādāja pie tā pilnveidošanas. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kura mērķis bija nodrošināt, lai turpmāk procesi, kuri ir saistīti ar banku restrukturizāciju, tiktu īstenoti, programmēti, plānoti ar Saeimas līdzdalību un ar plašu sabiedrības informēšanu.

Un visbeidzot – par labām ziņām. Šodien tika atbalstīts PCTVL priekšlikums, un turpmāk visām pašvaldībām būs pienākums informēt rakstiski savus iedzīvotājus par visiem dokumentiem, kuri atrodas apritē, – tie ir lēmumu projekti un sēžu protokoli –, lai sabiedrība tiktu informēta laikus, lai organizētos un nepieļautu kādu nepareizu lēmumu pieņemšanu; lai sabiedrībai būtu laiks, lai mobilizētu savus ievēlētos deputātus tās interešu aizsardzībai.

Nobeigumā gribu novēlēt priecīgus svētkus un visu labu!

M.Kučinskis

(Tautas partijas frakcija):

No Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem likumprojektiem man visvairāk gribētos atzīmēt likumprojekta “Maksātnespējas likums” pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo beidzot izveidosies Latvijā situācija, ka aizsargāti ir arī tie kredītņēmēji, kuriem ir radušās ļoti lielas problēmas un kuri nonākuši bankrota situācijā. Līdz šim visa likumdošana strādāja, godīgi sakot, par labu vienīgi bankām.

Jāatzīmē arī balsojums par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Mūsu frakcijas un Latvijas Pirmās partijas/“Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu ierosinājums par ministru skaita samazināšanu no 15 līdz 10 tomēr ar divu balsu pārsvaru neguva panākumus. Mēs to neuzskatām par zaudējumu, mēs to uzskatām par apliecinājumu vienīgi tam, ka problēmas varētu būt ar strukturālajām reformām, un valdība diemžēl nevēlas to darīt. No tā arī izriet, ka viens no deputātu, arī opozīcijas, lielākajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tam, kā tiek pildītas Latvijas apņemšanās; kas notiks ar samazinājumiem; kas notiks ar strukturālajām reformām.

Tas, ka šodien Saeima beidz savu pavasara sesiju, nenozīmē, ka mēs esam beiguši strādāt.

Mūsu galvenie uzdevumi šai vasarai noteikti ir trīs. Viens ir sekot līdzi strukturālajām reformām. Otrs ir budžets. Mēs negribam piedzīvot tādu situāciju, kāda bija pirms pašvaldību vēlēšanām, – ka sabiedrībai visu laiku tiek stāstīts, ka nav nekādu problēmu, bet nākamajā rītā pēc vēlēšanām izrādās, ka ir jāsamazina pensijas, ir jāsamazina citi izdevumi; to līdz tam laikam nedarīja.

Trešais ir nepabeigtie darbi. Saeima ir apņēmusies – un to daudzi deputāti ir apliecinājuši, mēs to skaitā –, ka vasarā ir vairāki likumprojekti vienkārši jāpabeidz, jo cilvēki gaida risinājumu. Viena no galvenajām, protams, ir ar mikrouzņēmumu veidošanu, mikrouzņēmumu nodokli saistītā likumdošanas pakete, pie kuras darbs ir apstājies, bet kuru gaida ļoti daudzi uzņēmēji. Tas varētu būt pat milzīgs solis cīņā pret ēnu ekonomiku, cīņā par ekonomikas augšupeju. Diemžēl ir izrādījies, ka tas ir brāķis no valdības, un tāpēc nav citas iespējas, kā vien pilnveidot tos Saeimā.

Nobeigumā es gribu novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem priecīgus Līgo, labi atpūsties un domāt par jauniem darbiem, par jaunām iespējām.

J.Dukšinskis

(LPP/LC frakcija):

Es gribu pieskarties arī dažiem no jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas ārkārtas sēdē vakar, 16.jūnijā. Tur notika arī karstas debates par vairākiem nozīmīgiem likumprojektiem.

Gribu pieminēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu, kurš izraisīja karstas diskusijas deputātu vidū. Arī mūsu, LPP/LC, frakcijas deputāti iesniedza savus priekšlikumus, proti, ierosināja papildināt likumprojektā to normu, kur ir noteikts, kas ir Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums. Saskaņā ar mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem tas ir dievkalpojums. Īpaši svarīgi, ka likumā ir noteikts, ka televīzijai ir jātranslē sabiedrībai nozīmīgi dievkalpojumi – gan 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, gan arī 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.

