ATSAUCĒ IETVERT:
2010. gada 17. jūnija likums "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2010., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212616
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 18.panta trešās daļas 1.punktu.
2. 24.1 pantā:
papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:
“(21) Nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, lai konstatētu iekārtas atbilstību šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, summē visu to tehnisko vienību (piemēram, katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, cita veida krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un oglekļa dioksīda uztveršanas bloki, degļi, termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas) nominālās ievadītās siltuma jaudas, kuras ir iekārtas daļas un kurās tiek sadedzināts kurināmais. Kopsummā neņem vērā:
1) tehniskās vienības, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz trīs megavatus;
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai.
(22) Ja šā likuma 2.pielikumā minētie rādītāji tiek pārsniegti, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver visas tehniskās vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot tehniskās vienības bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai.”;
papildināt ceturto daļu ar vārdiem “un iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai iekārtu darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai”.
3. 32.1 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“32.1 pants. Emisijas kvotu sadales plāns un iekārtu saraksts”;
aizstāt pirmajā daļā vārdus “piektajā daļā” ar vārdiem un skaitļiem “piektās daļas 1. un 2.punktā”;
aizstāt trešās daļas 13.punktā vārdus un skaitļus “piektās daļas 2. un 3.punktā” ar vārdiem un skaitli “piektās daļas 2.punktā”;
papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
“(5) Vides ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina iekārtu sarakstu katram šā likuma 24.1 panta piektās daļas 3.punktā minētajam periodam.
(6) Iekārtu sarakstā ietver stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kurām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas šā likuma 24.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā un tajā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu starp operatoriem. Lai sagatavotu iekārtu sarakstu, operatori atbilstoši Vides ministrijas pieprasījumam sniedz Vides ministrijai informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu attiecīgajām iekārtām.
(7) Pēc tam kad iekārtu sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai.”
4. 32.2 pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda “plānu” ar vārdiem “vai iekārtu sarakstu”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju:
1) pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta sadales plānā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, emisijas kvotas piešķir sadales plānā noteiktajā kārtībā. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam operatoram, ievērojot šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos pamatnosacījumus;
2) pēc iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta iekārtu sarakstā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, emisijas kvotas piešķir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam operatoram, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā.”;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katru gadu līdz 28.februārim siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru un gaisa kuģa operatoru kontiem un valsts kontu emisijas kvotu izsolēm, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Vides ministrijas lēmumus par emisijas kvotu piešķiršanu un Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu izsoļu jomā.”
5. Izslēgt 32.3 panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “sākot ar 2013.gada 1.janvāri”.
6. 32.8 pantā:
papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja operators veic vienu vai vairākas šā likuma 2.pielikuma II nodaļā minētās piesārņojošās darbības ar iekārtām, kas nav minētas šā likuma 2.pielikuma I nodaļā (turpmāk — jaunās piesārņojošās darbības), operators Valsts vides dienestam rakstveidā iesniedz pilnīgus un pārbaudītus datus par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu no piesārņojošām darbībām, kas minētas šā likuma 2.pielikuma II nodaļā. Datus iesniedz par katru kalendāra gadu laikposmā no 2005.gada līdz 2009.gadam (ieskaitot), ņemot vērā periodu, kurā iekārta atbilst šā likuma 2.pielikuma II nodaļā minētajiem nosacījumiem.
(3) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto datu apstiprināšanu. Datus pārbauda un apstiprina, ievērojot prasības, kas ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudei un apstiprināšanai noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisijas monitorings, kā arī tiek pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju.
(4) Valsts vides dienests apkopo un iesniedz Vides ministrijai šā panta otrajā daļā minēto informāciju par jaunajām piesārņojošajām darbībām, un Vides ministrija šo informāciju iesniedz Eiropas Komisijai.”;
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
7. Pārejas noteikumos:
izslēgt 5.punktu;
izteikt 12.punktu šādā redakcijā:
“12. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.septembrim apstiprina iekārtu sarakstu periodam no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.”;
papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24., 25., 26. un 27.punktu šādā redakcijā:
“23. Šā likuma 24.1 panta 2.1 daļa un grozījums 24.1 panta ceturtajā daļā par iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai iekārtu darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai, stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
24. Šā likuma 32.3 panta pirmās daļas nosacījumu izpildi gaisa kuģa operators uzsāk ar 2013.gada 1.janvāri.
25. Šā likuma 32.8 panta otrajā daļā minētos datus Valsts vides dienests pieprasa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa jomā.
