Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdes darbu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Prezidijā ir saņemti daži priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 33.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Vai, kolēģi, jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Šo jautājumu izslēdzam no darba kārtības.

Desmit deputāti lūdz Saeimu 21.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva". Vai ir iebildumu par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav.

Un tāpat desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Violas Lāzo ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Iebildumu nav. Šie abi lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības desmit deputāti lūdz noņemt no 21.janvāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu "Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu" atbilstoši LSDA frakcijas lēmumam, kurā teikts: uzskatām šo lēmuma projektu par nepietiekami sagatavotu un lieki politisko situāciju saasinošu. Acīmredzot pret šo lēmuma projektu vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam tagad trokšņot, mēs varam spiest rokas, priecāties, bet man dziļu izbrīnu rada šodien cienījamie kolēģi no Sociāldemokrātu frakcijas, jo šodien, kad mēs nokļūtu pie šī jautājuma, es aicinātu, lai šo deklarāciju, kā ir atļauts Kārtības rullī, nosūtītu komisijām, kurās to varētu mierīgi izstrādāt, lai tā ieņem to formu, kāda būtu optimālākā šodien. Diemžēl sociāldemokrāti nezināmu iemeslu dēļ atsakās vispār par šo jautājumu diskutēt. Un tādēļ es gribētu teikt, cienījamie kolēģi: šodien, es saprotu, ka ar sociāldemokrātu rokām šodien šis jautājums tiek izgriezts, un tādēļ es gribu nedaudz atgriezties šo Saeimu vēsturē. (Starpsauciens: "Nevajag vēsturē!")

Augsti godājamā sapulce, priekš 77 gadiem 1.maija gaišajā pēcpusdienā šajās telpās pulcējās Latvijas pirmie vēlētie likumdevēji, un Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste no šīs katedras svinīgi paziņoja, ka Latvijas pagaidu likumdošanas iestāde Tautas padome ir nolikusi savas pilnvaras un likumdošanas darbu Latvijā ir uzsākusi pašas tautas izredzētie likumdevēji. Satversmes sapulce, kuras lēmumiem no šīs dienās, kā to ziņoja tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, Latvijas tauta sekos lielā uzmanībā.

Satversmes sapulces pirmais un galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumus. Šo likumu viena daļa jau faktiski pastāvēja dzīvē un bija fiksēta Tautas padomes platformā, tas ir, ka Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un ka Latvijā suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Satversmes sapulcē šos pantus sankcionēja, pārņemot tos negrozītā veidā, mūsu Satversme. Latvijas valstij bija dots vārds, tāpēc 18.novembri dēvējam par Latvijas valsts dzimšanas dienu, 1.maiju varam apzīmēt kā Latvijas vārdadienu. Šī ir Paula Kļaviņa, 4.Saeimas priekšsēdētāja, viena no pēdējām runām. Baldzēna kungs, cienījamais sociāldemokrāt, tas bija jūsu priekšsēdētājs 4.Saeimā, un 4.Saeimā naktī Ministru prezidents, šeit mēs redzam tukšu krēslu, Kārlis Ulmanis, kas 1.maijā šeit sēdēja, 15.maija naktī arestēja tajā skaitā jūsu partijas biedrus, un šodien, protams, tā ir gļēvulība konkrēti no sociāldemokrātu puses. Šodien bija vēsturiskais moments — vienreiz nosūtīt uz komisijām un šo jautājumu izdiskutēt. Bet daudz vienkāršāk ir iebazt galvu smiltīs un tēlot, ka šī problēma neeksistē. Man ir kauns par jums, par jūsu vēsturisko nodevību, jūs šodien nododat sociāldemokrātu vārdu Latvijā, ja jūs ar savām rokām atbalstāt autoritārus režīmus, kad premjerministrs, var ar kāju iespert parlamentam un tā ir mūsu morāle. Tā ir jūsu, Ādamson, morāle un jūsu, Baldzēna kungs un Burvja kungs. Protams, mēs varam šodien arī patiešām — arī es saprotu labējo spārnu, kuram šīs vēsturiskās nianses ir nepatīkamas. Šodien ir tāda pati politiskā situācija kā 1933., 1934.gadā, un patiešām atkal parādās tendences uz pasaules ekonomiskās krīzes fona — runas par vadoni, par vadītājiem, kādi ar to ir rezultāti, to mēs nevaram spriest. Vai tas dod labumu valstij? Lielākoties nē. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu šodien neatbalstīt, saglabāt šo deklarāciju darba kārtībā, bet es uzskatu, ka pēc tam tā ir jānosūta bez garām diskusijām komisijām, komisijās cienījamie sociāldemokrāti ieliks savas idejas, ieliks arī pārējās frakcijas, un pēc tam mēs varēsim kvalitatīvi to apspriest. Tas būtu mans priekšlikums — un šajā gadījumā sociāldemokrātu iniciatīvu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis runās par priekšlikumu.

R.Labanovskis

(LSDA). Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātiem acīmredzot ir pirmtiesības šā jautājuma izskatīšanā vai Ulmaņa apvērsuma nosodīšanā, bet mēs neuzstājamies ar šādu iniciatīvu šodien. Kāpēc? Kam tā ir izdevīga, lai saasinātu vai, kā mēs mēdzam teikt, destabilizētu sabiedrisko situāciju Latvijā, lai salaistu matos tos, kuri nosoda Ulmaņa 15.maija apvērsumu, un tos, kuri iestājas par pieminekļa celšanu Latvijas prezidentam, vai tos, kuri varbūt akurāt nedomā par pieminekļa celšanu, bet Ulmaņa vārdu nesaraujami saista ar neatkarīgo un brīvo Latviju? Vai šodien mums nav svarīgāku jautājumu, par ko diskutēt, par ko lemt? Atstumsim malā jautājumus par algām un pensijām, "Lattelekoma" tarifiem, cūkgaļu, iekšējā tirgus aizsardzības mehānismiem, lauksaimniecības un tautsaimniecības problēmām un sāksim, nonāksim uz kaislību viļņa — diskutēt par 65 gadus veciem notikumiem. Varbūt ka aktuālāk tādā gadījumā ir piedāvāt deklarāciju, piemēram, par Vācijas un Krievijas atbildību Latvijas postīšanā, tās pilsoņu nelikumīgā iesaukšanā bruņotajos spēkos un cilvēku iznīcināšanā? Varbūt ka tas būtu aktuālāk?

Ulmanis darbojās konkrētā vēsturiskā situācijā, viņš nebija oriģināls ar savu politiskās krīzes atrisināšanas gājienu, viņam bija iedvesmojoši paraugi Eiropā un kaimiņvalstīs, tas jāņem ir vērā. Deklarācija piedāvā apšaubāmus motivējumus, es domāju, ka tā nav sagatavota apgalvojot, ka Ulmaņa režīms nebūtībā aizsūtīja Latvijas valstisko neatkarību. Vai tad mēs nezinām, ka divas lielvaras, nedefinējot valstisko iekārtu, sadalīja Eiropu un samīdīja gan vienpersoniskas varas valstu, Baltijas valstu, gan demokrātisko valstu — Čehoslovākijas un Polijas, gan monarhiju — Dānijas un Beļģijas — neatkarību? Apgalvojums par to, ka vienīgi izvērtējot šo mantojumu, mēs varam iestāties Eiropā, neiztur kritiku, jo tādā gadījumā puse Eiropas nevar atrasties Eiropas Savienībā. Vācija un Spānija savu asiņaino, nepiedodamo režīmu dēļ, Polija nevarētu sapņot par iestāšanos Eiropā, kur viņa ar vienu kāju ir, jo no viņas nacionālās svētnīcas nav izmetuši Pilsudska šķirstu, un nevarētu sapņot par iestāšanos nedz Igaunija, nedz Ungārija, nedz Lietuva.

