Austrālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stefens Breidijs (Stephen Brady) — "Latvijas Vēstnesim"

Austrālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stefens Breidijs

Turpinājums no 1.lpp.

— Kā jūs šo valsts svētku zīmē raksturotu Austrālijas jaunāko ekonomisko un politisko attīstību?

— Pagājušais gads Austrālijai bijis notikumiem bagāts — gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. 1998. gada februārī tika pieņemta Konstitucionālā konvencija, lai noskaidrotu, vai Austrālijai vajadzētu kļūt par republiku ar austrāliešu valsts galvu. (Pašlaik Austrālijas — neatkarīgas valsts — galva ir karaliene Elizabete II). Lēmums par republiku būs svarīgs 1999. gada notikums, jo Austrālijas tauta šī gada novembrī referendumā beidzot pieņems savu svarīgo lēmumu.

Federālajās vēlēšanās pērn, oktobrī, tika atkārtoti ievēlēta pašreizējā Austrālijas valdība, ko vada premjerministrs Džons Hovards. Samierināšana ar Austrālijas iezemiešiem ir bijusi Austrālijas valdības prioritāte. 1998. gadā pēc ilgām debatēm beidzot tika sperts jauns solis uz samierināšanu, noslēdzot "Vietējo nosaukuma labojumu sarakstu" ("Native Title Amendment Bill") jeb tā saukto Vik (Wik) likumdošanas līgumu.

Būtisks faktors, ko pērn nācās pārdzīvot arī Austrālijai, bija Austrumāzijas reģiona ekonomiskās situācijas pasliktināšanās — šis reģions veic apmēram 60% no kopējā Austrālijas eksporta apjoma. Tomēr Austrālijas ekonomika turpinājusi ļoti labi attīstīties. Ekonomikas pieaugums bijis stabils (5% 1998. gadā), inflācija bijusi zema (1,3% 1998. gada septembrī) un bezdarba līmenis joprojām krities (7,5% 1998. gada decembrī). Tagad sagaidāms, ka pazeminātā eksporta pieprasījuma Austrumāzijas reģionā sekas izlīdzināsies ar pieprasījumu ASV un Eiropas Savienības tirgos. Šis faktors, kā arī relatīvi spēcīgā pašmāju ekonomika ļauj paredzēt, ka arī 1999. gadā Austrālija būs viena no visstraujākās tautsaimniecības attīstības valstīm Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū.

Pagājušajā gadā mēs turpinājām gatavošanos Sidnejas 2000. gada olimpiskajām spēlēm. Nobeigumam tuvojas olimpiskā kompleksa būvdarbi, kuros ir iesaistīti 50 000 brīvprātīgo, ir jau pasludināts, kāds būs olimpiskās lāpas ceļš — visgarākais vēsturē. 1999. gadā visi sagatavošanās darbi turpinās. Notiek arī gatavošanās Austrālijas gadsimta jubilejai 2001. gadā, ko mēs svinēsim kā vienotas demokrātiskas Austrālijas nācijas nodibināšanu.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Attiecības starp Austrāliju un Latviju ir draudzīgas un konstruktīvas. Austrālija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas atjaunoto neatkarību.

Austrālijā dzīvo stipra apmēram 30 000 cilvēku latviešu kopiena, kas nodrošinājusi stabilu pamatu mūsu valstu divpusējo saišu turpmākajai attīstībai. Šīs saites sekmējusi arī Austrālijas goda konsules Ilzes Radziņas vadītā Austrālijas konsulāta atrašanās Rīgā. Es pats savukārt ceru, cik drīz vien iespējams, iesniegt Rīgā savu akreditācijas vēstuli kā Austrālijas vēstnieks Latvijā.

