Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

Izdarīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļus uz četriem gadiem ievēlē tiesnešu konference, aizklāti balsojot.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis nevar vienlaikus būt Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Disciplinārtiesas vai Tiesnešu ētikas komisijas loceklis.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(3) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs.”

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. Disciplinārtiesa

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā saskaņā ar šo likumu tiek sasaukta Disciplinārtiesa.

(2) Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas Senāta tiesneši (pa diviem no Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta), kurus uz pieciem gadiem ievēlē Augstākās tiesas plēnums.

(3) No Disciplinārtiesas locekļu vidus Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem apstiprina Disciplinārtiesas priekšsēdētāju.

(4) Disciplinārtiesas locekļa pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa tiesneša amata pilnvaras Civillietu departamentā, Krimināllietu departamentā vai Administratīvo lietu departamentā vai ja viņam uzlikts disciplinārsods. Šajā gadījumā Augstākās tiesas plēnums ievēlē jaunu Disciplinārtiesas locekli uz šā panta otrajā daļā noteikto pilnvaru termiņu.

(5) Disciplinārtiesas loceklis, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, līdz disciplinārlietas izskatīšanai vai kriminālprocesa pabeigšanai aptur savu darbību Disciplinārtiesā.

(6) Disciplinārtiesas loceklis nevar vienlaikus būt Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vai Tiesnešu ētikas komisijas loceklis.

(7) Disciplinārtiesas darbu nodrošina Augstākās tiesas administrācija.”

3. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem visos šā likuma 1.pantā minētajos gadījumos;

2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem visos šā likuma 1.pantā minētajos gadījumos;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Tiesnešu ētikas komisija — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs un Tiesnešu ētikas komisija”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “pavēli” ar vārdu “rīkojumu”.

4. Izteikt 6.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis kolēģijas sēdē nav ieradies neattaisnotu iemeslu dēļ vai ir lūdzis disciplinārlietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, kolēģija ir tiesīga disciplinārlietu izskatīt, viņam klāt neesot.”

5. Izslēgt 7.panta otrās daļas 4.punktu.

6. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Disciplinārlietā lēmumu pieņem ar to Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļu balsu vairākumu, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstveidā. To paraksta sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai Disciplinārtiesā un sūdzība nav iesniegta. Ja Disciplinārtiesa atteikusies pieņemt sūdzību vai atstājusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu negrozītu un sūdzību noraidījusi, Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā Disciplinārtiesas lēmuma paziņošanas brīdī.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā likuma 7.panta otrās daļas 2. un 5.punktā minētie Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nav pārsūdzami un ir galīgi, izņemot šā likuma 11.⁵ panta pirmajā daļā paredzēto gadījumu.”

7. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

8. Papildināt likumu ar 11.¹ , 11.², 11.³, 11.⁴, 11.⁵ un 11.⁶ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ pants. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7.panta otrās daļas 1. un 3.punktā minēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesis, uz kuru tas attiecas, septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

(2) Sūdzībā norāda:

1) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;

2) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

3) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

4) sūdzības pamatojumu un argumentus;

5) Disciplinārtiesai izteikto lūgumu;

6) sūdzības sastādīšanas laiku.

(3) Sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja sūdzību iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības iesniegt sūdzību.

11.² pants. Sūdzības par disciplinārlietā pieņemtā lēmuma sagatavošanu izskatīšanai Disciplinārtiesā

(1) Disciplinārtiesas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā kāds no Disciplinārtiesas locekļiem pārbauda iesniegtās sūdzības atbilstību šā likuma 11.¹ panta prasībām.