26. Šā likuma 32.8 panta ceturtajā daļā minēto informāciju Vides ministrija iesniedz Eiropas Komisijai līdz 2010.gada 30.jūnijam.
27. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”
8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:
“13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/29/EK, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (dokuments attiecas uz EEZ).”
9. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:
“Likuma “Par piesārņojumu”
2.pielikums
Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja
I. Piesārņojošas darbības izraisošas iekārtas, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja līdz 2012.gada 31.decembrim
| Nr.p.k. | Piesārņojošas darbības izraisošas iekārtas |
Siltumnīcefekta gāze |
| 1. | Enerģētikā: | |
|
1) |
sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas | Oglekļa dioksīds |
|
2) |
minerāleļļu attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas | Oglekļa dioksīds |
|
3) |
koksa krāsnis | Oglekļa dioksīds |
| 2. | Melno metālu ražošanā un apstrādē: | |
|
1) |
iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai | Oglekļa dioksīds |
|
2) |
iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā | Oglekļa dioksīds |
| 3. | Minerālu izstrādājumu ražošanā: | |
|
1) |
iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā | Oglekļa dioksīds |
|
2) |
iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
|
3) |
iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par četriem kubikmetriem un kuru apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru | Oglekļa dioksīds |
| 4. | Citās nozarēs: | |
|
1) |
iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām | Oglekļa dioksīds |
|
2) |
iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā | Oglekļa dioksīds |
II. Piesārņojošas darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja no 2013.gada 1.janvāra
|
Nr.
p.k. |
Piesārņojoša darbība |
Siltumnīcefekta gāze |
| 1. | Kurināmā sadedzināšana iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus (izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas) | Oglekļa dioksīds |
| 2. | Minerāleļļu attīrīšana un rafinēšana | Oglekļa dioksīds |
| 3. | Koksa ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 4. | Metāla rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšana vai kausējumu iegūšana, ieskaitot granulēšanu | Oglekļa dioksīds |
| 5. | Čuguna vai tērauda pirmreizēja vai atkārtota kausēšana, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā | Oglekļa dioksīds |
| 6. | Melno metālu, arī ferosakausējumu, ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus. Pārstrādē tiek izmantoti arī velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji, atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un kodināšanas iekārtas | Oglekļa dioksīds |
| 7. | Primārā alumīnija ražošana | Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži |
| 8. | Sekundārā alumīnija ražošana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 9. | Krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde, arī sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana un tamlīdzīgi, kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda, ieskaitot ievadīto siltuma jaudu kurināmajam, kuru izmanto kā reducējošu aģentu, pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 10. | Klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 11. | Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 12. | Stikla, arī stikla šķiedras, ražošana iekārtās, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 13. | Apdedzinātu māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 75 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 14. | Minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā | Oglekļa dioksīds |
| 15. | Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 16. | Celulozes ražošana no koksnes vai citām šķiedrvielām | Oglekļa dioksīds |
| 17. | Papīra vai kartona ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 20 tonnas dienā | Oglekļa dioksīds |
| 18. | Oglekļa ražošana, karbonizējot tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta, gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumi, kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus | Oglekļa dioksīds |
| 19. | Slāpekļskābes ražošana | Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
| 20. | Adipīnskābes ražošana | Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
| 21. | Glioksāla un glioksālskābes ražošana | Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
| 22. | Amonjaka ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 23. | Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana krekinga, sadalīšanas, daļējas vai pilnīgas oksidēšanās vai līdzīgos procesos ar ražošanas jaudu virs 100 tonnām dienā | Oglekļa dioksīds |
| 24. | Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana reforminga vai daļējas oksidēšanās procesā ar ražošanas jaudu virs 25 tonnām dienā | Oglekļa dioksīds |
| 25. | Nātrija karbonāta (Na2CO3) un nātrija bikarbonāta (NaHCO3) ražošana | Oglekļa dioksīds |
| 26. | Siltumnīcefekta gāzu uztveršana no tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas šajā pielikumā minētās piesārņojošās darbības, lai šīs gāzes transportētu un uzglabātu ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu | Oglekļa dioksīds |
| 27. | Siltumnīcefekta gāzu transportēšana pa cauruļvadiem uz ģeoloģiskās struktūrās ierīkotu uzglabāšanas vietu, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu | Oglekļa dioksīds |
| 28. | Siltumnīcefekta gāzu uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vietā, kurā uzglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu | Oglekļa dioksīds” |
Likums stājas spēkā 2010.gada 5.jūlijā.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 17.jūnijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 2.jūlijā