Varbūt atstāsim šī jautājuma izvērtēšanu vēsturnieku ziņā, viņi jau sarakstījuši grāmatas, viņi par tām diskutē, un ir gan tādi vēsturnieki, kuri glorificē šo vēstures faktu, gan tādi, kas cenšas to objektīvāk apgaismot, bet atklāj, ka apmēram 70% nācijas atbalstīja 15.maiju, ja ne skaļi, tad vismaz neprotestēja, un ir tādi vēsturnieki kā Žagars, kurš uzrakstījis ap 500 lappušu lielu pētījumu, kurā cenšas pierādīt, ka Ulmanis bija saucams kara tiesas priekšā un viņam piespriežams nāvessods. Nebūtu prāta darbs tagad mums no šīs valsts augstākās tribīnes pasludināt vienu absolūtu un vienīgo patiesību un šādā veidā izraisīt diskusijas un kaislības sabiedrībā, jo šobrīd šīs absolūtās un vienīgās patiesības nav. Un neaizmirsīsim bez tam vēl, ka vajadzētu atstāt mierā tā cilvēka pīšļus, kurš neapšaubāmi bija Latvijas patriots, kuram bija savas kļūdas un nepilnības un, no mūsdienu viedokļa raugoties, arī nepareizi politiskās situācijas un samezglojumu atrisināšanas paņēmieni. Atstāsim mierā to cilvēku, kuru, neaizmirsīsim, iznīcināja padomju vara, Latviju okupējoša valsts, totalitāras valsts necilvēcīgais režīms. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis par, viens — pret. Mums tūlīt būs jāpieņem lēmums par šo priekšlikumu, bet pirms tam par procedūru vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Lieta ir tāda, ja mēs tagad nobalsojam par to, ka mēs šo jautājumu neizskatām, automātiski tas atkal parādīsies nākamās sēdes darba kārtībā un šī pati saruna atkal atkārtosies no jauna. Personīgi manas domas būtu bijušas, ka vajadzēja šodien to izskatīt, izteikt savu viedokli, un viss. Ja tas nenotiks, mēs turpināsim divas trīs sēdes vēl krāmēties ap šo jautājumu. Ja nu jūs noraidīsiet tā izskatīšanu šodien, tad man būtu savi priekšlikumi par to, kā tad to varētu darīt, jo, ja mēs šādi rīkosimies, kā mēs patlaban esam izdarījuši, automātiski katru ceturtdienu mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, ja mēs nemainīsim procedūru. Un tāpēc es ierosinu, nu, padomājiet, un varbūt mēs šodien to izskatām, noraidām, un tad mēs varam vienreiz tai lietai pielikt punktu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu "Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 57, atturas — 3. Lēmuma projekts paliek darba kārtībā.

Sākam izskatīt mūsu darba kārtības jautājumus. Kā pirmais — Prezidija ziņojums par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Viens var runāt par, viens — pret. Pret vēlas runāt Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Godātie kolēģi! Šī jautājuma sakarā atļausiet man nolasīt jums mūsu frakcijas paziņojumu. Frakcija "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" uzskata, ka Ministru kabineta iesniegto 1999.gada budžeta projektu nevar nodot izskatīšanai komisijās sekojošu iemeslu dēļ:

1. Budžeta projekta ieņēmumu daļa ir veidota uz nereālas bāzes, paredzot 4% IKP pieaugumu 1999.gadā. 1998.gada saimnieciskie rezultāti pa ceturkšņiem liecina par regresējošām tendencēm IKP pieaugumā, kas, mūsuprāt, turpināsies arī 1999.gadā un neļaus sasniegt paredzēto IKP pieauguma līmeni.

2. Uz šādas nereālas bāzes veidota budžeta projekta ieņēmumu daļa liek apšaubīt šī budžeta projekta izdevumu daļas izpildi paredzētajā apjomā.

3. Frakcija uzskata, ka laikā, kad Latvijā nemitīgi pieaug bezdarbs, iedzīvotāju zemais dzīves līmenis neļauj tiem saņemt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību un sociālo aprūpi, ir nepareizi palielināt aizsardzības budžetu tādā apmērā, kā to paredz iesniegtais projekts.

4. Frakcija uzskata, ka 1999.gada budžeta projektam jānodrošina pilnvērtīgāka izglītības, veselības aizsardzības un sociālā aprūpe. 1999.gada budžetam jābūt taupības budžetam. Frakcija ierosina pārstrādāt iesniegto budžeta projektu Ministru kabinetam atbilstoši objektīvajām Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Augsti godātie deputāti! Man ir lūgums nobalsot par šī te projekta... (No zāles: "Nedzird!") Nedzird neko? Cienījamie deputāti! Man ir lūgums nobalsot par šī projekta nodošanu komisijām, lai jums būtu iespējas tiešā veidā sākt šī jautājuma izskatīšanu un iesniegt savus konstruktīvos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ivars Godmanis. Nav pieteicies. Vai kāds vēlas par šo jautājumu izteikties? Iebildumu nav. Atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts

(TP). Cienījamie kolēģi! Decembra mēnesī šo jautājumu Saeima reiz jau izskatīja. Tad nonāca ar balsu vairākumu pie secinājuma, ka pašreizējā situācijā akcīzes nodoklis mazutam nav aktuāls. Tagad nav pagājis tikpat kā mēnesis. Kas ir mainījies, lai mēs atkal par šo jautājumu diskutētu? Absolūti nekas. Tieši pretēji. Krievijā, sākot no 1.janvāra, ir uzlikta 10 ekiju ievedmuita. Uzliekot vēl akcīzes nodokli mazutam, mēs praktiski liekam nodokļu maksātājiem papildus maksāt gan par apkuri, gan par pārtikas produktiem un visu pārējo. Ministru kabineta iesniegtajā apgalvojumā, ka šis nodoklis nemaz neietekmēs tautsaimniecību, ir absolūti meli.

Tieši otrādi. Jo pārsvarā ir veseli reģioni, kur mazuts ir kā kurināmā vienīgais veids lielākās un mazākās katlumājās. Tāpat ir atsevišķi reģioni, kur vispār nav pieejama gāze. Un it kā par mazutu neviens nemaksā, tad tā arī nav patiesība. Jo pašreizējā situācijā par mazutu katru kvartālu visas katlumājas, kas izmanto to kā kurināmo, maksā. Un ir noteikti tarifi par dūmgāzēs pieļaujamajiem kaitīgajiem produktiem, kuri iet atmosfērā, un par to pašlaik visi maksā.

Nākamais. Neviena vārda nav arī par to, kā tālāk šis iekasētais akcīzes nodoklis tiks sadalīts, lai veicinātu pāreju uz tā saucamajiem alternatīvajiem kurināmajiem. Ja iet runa par šķeldu, tad ticiet man, lai Latvija pārietu no mazuta uz šķeldu, ir vēl jāpagaida vismaz 10 gadi, lai meliorētajās platībās alkšņi sasniegtu tādu lielumu, ka tos varētu izmantot par šķeldu. Tāpēc mans aicinājums jums būtu šo likumprojektu nenodot tālākai izskatīšanai, cienīt savu un citu darbu, jo mēnesi atpakaļ mēs to jau esam reizi izskatījuši. Un arī mūsu cienījamais premjers Jaungada uzrunā teica: "Esiet mierīgi, nodokļi netiks paaugstināti!" Tāpēc vēlreiz aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par runās finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Augsti godātie deputāti! Atļaujiet man izteikt domas par šo likumprojektu. Pirmkārt, mums ir lūgums nodot šo projektu komisijās, lai deputāti varētu šo jautājumu risināt. Man, esot frakcijās, bija iespēja iepazīstināt ar šī te projekta praktiski visām pusēm. Un no visām frakcijām es izdzirdēju tādus priekšlikumus, kas būtu ļoti konstruktīvi un, iespējams, pat efektīvi. Ja mēs šo likumprojektu tagad noliekam malā, tad jūs paši deputāti atsakāties no šī jautājuma risināšanas, kas nebūtu pareizi. Kā jūs noklausījāties, šis jautājums ir ļoti svarīgs. Un aiziet no šī jautājuma apspriešanas nebūtu pareizi. Tas ir punkts viens. (Starpsauciens: "Sūtam atpakaļ komisijai!")

Punkts divi. Redziet, situācija faktiski var tikt izskatīta vismaz no pieciem aspektiem. Pirmais. Situācija, kāda bija līdz 1998.gada beigām, kad bija noteikti 2 lati akcīzes par mazutu, un tie, kas pierādīja, ka kurina, saņēma atmaksu no valsts. Arī šī te norma ir apskatāma tādā aspektā, ja šo likumu normu minimālā variantā atjauno tādu, kāda tā bija. No valdības viedokļa tas ir saistīts ar to, ka, ja mēs šo likumu vispār neaiztiekam, tad mums ir jāsamaksā gan par 1998.gada otrajā pusgadā nokurināto mazutu, gan arī par uzkrāto. Pie tam problēma par uzkrāto mazutu ir tāda, ka katru gadu, ja akcīzes nodoklis nedaudz mainās, tad, protams, cenšas uzkrāt iepriekšējā gadā. Un nav mums nekāda pamata par to nemaksāt. Jo tas varētu maksāt labākajā gadījumā nedaudz pāri par miljonu. Bet tā būtu tīri fiskāla valdības interese.

Trešais aspekts. Trešais aspekts ir saistīts ar to, ka varam mēs 10 gadus gaidīt. Pilnīgi piekrītu. Tikai viena nelaime — tās krāsnis visas izdegs. Un kas ir speciālisti kurināmajā, tie zin, ka mazuts ir tieši tas, kas krāsnis izdedzina. Un jo vēlāk pārslēgsies uz gāzi, jo ātrāk šīs krāsnis tiks izdedzinātas.

