Par Slovēnijas Republikas prezidenta oficiālo vizīti Latvijas Republikā 2010.gada 28.–29.jūnijā

Slovēnijas Republikas prezidents Danilo Turks un Barbara Mikličas-Turkas kundze kopā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Lilitu Zatleres kundzi pirmās oficiālās vizītes dienas pievakarē pie Melngalvju nama pirms Latvijas Valsts prezidenta un viņa kundzes rīkotajām oficiālajām vakariņām par godu augstajiem viesiem  Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vakariņās 29.jūnijā

par godu Slovēnijas Republikas prezidentam Danilo Turkam

un prezidenta kundzei Barbarai Mikličai-Turkai:

Augsti godātais prezidenta kungs! [Slovēnijas Republikas prezidents Danilo Turks]! Cienītā prezidenta kundze [Barbara Mikliča-Turka]! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Slovēnijas Republikas prezidentu Danilo Turku un viņa kundzi Barbaru Mikliču-Turku!

Ir pagājis gandrīz deviņpadsmit gadu, kopš Latvija un Slovēnija nodibināja diplomātiskās attiecības. Atcerēsimies zīmīgo 1991.gada 29.augustu, kad mūsu valstis vienlaicīgi atzina viena otras neatkarību. Esmu gandarīts, ka Latvijas un Slovēnijas divpusējo vizīšu apmaiņa šajā laikā ir notikusi patiesi augstā līmenī, un vēlos izteikt cerību, ka Latvijas un Slovēnijas dialogs tikpat sekmīgi turpināsies arī nākotnē.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Gan Latvija, gan Slovēnija atrodas ģeogrāfiski pievilcīgā vietā – krustcelēs starp Rietumiem un Austrumiem. Tas ir padarījis mūsu zemes par ļoti iekārojamām teritorijām lielvaru acīs. Gadsimtu gaitā tās daudzkārt tikušas iekarotas, apdraudētas un ietekmētas, taču vēsturiskie pārbaudījumi ir tikai stiprinājuši abu nāciju lepnumu un bagātinājuši mūsu kultūru.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

2004.gads izmainīja prioritātes mūsu valstu divpusējā dialogā. Kopīgo vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO aizstāja līdzīgo interešu aizstāvība. Tādēļ īpaši nozīmīga ir Slovēnijas prezidentūras veiksmīgā īstenošana Eiropas Savienības Padomē, pierādot, cik nepamatota bijusi Eiropas dalīšana vecajās un jaunajās dalībvalstīs.

Pēdējā laikā vērojamās pozitīvās makroekonomiskās tendences liecina par pakāpenisku finansiālo grūtību pārvarēšanu, tādēļ īpaši svarīgi ir tas, ka par vienu no Latvijas un Slovēnijas attiecību aktuālākajiem jautājumiem ir kļuvusi divpusējo ekonomisko sakaru veicināšana. Slovēnijas tirgū sekmīgi darbojas jau vairāki Latvijas uzņēmumi. Arī slovēņu firmas ir uzsākušas savu darbību Latvijā, tāpēc vēlos izteikt cerību, ka Jūs pavadošā uzņēmēju delegācija un šodien notikušais biznesa forums būtiski veicinās tirdznieciski ekonomisko sakaru attīstību.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Apsveicu ar Ļubļanas pilsētai piešķirto godu šogad nest “Pasaules grāmatu galvaspilsētas” vārdu, un es esmu patiesi gandarīts par aktīvo kultūras sadarbību starp mūsu valstīm. Kā pēdējā laika spilgtākos notikumus var minēt latviešu rakstnieces Ingas Ābeles stāstu krājuma tulkojumu slovēņu valodā un Jaunā Rīgas teātra trupas viesizrādes Slovēnijā. Savukārt Latvijai ir bijis gods uzņemt jūsu rakstniekus Lenartu Zajcu un Damijanu Šinigoju, kā arī vērot slovēņu horeogrāfa Branko Potočnas dejas izrādi Rīgā. Esmu gandarīts par Latvijas un Slovēnijas režisoru un producentu kopdarbu, kura rezultātā ir tapušas animācijas īsfilmas bērniem.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Savā un manas dzīvesbiedres vārdā atļaujiet man uzsaukt tostu par Latvijas un Slovēnijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā! Par Jūsu, prezidenta kungs, un Jūsu kundzes veselību!