Kāpēc ir svarīgi ar likumu noteikt dievkalpojumu translāciju? Salīdzinot ar vēl spēkā esošo Radio un televīzijas likumu, redzam, ka šajā likumprojektā netika iekļauta neviena norma, kas nodrošinātu sabiedrības vajadzības pēc dievkalpojumu translācijas un reliģiski izglītojošiem raidījumiem. Latvijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par piederīgiem kristīgajai ticībai. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar apmeklēt dievkalpojumus klātienē, jo ir slimnīcās un sociālās aprūpes centros. Arī lauku iedzīvotājiem ir dažkārt pārāk sarežģīti mērot tālu ceļu uz dievnamu sliktās satiksmes vai arī naudas trūkuma dēļ. Šiem cilvēkiem vēl aizvien būtu iespēja neklātienē piedalīties dievkalpojumā.

Pēc mūsu domām, tas ir ārkārtīgi svarīgs priekšlikums, jo tā ir vajadzība tik lielai mūsu sabiedrības daļai! Dievkalpojuma kā īpaši nozīmīga notikuma iekļaušana likumā turpmāk nodrošinātu sabiedrības tiesības uz reliģiskās brīvības īstenošanu. Diemžēl šie priekšlikumi neguva atbalstu, pietrūka vien tikai divu balsu.

Toties mums ir arī liels prieks, ka, balsojot par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Saeimas deputāti noraidīja atbildīgās komisijas – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas – atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja audiovizuālos paziņojumos aizliegt diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Mūsu frakcija vienmēr ir iestājusies par ģimenes vērtībām. “Par” šo priekšlikumu nobalsoja vien tikai 26 deputāti.

Savukārt šodien bija Saeimas kārtējā sēde, un darba kārtībā pirmais, kuru izskatīja, bija likumprojekts “Maksātnespējas likums”, kurš arī izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Pagājušā gada oktobra sākumā jau izskanēja runas par īpašu atbalsta programmu kredītņēmējiem, tomēr ilgās diskusijās nekāds kompromiss starp bankām, kredītņēmējiem un valsti netika panākts. Mēnešiem ilgā diskusija bija beigusies bez pozitīva rezultāta. Tomēr šodien, neskatoties uz asajām diskusijām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupā, kurā darbojas arī mūsu frakcijas, LPP/LC, deputāts Vitālijs Aizbalts, ir pieņemti priekšlikumi, kas ir izdevīgi abām pusēm. Pēc mūsu, LPP/LC, frakcijas viedokļa, ir svarīgi atbalstīt kredītņēmējus, protams, neatbalstot nekustamā īpašuma spekulantus. Ir jāņem vērā fakts, ka cilvēki savu parādu sloga dēļ par nekustamo īpašumu ir spiesti pamest valsti, un to mēs nevaram pieļaut.

Pēdējais likumprojekts, par kuru šodien vēlos runāt un kuru atbalstījām arī mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Šodien galīgajam lasījumam tika atbalstīti likuma grozījumi, kas līdz šā gada beigām pagarinātu termiņu, kādā iespējams noslēgt zemes iepirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Komisija ar šādu likumdošanas iniciatīvu nākusi klajā, lai cilvēkiem, kuri veikuši zemes uzmērīšanu, dotu iespēju pabeigt īpašuma privatizācijas procesu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem ir zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, zaudē zemes lietošanas tiesības, ja līdz 2009.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Daudzi cilvēki jau bija veikuši zemes gabala uzmērīšanu, pat samaksājuši priekšapmaksu, tomēr nevarēja atļauties ar banku noslēgt pirkuma līgumu. Šīs likuma izmaiņas ir pretimnākošas pilsētu un arī lauku iedzīvotājiem, lai nobeigtu iesākto īpašuma privatizācijas procesu.

Tā kā šī bija beidzamā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma, kaut arī darbs turpināsies arī vasaras sesijā, domāju, ka būs noteikti ārkārtas sēdes un arī komisiju darbs turpināsies.

Es gribu jums novēlēt ģimenes lokā līksmi nosvinēt Līgo svētkus.

