• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 576 "Kartupeļu cistu nematožu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2010., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212620-kartupelu-cistu-nematozu-apkarosanas-un-izplatibas-ierobezosanas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.600

Kremācijas noteikumi

Vēl šajā numurā

02.07.2010., Nr. 104

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 576

Pieņemts: 29.06.2010.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.576

Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 27.§)

Kartupeļu cistu nematožu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 13.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā apkaro bālo kartupeļu cistu nematodi Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) un zeltīto kartupeļu cistu nematodi Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens (Eiropas populācija) (turpmāk – kartupeļu cistu nematodes) un ierobežo to izplatību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apsekojums – pārbaudes, ko veic katru gadu kartupeļu cistu nematožu izplatības noteikšanai valsts teritorijā, izņemot kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecību kartupeļu laukos;

2.2. audzēšanas vieta – lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopums saimniecībā, kurā nodarbojas ar šo noteikumu 3.punktā minēto augu audzēšanu;

2.3. fitosanitārie pasākumi – pasākumi kartupeļu cistu nematožu izplatības ierobežošanai vai apkarošanai;

2.4. lauks – no citām zemes platībām nošķirama vienā saimniecībā esoša augu maiņas platība, kurā iespējams veikt fitosanitāros pasākumus, neskarot blakus esošās augu maiņas platības.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem augiem:

3.1. kartupeļu Solanum tuberosum L. augiem un to bumbuļiem;

3.2. paprikas Capsicum spp., baklažānu Solanum melongena L. un tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. stādīšanai paredzētiem augiem, izņemot sēklas;

3.3. puravu Allium porrum L., biešu Beta vulgaris L., zemeņu Fragaria L., kāpostu Brassica spp. un sparģeļu Asparagus officinalis L. stādīšanai paredzētiem augiem, izņemot sēklas;

3.4. dāliju Dahlia spp., dārza sīpolu Allium cepa L., gladiolu Gladiolus Tourn. Ex L., hiacinšu Hyacinthus spp., liliju Lilium spp., narcišu Narcissus L. skalbju Iris spp., šalotu Allium ascalonicum L. un tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētiem gumiem, sīpoliem, sakneņiem un bumbuļsīpoliem, kas paredzēti tālākai lauksaimnieciskai ražošanai, izņemot pavairojamo materiālu, kas paredzēts pārdošanai gala lietotājam, kurš nav iesaistīts profesionālā augu vai griezto ziedu audzēšanā (to norādot uz iepakojuma).

4. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

4.1. veic pārbaudi un noņem augsnes paraugus kartupeļu cistu nematožu atklāšanai;

4.2. apseko stādījumus, pārbaudot ne mazāk par 0,5 procentiem no konkrētā gadā audzētās kartupeļu platības, un katru gadu līdz 1.aprīlim apsekojumu rezultātus par iepriekšējo 12 mēnešu laikposmu paziņo Eiropas Komisijai;

4.3. saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas standartiem laboratoriski diagnosticē kartupeļu cistu nematodes;

4.4. atklājot kartupeļu cistu nematodes, piemēro fitosanitāros pasākumus, kontrolē to izpildi un, ja nepieciešams, nodrošina tos piespiedu kārtā;

4.5. apkopo un glabā pārbaužu un apsekojumu rezultātus un nodrošina, lai tie būtu pieejami Eiropas Komisijai;

4.6. rakstiski iesniedz Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:

4.6.1. katru gadu līdz 31.janvārim – sarakstu ar jaunajām kartupeļu šķirnēm, kas ir atzītas par izturīgām pret kartupeļu cistu nematodēm, norādot kartupeļu cistu nematožu sugu, patogēnu tipu, virulences grupu vai populāciju, pret kurām konkrētā kartupeļu šķirne ir izturīga, kartupeļu šķirnes izturības pakāpi un tās noteikšanas gadu;

4.6.2. katru gadu līdz 31.decembrim – informāciju par kartupeļu šķirnes izturības izmaiņām pret konstatētajām kartupeļu cistu nematodēm, to sugu, patogēnu tipiem un virulences grupām.

5. Saimniecība, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu un tirdzniecību nodarbojas ar kartupeļu sēklaudzēšanu (turpmāk – kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecība), vai persona, kas plāno audzēt šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus, katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu par kartupeļu vai šo noteikumu 3.2., 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minēto augu audzēšanu, norādot lauka atrašanās vietu un platību.