Ceturtais aspekts. Es pilnīgi saprotu, ka šeit ir reģionālas problēmas. Piemēram, Daugavpils. Vēl es varētu nosaukt pilsētas, kas tiešām lieto mazutu un kur ir mazs gāzes patēriņš. Rīgā ir otrādi. Un, protams, problēma vienmēr būs tāda vai neiznāks tā, ka reģioni maksās, reģioni maksās nodokli un praktiski lietos šo te nodokli caur budžetu citi. Šī problēma arī ir tik svarīga, lai deputāti to apspriestu.

Un pēdējais. Ir jau runa par to, ka varētu iedibināt likumu par fosīliem kurināmiem, kurš vēl nav tapis. Lūk, ko es dzirdēju, teiksim Tautas partijas frakcijā, ka varētu novirzīt šo te kā rezervi uzņēmējam, kas varētu pārbūvēt savas krāsnis un tā tālāk. To visu mēs varam darīt. Bet diez vai mēs varam atļauties absolūtu tukšumu, ka mums šinī brīdī nav nekas.

Un pēdējais. Mēs, protams, neesam Eiropas Kopienas valsts. Kad mēs būsim,— nezinu. Bet, tikko mēs būsim Eiropas Kopienas valsts, mums neviens vispār neprasīs. Tie būs 10 lati un 13 ekiji par vienu tonnu.

Es gribētu deputātiem arī ierosināt sekojošu domu. Īpaši tiem, kas domā, kā var palīdzēt ar tarifiem par apkuri, ja gadījumā šis te nodoklis kaut kādā mērā tiek iedibināts. Es esmu to ierosinājis frakcijās apspriest, ka zināmu daļu var atgriezt atpakaļ. Par proporcijām deputātiem ir... Tas ir politisks jautājums — atgriezt atpakaļ pašvaldībām, kas izmanto kā kurināmo mazutu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Lai tad neiznāk tā, ka mēs ceļam tarifus, un tad automātiski mazuta cena aiziet tarifā.

Un pēdējais par Krieviju. Tik tiešām, Krievija ir noteikusi šādu te normu, bet šī norma strādā līdz marta beigām. Neapšaubāmi, ka katru gadu Krievija tā rīkojas. Tas nozīmē, ka likums, ja tas tiek skatīts, tas nevar stāties ātrāk spēkā, protams, kamēr Krievija šo normu nav atcēlusi. Un tas ir vismaz aprīlis.

Un pēdējais. Viss tas ir kontekstā kopā ar budžetu? Es tomēr aicinu deputātus šo likumu atvērt un politiski parādīt, kāda ir viņu attieksme pret šo ļoti svarīgo jautājumu. Pretējā gadījumā tas, ko ierosina cienījamais iepriekšējais deputāts, deputāti vienkārši grib aiziet no šīs problēmas apspriešanas kā tādas, kas nav deputāta funkcija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 41, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt pret? Iebildumi? (No zāles: "Jābalso!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 27, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 82.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt šādiem budžeta likumprojekta paketes sastāvā esošajiem likumprojektiem "Grozījumi Dzelzceļa likumā", "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā", "Grozījumi Radio un televīzijas likumā", "Grozījumi Īrestiesu likumā" un "Grozījumi Izglītības likumā" kā atbildīgo komisiju — Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju." Vai kāds vēlas izteikties? Tātad mums jābalso par atbildīgo komisiju. Prezidija atzinumā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā atbildīgā, Budžeta un finansu (nodoķlu) komisija ierosina šo komisiju kā atbildīgo. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 33, atturas — 3. Kā atbildīgo par šo likumprojektu noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Rihars Pīks. Lūdzu!

R.Pīks

(TP). Priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es domāju, ka valdības priekšlikums izdarīt grozījumus Kultūrkapitāla fonda likumā ir kārtējais precedents, ka mūsu boļševistiskā pagātne traucē mums veidot demokrātisku valsti, un proti, vienā brīdī mēs pieņemam likumu, kas veido hierarhiju un iesaista pēc iespējas nodokļu maksātājus piedalīties valsts pārvaldīšanā, tātad arī sadalē, pēc tam mēs nobīstamies un uzskatām, ka Jānis vai Pēteris ir dumjāks par mani un noņemam viņam šīs tiesības. Tikko kā bija mēģinājums un valdība jau gribēja 81. panta kārtībā grozīt šo likumu un noņemt finansējumu. Ja mēs tagad atvērsim šo likumu, tad, protams, arī tas tiks izdarīts. Es ierosinu nenodot komisijām šo likumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs esam sagatavojuši grozījumus šim likumam, kurus mēs iesniegsim pēc budžeta pieņemšanas, un tad varēsim arī runāt par šiem grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Man prieks dzirdēt, ka ir sagatavoti būtiski uzlabojumi likumā, un, ja tādi ir sagatavoti, tad man galīgi nav skaidrs, kāpēc tie būtu jāiestrādā likumā tikai tad, kad budžets pieņemts. Ja tie ir tik būtiski, tad tie atstāj iespaidu uz budžetu. Nu vismaz uz kultūras dzīvi. Šo domu gājienu es nesaprotu.

Bet pēc būtības. Es esmu ticies ar visām frakcijām. Es gribētu atgādināt trīs momentus. Mēs ļoti rūpīgi izskatījām šo likumu. Un tāpēc arī mēs faktiski gājām šo grūto soli un atteicāmies no 81. panta, uzskatot, ka deputātiem šis jautājums ir jāskata. Un jāskata ir tagad. Kārtējo reizi cenšanās šo jautājumu neskatīt parādīs tikai to, ka patiesas intereses par šīm problēmām nav, ir tikai politiskas konjunktūras momenti.

Un trīs lietas ir šeit. Es nezinu, kurš te ir bijis boļševiks un kurš nav... nezinu. Man tāda sajūta, ka es neesmu bijis ne boļševiks, ne meņševiks, jo vispār tajā partijā neesmu bijis atšķirībā varbūt no viena otra runātāja. Bet problēma ir viena cita. Es lūgtu jūs atvērt šo likumu un ļoti uzmanīgi pievērst uzmanību divām lietām.

Pirmā. Pirmā lieta ir: ka šajā likumā bez tā, ka viņš saņem burtiski jaunu naudu — 2,4 miljoni iepriekšējās nulles vietā, kā šo naudu sadalīt, lai zināma kultūrpolitika tiktu veidota. Līdz šim likuma norma ir iestrādāta tādā veidā, ka faktiski kultūrpolitiku veidot nevar, šo naudu vienkārši sadalīs pāris dienu laikā.

Otrs. Kā, vismaz sākumā, padarīt drošu šo naudu, jo likumā iestrādātās normas, kuras mēs gribam grozīt, ir praktiski šo fondu padarīt par biznesa fondu. Nelaime ir tikai tā, ka tur ir tikai valsts nauda. Lai tā nepazustu, nespekulēt ar nekustamiem īpašumiem, piemēram, nodarbojoties ar aizdomīgām kreditēšanām, un vēl sliktāk — pērkot papīrus vērtspapīrus biržā. Vienīgais, ko mēs šeit lūdzam no fiskālā viedokļa, ir tas, ka, ja naudas sākumā bija nulle, tagad tā būs 2,4 miljoni, miljons no budžeta un 1,4 miljoni no specieņēmumiem, lai pilnveidotu šo likumu, kā šo naudu pareizi apgūt. Šeit šī norma iekšā nav.

Un otrs. Mēs vienīgais, ko sakām... Mēs lūdzam to vienu miljonu, kas mums ir jāmaksā, mēs nesakām, ka mēs negribam to maksāt, bet mēs gribam to pārcelt uz vienu gadu. Būs 2,4 miljoni tagad, pēc tam būs 3,4 miljoni. Ja deputāti uzskata, ka šis likums jāņem nost, tad man nav skaidra to deputātu nostāja, kas vispār nodarbojas ar kultūru šeit. Vai viņi? Atsakās no šī jautājuma risināšanas? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 83. panta 4. daļas nosacījumiem mums vispirms ir jālemj par atbildīgo komisiju. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi priekšlikumu noteikt šo komisiju kā atbildīgo. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par to, lai par šo likumprojektu atbildīgā būtu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 37, atturas — 1. Par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 26, atturas — 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Radio un televīzijas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Viens var runāt pret, viens — par. Es saprotu, ka pret vēlas runāt deputāts Rišards Labanovskis. Lūdzu!