Paldies.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien Saeimas sēde sākās ar Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu, un gribētos teikt, ka tā bija tiešām valstsvīra runa, jo tajā diezgan pamatīgi tika analizēts šīs Saeimas darbs. Viņš nevairījās izvērtēt mūsu labos un sliktos darbus, jo lēmumu pieņemšana Saeimā ir ļoti apgrūtināta, tāpēc ka ir mazākuma valdība un mazākuma deputātu atbalsts arī Saeimā.

Tomēr jāteic, ka izšķirīgos brīžos reizēm viss pavēršas uz labo pusi. Tāpat bija arī šodien, kad mēs diskutējām par zemes reformas likumiem (nupat Dukšinska kungs izstāstīja būtību). Tomēr bija vēl ļoti sarežģīta situācija. Tika iesniegti priekšlikumi, kuri paredzēja Valsts kasei izdarīt pamatīgus zaudējumus. Privatizācijas ieņēmumi būtu samazinājušies par apmēram 16–17 miljoniem, ja tiktu pieņemti Zemnieku savienības pārstāvju, divu deputāšu, iesniegtie priekšlikumi. Un tomēr veselais saprāts uzvarēja. Rūpīgi izvērtējušas šo situāciju, gan Pilātes kundze, gan Rivžas kundze atsauca savus priekšlikumus, un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka ir jāatceļ komisijas pieņemtais lēmums par atbalstu šiem priekšlikumiem, jo tik lielus zaudējumus nodarīt valsts budžetam nevar. Un šajā gadījumā būtu arī bijusi milzīga netaisnība pret tiem cilvēkiem, kuri bija par daudz augstākām vērtībām izpirkuši savus zemes gabalus. Satversmes tiesa jau bija tikpat kā pie Saeimas durvīm.

Arī vairāki citi likumi šodien ar tādu lielu runāšanu tika pieņemti. Un viens no tādiem likumiem bija likums par Ministru kabineta iekārtas reorganizāciju. Tur notika dažādu ministriju krustošanas mēģinājumi, it sevišķi deputāti aktīvi iebilda pret Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas iespējamu apvienošanu vienā ministrijā, kas tiešām nebūtu absolūti nekāds risinājums. Šos ierosinājumus iesniedza Tautas partija. Un šajā sakarā man gribas teikt tā: pozīcija un opozīcija ir visās Saeimās, visos parlamentos un ir normāli, ja tās strādā, viena otru kritizē un cenšas viena par otru labākus priekšlikumus izvirzīt. Bet, ja sākas tikai tāda karošana karošanas dēļ, tad tas ārkārtīgi traucē Saeimas darbu. Un varbūt arī tieši tāpēc šī Saeima tiek uzskatīta par strādāt nespējīgu un daudzi lēmumi tiek pieņemti ārkārtīgi lielā steigā. Man, piemēram, nepatīk, ka daudzos likumprojektos, par kuru steidzamību nobalsots, otrajā lasījumā pēkšņi sagrūž iekšā tādus priekšlikumus, kas pilnīgi maina konkrētā likumprojekta iesniedzēju būtiskos priekšlikumus. Šāda pati situācija ir izveidojusies arī ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, kurš tika apspriests Sociālo un darba lietu komisijā. Un bija jau gandrīz gatavs, sagatavots likumprojekts, kas paredzēja pagarināšanu vēl par diviem gadiem, kamēr izstrādā jaunu Farmācijas likumu, tikmēr vajadzētu vēl pārdomāt un šīs aptieku īpašumtiesības sakārtot, lai farmaceitiem īpašuma iegūšanā būtu lielākas tiesības un lai varētu arī laukos turpināt strādāt tie cilvēki, kuriem varbūt nav augstākās izglītības farmācijas nozarē. Bet šis likumprojekts tomēr tika atbīdīts malā un acīmredzot tiks izskatīts tikai rudenī, jo no komisijas puses tika ierosināts šo likumprojektu izskatīt nākamajā kārtējā sēdē.

Jāteic, ka patīkams pārsteigums šodien bija tas, ka likumprojektā “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” Saeima ārkārtīgi aktīvi atbalstīja deputāta Šadurska priekšlikumus, kurš arī ir mūsu frakcijas, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas, biedrs, un tagad turpmāk deklarācijas būs jāiesniedz arī reģistrēto politisko partiju vai partiju apvienību valžu priekšsēdētājiem, kā arī valžu locekļiem. Tā ir, es domāju, laba pieeja, jo ir jābūt skaidrībai par to, kas vada mūsu partijas, kādi ir viņu līdzekļi. Šī deklarēšana – tā ir tāda jauna norma.

Vēl viena lieta, ko es gribu pieminēt, ir tā, ka vasarā tomēr darbs notiks ārkārtīgi intensīvi gan komisijās, gan arī būs ārkārtas sēdes. Viens no mūsu nepadarītajiem darbiem ir Rojas novada sadalīšana Rojas un Mērsraga novadā. Jau 30.jūnijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo jautājumu izskatīs, un ļoti cerams, ka tiks nozīmēts datums un ka vēl šajā gadā notiks balsošana par divu jaunu novadu izveidošanu.

Priecīgus Jāņus visiem! Lai tajos nelīst lietus vai vismaz nelīst tik daudz, ka pārplūstu visas upes! Un lai mums mierīga un silta vasara!

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Es ļoti lielā mērā piekrītu iepriekšējās runātājas apgalvojumam, ka Valsts prezidenta uzruna šodien tik tiešām bija pārdomāta un valstiska. Mēs tiešām dzirdējām daudzas lietas no tā, ko varējām šā sasaukuma laikā veikt, un varbūt kaut ko vēl arī varam paspēt izdarīt. Paldies Valsts prezidentam par šādu uzrunu!

Es lielā mērā piekrītu iepriekš runājušajiem par tiem likumprojektiem, tāpēc nemēģināšu vēlreiz paskaidrot katra šā likumprojekta būtību un panākumus to virzībā.

Es gribu sākt savu uzrunu ar nedaudz plašāku atskatu ne tikai uz šodienas vai vakardienas sēdē, bet arī šomēnes kopumā paveikto.

Un te nu man ir jāsāk ar viena pieredzējuša Tautas partijas runasvīra teikto. Proti, viņš man skaidroja: ja jauns puisis dodas pie jaunas meitenes pirmo reizi un viņam nekas nesanāk un ja viņš dodas pie jaunās meitenes otro reizi un viņam atkal nekas nesanāk, tad trešajā reizē viņam esot jāiet pie psihoterapeita. Un ļoti labi, ka Tautas partija pati ļoti līdzīgi rīkojas arī attiecībā uz ministriem. Pirms trim nedēļām viņi mēģināja pieprasīt demisiju Lindai Mūrniecei, un viņiem nekas nesanāca, un pēdējās divas nedēļas viņi mēģināja pieprasīt demisiju Artim Kamparam, un viņiem nekas nesanāca. Tā ka, paldies Dievam, šajā nedēļā un, šķiet, arī tuvākajā laikā sabiedrība priekšvēlēšanu gaisotnē netiks tracināta ar kaut kādām nepamatotām ministru demisijām. No tā vien mūsu darbs pamatīgi atvieglojas.

Saeimā tiešām mēs šodien lēmām... Nu ir izveidojusies tradīcija, ka, tuvojoties sesijas beigām, tiek skatīti ļoti daudzi likumprojekti. Un tam ir zināmi iemesli. Proti, mēs cenšamies pabeigt ļoti daudzus likumprojektus, tos, kurus sesijas gaitā ne pārāk cītīgi un ātri virzījām, un izveidojās tiešām situācija, ka mums bija gara sēde gan vakar, gan šodien.

Tiešām, paši svarīgākie likumprojekti ir gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ko mēs vakar pieņēmām (ļoti apjomīgs un nopietns likums!), gan arī šodien pieņemtais Maksātnespējas likums, kas tiešām ļoti uzlabos gan indivīdu jeb atsevišķu cilvēku, gan arī uzņēmumu maksātnespējas procesu. Tas, kas, manuprāt, valdībai šajā jautājumā vēl jāspēj paveikt, ir tas, ka jāizveido sistēma, kas spēj palīdzēt cilvēkiem, kuri vēl nav nonākuši līdz maksātnespējai, bet kuriem ir zināmas grūtības rīkoties ar savu īpašumu, lai atdotu savu kredītu. Palīdzēt šādiem cilvēkiem, vismaz īpašām grupām, tas ir, ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, tiem, kas nav spekulanti, – tas, manuprāt, ir padarāms. Arī mēs esam šajā sakarā devuši zināmus solījumus gan sabiedrībai, gan arī starptautiskajiem donoriem.

Manuprāt, ārkārtīgi svarīga lieta, ko vēl neizdevās šajā sēdē pabeigt, bet ko, ļoti ceru, nākamajā, ārkārtas, sēdē izdosies pabeigt, ir likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli. Lai radioklausītāji saprastu, par ko ir runa, paskaidrošu: tas ir nodoklis tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdz 70 tūkstošiem apgrozījums un kuros ir līdz pieciem darbiniekiem. Tiem būtu jāmaksā tikai viens vienīgs nodoklis, nekādi sociālie, ienākuma nodokļi nebūtu jāmaksā; būtu viens vienīgs nodoklis, kas ir, piemēram, 9 procenti no apgrozījuma. Līdz ar to būtu ārkārtīgi vienkārša grāmatvedība. Līdz ar to ir samaksāti arī nodokļi par darbiniekiem, jo šis nodoklis sevī iekļautu sociālo nodokli. Tātad vairs atsevišķi nekas jāmaksā nebūtu. Cilvēki būtu sociāli aizsargāti. Protams, tas būtu samērā nelielā līmenī, bet toties būtu ļoti laba iespēja cilvēkiem veidot jaunus uzņēmumus, jaunas darba vietas. Šī likumprojektu pakete Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, var teikt, nedaudz iesprūda, bet es ļoti ceru, ka ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiks galā diezgan ātri.

Noslēgumā es vēlos novēlēt visiem radioklausītājiem... Sakarā ar to, ka tuvojas Jāņi un Līgo, es novēlu Jāņu naktī apreibt, bet tikai no papardes ziediem, krist, bet tikai mīļotā apskāvienos, un, ja arī kaut ko zaudēt, tad – skaidro prātu.

Lai jums priecīgi Jāņi un labi Līgo!

Paldies.

I.Līdaka

(ZZS frakcija):

Šodien bija tāda... patiešām mazliet tāda... nu, dažādu kaislību mākta sēde. Un jāteic, ka tas varbūt ir likumsakarīgi, jo patiesībā šodien ir arī tāds skumjš datums, jo 17.jūnijā pirms 70 gadiem Latvijā ienāca padomju karaspēks. Varētu teikt, ka šī ir okupācijas skumjā gadadiena, un tad arī nav jābrīnās, ka šodien diezgan daudz bija tādas īstas cīņas, kas teju vai robežojās ar ielu cīņām starp, nu, teiksim tā, pārliecinātiem latviešu tiesību aizstāvjiem un pārliecinātiem to noliedzējiem, un varēja ļoti ilgi un gari klausīties, kā notiek debates starp kreiso un galēji labējo spārnu. Viss beidzās, protams, labi, un ne Pašvaldību likumā, ne arī likumā par pašvaldības deputāta statusu nekas nemainījās, un joprojām Latvijas pašvaldībās varēsim runāt valsts valodā. Paldies Tabūna kungam, Dobeļa kungam un citiem, kas likumdošanu vētraini aizstāvēja pret šo okupāciju no kreisā spārna puses.

Tas par kaislībām.

Tagad dažos vārdos pastāstīšu, par ko man šodien bija prieks.

Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” tika skatīts steidzami, būtībā tikai divos lasījumos. Šāda steidzama skatīšana patiešām ir labai parlamenta praksei it kā neatbilstošs piemērs, bet būtībā rezultāts ir ļoti labs. Meža likumā tika izdarītas izmaiņas: turpmāk ciršanas apliecinājuma derīguma termiņš būs līdz 3 gadiem. Tas nozīmē, ka, ja izņem šo ciršanas apliecinājumu, teiksim, septembrī, bet līdz decembra beigām nepaspēj nocirst to ieplānoto meža nostūrīti, tad nav jāskrien atkal uz mežniecību prasīt jaunus ciršanas apliecinājumus. Es domāju, ka tas mazliet mazinās to, ko mēs saucam par birokrātiju un papīru taisīšanu.

Protams, prieks ir arī par to, ka ir pieņemts Maksātnespējas likums. Šeit jau kolēģi gari un plaši izstāstīja šā likuma būtību. Tiešām likums ir krietni labvēlīgs kredītņēmējiem. Neiedziļinoties detaļās, pastāstīšu tādu mazu piemēru, kas ļaus jums saprast Maksātnespējas likuma draudzīgumu attiecībā pret kredītņēmējiem: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā, kad tika apspriesti konkrēti punkti šajā likumā, – sēdes laikā, kad tika apspriesti konkrēti punkti šajā likumā! – demonstratīvi sēžu zāli pameta Komercbanku asociācijas pārstāvji. Nu, ja viņiem ir slikti, tas nozīmē, ka mazajiem kredītņēmējiem ir labi!

