Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 21.jūnijā

LM: Par sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību reģionos

Saskaņā ar reģionos izstrādātajām sociālo pakalpojumu attīstības programmām nevalstiskās organizācijas, komersanti, valsts un pašvaldības institūcijas varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu alternatīvo sociālo pakalpojumu ieviešanai pilsētās un novados.

To 21.jūnijā atbalstīja valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas izstrādātos MK noteikumus ESF aktivitātei “Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos”.

Lai ieviestu minētos pakalpojumus, paredzēts, ka jau šā gada rudenī Nodarbinātības valsts aģentūra izsludinās atklātu projektu iesniegumu konkursu, kurā piedalīties varēs valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un komersanti, kas ir reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Būtiski, ka projektu īstenotājiem nebūs jāiegulda līdzfinansējums, jo projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā segs ESF atbalsts.

Tomēr jāņem vērā, ka interesentiem projekti būs jāsagatavo, pamatojoties uz tām alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmām, kuras līdz 30.jūnijam izstrādā Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni. Programmas būs katra reģiona politikas plānošanas dokuments, un tajā tiks paredzēta konkrētā reģiona iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstība.

Līdz ar to, izstrādājot projektus ESF atbalsta saņemšanai, to īstenotājiem būs jāņem vērā minētajās programmās plānotie sociālie pakalpojumi. Tā, piemēram, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlēsies ieviest noteiktus pakalpojumus Siguldā, tad projekts būs jāizstrādā saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona izstrādāto programmu un tajā plānotajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Tāpat projektu varēs iesniegt tikai par to sociālo pakalpojumu sniegšanu, kuru iesniedzējs vai tā sadarbības partneris ir reģistrējis sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Projekta iesniedzēji tā īstenošanā varēs veidot arī partnerību.

Kopumā šim mērķim līdz 2016.gadam būs pieejams ESF finansējums aptuveni 15 miljoni latu. Pirmajam projektu iesniegšanas uzsaukumam pieejamais kopējais finansējums būs vairāk nekā 5,5 miljoni latu, otrajam – arī vairāk nekā 5,5 miljoni latu, bet trešajam uzsaukumam – aptuveni 4 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zemes īpašumu iegādi autoceļa Ludza–Terehova rekonstrukcijai

Lai īstenotu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukciju, Satiksmes ministrija iegādāsies divus zemesgabalus Ludzas novada Isnaudas pagastā aptuveni viena hektāra platībā.

Ministru kabinets 21.jūnijā apstiprinājis rīkojuma projektu, kas paredz, ka valsts uz Satiksmes ministrijas vārda iegādāsies zemi 9971 m² platībā. Zemi novērtējuši sertificēti nekustamo īpašumu vērtētāji, un to īpašnieki ir piekrituši pārdot īpašumus valstij par 4985,50 latiem.

Izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamo zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, segs no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, kuri paredzēti minētā autoceļa realizācijai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par finansējuma piešķiršanu ieturēto izdienas pensiju izmaksai

Ministru kabinets 21.jūnijā piešķīra 280 037 latus no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Tieslietu ministrijai (TM) un Prokuratūrai, lai nodrošinātu 2010.gada 13.maija grozījumu Tiesnešu izdienas pensiju likumā, Prokuroru izdienas pensiju likumā un Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā izpildi.

Līdzekļi nepieciešami, lai likumos minētajām personām, kuras no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, izmaksātu nesaņemto izdienas pensijas daļu 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju un no 2010.gada 1.jūnija izmaksātu izdienas pensiju pilnā apmērā.

Līdz ar to jāpiešķir papildu finanšu resursi TM, t.i., Tiesu administrācijai – 100 283 lati, Satversmes aizsardzības birojam – 45 426 lati un Prokuratūrai – 134 328 lati.

Vienlaikus, lai nodrošinātu izdienas pensiju izmaksu pilnā apmērā 2011.gadā un 2012.gadā, 21.jūnijā nolēma palielināt TM 2011.gada bāzes izdevumus par 167 685 latiem un 2012.gada bāzes izdevumus par 182 460 latiem.

TM: Par valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku veselības aprūpes izdevumu apmaksas kārtību

21.jūnijā Ministru kabinets pieņēma valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku veselības aprūpes izdevumu apmaksas kārtību. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja speciālisti.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pašlaik šo minēto kārtību regulē noteikumi par apmēru un kārtību, kādā valsts drošības iestāžu un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām un darbiniekiem izmaksājami pabalsti, un medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtība. Taču tā zaudēs spēku šā gada 30.jūnijā.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi regulēs valsts drošības iestāžu amatpersonu apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas pakalpojumus, apmaksājamos pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus. Taču noteikumi neattieksies uz Drošības policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumi valsts drošības iestāžu amatpersonām pamatā tiks saglabāti līdzšinējā līmenī, savukārt veselības aprūpes pakalpojumus valsts drošības iestāžu darbiniekiem noteikumos paredzētajā kārtībā apmaksās tikai gadījumos, ja veselības stāvokļa pasliktināšanās būs saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Ministru kabineta noteikumi precizēs un paplašinās gadījumus, kad veselības aprūpes pakalpojumi amatpersonām un darbiniekiem netiks apmaksāti.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par pašvaldību ēku siltināšanas konkursa otro kārtu

21.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” nolikums”.