(2) Ja sūdzība iesniegta, pārkāpjot šā likuma 11.¹ panta pirmajā daļā noteikto termiņu un sūdzības iesniedzējs nav lūdzis nokavēto termiņu atjaunot, sūdzību atstāj bez virzības un nosaka termiņu, kurā var iesniegt motivētu lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu. Lūguma iesniegšanai noteiktais termiņš nevar būt garāks par septiņām dienām. Par lēmumu nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

(3) Ja sūdzība neatbilst šā likuma 11.¹ panta otrās vai trešās daļas prasībām, nosaka termiņu konstatēto trūkumu novēršanai, un tas nevar būt garāks par septiņām dienām. Par lēmumu nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

(4) Sūdzību nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam, ja:

1) noteiktajā termiņā sūdzības iesniedzējs konstatētos trūkumus nav novērsis vai nav iesniedzis lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu;

2) sūdzības iesniedzēja norādītie apstākļi, kas bijuši par pamatu termiņa nokavējumam, nav atzīti par attaisnojošiem;

3) sūdzība iesniegta par nepārsūdzamu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

(5) Disciplinārtiesas priekšsēdētājs nosaka sūdzības izskatīšanas laiku un vietu.

(6) Līdz sūdzības izskatīšanas uzsākšanai Disciplinārtiesas priekšsēdētājs var uzdot vienam no Disciplinārtiesas locekļiem sagatavot ziņojumu par iesniegto sūdzību, var lūgt Tiesnešu ētikas komisiju sniegt atzinumu un skaidrojumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, var pieprasīt papildu paskaidrojumus un dokumentus, kā arī uzaicināt uz sēdi citas personas paskaidrojumu sniegšanai.

11.³ pants. Disciplinārtiesā iesniegtās sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Ne vēlāk kā 14 dienas pirms sūdzības izskatīšanas Disciplinārtiesas sēdē par sēdes laiku un vietu paziņo tiesnesim, kas iesniedzis sūdzību, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

(2) Disciplinārtiesa sūdzību izskata ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Sēdi vada Disciplinārtiesas priekšsēdētājs.

(3) Sūdzību izskata slēgtā sēdē, ja Disciplinārtiesa nenolemj citādi.

(4) Tiesnesis, kas iesniedzis sūdzību, piedalās sēdē.

(5) Ja tiesnesis, kas iesniedzis sūdzību, ir atvaļinājumā, viņam ir pārejoša darbnespēja vai cits attaisnojošs iemesls, sūdzības izskatīšanu var atlikt uz attiecīgu laikposmu, kas netiek ieskaitīts šā likuma 4.pantā noteiktajā disciplinārsoda uzlikšanas termiņā.

(6) Ja tiesnesis bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sēdi vai ir lūdzis sūdzību izskatīt bez viņa klātbūtnes, sūdzību var izskatīt, viņam klāt neesot.

(7) Sūdzības izskatīšanā tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesības pieaicināt pārstāvi.

(8) Sūdzības izskatīšanā var piedalīties un izteikt savu viedokli persona, kas ierosinājusi disciplinārlietu, vai tās pārstāvis.

(9) Līdz sūdzības izskatīšanas sākumam tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, var pieteikt Disciplinārtiesas loceklim noraidījumu. Ja noraidījums pieteikts vienam Disciplinārtiesas loceklim, to izlemj pārējais Disciplinārtiesas sastāvs. Balsīm sadaloties līdzīgi, Disciplinārtiesas loceklis tiek noraidīts. Ja noraidījums pieteikts vairākiem Disciplinārtiesas locekļiem, to ar balsu vairākumu izlemj pati Disciplinārtiesa pilnā sastāvā.

(10) Sūdzības izskatīšana sākas ar Disciplinārtiesas priekšsēdētāja vai Disciplinārtiesas locekļa ziņojumu par sūdzību. Pēc tam uzklausa tiesneša, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, iepazīstas ar disciplinārlietas materiāliem un citiem dokumentiem.

(11) Tiesnesis, kas iesniedzis sūdzību, jebkurā sēdes brīdī, pirms Disciplinārtiesa aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, var sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(12) Sūdzības izskatīšana sēdē tiek protokolēta vai fiksēta audioierakstā. Protokolu raksta sēdes sekretārs. Attiecīgais informācijas nesējs tiek pievienots lietai. Ja nepieciešams, pēc audioieraksta var sagatavot rakstveida protokolu.

