no 1.lpp.

Ministru prezidents Vilis Krištopans uzklausa Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu ganu, Rēzeknes un Aglonas bīskapu Jāni Bulu

Gandrīz divas stundas par rēzekniešu ekonomiskās attīstības rūpēm kopā ar Ministru prezidentu runāja šejienes uzņēmumu vadītāji

Par vienu no mezgla punktiem rīdzinieku

Ministru prezidenta solījumā — Daugavpils pilsētas dome gan tagad, gan arī turpmāk ir un būs viena no būtiskām vietām, kur risināsies nopietnas sarunas

Jautājumu kopums gana plašs — Rēzeknes stacijas pievadceļos joprojām atrodas daudzos vagonos sakrātās nolietoto riepu kravas, kas iestrēgusi starp Krieviju un Norvēģiju, rēzeknieši ir ieinteresēti savas pilsētas bibliotēkai iegūt daļu no kādreizējās pasta ēkas, kas pagaidām netiek pilnīgi izmantota, satiksmei ir būtiska dienvidu iebrauktuve, kas attiecas uz Dagdas un Daugavpils virzienu, nav atrisināta Rēzeknes slimnīcas siltināšana, tāpat rēzeknieši ir ieinteresēti tikt pie modernas sporta zāles, jo vienīgās piemērotās telpas joprojām ir skolās, kurām savi īpaši uzdevumi.

Viens no tematiem, ko Ministru prezidents apsprieda šaurākā lokā, bija Rēzeknes speciālās ekonomiskās joslas (zonas) problēmas. Šī valdības ilglaicīgā programma paredzēta līdz pat 2017. gadam. Un te ir ne mazums būtisku problēmu. Par tām īpaši runāja akciju sabiedrības "Rēzeknes piena konservu kombināts" prezidents Anatolijs Tučs un viens no akciju sabiedrības "Rebir" līderiem Jānis Lāčaunieks. Šie ir divi no visskanīgākajiem rēzekniešu uzņēmumiem, tomēr līdztekus Krievijas finansu un ekonomiskajai krīzei (tur vēl pirms pāris gadiem sūtīta lielākā daļa šo uzņēmumu produkcijas) vismaz uz pusi sašaurināta produkcijas ražošana. Pats sāpīgākais ir fakts, ka līdz ar to darba vietas zaudējuši prāva daļa darbinieku, tālab bezdarbs arī Rēzeknē pārsniedz pieklājības robežas.

Par to, ka šī novada lauku apvidos sāpīgo problēmu kopums nav mazāk rūgts, Ministru prezidentu vedināja domāt Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Gaigalavas pagasta padomes vadītājs Monvīds Švarcs. Ne tikai viņš, bet arī citi atgādināja, ka ir gana nobriedusi tuvējā Ludzas rajona Miglinieku un Nautrēnu pagasta apvienošana ar vienoto Nautrēnu administratīvo centru, lai pievienotos Rēzeknes rajonam, tomēr patlaban būtisks šķērslis ir sakaru sistēmas sakārtošana. Vēl viens akmens "Lattelekom" dārziņā.

Skarot vitālo problēmu kopumu, Ministru prezidents rēzekniešus priecināja ar savu pozitīvo attieksmi pret rosinājumu tam, ka 2000.—2001.gadā valsts investīciju programmā iekļautu Rēzeknes un Ludzas novada sadzīves atkritumu poligona un Rēzeknes pilsētas ūdenssaimniecības uzlabojuma projektus.

Daudz, pat ļoti daudz šajā tikšanās reizē runāja par izglītību. Par Aglonas apvidus jauniešu garīgās un laicīgās izglītošanas pienesumu jau minējām. Tomēr Rēzekne grib, lai tai būtu sava novada universitāte. Šī reģionālā augstskola jau ir sevi apliecinājusi. Ne tikai ar to, ka atrodas vietā, kur savulaik bijis Rēzeknes skolotāju institūts, kas devis simtiem vispusīgi izglītotu ļaužu kopumu ne vien Latgalei, bet arī tā sauktajai Vidzemes malienai, un jau ir vairākas paaudzes, kuras atzīst, ka septiņu pakalnu pilsēta Latvijā nav bijusi tikai sapņu zeme vien.

Šajā kontekstā ir vairākas būtiskas iezīmes. Rēzeknes komercskola it kā pieder vēsturei. Jo vairāk tādēļ, ka tāda patiesi bijusi. Bet ir ievirze, ka tagad vajadzētu būt Rēzeknes komerckoledžai. Tomēr tās finansējums ir apgrūtināts, jo vietējo uzņēmēju iespējas ir pieticīgas, turklāt ir dīvaina attieksme pret tiem speciālistiem, kurus var izglītot uz vietas, Latgalē, un kaut kur citur, vismaz Rīgā.