6. Personai nav atļauts uzglabāt vai pavairot kartupeļu cistu nematodes, izņemot gadījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanu un pārvietošanu.

II. Pārbaudes kartupeļu cistu nematodes noteikšanai laukā un apsekojumi kartupeļu cistu nematodes izplatības noteikšanai

7. Dienests šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto lauka pārbaudi, ja kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībā tiks audzēti vai glabāti kartupeļi vai šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētie augi, veic, noņemot augsnes paraugus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu:

7.1. laikposmā no ražas novākšanas līdz jaunai stādīšanai, kad konkrētajā laukā netiek audzēti sēklas kartupeļi vai šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētie augi;

7.2. pirms šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētā perioda, ja dienests ir veicis lauka pārbaudi, noņemot augsnes paraugus, un laboratoriskajā testēšanā nav konstatētas dzīvas kartupeļu cistu nematodes, un pēc augsnes paraugu ņemšanas tur nav audzēti šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētie augi (ja tas ir dokumentāri apstiprināms ar lauka vēsturi).

8. Dienests šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto pārbaudi neveic, ja:

8.1. šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētie augi un sēklas kartupeļi tiks audzēti tajā pašā audzēšanas vietā un tie netiks izplatīti ārpus saimniecības;

8.2. augsne pirms šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minēto augu stādīšanas tiek dezinficēta vai izaudzēto augu saknes, sīpoli, bumbuļi, gumi tiek mazgāti vai tīrīti, novēršot kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risku.

9. Dienests bez paraugu ņemšanas laukā atļauj audzēt vai uzglabāt šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus, ja lauks atbilst vienai no šādām prasībām:

9.1. pamatojoties uz dienesta laboratoriskajiem testēšanas rezultātiem, iepriekšējos 12 gados konkrētajā laukā nav konstatētas dzīvas kartupeļu cistu nematodes;

9.2. laukā visas audzētās kultūras ir zināmas, un tas ir dokumentāri apstiprināms, piemēram, ar lauka vēsturi, un iepriekšējos 12 gados laukā nav audzēti kartupeļi vai šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētie augi.

10. Dienests pārbaudītajā laukā atļauj audzēt vai uzglabāt sēklas kartupeļus un šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus, ja laboratoriskajā testēšanā no pārbaudītā lauka ņemtajos augsnes paraugos nekonstatē dzīvas kartupeļu cistu nematodes.

11. Dienests, apsekojot laukus, ņem augsnes paraugus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 8.punktu.

III. Fitosanitāro pasākumu noteikšana

12. Ja augsnes paraugā laboratoriskajā testēšanā konstatē dzīvas kartupeļu cistu nematodes, dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

12.1. lauku, no kura ņemts augsnes paraugs, noteikt par invadētu (turpmāk – invadētais lauks), un invadētā lauka robežas iezīmēt zemesgabala plānā;

12.2. noteikt par invadētiem ar kartupeļu cistu nematodēm šo noteikumu 3.punktā minētos augus vai kartupeļus, kuri izaudzēti invadētajā laukā vai kuriem ir bijusi saskare ar invadētā lauka augsni, piemēram, ja tie novākti ar vienu un to pašu lauksaimniecības tehniku vai uzglabāti vienā noliktavā;

12.3. aizliegt invadētajā laukā uzglabāt un audzēt sēklas kartupeļus un šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus;

12.4. uzdot personai veikt vismaz vienu šādu fitosanitāro pasākumu:

12.4.1. invadētajā laukā audzētos šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus neizmantot un neizplatīt stādīšanai;

12.4.2. rūpnieciskai pārstrādei audzētos invadētos kartupeļus nogādāt tieši pārstrādes uzņēmumā, kurā īsteno atkritumu apsaimniekošanas procedūras, kas novērš kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risku, vai dienesta uzraudzībā izmantot citiem mērķiem, piemēram, pārtikā, ja nepastāv kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risks. Dienests izvērtē šādu uzņēmumu atbilstību iepriekš minētajām prasībām;

12.4.3. notīrīt, nomazgāt vai dezinficēt inventāru, aprīkojumu un noliktavu, kurā glabāti ar kartupeļu cistu nematodēm invadētie augi vai kartupeļi;

12.4.4. notīrīt, nomazgāt vai dezinficēt lauksaimniecības tehniku un inventāru katru reizi pēc tās izmantošanas invadētajā laukā;

12.4.5. šo noteikumu 12.4.3. un 12.4.4.apakšpunktā minēto tīrīšanu vai mazgāšanu veikt vietā, kur iespējams novērst kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risku.