Lai dzīvo Latvija!

Lai dzīvo Slovēnija!

Otrdien, 29.jūnijā, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils sākās Slovēnijas Republikas prezidenta Danilo Turka un viņa kundzes Barbaras Mikličas-Turkas divu dienu oficiālā vizīte Latvijas Republikā. Vizītes pirmajā dienā Rīgas pilī notika abu prezidentu divpusējā tikšanās un valstu delegāciju sarunas. Kopīgajā preses konferencē prezidenti sniedza ieskatu sarunās skartajos jautājumos, kā arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem (skat. “LV” Nr.102, 30.06.2010). Pēcpusdienā augstais viesis nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kopā ar Latvijas Valsts prezidentu piedalījās Latvijas un Slovēnijas biznesa forumā (skat. zemāk), kā arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju. Vizītes pirmā diena Danilo Turkam un Barbarai Mikličai-Turkai beidzās ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres rīkotajām oficiālajām vakariņām Melngalvju namā (attēlā). Vizītes otrā diena sākās ar augstā viesa vizīti Saeimā un tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Solvitu Āboltiņu, sekoja tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Pēcpusdienā ciemiņi viesojās prezidenta Jūrmalas rezidencē, no kurienes devās uz vienu no Latvijas lepnumiem – Rundāles pili  Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers

Latvijas un Slovēnijas biznesa forumā 29.jūnijā:

Prezidenta kungs [Slovēnijas Republikas prezidents Danilo Turks], ekselences, ministri, uzņēmēji no Slovēnijas un Latvijas, dāmas un kungi!

Esmu iepriecināts par šo iespēju uzrunāt Latvijas–Slovēnijas biznesa foruma dalībniekus šeit, Rīgā. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Slovēnijas Republikas uzņēmējdarbības un ārvalstu investīciju aģentūrai –, kas ir ieguldījušas lielu darbu, lai organizētu šo starpvalstu forumu.

Mēs šobrīd piedzīvojam laiku, kurā notiek būtiskas pārmaiņas modernās ekonomikas paradigmā. Straujas izaugsmes gadus, ko raksturoja kreditēšanas un patēriņa straujš pieaugums, nomainīja atskārsme par patēriņā balstītas ekonomikas neilgtspēju. Priekšroka šādos apstākļus ir tieši mazām, dinamiskām un pārmaiņām atsaucīgām valstīm. Šis ir īstais brīdis jaunu iespēju apzināšanai, jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Šodienas sarežģītajos pasaules ekonomikas un finanšu krīzes atveseļošanās apstākļos Slovēnijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir nozīmīgs faktors to problēmu risināšanai, ar kurām līdz šim esam saskārušies.

Ir vairākas lietas, kas mūsu valstis vieno, tajā skaitā pieredze, kas mūsu ekonomikas veido elastīgākas, produktīvākas un ātrspējīgākas.

Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija, un mēs redzam jau skaidrus signālus, ka ekonomikas krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras.

Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošus rādītājus. 2010.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka izmaksas salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni ir samazinājušās par 26 procentiem. Darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi, un šīs izmaiņas ir uzlabojušas Latvijas konkurētspēju.

Gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus par ievērojama publiskā finansējuma apjoma piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai, it īpaši darbaspēka kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Regulārs un stabils sociālais dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā diskusijās iesaistot ārvalstu investorus, nodrošina to, ka uzņēmēju intereses ir aktīvi un kvalitatīvi pārstāvētas valdības darba procesā.