Austrālija un Latvija sadarbojas arī dažādās starptautiskās organizācijās. Mēs sirsnīgi apsveicām Latvijas neseno uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Es paredzu, ka attiecības starp Austrāliju un Latviju turpinās augt un nostiprināties. Kā nule iecelts Austrālijas vēstnieks Latvijā (ar rezidenci Stokholmā) es gribu sekmēt turpmāku attiecību attīstību starp Austrāliju un Latviju plašā spektrā — politiskās un komercattiecības, kā arī cilvēku tiešos sakarus, kultūras apmaiņu un sadarbību arī vēl citās jomās.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Par Austrālijas dienu Rīgā

Austrālijas–Latvijas biedrība (ALB) 23.janvārī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā rīkoja Austrālijas dienu. ALB ir samērā jauna sabiedriska organizācija, kas nodibināta 1993.gadā. Tā apvieno abu zemju latviešus, to radus un draugus, kā arī vienkārši tālā kontinenta izzināt kāros. ALB veicina abu zemju kontaktu veidošanos, sekmē sadarbību izglītības iespēju attīstīšanā un palīdzības sniegšanā. Ir nodibinātas melnburniešu atbalsta stipendijas, notiek veco cilvēku aprūpe, tūrisma attīstības veicināšana, palīdzība bruņotajiem spēkiem utt.

Austrālijas dienas ietvaros ar priekšlasījumiem uzstājās pazīstami politiskie darbinieki un vēsturnieki.

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas 78.gadadienai veltītu referātu nolasīja NAA docents pulkvežleitnants Aivars Pētersons.

Latvijas Kuģniecības padomes loceklis Imants Kapsis, kas 1996.gadā atgriezies Latvijā no ilgās piespiedu emigrācijas, runāja par tālo 1947. gadu, kad ASV armijas transportkuģis atgādāja uz Austrāliju pusotru tūkstoti baltiešu no Vācijas pārvietojamo personu nometnēm. Tolaik ķenguru zemē trūka darbaroku un katram atbraucējam nācās divus gadus strādāt fizisku darbu. Kvalifikāciju neņēma vērā. Ārsti pelnīja iztiku par sanitāriem slimnīcās. Bet dzīves līmenis bija augsts. Austrālijas valdība nodrošināja, lai ģimenes galva varētu uzturēt sievu un divus bērnus, vēlāk deva iespēju studēt un strādāt. Imants Kapsis ieguva bakalaura grādu Melburnas universitātē tautsaimniecības zinībās, ilgus gadus strādāja par liela starptautiska koncerna ģenerāldirektoru. 1990. gadā pieredzējušo tautsaimnieku uzaicināja uz Latviju strādāt Ministru Padomē par konsultantu Ekonomikas reformu komisijā.

Latvijas vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis ANO no 1997.gada Dr. Jānis Priedkalns pabeidza ģimnāziju un pirmo studiju grādu ieguva Austrālijā, bet doktora grādu medicīnā — ASV, papildinājās zināšanās ilgu gadu darbā Vācijā un Francijā. Trīs gadus bijis mācību spēks slavenajā Kembridžas universitātē Anglijā. Divdesmit gadu ilgajai profesūrai medicīnā sekoja ievēlēšana 6. Saeimā un pavērsiens dzīvē — pievēršanās politikai. Dr. Jānis Priedkalns izvirzīts par Valsts prezidenta amata kandidātu, bet pašlaik viņa darba vieta ir Ņujorka — ANO mītne. Vēstnieks savā referātā "Latvija mūsdienu pasaulē" LAB sarīkojumā runājis par latviešu valodas, kultūras un identitātes aizstāvību, par demogrāfisko situāciju:

— Mēs esam atbildīgi paaudžu priekšā vairāku tūkstošu gadu garumā par to, lai mēs šodien, lepni globalizējoties, neaizmirstu to, ko esam no šīm paaudzēm mantojuši.

Mazās tautas prasa apvienot ekonomiskās un politiskās tiesības ar viņu kultūras un etnisko identitāti. Ekonomiskā globalizācija un kultūras reģionalizācija viena otru papildina.

Austrālija bijusi un vēl tagad ir mājvieta daudziem latviešiem. Austrālijas valdība, kaut arī ar zināmām problēmām attīstības gaitā tomēr neatzina Latvijas inkorporēšanu PSRS un viena no pirmajām atzina Latvijas neatkarību. Katrai valstij ir svarīgi draugi ārzemēs. Tā latvieši iegūst loģisku pamatojumu saviem centieniem ārzemēs dzimtenes labā.

Vakara noslēgumā daudzu klātesošo vēlmi dziesmā izteica Hārdijs Maculis:

Jel piecelieties, latvieši, reiz kājās,

Jūs esat vajadzīgi Dzimtenei;

Jel atgriezieties, Latvju brāļi, mājās

un pateicieties zemei svešajai!

Andris Kļaviņš —

īpaši "Latvijas Vēstnesim"