13. Dienests atļauj stādīt un izplatīt stādīšanai šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus, ja persona dienesta uzraudzībā pilnībā notīra augsni no augu saknēm, sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem un gumiem, tos nomazgājot vai notīrot, vai atbilstoši dezinficējot tā, ka nepastāv kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risks.

14. Ja persona izpilda visus tai saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu noteiktos fitosanitāros pasākumus un nepastāv kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risks, dienests atļauj invadētajā laukā audzēt:

14.1. pret invadētajā laukā konstatētajiem kartupeļu cistu nematožu patotipiem izturīgu kartupeļu šķirni, kurai ir augstākā pieejamā izturības pakāpe pret kartupeļu cistu nematodēm, – pārtikai vai rūpnieciskajai pārstrādei;

14.2. šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos augus, ja persona nodrošina augsnes notīrīšanu no augu saknēm vai no šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajiem sīpoliem, sakneņiem, bumbuļsīpoliem vai gumiem, tos nomazgājot vai notīrot, vai atbilstoši dezinficējot tā, ka nepastāv kartupeļu cistu nematožu izplatīšanās risks.

IV. Pasākumi kartupeļu cistu nematožu izplatības ierobežošanai (kartupeļu cistu nematožu izplatības ierobežošanas kontroles programma)

15. Lai ierobežotu kartupeļu cistu nematožu izplatīšanos invadētajos laukos, kuros tiks stādīti kartupeļi, kas nav paredzēti sēklas kartupeļu audzēšanai, dienests šo noteikumu 12.punktā minētajā lēmumā, nosaka, ka var ieviest pretnematožu augseku vai kartupeļu provokācijas stādījumus.

16. Kartupeļu cistu nematožu invāzijas pakāpe var būt:

16.1. vāja (1–2 dzīvas kartupeļu cistu nematožu cistas 100 kubikcentimetros augsnes);

16.2. vidēja (3–25 dzīvas kartupeļu cistu nematožu cistas 100 kubikcentimetros augsnes);

16.3. stipra (vairāk nekā 25 dzīvas kartupeļu cistu nematožu cistas 100 kubikcentimetros augsnes).

17. Pretnematožu augseku atļauts ieviest, ja invāzijas pakāpe ir vidēja vai vāja.

18. Pretnematožu augseku ievieš šādi:

18.1. invadētajos laukos audzē pret kartupeļu cistu nematodēm izturīgus kultūraugus – daudzgadīgos tauriņziežus un graudzāles, pākšaugus, kā arī tādu labību, dārzeņus, tehniskos kultūraugus, kas samazina kartupeļu cistu nematožu invāzijas pakāpi augsnē;

18.2. invadētajos laukos audzē pret kartupeļu cistu nematodēm izturīgas kartupeļu šķirnes ar augstāko pieejamo izturības pakāpi.

19. Laukā ar stipru kartupeļu cistu nematožu invāzijas pakāpi divus līdz trīs gadus pēc kartupeļu cistu nematožu konstatēšanas audzē pret kartupeļu cistu nematodēm izturīgus augus (pākšaugus – zirņus, pupas, pupiņas –, āboliņu, graudaugus un citus augus, kas sekmē kartupeļu cistu nematožu skaita samazināšanos), regulāri iznīcina augus, kas minēti šo noteikumu 3.punktā, pašsējas augus un pēc tam ievieš pretnematodes augseku.

20. Kartupeļu provokācijas stādījumus ievieš šādi:

20.1. augsekā stāda jarovizētus (iedzīvinātus – diedzētus gaismā vai iedzīvinātus siltumā) un trīs nedēļas diedzētus pret kartupeļu cistu nematodēm neizturīgo agrīno šķirņu kartupeļus;

20.2. kartupeļus izstāda pēc iespējas agrāk, lai tos varētu novākt līdz 1.jūlijam;

20.3. pēc kartupeļu novākšanas sēj pākšaugus zaļbarībai vai zaļmēslojumam.