R.Labanovskis

(LSDA). Godātie deputāti! Man nav jāstāsta par to, kāda loma Latvijas dzīvē ir radio un televīzijai kā plurālistisku viedokļu paudējai, kā demokrātijas uzturētājai mūsu valstī. Jūs zināt visi aptauju rezultātus, kas ir pašas populārākās sabiedriskās un valsts institūcijas un kurām visvairāk tauta uzticas. Tātad — radio un televīzija un baznīca ir pašā spicē un augšgalā. Kāpēc nostādīt šīs institūcijas uz izdzīvošanas robežas? Radio nepastāv mīluļi un nemīluļi, tur apgrozās visdažādāko politisko strāvojumu un pārliecību cilvēki, un raida no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mums nepietika naudas radio savā laikā algu paaugstināšanai, šie cilvēki nevar lepoties ar pieklājīgām algām, nerunājot nemaz par lielām, trūkst līdzekļu modernas tehnikas iegādei, nevarēja izvērst to programmu, ko mēs saucam... kas ir veltīta integrācijas jautājumiem. Igauņi var raidīt augu diennakti, mēs radio raidām tikai piecas stundas. Es nebiju šā Radio un televīzijas likuma dedzīgs piekritējs, bet, gluži otrādi, tam bieži oponēju. Tad kāpēc, iestrādājot šo normu par inflācijas procenta saglabāšanu ik gadu, tagad tie paši, kas bija par šo likumu, iestājās un kvēli to aizstāvēja, ir gatavi šo normu nosvītrot?

Godmaņa kungs, cienot jūsu erudīciju un lielo atbildību, kas ir uzvelta uz jūsu pleciem, es tomēr aicinu padomāt par šo jautājumu, jo tad, ja tas tiks izsvītrots, tas tiks izsvītrots uz gadiem. Es zinu, ka šogad radio ir iedalīti papildlīdzekļi, tas ir citām vajadzībām, bet 2000. gads un 2001. gads tātad ir bez šī inflācijas procenta. Tāpēc ierosinu šo likumprojektu komisijām nenodot, un vispār es uzskatu, ka radio un televīzijas jautājuma izskatīšana 81. panta kārtībā, kas ir kļuvusi par tradīciju Ministru kabinetam, nav normāla.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Neapšaubāmi, ka jautājums par radio un televīziju ir ārkārtītgi svarīgs, vienalga, vai tā ir pozīcija vai opozīcija. Jo galu galā tas ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, kā paust savu politisko un arī tautsaimniecisko nostāju tautai. Tāpēc faktiski mēs arī šinī gadījumā, ņemot vērā šīs te problēmas svarīgumu, no 81. panta kārtības paši atteicāmies. Zināmā mērā, protams, uzņemoties arī atbildību uz sevi. Es gribētu šeit par šo likumu teikt divas lietas.

Tā ir taisnība, mēs esam paredzējuši līdzekļus gan radio, gan televīzijai. Neapšaubāmi, lielākus nekā 12 mēnešu inflācijas rādītājus, inflācijas 1998. gadā. Neapšaubāmi, ka investīcijas, kas ir saistītas ar radio un televīziju, nav tikai radio un televīziju programmai, bet arī Sakaru ministrijā, kas nodrošinās, lai varētu šī uztvere būt arī, teiksim, Apes un Alūksnes apkārtnē.

Neapšaubāmi, ka runa ir par to, ka ir paredzēta nauda tik tiešām 24 stundu raidīšanai radio. Bet ir divas lietas, kāpēc es lūgtu, lai šo likumu izskatītu.

Pirmā lieta. Redziet, ja mēs iestrādāsim likumdošanā iekšā automātiskas inflācijas normas, kas vispār nav paredzētas likumā par budžeta vadību, tiesībām un vadību, tad mēs riskējam ar sekojošu lietu, ka mēs nerēķināsimies ar ieņēmumiem, bet ģenerēsim automātiski izdevumus. Tas nav tikai šeit inflācijas jautājumā, tas ir jautājums likumos, kurus saista ar minimālajām algām un ar citām lietām. Tāpēc šinī likumā ir tikai viena norma, ka neapšaubāmi diez vai kāda valdība atļausies samazināt finansējumu masu informācijas līdzekļiem, tādā gadījumā viņa rok pati sev kapu, to mēs neesam darījuši. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to darīs arī nākošās valdības tālā nākotnē. Bet šeit princips iestrādāt iekšā inflāciju kā automātisku koeficientu draud valstij ar problēmām. Ne tikai šeit radio un televīzijas jautājumā, bet visur citur. Es tomēr lūgtu šo jautājumu izskatīt politiski, kā jūs lemsiet, tā tas arī būs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par atbildīgo komisiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šo komisiju noteikt kā atbildīgo par šo likumprojektu. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai...

Atvainojiet, tātad mēs nenobalsojām par likumprojekta nodošanu komisijām... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Radio un televīzijas likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 18, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Ivars Godmanis, finansu ministrs... Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējā Saeima savā darbības beigu periodā pieņēma Īrestiesu likumu. Pavirši iepazīstoties ar šo likumu un tā mērķiem, varētu rasties iespaids, ka tik tiešām šis likums atrisinās jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļu strīdu izšķiršanu. Diemžēl tā tas nav. Juristi praktiķi, tiesneši, advokāti, prokurori, pašvaldību darbinieki, iepazinušies ar šo likumu, ir konstatējuši, ka faktiski šis likums, tieši otrādi, paildzinās strīdu izskatīšanas procedūru, sarežģīs to, sadārdzinās to, birokratizēs.

Tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka šis likums ir jānodod komisijām, steigšus jāizvērtē ne tikai termiņa pagarināšana, ko ierosina valdība, bet arī jāizskata jautājums par to, vai vispār šāds likums ir vajadzīgs, vai tā vietā nav jāizveido rajonu un pilsētu tiesās īres tiesnešu institūts, kas profesionāli, operatīvi un ātri izskatītu dzīvokļu strīdus. Es lūdzu tomēr šajā gadījumā nodot šo likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Mēs nākošo otrdien pulksten deviņos Dzīvokļu jautājumu apakškomisijā izskatīsim šo problēmu, pieņemsim lēmumu vienu vai otru, acīmredzot šajā sēdē piedalīsies arī atbildīgas Tieslietu ministrijas personas. Pulksten 10 skatīs šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es lūdzu nodot šo likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai.

Sēdes vadītājs.

Vairs neviens runāt nevēlas. Vispirms mums jālemj par atbildīgo komisiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi iesniegumu — atzīt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 26, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 4, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.Vēlas runāt deputāte Silva Golde, Tautas partijas frakcija.

S.Golde

(TP).Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis balsojums, šī izšķiršanās ir notikums, kuru gaida mūsu vēlētāju tūkstoši, kuru gaida pie televizoriem, radio un telefoniem. Mūsu balsojums būs izšķirošs — bērnudārziem Latvijā būt vai nebūt šīs demogrāfiskās krīzes un pašvaldību finansu nespējas apstākļos, kad bērnudārzi tiek masveidā slēgti. Tikai nedaudz vairāk par trim mēnešiem pagājis kopš mūsu kvēlo solījumu un aģitācijas laika, kad ne jau tikai Tautas partija apņēmās bērnudārzu pedagogu algas garantēt kā valsts mērķdotāciju. To solīja arī citas partijas. Vēlētāji mums noticēja. Grozījumi Izglītības likumā ir politisks jautājums, kas parādīs šodien katra deputāta, katras partijas attieksmi pret vēlētājiem teikto. Vai nu mēs pildīsim savus solījumus, vai mēs no saviem vārdiem atsakāmies. Citēšu kādus vadošās koalīcijas partijas vārdus pirmsvēlēšanu laikā: "Latvija ir kā zemnieks klētī, kam ar skaidru galvu jāapsver, cik daudz labības vajag sēklai, bet cik var tērēt maizei un alum." Šis ir tas brīdis, lai izsvērtu, cik labības jāatstāj sēklai, kas labumu nesīs ne šodien, bet rīt.

Jaunajā Izglītības likumā ir noteikta pavisam jauna norma — pašvaldībām jāgarantē bērnu pirmsskolas sagatavošana, kas nav bijis līdz šim. Tās izpildei ir jānodrošina Izglītības likumā noteiktais finansējums. Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti, tiekoties ar Izglītības nozares arodbiedrības komisijas priekšsēdētāju Astrīdu Harbacevičas kundzi, izteica gatavību diskusijai par izmaiņām jaunā Izglītības likuma pārejas noteikumu piemērošanā. Bet kategoriski noliedzot izmaiņas Izglītības likumā kā tādā.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir saprātīgs piedāvājums, kam piekrīt arī paši izglītības darbinieki. Mēs uzskatām, ka būtībā tā nopietni finansējums šim jautājumam faktiski nav nemaz arī meklēts.

Nobeigumā atkal citāts no kādas partijas rakstītā pirmsvēlēšanu laikā: "Laiks labklājības terapijai nomainīt šoka terapiju." Tad arī balsosim tā, lai neradītu kārtējo šoku mūsu vēlētājiem arī par jaunās Saeimas svaidīšanos un nekonsekvenci. Tautas partija pildīs savus dotos solījumus pirmsvēlēšanu laikā, un es aicinu to darīt arī visām pārējām partijām, balsojot pret grozījumiem Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs.