Lai arī mums bija jāpieņem grūti lēmumi par darbavietu un atalgojuma samazināšanu, par valsts garantēto pakalpojumu un pabalstu samazināšanu, sabiedrība ir spējusi ar izpratni pieņemt valdības veiktās korekcijas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tieši sociālā stabilitāte ir viens no būtiskiem aspektiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm visā Eiropas Savienībā. Uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10 procentiem. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.

Godātie uzņēmēji!

Latvijas un Slovēnijas attiecības var raksturot kā ļoti aktīvas un vispusīgi attīstītas. Mūs vieno arī mūsu vienlaicīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējam tirgum 2004.gada maijā.

Mēs aktīvi aizstāvam līdzīgās intereses un pozīcijas Eiropas Savienības un NATO ietvaros, kā arī turpinām padziļināt divpusējo sadarbību visdažādākajās jomās. Mūsu valstu uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība, kā arī unificētā normatīvā vide.

Nākotnē par vienu no galvenajām prioritātēm es uzskatu tieši ekonomisko sakaru veicināšanu. Ir vairāki konkrēti rādītāji, kuri apliecina mūsu sadarbības attīstības perspektīvu un vietu izaugsmei. Vēlos uzsvērt, ka laikā kopš 2004.gada eksporta un importa apjomi starp mūsu valstīm ir divkāršojušies. Pēdējie ekonomiskās krīzes gadi tos tikai nedaudz ir samazinājuši.

Latvijas un Slovēnijas sadarbības attīstības potenciālu apliecina arī mūsu valstu uzņēmēju kuplā līdzdalība šodienas biznesa forumā. Ar prieku vēlos atzīmēt, ka šodienas biznesa foruma dalībnieku vidū ir salīdzinoši daudz augsto tehnoloģiju, IT un enerģētikas jomas pārstāvju. Tās ir nozares, kuras tieši saistītas ar augstas pievienotās vērtības un inovāciju radīšanu. Tieši starptautiska uzņēmumu sadarbība ir viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem.

Latvija vēlas iedrošināt Slovēnijas uzņēmējus investēt Latvijā un izmantot Latvijas sniegtās priekšrocības: ģeogrāfisko atrašanās vietu, kvalificēto darbaspēku, kā arī ekspertīzi reģiona tirgos, īpaši NVS valstu, tostarp Krievijas, tirgos. Latvija ir ieinteresēta investīcijās zinātnē balstītajās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.

Dāmas un kungi!

Pasaules ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka tieši radoša, drosmīga un sadarbībā balstīta uzņēmējdarbība veidos pamatu nākotnes ekonomikai. Sadarbība pētniecībā, ražošanas attīstībā un katram Eiropas Savienības reģionam raksturīgo priekšrocību izmantošana var palīdzēt kļūt mūsu ekonomikām par izcili konkurētspējīgām globālajā tirgū.

Latvija arvien ir kalpojusi par ļoti izdevīgu tirdzniecības starpposmu ceļā starp Rietumeiropu, Skandināvijas valstīm un austrumu kaimiņiem. Baltijas jūras reģions ir viens no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem augsto tehnoloģiju, inovāciju un zinātnes jomā. Un tieši Rīga ir viena no atslēgpilsētām šajā ekonomikas un attīstības klasterī. Tieši Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls Baltijas jūras reģionā veido to par pievilcīgu investīciju vidi.

Latvijas ilgtermiņa, ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” kā stratēģiskie principi turpmākajiem 20 gadiem ir definēta jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība.

Mēs ieguldīsim visas savas pūles, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu izglītības sistēmu, attīstītu Latvijas cilvēkkapitālu, izveidotu radošumā un inovācijās balstītu ekonomikas struktūru un prasmīgi izmantotu Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības.

Dāmas un kungi!

Radošums, drosme un iniciatīva – tās ir atslēgas ilgtspējīgai attīstībai un veiksmīgai sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka šī valstsvizīte nodrošinās jaunu impulsu ekonomisko attiecību attīstīšanai divu mūsu valstu starpā.

Mūsu valsts patiesi priecāsies par jūsu panākumiem un ieguldīs visas pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstīšanā.

Lai jums veicas! Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai! Laipni aicināti Latvijā!