Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā

Izdarīt Sugu un biotopu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.; 2005, 20.nr.; 2006, 24.nr.; 2009, 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt I nodaļu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas

(1) Dabisko dzīvotņu veidi ir Eiropas Savienībā nozīmīgi, ja tie atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1) dzīvotnei draud izzušana tās dabiskās izplatības areālā;

2) dzīvotnei ir mazs dabiskās izplatības areāls tās izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ;

3) dzīvotne izcili raksturo vienu vai vairākus bioģeogrāfiskos rajonus: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālo, kontinentālo, makronēzisko, Vidusjūras, panonisko vai stepes reģionu.

(2) Prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir tādi dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā.

(3) Sugas ir Eiropas Savienībā nozīmīgas, ja tās atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1) tās ir apdraudētas (izņemot sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kuras nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā);

2) tās ir jutīgas sugas, kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudošo faktoru ietekme;

3) tās ir retas sugas, kas pārstāv nelielas populācijas, kuras nav apdraudētas vai jutīgas, tomēr var par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā;

4) tās ir endēmas sugas, kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras pamats ir dzīvotnes īpatnības vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni vai uz dzīvotnes aizsardzības statusu.

(4) Prioritārās sugas ir tādas sugas, par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Eiropas Savienībā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzību Latvijā nodrošina atbilstoši dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.”

2. 4.pantā:

izslēgt 14.punktu;

papildināt 17.punktu pēc vārdiem “uzraudzības kārtību” ar vārdiem “eksperta atzinuma saturu un tajā ietvertās minimālās prasības”.

3. Izteikt 6.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“Sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums nepieciešams, lai izveidotu mikroliegumus, kā arī gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu un citos normatīvajos aktos. Sugu un biotopu aizsardzības jomā ekspertu sertificē atbilstoši viņa pieredzei un profesionālajām zināšanām par noteiktu sugu, sugu grupu vai biotopu grupu.”

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi

(1) Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos:

1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs;

2) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu it īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem, kā arī citiem īpašuma veidiem;

3) lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses, un videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas;

4) lai izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu īpaši aizsargājamo sugu populācijas un reintroducētu attiecīgās sugas, kā arī veiktu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās pavairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;

5) atsevišķu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai vai turēšanai stingri kontrolētos apstākļos, izlases veidā un ierobežotā apjomā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajiem limitiem.

(2) Putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, šādos nolūkos:

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

3) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem;

4) lai aizsargātu faunu un floru;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

(3) Jebkura persona, arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas lūdz piemērot izņēmumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei informāciju, kurā norāda:

1) sugu, uz kuru attiecas izņēmums, šā izņēmuma iemeslus, tai skaitā riska veidu, izvērtētās alternatīvas un izmantotos zinātniskos datus;

2) līdzekļus, ierīces, paņēmienus vai pasākumus, ar kuriem plānots nonāvēt vai sagūstīt atsevišķus indivīdus, kā arī to izmantošanas iemeslus un ierobežojumus;

3) laika un vietas apstākļus, kādos piemērojams izņēmums, kā arī citus izņēmuma piemērošanas nosacījumus.

(4) Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējusi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā izņēmuma piemērošanas iespēju, lemj par:

1) tā piemērošanu attiecīgajai sugai;

2) līdzekļiem, metodēm, ierīcēm vai paņēmieniem, kas ir atļauti indivīdu sagūstīšanā vai nonāvēšanā;

3) laika un vietas apstākļiem, kādos piemērojams izņēmums, kā arī citiem izņēmuma piemērošanas nosacījumiem;

4) nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.

(5) Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju par izņēmuma piemērošanas gadījumiem, kā arī uzrauga nosacījumu ievērošanu katrā izņēmuma gadījumā.

(6) Vides ministrija reizi divos gados attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem un katru gadu attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem apkopo informāciju par piemērotajiem izņēmumiem un nodrošina ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.”

5. Izslēgt 14.¹ pantu.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums nepieciešams, ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrādi uzsāk pēc 2010.gada 1.septembra.”

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību;

3) Eiropas Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/105/EK, ar ko pielāgo direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.jūnijā