Par runās finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! No savas vēstures ļoti grūti aizmukt. Tagad mēs noklausījāmies emocionālu, jā, emocionālu runu. Es nezinu tikai, vai jūs visi zināt divus faktus. Var jau citēt citu partiju izteicienus, bet tad man arī ir kaut kas jāatgādina. Cienījamās partijas vadītājs, no kurienes nupat uzstājās cienījamā runātāja, tajā laikā ar cienījamo padomnieku, kas patlaban vada šo frakciju, izdarīja divas lietas. Daudzas labas, bet arī divas citas lietas. Tā pirmā lieta, ko izdarīja, bija tieši tā, ka šo bērnudārzu finansēšanu no valsts nodeva pilnībā pašvaldībām. Par ko kaismi iestājās, ka jādara atpakaļ. Punkts viens.

Punkts divi. Pabalsti pirmo reizi, pirmo reizi, es vispār neatceros, ka kāds kaut kad būtu samazinājis pabalstus, tomēr pabalsti arī tika samazināti. (Aplausi.) Nu bet tas tā. Jūs varēsiet ar mani strīdēties, bet diemžēl tas tā ir. Ja jūs neticiet man, te ir vēl viens speciālists par mani daudz lielāks — labklājības ministrs, kas apstiprinās manas domas. Bet ne par to ir runa. Es negribētu šeit būt tādā polemikā. Tas nebūtu sevišķi labi. Kāpēc es gribu, lai šo likumu tomēr izskata? Triju iemeslu dēļ:

Pirmais. Ir runa par pārejas noteikumiem. Tas, ka likumā būs acīmredzot jāveic grozījumi, tas ir skaidrs. Es jums minēšu kaut vai vienu normu, kāpēc jāveic, jo 59.panta otrā daļa ir uzrakstīta tā, ka nav skaidrs, kā vispār skolotājiem algas mainīt. Kas ir iepazinies ar likumu, to zina. Tā nav sasteigta lieta, bet tas būs jādara. Tur uzrakstīts ļoti vienkārši, ka apakšējai slodzei ir jābūt divām minimālajām algām. Bet kas notiek ar to slodzi, kas ir virs apakšējās, nekas nav rakstīts. Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas deputātiem ir jārisina.

Otrs. Par šo pašvaldību finansējumu par bērnudārziem. Mēs parakstījām ar pašvaldībām protokolu. Nenācās mums viegli, citādi mēs budžetu nevarējām jums iesniegt vispār. Mēs aprunājām šo jautājumu. Ja pašvaldības būtu nostājušās absolūti cieti radikāli pret, šī protokola nebūtu un nevarētu šeit pie jums nākt un runāt par budžetu.

Trešais. Vissliktāk var būt tad, ja mēs apsolām maksāt un nesamaksāsim. Tepat Krievijā mēs redzam. Mēs varam celt un celt un teikt, ka maksās, bet mums naudas nebūs, un rezultātā mēs visi būsim parādos un tie paši bērnudārzu vadītāji nedabūs pat to naudu, kas viņiem ir tagad no specbudžeta.

Un pēdējais. Pēc manas dziļas pārliecības šis ir vissvarīgākais jautājums patlaban budžeta izskatīšanas kontekstā. Šis likums ir jāatver vaļā kaut vai tāpēc vien, lai tad, kad skata budžetu cauri, gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu, šo svarīgo sfēru ņemtu vērā, un tad vissmagākajās diskusijās runāt par to, kādas ir iespējamās izmaiņas vienā vai otrā budžeta posteņa pozīcijā.

Es, protams, atvainojos par to, ko es šeit teicu, bet es nedomāju, ka es kaut ko šausmīgi nepareizu pateicu. Ja kāds uzskata, ka es esmu teicis nepareizi, tad diskutēsim tālāk. Es aicinu nodot šo likumu izskatīšanai. Tas vienreiz parādīs un konkrēti parādīs, ka jūs gribat ar šo jautājumu nodarboties, nevis nolikt tālā plauktā un teikt, ka mēs visi esam par to, ka bērniem ir jāiet bērnudārzos un jāmācās skolās.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vispirms mums ir jālemj par atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par atbildīgo komisiju par šo likumprojektu tiktu noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 29, atturas — 6. Lēmums par atbildīgo komisiju ir pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 41, atturas — 4. Likumprojekts komisijām netiek nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Baldzēna, Bojāra, Staša, Barčas un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un dzīvām cūkām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šā likuma saturs galu galā nav jauns. To sagatavoja valdība pēc šā jautājuma vairākkārtīgas apspriešanas pagājušā gada decembra mēnesī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc tās ierosinājuma, kuru gan šā gada 12.janvārī valdība noņēma. Iemesli, kāpēc šodien lūdzam tomēr izskatīt šo likumprojektu, ir vairāki.

Pirmais iemesls ir esošais reālais stāvoklis, ko var raksturot ar šādiem datiem. Vidēji mēnesī cūkgaļas imports no Igaunijas uz Latviju 1997.gada laikā bija 41 tonna. 1998.gadā vidēji mēnesī, periodā no janvāra līdz maija mēnesim ieskaitot, importētas 84 tonnas. Bet jau no pagājušā gada jūlija mēneša, līdz decembra mēnesim ieskaitot, šis imports no Igaunijas sasniedza 264 tonnas vidēji mēnesī, pieauga 3,1 vienu reizi, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo piecu mēnešu līmeni. Arī decembra mēnesī tas nesamazinājās. Imports no Igaunijas bija 259 tonnas.

Savukārt vietējās cūkgaļas iepirkuma apjoms vidēji mēnesī saruka no 832 tonnām pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos līdz 546 tonnām vidēji pagājušā gada oktobra, novembra mēnešos jeb samazinājās par 34%. Vienlaikus nokritās arī cūku iepirkuma cena, kura ir būtiski zem normatīvās pašizmaksas, un pēc speciālistu aplēsēm tā var būt ap 600 līdz 630 latiem par tonnu dzīvsvara. Šīsdienas jautājums nav saistīts tikai ar cūku audzēšanas saimniecību ekonomiju. Pēdējos gados cūkkopji aktīvi risināja barošanas problēmas. Iepirka un uzstādīja modernus cūku audzēšanas aprīkojumus. Iepirka tīršķirnes cūkas ārzemēs, turpināja ciltsdarbu fermās, izdarīja aizņēmumus bankās. Ar mērķi iegūt kvalitatīvāku cūkgaļu ar zemāku pašizmaksu. Tas kļūst it kā vairs nevajadzīgs. Līdz ar to spēkbarības rūpnīcām būs jāsamazina ražošana, tās iepirks mazākus apjomus graudu, un tas skars kopumā visu lauksaimniecību. Mazāk būs darba arī lopkautuvēm. Tas ir apstākļos, kad Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm.

Otrs iemesls. Dažkārt pret šādu iespējamo rīcību, tas ir, importa kvotēšanu, muitas tarifu piemērošanu, min iebildumu, ka cenas palielināsies gan gaļas pārstrādes uzņēmumos, gan mazumtirdzniecībā. Taču ielūkosimies skaitļos. Cūku iepirkumu cena, rēķinot uz vienu tonnu dzīvsvara cūku pagājušajā gadā vidēji oktobra—novembra mēnešos, salīdzinot ar tā paša gada jaunvāra—marta mēnešiem, samazinājās par 178 latiem jeb par 18%. Savukārt otrās šķiras svaigās cūkgaļas filejas un žāvētās krūtiņas mazumtirdzniecības jeb patēriņa cena tajā pašā laika periodā samazinājās tikai par 3%—4%, bet pusžāvētās desas cena pat pieauga par 1,5%. Tātad iepirkumu cenas samazinājās būtiski, kam nesekoja atbilstošs cenu samazinājums vai vispār tā nebija. Par ko šo preci iegādājās iedzīvotāji? Var secināt, ka papildu ienākumi uz iepirktās cūkgaļas cenu samazinājuma rēķina palika pašu pārstrādātāju un tirgotāju produktīvā rīcībā.

Trešais iemesls, kāpēc ir lietderīgi šo likumprojektu izskatīt un, iespējams, pieņemt, ir Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma 13.pantā, 16.pantā norādītās tiesiskās normas. Tās nosaka, ja produkcija tiek importēta tādos pieaugošos daudzumos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem, nogaidot 30 dienas,valsts drīkst veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus. Jāpiezīmē, ka Likums par iekšējā tirgus aizsardzību, kas, iespējams, var tikt pieņemts nākošā mēnesī, šo problēmu neatrisinās, tas šajos gadījumos būs bezzobains. Jāgaida vēl Antisubsīdiju likums un Antidempiga likums, kuri praktiski var tikt pieņemti ne agrāk par aprīļa, maija mēnesi. Protams, kā palīgmehānisms var būt arī subsīdiju izmaksas par katru realizēto cūku, kā tas tagad paredzēts, tas ir labi, bet nepietiekami šajā kritiskajā situācijā. Un mums nav un nebūs nekādas iespējas maksāt tādas subsīdijas, kā to dara fermeriem Rietumeiropas valstīs. Kvotēšana ir paņēmiens, kā šādos apstākļos iztikt ar mazākām sāpēm. Kas attiecas uz cūkgaļas kvalitāti, tad tie ir tikai apgalvojumi, te vēlams ekspertu objektīvs vērtējums. Tātad, noslēdzot dažādus brīvās tirdzniecības līgumus, vispirms bija jāizveido iekšējais tirgus aizsardzības mehānisms, ir noticis otrādi, tāpēc lūdzam deputātu atbalstu šajā lietā un izskatīšanu pēc iespējas operatīvā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāts Modris Lujāns vēlas runāt pret? Lūdzu!

M.Lujāns

(POA "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti kardināli svarīgs moments, mums ir ļoti nopietni jāpārdomā par šo sociāldemokrātu cūcību, ko viņi mēģina uzspiest Saeimas komisijām. Jūs iedomājieties, tajā laikā, kad mums jādomā par okupāciju, par okupācijas sekām, ko piedāvā Lejas kungs, un piedāvā arī valsts budžetu, ko piedāvā Godmaņa kungs, mums jānodarbojas ar šo cūcību. Un man nāk prātā "Velna kalpi", "Velna kalpos" arī velna kalpi sapulcējās, un viens no bijušajiem Zemnieku savienības deputātu kandidātiem teica: vienu mazu cūciņu. Es vienīgais iedomājos, drīzumā ja šo cūciņu nofilmētu, nedrīkst viņu pagriezt uz otru pusi, jo, iespējams, tur būs spiedogs virsū, ka tā ir atsūtīta no Igaunijas vai Somijas. Latvijā drīzumā, iespējams, cūku vairāk nebūs. Bet, protams, šajā brīdī, kad ir daudzi valstiski svarīgāki momenti, es esmu uztraucies arī par Krištopana kungu, par valdības nākotni, mēs kategoriski nevaram domāt par Latvijas zemniekiem. Mums Latvijas zemnieki ir pakārtots jautājums, jo ir kopējās valsts problēmas. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es ceru, ka gan "Latvijas ceļš", gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan Tautas partija kategoriski iestāsies pret šo sociāldemokrātu cūcību, un dabiski, ka nav vajadzība to izskatīt komisijā, atraut visu cienījamo deputātu dārgo laiku. Un es ceru, ka mums būs vienreiz laba sadarbība ar valdošo vairākumu, ja mēs neatbalstīsim šo sociāldemokrātu iniciatīvu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Tātad esam uzklausījuši gan pragmatiskus, gan tēlainus argumentus, gan par, gan pret, jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un dzīvām cūkām" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 59, atturas — 16. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Greiškalna, Segliņa, Sproģa, Razminoviča iesniegto likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kolēģi piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Koncernu likums" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Razminoviča, Leiškalna, Estas, Apiņa, Greiškalna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam" nodot Juridiskai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 3, atturas — 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo likumprojektu vēlas runāt Egils Baldzēns. (Starpsauciens: "Balsot!")

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Praktiski šis likumprojekts skar baltvāciešus un Latvijas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus, un jautājums ir ļoti vienkāršs, kā mēs risināsim šo interešu konfliktu, vai mēs aizstāvēsim baltvāciešu intereses vai Latvijas Republikas un iedzīvotāju tiesības. Es šajā gadījumā gribētu atgādināt, ka tas praktiski skar tos baltvāciešus, kas 1941.gadā izceļoja no Latvijas un praktiski izceļoja tieši uz Molotova–Ribentropa līguma slepenā protokola pamata, un šajā protokolā arī bija ietverts viss kompensāciju mehānisms, kādā veidā varētu šīs viņu mantiskās pretenzijas risināt starp Padomju savienību, no vienas puses, un Hitlera Vāciju, no otras puses. Es katrā ziņā uzsvērtu to, ka šie cilvēki nekādā gadījumā nevar būt labāki par tiem, kas 1944.gadā, 1945.gadā ar laivām devās prom no divām naidīgām svešvarām — no Hitlera Vācijas un Staļina Padomju savienības. Šiem ļaudīm mēs neko neesam kompensējuši un arī nekādi likumprojekti netiek piedāvāti. Tāpat arī daudzi cilvēki, kas no šiem abiem režīmiem cieta un, kuru, teiksim, tuviniekus arestēja, vēlāk viņus izraidīja no viņu mājvietām, arī viņiem nekas nav kompensēts.

Un es domāju, ka būtu pilnīgi lieki, ja mēs Latvijas Republikas nacionālo bagātību, šajā gadījumā namīpašumus, kas skar apmēram 30 tūkstošus īrnieku, Latvijas Republikas pilsoņu, daži no tiem jau ir varbūt par sertifikātiem arī iegādājušies sev dzīvokļus, daži vēl tikai gatavojas to izdarīt, skartu viņu tiesībās un mēģinātu aizstāvēt tieši baltvāciešu intereses. Mēs uzskatām, ka šis balsojums zināmā mērā ir politiska izšķiršanās, kā balsot, un uzskatām, ka arī visi šie pamatdokumenti diez vai ir pieņemami Latvijas Republikas Saeimai, jo tie balstās, kā jau es minēju, uz Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem dokumentiem. Vēl viena piebilde. Par šiem 30 tūkstoš īrniekiem — 5000 ir Rīgā, un, kad mēs esam runājuši ar saviem kolēģiem Rīgas domē, vienalga, vai tie būtu "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji, "Latvijas ceļa" pārstāvji un arī Rīgas domes vadība, nekad nav izteikts atbalsts šai prasībai. Un es domāju, ka arī tas būtu jāņem vērā. Es gribētu vēl tikai uzsvērt vienu jautājumu: vai izceļojot bija nepieciešams personīgs iesniegums katram, un izceļošanas pamats bija sekojošs: šie cilvēki repatriējās, viņi uzskata, ka viņi maina savu dzimteni, atgriežas savā tēvzemē un piekrīt mantiskajām kompensācijām. Cits jautājums, vai Vācija ir risinājusi šo jautājumu līdz galam un atrisinājusi, bet diez vai Vācijas kāda neizdarīta jautājuma dēļ, varbūt neveiktas kompensācijas dēļ, mums vajadzētu šo jautājumu risināt.

Un vēl viena delikāta problēma. 1941.gadā cilvēki, kas repatriējās, ļoti daudzi saņēma īpašuma kompensāciju, kuru, protams, Otrā pasaules kara rezultātā viņi bija spiesti zaudēt. Es domāju, ka arī šos cilvēkus mums nevajadzētu uzskatīt par tādiem, kuriem būtu nepieciešams kompensēt viņu zaudētos īpašumus.

Un vēl es gribētu uzsvērt to, ja mēs uzmanīgi paskatāmies arī vēsturnieku darbos, arī trimdas vēsturnieku darbos, piemēram, Edgara Dunsdorfa darbos, tad mēs redzam, ka viņš šo 1941.gada līgumu sauc par papildu līgumu pie 1939.gada līguma. Un tas arī izsaka visu.

Bet ir vēl dažas lietas. Tie ir parādi. Baltvāciešu parādi par šiem namīpašumiem sasniedza 28 miljonus tajā brīdī. Un šis jautājums arī ir nopietns. Mēs nevaram kompensēt nekādā gadījumā tos īpašumus, kuriem ir bijuši parādi.

Un vēl viena lieta. Vācijā ir vesela likumu pakete, kas cilvēkiem, kas Otrā pasaules kara laikā ir tā vai citādi zaudējuši zināmas savas tiesības uz saviem īpašumiem un kara laikā cietuši, izsnieguši kompensācijas. Un galu galā mums ir arī Augstākās tiesas Senāta lēmums, kuru vajadzētu kā tiesas varu respektēt arī Saeimai un neapstrīdēt tā kompetenci, un tomēr noraidīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts, ko ir precizējusi un izstrādājusi Juridiskā komisija, pēc būtības es mēģināšu jums atgādināt, vienreiz jau iepriekšējā Saeimā tika izskatīts. Teksts ir nedaudz precizēts un nedaudz modificēts. Tajā pašā laikā šajā tekstā ir iekļauti daudzi sociāli momenti, uz kuriem aizrādīja šeit iepriekšējais runātājs Baldzēna kungs. Namīpašumu denacionalizācija Latvijā sākās saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju". Likumā bija noteikts vispārējais princips — tiek atdoti visi namīpašumi, izņemot tos, ko ieguvuši labticīgie ieguvēji. Šeit nebija paredzēts šķirot namīpašniekus ne pēc tautības, kā tagad to mēģina mums piedāvāt oponenti, ne pēc ticības, ne pēc citiem principiem.