(13) Par citiem šajā likumā neregulētiem jautājumiem, kas saistīti ar sūdzības izskatīšanas kārtību, lemj Disciplinārtiesa.

(14) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas un iepazīstināšanas ar lietā papildus saņemtajiem paskaidrojumiem vai atzinumiem, ja tādi ir, Disciplinārtiesa aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, par to paziņojot sēžu zālē esošajiem.

11.⁴ pants. Disciplinārtiesas lēmums

(1) Disciplinārtiesa lēmumu par sūdzību pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Disciplinārtiesas priekšsēdētāja balss.

(2) Izskatot sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu disciplinārlietā, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izbeigt disciplinārlietu;

3) grozīt lēmumu, nepasliktinot pie disciplināratbildības sauktā tiesneša stāvokli.

(3) Disciplinārtiesas lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(4) Disciplinārtiesas lēmuma ievaddaļā norāda:

1) Disciplinārtiesas sastāvu, kas izskatīja sūdzību;

2) sūdzības izskatīšanas vietu un laiku;

3) pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu.

(5) Disciplinārtiesas lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu disciplinārpārkāpuma apstākļu izklāstu;

2) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma būtību;

3) sūdzības motīvus;

4) sēdē sniegto paskaidrojumu būtību.

(6) Disciplinārtiesas lēmuma motīvu daļā norāda argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta, vai argumentus, kuru dēļ atcelts Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums. Ja Disciplinārtiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sava lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

(7) Disciplinārtiesas lēmuma rezolutīvajā daļā norāda Disciplinārtiesas lēmumu saskaņā ar šā panta otro daļu.

(8) Disciplinārlietā pieņemtā lēmuma rezolutīvo daļu paziņo Disciplinārtiesas sēdē, vienlaikus nosakot laiku, kad būs sastādīts pilns lēmums.

(9) Lēmumu noformē rakstveidā. Tā norakstu 10 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas izsniedz vai nosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, disciplinārlietas ierosinātājam, kas to nodod pievienošanai tiesneša personas lietai, un Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

(10) Disciplinārtiesas lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un nav pārsūdzams.

11.⁵ pants. Disciplinārlietas atkārtotas izskatīšanas kārtība

(1) Ja Saeima nobalso pret tiesneša atcelšanu no amata un ģenerālprokurors atzīst, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, disciplinārlietu nodod atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai.

(2) Laiks no lēmuma nosūtīšanas Saeimai vai ģenerālprokuroram netiek ieskaitīts šā likuma 4.pantā paredzētajā disciplinārsoda uzlikšanas termiņā.

11.⁶ pants. Lēmuma un disciplinārlietas materiālu pieejamība

(1) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir pieejami tikai personām, kurām šādas tiesības noteiktas šajā likumā.

(2) Atklātā sēdē izskatītas disciplinārlietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija.

(3) Slēgtā sēdē izskatītas disciplinārlietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju piecus gadus pēc disciplinārlietā pieņemtā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma spēkā stāšanās.

(4) Izsniedzot šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju, aizsedz to informācijas daļu, kura atklāj fiziskās personas identitāti.

(5) Valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā sēdē izskatītās disciplinārlietas materiāli un pieņemtais lēmums ir pieejams, ja tie šīm institūcijām nepieciešami savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina šiem disciplinārlietas materiāliem un pieņemtajiem lēmumiem likumā paredzēto aizsardzību.

(6) Disciplinārlietā pieņemto lēmumu nosūta visiem tiesu priekšsēdētājiem, kā arī publicē mājaslapā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj fiziskās personas identitāti.”

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Pēc tam, kad stājušies spēkā šā likuma 2.panta grozījumi par Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var turpināt savu darbu līdz kārtējās tiesnešu konferences sanākšanai.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.jūnijā