Gandrīz vai diskusija izraisījās sakarā ar to, ka Latvijas Robežsardzes mācību centram turpmāk jābūt Rēzeknes apkaimē vai citur, tā sauktajā centrā. Rēzeknes pilsētas padomes priekšsēdētājs Jānis Jukna runāja gana enerģiski un arī pietiekami pārliecinoši, ka tās nav tikai rēzekniešu rūpes, lai te būtu vismaz stabilas simt darba vietas pasniedzējiem un citiem speciālistiem, bet arī visas Latvijas apziņa, ka te —mūsu valsts austrumu novadā — ir pietiekami daudz izglītotu un neprognozējamā krīzes situācijā izmantojamu enerģisku un prasmīgu jauniešu, kuri var efektīvi rīkoties jebkuros ekstremālos apstākļos. Ministru prezidents bilda, ka viņam šāds risinājums liekoties absolūti loģisks. Jau tuvākajā tikšanās reizē ar iekšlietu ministru Robertu Jurdžu šajā ziņā varētu būt lietišķa saruna.

Pēc intervijas Latgales televīzijai turpat Rēzeknē Ministru prezidentam Vilim Krištopanam bija paredzēta ne mazāk plaša programma Daugavpils virzienā. Vispirms — Nīcgales astoņgadīgā skolā pirms tikšanās ar Daugavpils rajona vadību un tās izpilddirektoru Vitāliju Aizbaltu.

Tāpat kā daudzviet Latvijā, arī Nīcgalē un tās skolā ir daudz problēmu, kas prasa ēkas rekonstrukciju, tamlīdz skolas remontdarbu tūlītēju pabeigšanu. Nesenajās 1997.gada pašvaldību vēlēšanās Nīcgales pagastā kandidēja tiklab Nīcgales pamatskolas direktore Antija Vēvere, kā arī pagasta padomes cilvēki Aigars Vanags, Pēteris Stikāns, bērnudārza vadītāja Iveta Guģe. Citiem vārdiem sakot, visnotaļ savējie. Bet nu jau laiks skrien savu ritējumu, un Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts ir norūpējies ne jau par Nīcgales skolu vien. Jo šis pagasts ar saviem 1200 iedzīvotājiem te nav ne prāvākais, ne bagātākais. Tomēr ikvienam pagastam, arī katrai skolai ir sava neatliekamu risinājumu vajadzība, un ikviena izglītības iestāde šajā ziņā ir būtiska. Ministru prezidents atzina:

— Šis ir tas gadījums, kad valdībai vajadzētu atbalstīt skolas remontdarbu nobeigumu. Jo vispirms ir runa par Latgales attīstības programmu.

Viļa Krištopana darbības ļoti piesātinātās dienas programmā bija arī tikšanās ar Daugavpils rajona vadību, skarot neatliekamus risinājumus, jo arī šis Latvijas rajons atrodas abos Daugavas krastos, turklāt ekonomiskā situācija nav viendabīga. Kā var secināt, šobrīd aktuālā administratīvi teritoriālā reforma, kuras mehānisms jau iedarbināts, neattiecas tikai uz dažiem vai pat vairākiem pagastiem.

Daugavpiliešus pašlaik satrauc savulaik slavenās akciju sabiedrības "Lokomotīve" tagadne un nākotne. Runa ir par tāda uzņēmuma eksistenci, kas gluži nesen deva darbu ne tikai simtiem, bet pat tūkstošiem šejienes iedzīvotāju. Tagad līdz ar pasūtījumu kraso samazinājumu austrumu apvidos "Lokomotīve" nokļuvusi parādos, kuru summa jau sasniedz gandrīz 10 miljonus latu. Ministru prezidents tikšanās reizē ar daugavpiliešiem pieļāva iespēju, ka valdība varētu apsvērt risinājumu, lai lemtu par parādu nomaksas pagarināšanu, ja vien uzņēmums reāli varētu rast klientus, kuri būtu ar mieru sagādāt būtiskus pasūtījumus.

Daugavpilī tagad domā arī par vairākiem vērienīgiem projektiem — ceļa pārvadu starp centra un tā sauktās Jaunās forštates mikrorajona dzīvojamo namu masīvu, bet jo īpaši par mākslīgā ledus halles būvniecību. Ministru prezidents bija ieinteresēts šo ierosmju praktiskajā īstenošanā. To piepildījumam vēl ir gana laika, tomēr rūpju apjomam ir vajadzīga reāla aprite.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"