Noteikumi nosaka minētā konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai.

Projektu iesniegumus konkursam varēs iesniegt Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības. Konkursa ietvaros paredzēts atbalstīt energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu un renovācijas vai vienkāršotas renovācijas darbu veikšanu, siltumapgādes sistēmu maiņu no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanu un pieslēgšanu, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu un citas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītas aktivitātes.

Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 521 500 latu. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 50 000 latu, maksimālais finansējums – 750 000 latu.

Maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 85% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas.

Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim.

Konkurss tiks izsludināts 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

VidM: Par nolietotu transportlīdzekļu, vienreiz lietojamo trauku un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu

21.jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskie noteikumi”.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus.

Dabas resursu nodokļa likumā noteikts, ka Ministru kabinetam jānosaka arī nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskie noteikumi.

Tādēļ tika izstrādāti šie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projekts attiecas uz dabas resursu nodokļa maksātājiem un apsaimniekotājiem, kas atbilstoši normatīvo aktu prasībām par dabas resursu nodokli un attiecīgo atbrīvojumu piemērošanu slēdz apsaimniekošanas līgumu ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrāciju.

VidM: Par ERAF finansētajiem projektiem Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanai

21.jūnijā Ministru kabinetā ir akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par noslēgtajiem līgumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitātes “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” ietvaros”.

Vides ministrija ir sagatavojusi šo ziņojumu, lai informētu Ministru kabinetu par noslēgtajām vienošanām par projektu īstenošanu “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” apakšaktivitātes ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņēmējiem, kas vienošanās saistības var izpildīt par saviem līdzekļiem pirms atmaksas saņemšanas no Eiropas Komisijas.

Tāpat Vides ministrija ar šo informatīvo ziņojumu informē, ka 3.4.1.5.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu pirmās ierobežotās atlases kārtas ietvaros 2010.gada 6.aprīlī tika sniegts atzinums par nosacījumu izpildi un projektu apstiprināšanu diviem finansējuma saņēmējiem – Jēkabpils pilsētas pašvaldībai un Pļaviņu novada domei.

Ņemot vērā, ka Vides ministrijai nav pieejami finanšu resursi vienošanās saistību izpildei, bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņēmēji ir gatavi īstenot projektus par saviem līdzekļiem vai aizņēmuma līdzekļiem pirms atmaksas saņemšanas no Eiropas Komisijas, Vides ministrija ir noslēgusi vienošanos par projektu īstenošanu ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību (2010.gada 19.aprīlī) un ar Pļaviņu novada domi (2010.gada 21.aprīlī).

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2011.–2015.gadam

Valdība 21.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2011.–2015.gadam”. Rīkojuma mērķis ir veicināt valstij piederošo mežu ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Valdības noteiktais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2011.–2015.gadam ir 23,194 miljoni kubikmetru likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 92 063 hektāru platībā.

Rīkojums nosaka maksimālo koku apjomu, ko valsts mežos šo mežu apsaimniekotājiem atļauts nocirst piecos gados. Maksimālā ciršanas apjomā netika iekļautas tās valsts mežu platības, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta kopšanas un galvenā cirte. Tāpat ciršanas apjoms neattiecas uz mežu platībām, ko aizņem dabiskie meža biotopi un potenciālie dabiskie meža biotopi. Pavisam valsts mežos šādas teritorijas aizņem 203 135 hektārus jeb 14,1% no kopējās valstij piederošo mežu platības.

Maksimāli atļauto ciršanas apjomu pamatrādītājs ir meža platība hektāros, no kura atvasināts iespējamais ciršanas apjoms kubikmetros, platību reizinot ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos noteiktais maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms ir 84 962 hektāru platībā, zinātniskās izpētes mežos – 3893,9 ha, Vides ministrijas – 2589,3 ha, Aizsardzības ministrijas – 131,4 ha, Izglītības un zinātnes ministrijas – 486,8 ha.

2011.–2015.gadā noteiktais ciršanas apjoms ir par 4172 hektāriem (1,3 miljoniem kubikmetriem) mazāks nekā 2006.–2010.gadā.

Ministru kabineta rīkojums nosaka, ka Valsts meža dienests, uzraugot, vai tiek ievērots maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos, par pamatrādītāju izmanto maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu hektāros.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa