Par Slovēnijas prezidenta oficiālo vizīti Latvijā

Vakar, 29.jūnijā, Latvijā divu dienu oficiālā vizītē ieradās Slovēnijas Republikas prezidents Danilo Turks ar kundzi Barbaru Milaču-Turku. Attēlos: augstie viesi kopā ar Latvijas Republikas prezidentu Valdi Zatleru un Ligitu Zatleres kundzi svinīgās sagaidīšanas ceremonijas laikā 29.jūnijā pie Rīgas pils (attēlā pa kreisi); abu valstu prezidenti, dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa (attēlā pa labi) Foto:VPK

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Slovēnijas prezidenta Danilo Turka kopīgā preses konference Rīgas pilī 2010.gada 29.jūnijā:

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Labdien, godājamie žurnālisti! Man ir liels prieks sveikt Slovēnijas prezidentu Turka kungu Latvijā, šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā un Rīgā.

Jāatzīmē, ka Latvijas un Slovēnijas attiecības ir ļoti labas. Mēs esam divas valstis, kas ir apmēram līdzīga izmēra, mums ir līdzīgs iedzīvotāju skaits, abas valstis atrodas pie jūras, arī tirdzniecības ceļi krustojas. Līdz ar to mums ir daudz kopīga, ko pārrunāt – mēs pārrunājām ne tikai divpusējās attiecības, kur galvenā loma tomēr ir ekonomiskajām attiecībām. Krīze nav pārāk daudz skārusi importa un eksporta skaitļus Latvijas un Slovēnijas tirdzniecībā, un šeit ir daudz iespēju tālākai attīstībai. Šīsdienas biznesa forums dos pozitīvus rezultātus, un mēs skatīsimies kā prezidentu, valdību līmenī būtu uzlabojami ekonomiskie kontakti starp Latviju un Slovēniju. Mums ir abpusēja interese par Eiropas Savienības Austrumu partnerību – par valstīm, kas vēlas turpināt reformu procesus demokrātiskajā sabiedrībā, kas vēlas turpināt ceļu un tuvināšanos Eiropas Savienībai. Mēs uzskatām, ka tas ir ceļš, kurš ejams ne tikai Austrumu partnerības dalībvalstu kaimiņvalstīm, bet arī visām Eiropas Savienības valstīm.

Ļoti nozīmīga ir mūsu valstu darbība Transatlantiskajā savienībā. Šeit mēs pārrunājām, kāds ir mūsu viedoklis par jauno stratēģisko konceptu, kā tas tiks ieviests dzīvē, kā tas aizstāvēs gan Slovēnijas, gan Latvijas drošības intereses. Mēs ceram arī kādu dienu ieraudzīt Slovēnijas vēstniecību Rīgā, mums ir daudz kas kopā darāms. Šajā periodā, kad Eiropa sāk atgūties no ekonomiskās recesijas, šīm attiecībām būtu jāvelta daudz laika un uzmanības.

Mēs pārrunājām arī to, kā līdz šim Eiropas Savienībā un eiro zonā ir jutusies Slovēnija kā mums ļoti līdzīga un draudzīga valsts. Mēs apspriedām, kāda ir bijusi pieredze, ko Slovēnija guvusi kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, jo Latvijai prezidentūra būs pēc dažiem gadiem, ko Slovēnija ir ieguvusi no eiro ieviešanas un kā tas ir palīdzējis vai arī kādas problēmas radījis šajā ekonomiskās krīzes laikā. Jautājumu ir daudz, mūsu sarunas vēl turpināsies gan šovakar, gan rīt. Es tiešām esmu ļoti pateicīgs Danilo Turkam, Slovēnijas prezidentam, par šo vizīti Latvijā.

Slovēnijas prezidents Danilo Turks:

Godātie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, vēlētos sākt ar to, ka esmu ļoti lepns un apmierināts ar iespēju būt vizītē Latvijā un Rīgā, pavadīt šeit laiku sarunās ar mūsu labo draugu Zatlera kungu. Šī ir mana pirmā vizīte Latvijā, un mani patiešām pozitīvi satrauc šīs sarunas un šeit notiekošais.

Es neatkārtošu to, ko Zatlera kungs jau minēja. Vēlētos tikai uzsvērt, ka ģeopolitiski Slovēnija un Latvija saprot viena otru ļoti labi. Abas valstis ir krustcelēs dažādās Eiropas daļās, taču mēs piederam vienai Eiropai. Mums ir jādomā vienam par otru, par to, kā labāk saprast vienam otru, kā palīdzēt. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktu, cik labi emocionāli mēs jutāmies pirms 20 gadiem, kad sākās lielās pārmaiņas Eiropā, Baltijas valstīs, kad šeit bija cilvēku ķēde un notika politiskās izmaiņas. Mēs sekojām šīm izmaiņām ar lielu uzmanību, un tās mūs iedvesmoja. Tagad, 20 gadus vēlāk, mēs saprotam, ka mums ir nepieciešams intensīvs dialogs un mums kopā jādomā par daudziem jaunajiem jautājumiem un izaicinājumiem.