Savā laikā, kad personas, kuras 1939.gadā izbrauca no Latvijas, iesniedza iesniegumu, kā šeit minēja, atteicās no pilsonības, atteicās no pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, iesniedza neatsaucamu iesniegumu par šo atteikšanos. Visu viņu uzvārdi 48 tūkstoši tika uzskaitīti speciālā sarakstā, tika pieņemts lēmums, ka viņi ir izslēgti no Latvijas pilsonības, atteicās no sava īpašuma un pameta Latviju uz visiem laikiem.

Un šiem vācu tautības Latvijas pilsoņiem, dažiem toreiz bijušās Polijas pilsoņiem un ap 2000 bezvalstnieku, pamatā bijušajiem Krievijas pilsoņiem, notika šī īpašumu atstāšana Latvijā. Un par šiem īpašumiem nav nevienu minūti bijis strīds. Pat Senāts, ko jūs šeit minējāt, skaidri un gaiši noteica, ka noteicošais un svarīgākais moments ir īpašuma atrašanās uz nacionalizācijas brīdi, kad Latvija jau ir okupēta, šīs personas, kuras lūdz atdot īpašumu, īpašumā. Tie 10 tūkstoši, kuri izbrauca vēlāk, tāpat kā tie 24 tūkstoši, kas tika izvesti 13.jūnijā 1941.gadā, tāpat kā tie 2 tūkstoši vāciešu, kas tika aizvesti uz Sibīriju 1945.gadā, viņi visi bija Latvijas pilsoņi. Viņiem visiem uz to brīdi piederēja šis īpašums. Un viņiem visiem šis īpašums tika vispirms nacionalizēts, un tad viņi sāka rīkoties, tad vieni laidās ar laivām, kā jūs teicāt, uz Zviedriju, otri laidās varbūt ātrāk uz Vāciju tāpēc, ka viņi redzēja, kas notiek okupētajā teritorijā, un trešos izveda uz Sibīriju gan pirms, gan pēc kara. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ šie skaidrie un viennozīmīgie principi ir saļodzījušies pēdējā laikā. Tādēļ iepriekšējā Saeima un arī Juridiskā komisija uzskatīja par nepieciešamu vēlreiz uzsvērt ar pārejas noteikumiem šajā likumā šos principus, absolūti negrozot neko. Jo nevis kādam tiek ņemts nost īpašums un tiek likti cilvēki ārā, bet tiem, kuriem ir denacionalizēts un atdots īpašums, šodien tiek gatavotas un tiesā celtas prasības un atcelti pašvaldību lēmumi par īpašuma atdošanu, tas ir, notiek pretējais process.

Ja mēs runājam šeit par īrnieku tiesībām. Jā, arī īrniekiem, kuri privatizējuši savus dzīvokļus, ir tiesības uz šiem dzīvokļiem, viņi to ir darījuši saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem likumiem, un šajā likumprojektā viņu tiesības ir aizsargātas. Tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši šos dzīvokļus, tie paliks viņu īpašumā, un nekas šeit nemainās. Tādā ziņā mēs atrodam šo te juridisko kompromisu gan starp tiem, kuri prasa atpakaļ savu namīpašumu, gan starp tiem, kuri ir paspējuši iesniegt iesniegumu par savu dzīvokļu privatizāciju. Tātad ir nevis tāds process, kā jūs šeit, atsaucoties uz Rīgas domi, aprakstījāt, bet tieši otrādi — tiek gatavota šo māju atņemšana, kuras ir denacionalizētas.

Es gribētu uzsvērt tikai vienu, ka mēs, protams, nevaram atteikties no savas komunistiskās pagātnes, kā šeit viens otrs runātājs šodien teica. Un es gribētu beigt savu uzstāšanos, aicinātu nodot komisijai šo likumprojektu un beigt ar vienu diezgan slavenu Latvijas rakstnieka un filozofa citātu: "Pilsonis nav vis tas, kuram pieder īpašums, bet tas, kurš šo īpašumu ieguvis privāttiesiskā ceļā." Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 45, atturas — 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu". Vai ir kolēģiem priekšlikumi par to, ka šis lēmuma projekts nav iekļaujams šīs dienas darba kārtībā? Pēc Kārtības ruļļa mums ir šobrīd jālemj par šī lēmumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Viens ir pret.

Tātad ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 76, atturas — 4. Šis lēmumprojekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts. Vai ir priekšlikumi par nodošanu komisijām? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam!

M.Lujāns

(POA). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju šo likumprojektu nosūtīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un atzīt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir galvenā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis. Lūdzu ieslēgt deputātam Dobelim mikrofonu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es esmu pret šādu priekšlikumu, vispār pret nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs.

Tātad mums ir jābalso par deputāta Lujāna priekšlikumu — nodot šo lēmuma projektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 70, atturas — 4. Līdz ar to šī lēmuma projekta tālākā izskatīšana nav nepieciešama. Tas ir noraidīts.

Tā kā ir vairāki paziņojumi, ir priekšlikums ierosināt pārtraukumu. Bet pirms pārtraukuma vispirms patīkams paziņojums — ar prieku sveicam mūsu kolēģi Leonardu Stašu 70. gadu jubilejā. (Aplausi.)

Kolēģi! Es lūdzu jūs ieņemt vietas, jo tūlīt notiks reģistrācija ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, vairāki paziņojumi. Kārlis Greiškalns — Tautas partija.

K.Greiškalns

(TP). Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Deputātiem, kuri vēlas darboties parlamentārās sadarbības grupā ar Norvēģiju, pulcēties tūlīt Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Arī kolēģus, kuri vēlas darboties Latvijas un Polijas parlamentārajā sadarbības grupā, piecas minūtes vēlāk Sarkanajā zālē — 10.35.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Tātad lūdzu Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas deputātus tūlīt pulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu apspriedi.

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz sēdi tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bojārs.

G.Bojārs

(LSDA). Apvienotās parlamentārās komisijas locekļus lūdzu pēc 15 minūtēm Sarkanajā zālē, lai saskaņotu detaļas par braucienu uz Briseli.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt izdruku.

S.Dreimane

(7.Saeimas sekretāre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Viola Lāzo, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Valdis Ģīlis, Andris Šķēle, Krišjānis Peters, Ģirts Valdis Kristovskis un Juris Sinka.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" a ttīstības stratēģiju", ko iesnieguši desmit deputāti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mitrofanova iesniegumu: "Es atsaucu savu parakstu lēmuma projektam "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" attīstības stratēģiju"." Līdz ar to šis lēmuma projekts šodien nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi". 34 deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi" — izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura veiktu Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzi un SIA "Lattelekom" tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām. Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Lūdzu, Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es negrasos jūs aicināt balsot pret šādas komisijas izveidošanu, jo ir savākti 34 paraksti un Kārtības rullis nosaka, ka šādos gadījumos komisija ir jāveido. Es tikai gribētu likt visiem pie sirds vienu lietu, gan tiem, kas parakstīja, gan tiem, kas ne, un it sevišķi tiem, kas parakstīja. Es pieļauju, ka varbūt jūs domājāt, ka jūs palīdzat tiem cilvēkiem, kuriem ir grūti samaksāt, parastajiem abonentiem, kas lielāko daļu telefonu sarunas un tam iztērētās naudas notērē par vietējām sarunām. Varbūt jums patiešām bija šāds cēls mērķis. Bet tas, ko jūs panāksiet, būs pilnīgi pretējais. Jo vienīgais ceļš, kā atvieglot šo cilvēku maksājumus un šo cilvēku dzīvi, ir mainīt jumta līguma nosacījumus, par ko valdība arī šobrīd ved sarunas. Tai brīdī, kad tiks nodibināta Parlamentārās izmeklēšanas komisija, investors momentāli, pieminiet manus vārdus, investors tajā pašā brīdī pārtrauks jebkuras sarunas. Tieši tāpat kā Berija kungs pārtrauca jebkuras izmaksas noguldītājiem tajā brīdī, kad tika nodibināta Parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas "Baltija" jautājumā. Un tas būs tas, ko jūs panāksiet. Un tad ir tiešām jāsaka: piedodiet viņiem, jo viņi nezina, ko dara. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk neviens... Lūdzu, Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu uzsvērt to, ka ar šo "Lattelekom" attiecības gan valstsvīriem, gan Latvijas tautai ir bijušas ļoti ilgi ļoti saspringtas, un pamatā tas ir izrietējis no viena ļoti nepatīkama fakta — no monopolstāvokļa. Atcerēsimies arī to, ka, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai, mēs arī esam tā vai citādi jau uzsvēruši, ka mēs šo monopolu likvidēsim, un praktiski "Lattelekom" situācija Latvijā jau ir anahronisms tādā nozīmē, kā to varētu uztvert pēc Eiropas Savienības standartiem. Arī šīm prasībām mēs esam pret.