Tagad par šo burzmu, kāda te valda divas dienas: tik daudz likumu!... Es atgādināšu, ka šīs Saeimas darba sākuma gadā vēl bija spēkā Satversmes 81.pants, kurš ļāva vasarā, kad starp sesijām pārtraukums, kura laikā parlaments nesanāk regulāri, likumdevēja funkcijas pildīt arī Ministru kabinetam, un pēc tam, rudenī, parlaments apstiprināja... pārapstiprināja šos sesiju starplaikā pieņemtos likumus. Nu šo pantu ar lielu blīkšķi izsvītroja no Satversmes – varbūt tāpēc, ka Kalvīša kungs, būdams Ministru prezidents, krietni vien nelietderīgi lietoja to. Tagad ir situācija tāda, ka tiešām nācās ļoti daudzas tādas likumdošanas iniciatīvas, kas ir tā sauktās mazās, šeit skatīt tagad, pēdējā brīdī; savulaik tās tikpat labi varēja Ministru kabinets izskatīt.

Galvenais prieks bija par to, ka nekādi grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā netika veikti.

Es jau vairākas reizes pēc kārtas mēģinu Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un “Saskaņas Centra” deputātiem atgādināt to Lisenko – bija tāds ģenētiķis, pseidoģenētiķis, kas mēģināja visu ko krustot savā starpā. Viņam nekas tur nesanāca: mēģināja krustot tomātus ar kartupeļiem un cerēja, ka iznāks... ka būs gan garšīgi tomāti, gan pie saknēm karāsies kartupeļu bumbuļi. Taču sanāca pilnīgi nelietojams augs. Nu, šodien arī ir tāpat. Jāteic, ka visi mēģinājumi sakrustot ezīti ar čūsku, cerot rezultātā sagaidīt vērtīgu dzeloņdrāti, beidzās tomēr neveiksmīgi. Un es patiešām domāju, ka ir jāaizstāv Vides ministrijas un būtībā visas šīs Ministru kabineta sistēmas, teiksim, loģika. Ir jāpārskata funkcijas; iespējams, šīs funkcijas jāpārdala starp ministrijām. Kā jau minēju, Vides ministrija ļoti labi tiktu galā ar tādu funkciju kā, teiksim, mežu uzraudzība. Tātad Valsts meža dienestu varētu atdot Vides ministrijai. Enerģētikas sektors ir ļoti saistīts ar klimata pārmaiņu instrumentiem, kurus jau pielieto tieši Vides ministrija. Nu tad enerģētikas jomu atdodam Vides ministrijai! Ja pēc šāda veida loģikas veiktu pārdali, sanāktu kāda tukša čaula, kaut kāda ministrija bez funkcijām. Nu tad to arī likvidējam, un tas būtu tikai lietderīgi.

Patiesībā tas arī par nopietno viss. Protams, gribu vēl piezīmēt, ka Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte, kuras nu tagad ir pataisītas par nelietēm Nr.1, kuras mēģinājušas nolaupīt 16 miljonus Latvijas budžetam, nu, nav jau viņas tik ļaunas un nav viņas tik sliktas. Ir tas mūžīgais teiciens: “Iniciatīva tiek sodīta.”

Veicināt uzņēmējdarbību mēs it kā gribam visi. Šinī gadījumā tā bija iniciatīva, tā bija doma, tas bija labs piemērs, kā varbūt palīdzēt uzņēmējiem, kuri kādreiz par nesaprātīgu cenu bija privatizējuši kādu ražošanas teritoriju; tagad šī ražotne nevar attīstīties, jo tā ir “apkarināta” ar kredītiem, neviens nemazina šo kredītu slogu, un patiesībā arī bankrotējot tā paliks vēl apgrūtināta ar kredītiem, jo tagad šī zeme maksā varbūt kādu ceturto daļu no tā, ko maksāja... kāda bija tās vērtība, uzpūstā vērtība, tajā brīdī, kad par maksimālo cenu tā tika privatizēta. Tā ka nav jau šīs cienījamās kundzes tik ļaunas! Rezultātā tas tika izdiskutēts, un nonāca pie slēdziena, ka šis lēmums tomēr bija sasteigts; ka tā bija laba doma, kas tomēr veda uz elli. Nu, uz elli neaizveda, viss kārtībā!