Mēs runājām par mūsu divpusējām attiecībām. Mums bijusi laba attīstība tirdzniecībā – esam sākuši no ļoti zema līmeņa, taču ceram, ka nākotnē tas būtiski uzlabosies. Tāpēc šo pēcpusdien būs biznesa forums, kurā piedalīsies mūsu delegācija, kur mēs runāsim par ekonomiskajiem jautājumiem un sadarbību. Esam jau uzsvēruši, ka ļoti svarīga ir loģistika un transports. Abās šajās jomās Slovēnijai un Latvijai ir liels potenciāls, kas būtu jāizmanto līdz galam.

Runājām arī par Eiropas Savienības nākotni, kurai mēs piederam. Austrumu partnerība ir ļoti svarīga politiska un ekonomiska Eiropas iezīme. Slovēnija saprot savu nozīmi. Eiropai šis virziens kopumā ir liela prioritāte, iespējams, vislielākā. Otrkārt, mēs runājām par nepieciešamību attīstīt NATO nākotnes stratēģisko konceptu, kas ietvertu sinerģiju starp Eiropas Savienību un NATO. Slovēnija ir ļoti jutīga šajā jautājumā. Specifisks piemērs – mēs atbalstām Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo uzskatām, ka līdz ar citiem iemesliem ir jāizprot arī Turcijas stratēģiskā nozīme un tas, ka Eiropai ir jāiesaista šāda valsts tās nākotnes attīstībā, lai stiprinātu Eiropas Savienību un padarītu to politiski un stratēģiski svarīgāku.

Tie ir tikai daži piemēri tēmām, par kurām mēs šodien sākām runāt. Mums būs arī vēl vairākas tikšanās un sarunas.

Vēlos arī teikt, ka daļa no vizītes, protams, būs saistīta ar dažādiem iespaidiem un novērtējumiem, runājot par krīzi, kuru mēs pārvaram. Apsveicu Zatlera kungu ar to, ka Latvija veiksmīgi tiek galā ar šo krīzi. Slovēnija arī iziet no krīzes sliktākā perioda – mums ir ļoti mazs pieaugums, bet ceram, ka tas būs lielāks. Esam guvuši labumu no tā, ka mēs esam eiro zonā. Eiro Slovēnijā ir pieņemts kā stabilitātes un aizsardzības mehānisms. Runājām arī par Eiropas prezidentūru. Slovēnija 2008.gada pirmajā pusē bija prezidējošā valsts, un mūsu devums tiek uzskatīts par pozitīvu.

Tās bija dažas no tēmām, par kurām mēs runājām. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Jūs abi pieminējāt sadarbību ekonomikā – tirdzniecība starp abām valstīm līdz šim ir bijusi niecīga, vai, jūsuprāt, šī vizīte varētu dot kādu stimulu? Vai jūs sagaidāt, ka tā dos kādu stimulu ciešākai sadarbībai ekonomikā?

V.Zatlers: Bez šaubām, kā es jau minēju, tieši ekonomiskā sadarbība ir tā, ko mēs gribētu pēc iespējas vairāk attīstīt. Ģeogrāfisko vietu, kur mēs atrodamies – gan Latvija, gan Slovēnija –, mums vajadzētu izmantot pēc iespējas labāk. Ļoti svarīga ir tieši transporta loģistika. Tātad, cik viegli mums ir nokļūt no vienas vietas otrā – pašiem biznesa cilvēkiem, tūristiem – un cik viegli ir nogādāt otram preces un pakalpojumus. Tātad, ko varētu darīt abas valdības, lai šos procesus stimulētu. Jo, vēlreiz uzsvēršu, tirdzniecības apjoms nav samazinājies krīzes laikā, ļoti minimāli samazinājies. Šīsdienas biznesa forums ir tas, kur mēs meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā šo savstarpējo biznesa vidi uzlabot.