V. Kartupeļu šķirņu izturība pret kartupeļu cistu nematodēm

21. Kartupeļu šķirne ir izturīga pret kartupeļu cistu nematodēm, ja, audzējot šīs šķirnes kartupeļus, ievērojami tiek kavēta konkrētās kartupeļu cistu nematožu populācijas attīstība. Kartupeļu šķirnes izturības pakāpi pret kartupeļu cistu nematodēm testē saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

22. Kartupeļu šķirnes izturības pakāpi pret kartupeļu cistu nematodēm izsaka, piešķirot punktus no viens līdz deviņi (3.pielikums). Ar deviņiem punktiem apzīmē visaugstāko izturības pakāpi.

23. Persona informē dienestu, ja radušās izmaiņas vai ir aizdomas par izmaiņām kartupeļu cistu nematožu sugu, patogēna tipa vai virulences grupu sastāvā saistībā ar kartupeļu šķirnes izturības izmaiņām pret kartupeļu cistu nematodēm.

24. Dienests divu gadu laikā no informācijas saņemšanas nodrošina šo noteikumu 23.punktā minētās informācijas pārbaudi ar atbilstošām metodēm (2.pielikums). Par pārbaudes rezultātiem dienests rakstiski informē informāciju sniegušo personu.

VI. Fitosanitāro pasākumu atcelšana

25. Lai konstatētu, vai invadētajā laukā ir saglabājušās dzīvas kartupeļu cistu nematodes, dienests ņem augsnes paraugus no invadētā lauka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktu un veic augsnes paraugu laboratorisko testēšanu pēc sešiem gadiem no kartupeļu cistu nematožu konstatēšanas vai pēdējā kartupeļu audzēšanas gada.

26. Ja persona ir ievērojusi visus tai saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā minēto dienesta lēmumu noteiktos fitosanitāros pasākumus, šo noteikumu 25.punktā minēto periodu var saīsināt līdz trim gadiem.

27. Dienests pieņem lēmumu par fitosanitāro pasākumu atcelšanu, ja no invadētā lauka ņemtajā augsnes paraugā laboratoriskajā testēšanā nekonstatē dzīvas kartupeļu cistu nematodes.

VII. Noslēguma jautājumi

28. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai veikto pārbaužu rezultātus uzskata par šo noteikumu 7.1.apakšpunktā un 9.punktā minētajām pārbaudēm.

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.432 "Kartupeļu cistu nematožu izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 100.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2007.gada 11.jūnija Direktīvas 2007/33/EK par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.576

Augsnes paraugu ņemšanas metodika

1. No katra lauka hektāra ņem vienu augsnes paraugu, kura standartlielums ir 1,5 litri augsnes. Ņemot augsnes paraugus, katru hektāru sadala vienādās taisnstūrveida daļās. Katras daļas platums nav mazāks par pieciem metriem un garums nav lielāks par 20 metriem. No katras daļas ņem vienu noņēmumu, lai kopā būtu vismaz 100 noņēmumu no katra hektāra, kas veido vienu augsnes paraugu.

2. Augsnes paraugu laboratoriski testē kartupeļu cistu nematožu sugas un, ja nepieciešams, organisma patogēna tipa vai virulences grupas noteikšanai.

3. Šā pielikuma 1.punktā minēto augsnes parauga standartlielumu var samazināt, ja lauks ir lielāks par astoņiem hektāriem: pirmajos astoņos hektāros ņem augsnes paraugu standartlielumu, nākamajos hektāros – 0,4 litrus augsnes no hektāra.

4. Izņēmuma gadījumā augsnes parauga standartlielumu atļauts samazināt līdz 0,4 litriem augsnes no hektāra, ja uz konkrēto lauku attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

4.1. iepriekšējos sešos gados laukā nav audzēti vai glabāti kartupeļi vai šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētie augi, un tas ir dokumentāri apstiprināms ar lauka vēsturi;

4.2. divās iepriekšējās secīgās pārbaudēs ņemtajos augsnes paraugos, kuru lielums bijis vismaz 1,5 litri augsnes no hektāra, laboratoriskajā testēšanā dzīvas kartupeļu cistu nematodes nav konstatētas, un pēc pirmās dienesta pārbaudes laukā audzēti vai glabāti sēklas kartupeļi vai šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētie augi;

4.3. iepriekšējā pārbaudē ņemtajos augsnes paraugos, kuru lielums bijis vismaz 1,5 litri augsnes no hektāra, laboratoriskajā testēšanā nav konstatētas kartupeļu cistu nematodes vai kartupeļu cistu nematožu cistas ar nedzīvu saturu, un pēc iepriekšējās pārbaudes laukā nav audzēti vai glabāti kartupeļi vai šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētie augi, izņemot sēklas kartupeļus.

5. Izņēmuma gadījumā augsnes parauga standartlielumu atļauts samazināt līdz 0,2 litriem augsnes no hektāra, ja lauks atrodas teritorijā, kura saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzīta par brīvu no kartupeļu cistu nematodēm un kurā notiek regulāri apsekojumi saskaņā ar attiecīgajiem Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (FAO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem.

6. Ja lauks ir lielāks par četriem hektāriem, tad šā pielikuma 4.punktā minētajos gadījumos pirmajos četros hektāros noņem vismaz 0,4 litrus augsnes no hektāra, bet nākamajos hektāros augsnes parauga lielumu var samazināt līdz 0,2 litriem augsnes no hektāra.

7. Šā pielikuma 3., 4. un 5.punktā minētos samazinātos augsnes paraugus atļauts ņemt laboratoriskajai testēšanai, kamēr attiecīgajā laukā netiek konstatētas kartupeļu cistu nematodes. Ja laukā diagnosticē kartupeļu cistu nematodes, augsnes parauga standartlielumu nesamazina.

8. Augsnes paraugus laboratoriskajai testēšanai ņem šādā daudzumā un laikā:

8.1. pirms kartupeļu stādīšanas no lauka augsnes paraugu ņem atbilstoši šā pielikuma 1.punktā minētajiem nosacījumiem, bet augsnes parauga lielumu var samazināt līdz 0,4 litriem no hektāra;

8.2. kartupeļu augšanas laikā, vizuālajā pārbaudē uz kartupeļu ceru saknēm konstatējot kartupeļu cistu nematožu klātbūtnes pazīmes, ņem vismaz 0,4 litrus lielu augsnes paraugu neatkarīgi no lauka lieluma;

8.3. pēc kartupeļu ražas novākšanas no augsnes, kas ir pie kartupeļiem, ja ir iespējams noteikt lauku, kurā attiecīgie kartupeļi izaudzēti, ņem vismaz 0,4 litrus lielu paraugu.

9. Augsnes parauga lielums nedrīkst būt mazāks par 0,1 litru augsnes no viena lauka.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
 


 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.576

Kartupeļu šķirņu izturības testēšana

1. Testēšanu, nodrošinot karantīnas apstākļus, veic atklātā laukā, siltumnīcās vai telpās, kurās iespējams kontrolēt klimatu.

2. Kartupeļu šķirnes izturību pret kartupeļu cistu nematodēm testē traukā, kurā ir vismaz viens litrs augsnes vai cits piemērots augšanas substrāts (turpmāk – testēšanas trauks).

3. Testēšanas traukā nodrošina atbilstošu laistīšanas režīmu un augsnes vai augšanas substrāta temperatūru, kas nav augstāka par 25 °C.

4. Par standarta kontrolšķirni izturības noteikšanai izmanto kartupeļu šķirni 'Désirée' (turpmāk – standarta kontrolšķirne). Iekšējā pārbaudē par papildu kontrolšķirni var izmantot arī pilnībā ieņēmīgas kartupeļu šķirnes ar vietēju nozīmi.

5. Standarta kontrolšķirni var mainīt, ja testēšanā konstatē, ka kāda cita kartupeļu šķirne ir vairāk piemērota vai pieejama.

6. Katrai pārbaudāmajai kartupeļu šķirnei un standarta kontrolšķirnei testēšanā izmanto vienu kartupeļu acojamo pumpuru.

7. Kartupeļu cistu nematožu patogēna tipiem Ro1, Ro5, Pa1 un Pa3 izmanto šādas kartupeļu cistu nematožu standarta populācijas:

7.1. Ro1 – populāciju Ecosse;

7.2. Ro5 – populāciju Harmerz;

7.3. Pa1 – populāciju Scottish;

7.4. Pa3 – populāciju Chavornay.

8. Šā pielikuma 7.punktā minētajiem kartupeļu cistu nematožu patogēna tipiem papildus var izmantot arī vietējas nozīmes kartupeļu cistu nematožu populācijas.