Nobeigumā es gribu teikt, ka, protams, pārtraukums starp sesijām man ir ļoti, ļoti vajadzīgs, jo es tāpat kā vairums deputātu... esam pēdējā laikā ļoti intensīvi strādājuši un varbūt mazliet zaudējuši to saikni ar sabiedrību. Tagad būs tas īstais laiks, kad braukt pa Latviju. Es to darīšu ļoti labprāt un ļoti vareni braukšu pa Latviju. Tas būs tikai vērtīgi, jo redzēšu, kā jums, cienījamie cilvēki, klājas. Varbūt uzklausīšu vairāk arī jūsu sāpes un ar jums padiskutēšu. Ir vajadzīgs starp sesijām šis pārtraukums, kurā deputāti patiešām – it sevišķi jau nu priekšvēlēšanu gadā! – neslinkos. Ticiet man!

Protams, vēlu jauki nolīgot, jauki nosvinēt, un galvenais – visiem vēlu tādu labi sausu siena laiku un pēc tam mitru, mitru augustu, lai labi sāktu bekas augt. Lai jums veicas!

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Pēdējās divas dienas Saeimā intensīvas debates, emocijas skaļas.

Kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumprojektiem var pieminēt jauno likumu par radio un televīziju, kurš mūsu frakciju iepriecina tāpēc, ka tajā ir stingrāk aizstāvētas latviešu valodas tiesības: 65 procentu apjomā – nacionālajos kanālos. Protams, liela problēma ir tā, ka bieži vien mēdz būt atsevišķos gadījumos grūtības ar šādu likuma normu precīzu izpildīšanu un uzraudzīšanu. Daži no mūsu ierosinājumiem tika ņemti vērā, daži – ne, kaut gan tas būtu atvieglojis iespēju par dažādiem tiešiem vai netiešiem pamudinājumiem uz valsts noziegumiem atņemt apraides atļaujas, licences.

Maksātnespējas likums. Esam iesnieguši ļoti daudz priekšlikumu, no kuriem daļu ņēma vārā, daļu diemžēl neņēma vērā. Tomēr kopumā jāvērtē pozitīvi tas, ka maksātnespējas process būs padarīts īsāks, nekā iepriekšējā lasījumā tas bija paredzēts. Tagad to būs vieglāk iziet gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Mazāks būs tas ieņēmumu slieksnis, ar kuru varēs kārtot šīs saistības. Tātad maksātnespējas process būs pieejams arī mazāk turīgiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kuri var atļauties maksāt visai lielas summas administratoriem. Un līdz ar to liela daļa sabiedrības netiks iedzīta nelegālos, pelēkos ienākumos.

Protams, jāpiemin arī tas, ka šodien ir 17.jūnijs – Latvijas okupācijas gadadiena. Kaut arī sesija beidzas, tomēr notiek vairāki nozīmīgi politiski pasākumi. Mūsu apvienība, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gatavojas veidot politisku apvienību ar citu nacionāli konservatīvu partiju – Saeimā nepārstāvēto “Visu Latvijai!”. Doma laukumā notiek kopīga akcija, šodien pieminot okupācijas dienu. Notiek arī protesta akcija pret Rīgas domi, kas labu brītiņu vilcinājās piešķirt 20 tūkstošus latu Okupācijas muzeja vajadzībām. Nu ir ziņas, ka šie līdzekļi ir piešķirti; acīmredzot esam laikus pievērsuši sabiedrības uzmanību.

Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pašvaldības deputāta statusu, kuri tomēr noteic, ka būs iespēja tiesas ceļā atņemt mandātu tādam deputātam, kurš neprot latviešu valodu un vēl sešu mēnešu laikā šo valodu nav iemācījies; tas nu nāks par labu vienam otram kreisā flanga politiķim, kurš galīgi nevīžo latviešu valodu mācīties. Kā mēs arī šodien redzējām Saeimā, bija ļoti daudz priekšlikumu, kas atkal visādā veidā mēģināja ievazāt krievu valodu kā otro valsts valodu, kā reģionālo valodu, kā pašvaldību darba valodu. Protams, visi šie priekšlikumi tika pārliecinoši noraidīti.

Nobeigumā gribu novēlēt priecīgu līgošanu, priecīgus Jāņus, labu vasaru visiem! Uz redzēšanos!