D.Turks: Vēlētos tikai papildināt ar vienu punktu – šogad tirdzniecības apjoms ir sācis augt, ļoti strauji paaugstinās imports no Latvijas uz Slovēniju. Parasti prezidenti un valstu vadītāji labprātāk runātu par savu valstu eksportu. Bet mēs sākām no ļoti zema līmeņa, un mums ir jāredz, kā šis pieaugums varētu dot labumu, un to vajadzētu veicināt. Tas, ka elektroniskās iekārtas un ķīmiskie produkti ir tās jomas, kas pieaug, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, Mēs mēģināsim šeit atrast vēl kādas iespējas. Šīs pozitīvās pazīmes vajag uzņemt pozitīvi. Mēs varam domāt arī par pakalpojumiem – komercpakalpojumiem, banku pakalpojumiem, par loģistiku un transportu. Tas mūsu ekonomikā ir sektors, kas attīstās, un mums ir jāsalīdzina priekšrocības, kādas ir mūsu valstīm.

Jautājums: Jautājums Slovēnijas prezidentam – jūsu valsts ir visai bagāta, vai iestāšanās Eiropas Savienībā ir ietekmējusi jūsu attīstību? Vai jums nešķiet, ka vecās dalībvalstis “nosmeļ visu krējumu” un mazajām valstīm vajadzētu veidot kādas alianses?

D.Turks: Paldies, ka aprakstījāt Slovēniju kā bagātu valsti – tā ir mums ļoti patīkama definīcija, lai gan ne vienmēr ir precīza. Mēs esam vidēju ienākumu valsts. Eiropas Savienības dalības laikā mēs esam piedzīvojuši labu un stabilu pieaugumu. To, protams, apturēja krīze 2009.gadā, bet mēs ceram, ka situācija uzlabosies. Mums ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas ekonomikā. Iedzīvotāji noveco, mēs ļoti labi to saprotam, un mums ir jāmaina mūsu pensiju, veselības aprūpes, augstākās izglītības sistēma. Kad jūs sakāt, ka Slovēnija ir bijusi pozitīvs piemērs, tas patiešām tā ir. Taču mēs arī zinām, ka mums ir jāmainās. Mēs vēlētos arī mācīties no Latvijas to, kā notiek izmaiņas publiskajā sektorā, valsts administrācijā. Mēs šajos sektoros daudz esam darījuši.

Otra jūsu jautājuma daļa ir ļoti interesanta, runājot par atšķirībām starp vecajām, lielajām valstīm un jaunajām, mazajām valstīm Eiropas Savienībā. Es domāju, ka šeit daudz ko varētu uzlabot. Un tas patiešām ir viens no iemesliem, kāpēc es šeit esmu. Mums ir jāsalīdzina mūsu pieredze, jāidentificē prioritātes. Mums ir dažas specifiskas jomas, par kurām varam runāt, piemēram, ārlietu dienests, kurā mazajām valstīm arī būtu nopietni jāpiedalās. Mums ir arī citi jautājumi, par kuriem varam runāt, piemēram, visas politikas koordinācijas sistēma Eiropas Savienībā un Lisabonas stratēģija. Arī šeit mēs esam daļa no lielas sistēmas, bet mūsu balsij ir jābūt dzirdamai. Vispār es piekristu jūsu teiktajam par to, ka mūsu stāvoklis ir jāuzlabo, mūsu iespaids ir jāpalielina. Par šiem jautājumiem mēs arī tikšanās laikā runājām.

Jautājums: Jautājums Turka kungam – vai ir reāli, ka Horvātija varētu pievienoties Eiropas Savienībai 2012.gadā?

D.Turks: Mums Slovēnijā ļoti patiktu, ja Horvātija pievienotos pēc iespējas ātrāk. Mums ir intereses šai ziņā. Mēs vēlamies, lai Horvātija to izdarītu strauji. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka ir arī diezgan lieli šķēršļi. Kā piemēru varētu minēt jautājumu par tieslietu sistēmu Horvātijā. Ar šo jautājumu ir lielas problēmas, runājot par kandidēšanu Eiropas Savienībā. To nevar ātri izmainīt, to nevar apiet. Ir patiešām jāveic lielas pārmaiņas šajā sistēmā. Un tas ir jādara visām kandidātvalstīm. Tāpēc es domāju, ka Horvātijai ir diezgan daudz kas vēl jādara. Būsim reālisti – šogad, 2010.gadā, Beļģija noteiks sarunu tempu. Beļģija kā Eiropas prezidentūras valsts to diktēs. Nākamgad būs divas prezidējošās valstis – Ungārija un pēc tam Polija. Abas, protams, arī vēlas paplašināt Eiropas Savienību un iekļaut tajā Horvātiju. Iespējams, sarunu ātrums pat varētu palielināties, un iespējams, ka 2012.gadā Horvātija pat varētu iestāties. Taču praktiski viss ir atkarīgs no kritērijiem dalībai, kā tie tiks izpildīti. Lielā mērā tas ir saistīts ar iekšlietu jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienesta Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Slovēnijas prezidenta Danilo Turka kopīgās preses konferences 29.jūnijā transkripts