9. Testēšanā izmantotās kartupeļu cistu nematožu standarta populācijas identitāti pārbauda ar atbilstošām metodēm, izmantojot vismaz divas izturīgas kartupeļu šķirnes vai divus atšķirīgus standarta klonus ar noteiktu izturības pakāpi pret kartupeļu cistu nematodēm.

10. Kartupeļu cistu nematožu inokulātā (Pi) kopumā ir piecas inficētspējīgas olas un nepieaugušas kartupeļu cistu nematodes uz vienu mililitru augsnes. Inokulējamo kartupeļu cistu nematožu skaitu uz vienu mililitru augsnes nosaka izšķilšanās eksperimentos.

11. Kartupeļu cistu nematožu testēšanas traukā inokulē kartupeļu cistu nematodes cistu (turpmāk – cistas) veidā vai olu un nepieaugušu kartupeļu cistu nematožu suspensijas veidā.

12. Inokulācijai izmanto 6–24 mēnešus vecas cistas, kuras pirms inokulācijas vismaz četrus mēnešus ir uzglabātas 4 °C temperatūrā un kuru dzīvotspēja ir vismaz 70 procentu.

13. Uz katru kartupeļu cistu nematožu populāciju un pārbaudāmās kartupeļu šķirnes kombināciju testēšanā izmanto vismaz četrus atkārtojumus (testēšanas traukus) un iegūtās cistas no katra atkārtojuma izņem un saskaita atsevišķi.

14. Standarta kontrolšķirnei testēšanā izmanto vismaz 10 atkārtojumus. Standarta kontrolšķirnei galīgo izturību pret kartupeļu cistu nematožu populāciju (Pf) testēšanas beigās nosaka, saskaitot cistas visos atkārtojumos, kā arī olas un nepieaugušās kartupeļu cistu nematodes vismaz četros atkārtojumos, lai noteiktu relatīvo ieņēmību pret kartupeļu cistu nematodēm.

15. Testēšanas ilgums ir vismaz trīs mēneši. Pirms testēšanas beigām pārbauda attīstījušos kartupeļu cistu nematožu mātīšu briedumu, lai noteiktu to vairošanās spējas.

16. Standarta kontrolšķirnes pieaugumam (Pf/Pi) jābūt vismaz 20 reižu lielākam, un standarta kontrolšķirnes variācijas koeficients (CV) nedrīkst pārsniegt 35 procentus.

17. Pārbaudītās kartupeļu šķirnes un standarta kontrolšķirnes relatīvās ieņēmības attiecību pret kartupeļu cistu nematodēm izsaka procentuāli, izmantojot šādu formulu:

  Pf pārbaudītā kartupeļu šķirne x 100 %
Pf standarta kontrolšķirne

18. Ja pārbaudītās kartupeļu šķirnes relatīvā ieņēmība pārsniedz trīs procentus, tad pietiek, ja saskaita cistas. Ja relatīvā uzņēmība ir mazāka par trim procentiem, tad papildu cistām saskaita arī olas un nepieaugušās kartupeļu cistu nematodes.

19. Ja testēšanas rezultāti uzrāda kartupeļu šķirnes pilnīgu ieņēmību pret kartupeļu cistu nematožu patogēna tipu, tad konkrētā kartupeļu šķirne nav izturīga pret kartupeļu cistu nematodēm.

20. Iegūtos testēšanas rezultātus, izņemot šā pielikuma 19.punktā minēto gadījumu, apstiprina, veicot vismaz vēl vienu testēšanu citā gadā. Kartupeļu cistu nematožu relatīvās uzņēmības vidējo aritmētisko rādītāju par diviem gadiem izmanto, lai konkrētajai kartupeļu šķirnei noteiktu izturības pakāpi pret kartupeļu cistu nematodēm punktos saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.576

Kartupeļu šķirņu izturības pakāpes novērtējuma tabula

Nr.p.k.

Relatīvā ieņēmība, %

Punktu skaits

1.

< 1

9

2.

1,1–3

8

3.

3,1–5

7

4.

5,1–10

6

5.

10,1–15

5

6.

15,1–25

4

7.

25,1–50

3

8.

50,1–100

2

9.

> 100

1


Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!