Un es gribētu aicināt Saeimas deputātus, protams, skaidri apzināties to, ka Saeimas loma nav jāmazina, jo ne visas partijas ir Ministru kabinetā pārstāvētas, un Saeimai ir savas tiesības veikt parlamentāru izmeklēšanu un noskaidrot patiesību, cik pamatoti ir šie "Lattelekom" tarifi, kā tie atbilst faktiskajām izmaksām, cik naudas tiek ieguldīts tieši modernizācijai, cik mērķtiecīgi un lietderīgi tas ir izdarīts. Un, ja to būs zināmā mērā arī pārskatījuši cilvēki, kuriem ir uzņēmējdarbības pieredze, viņi arī varēs ļoti nopietni izvērtēt šos te risinājumus, kādas summas "Lattelekom" liek saviem abonentiem apmaksāt. Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šī Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu dot veselu virkni nopietnus jautājumus un arī atbildes. Un pirmais no tiem ir jautājums, kā tiek pildīts līgums. Un, ja līgumu nepilda viena vai abas puses, un, mūsuprāt, laikam jau abas puses, tad ir jautājums, kā šo līgumu pārskatīt, un šinī gadījumā, protams, arī valdības partijām un valdībai būs savs vārds, arī Saeimai savs vārds būs jāsaka. Un tāpēc mēs domājam, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir vairāk nekā nepieciešama. Un tikai šādā veidā, sadarbībā starp Ministru kabinetu, Saeimu un uzņēmējsavienībām, arodbiedrībām, mēs varētu šo jautājumu arī atrisināt.

Otrs jautājums, izejot no šā tarifu jautājuma, ir šī atbilstība izmaksām un arī tas, kā tad pašreiz tika piedāvāts jau šis tarifu izmaiņu projekts, praktiski ar Telekomunikāciju tarifu padomi. Un kāpēc šeit patērētāja intereses netiek aizstāvētas? Un mums rodas ļoti nopietni jautājumi par pašu Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atbilstību prasībām, kuras viņiem izvirza likums "Par telekomunikācijām". Un atkal šeit ir nepieciešams profesionāls Saeimas deputātu darbs, kas to visu izvērtētu, un katrs no šiem deputātiem neapšaubāmi pārstāvētu savu frakciju un varētu dot arī atbildes.

Vēl es gribētu uzsvērt tikai vienu, ka mans viedoklis ir sekojošais: tad, kad, piemēram, Jaunajai partijai pārmet koalīcijas līguma formālu pārkāpšanu, es domāju, ka viņi izvērtēja šo situāciju no ļoti vienkārša viedokļa, un proti, Anatolijs Gorbunovs kā satiksmes ministrs ļoti kompetenti sprieda par šo jautājumu un konstatēja likuma "Par telekomunikācijām" pārkāpumu. Un tādā gadījumā, godājamie Saeimas kolēģi, kas tad ir augstāks? Likums "Par telekomunikācijām" vai koalīcijas līgums? Sociāldemokrātu nostāja šinī gadījumā neapšaubāmi ir viena, ka mēs izprotam Jaunās partijas rīcību, ka šinī gadījumā viņi ir gājuši tieši to ceļu, kas prasa šo tiesisko kārtību. Un, lai cik būtu nopietns koalīcijas līgums, likumdošanas lēmumi, ko pieņēmusi Saeima, ir augstāki par mūsu politiķu savstarpējās vienošanās principiem un noteikumiem. Un tieši tāpēc mēs uzskatām, ka šinī gadījumā Jaunā partija no mūsu viedokļa ir rīkojusies valstiski atbildīgi.

Godājamie kolēģi, es aicinu jūs visus, protams, lemt par šo Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, ar saviem labākajiem pārstāvjiem to atbalstīt, un es ceru, ka mēs tai monopolu patvaļai, kas nav pieņemama patērētājiem un Latvijas tautas vairākumam, liksim tomēr robežas un arī ar laiku pārvarēsim šo monopolstāvokli un iekļausimies Eiropas Savienības standartos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tā kā šo priekšlikumu ir parakstījuši 34 deputāti, mums nav iespēju saskaņā ar Satversmi šādu komisiju neizveidot, un es lūdzu balsojot akceptēt šo te lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 70, atturas — 4.

Es atvainojos... man šeit uzrādās kādi veci balsojuma rezultāti... Lūdzu atkārtot balsošanu! Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsojam par lēmumprojektu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 2, atturas — 4. Priekšlikums... tātad priekšlikuma iesniedzējiem lūdzu sagatavot priekšlikumus par komisijas skaitlisko sastāvu un frakciju pārstāvniecību un iesniegt tos Prezidijam.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieku". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Riharda Pīka apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieku". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, attturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — atbilde uz steidzamo Saeimas pieprasījumu: Ministru prezidenta V.Krištopana un satiksmes ministra A.Gorbunova atbilde uz steidzamo Saeimas pieprasījumu par SIA "Lattelekom" TTP lēmumu — palielināt telekomunikāciju tarifus. Ministru kabineta vārdā — vārds vides un reģionālās attīstības... atvainojiet, satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs

(satiksmes ministrs). Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Godātais Prezidij! Uz uzdotajiem jautājumiem, kuri ir Satiksmes ministrijas kompetencē, esmu atbildējis jums rakstiski. Papildinot rakstisko, gribu sākt ar dažiem "Lattelekom" datiem, kuri zināmā mērā raksturo mūsu valsti starptautiskā, Eiropas un citā sabiedrībā. Telefonu aparātu blīvums ir 30 aparāti uz 100 iedzīvotājiem. Austrumeiropā vidējais ir 20, Rietumeiropā — 50. Tīklam mums ir pieslēgtas vairāk nekā 700 līnijas.

Daži kvalitatīvie rādītāji. Ciparu signālu tīklam, to sauc dažreiz par digitālo sistēmu, dažreiz vienkārši par ciparu sistēmu, es personīgi lietoju vārdus digitālā sistēma, pieslēgti 33% aparātu, modernizētam analogu tīklam — 42% aparātu, analogam — 25%. No 1994. līdz 1998. gadam "Lattelekom" Latvijas telekomunikāciju attīstībā ir ieguldījusi 270 miljonu latu. Ekspluatācijā ir nodotas 2 starptautiskas telefona centrāles, 9 zonu un reģionālie komutāciju mezgli un 11 galvenās digitālās centrāles. Tās visas ir savienotas ar augstas kvalitātes sakaru kanāliem. Lai pilnīgi modernizētu telekomukācijas, vēl nepieciešams aptuveni no 400 līdz 500 miljoniem latu. Divas reizes Valsts kontrole, vienu reizi Saeimas parlamentārā komisija secināja viennozīmīgi, ka šī modernizācija, Latvijas telekomunikāciju modernizācija, jāturpina un pēc iespējas ātrākos tempos.

Es runāšu tikai par tarifu paaugstināšanas pamatotību saistībā ar telekomunikāciju kvalitāti un to modernizācijas iespējām. Bez tarifu paaugstināšanas nopietni modernizēt telekomunikācijas nav iespējams. Līguma būtība ir visai vienkārša. Paaugstinot tarifus, "Lattelekom" jāmodernizē telekomunikācijas visā Latvijas teritorijā. Arī nerentablajos lauku rajonos. Tas ir viņu pienākums. Tādu pienākumu, starp citu, var uzdot tikai monopoluzņēmumam un līguma veidā. Rietumu valstīs kvalitatīvi tīkli ir izveidoti, pateicoties arī valstu monopolam. Mēs esam pārejas periodā. Tikai tad, kad ir izveidoti moderni tīkli, var pāriet uz brīvo tirgu un tālāk rīkoties tā, ka visi operatori savā starpā konkurē.

Ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka šobrīd Latvijā ir tikai 33% digitālās sistēmas. Savukārt atšķirības starp digitālo un analogo sistēmu kvalitātes ziņā ir ļoti ievērojamas. Es varu pilnīgi absolūti minēt varbūt savu personīgo piemēru. Daļa Mārupes ir pieslēgta digitālajai sistēmai. Pārējā daļa palika analogajā sistēmā. Jāsaka, ka sakaru kvalitāte uzlabojās ļoti būtiski. Taču par kvalitātes uzlabošanos, dabiski, jāmaksā vairāk. Jāatzīmē, ka Kuldīgas rajonā šajā gadā tiks pabeigts jauns pilotprojekts, kurš uzskatāmi parādīs, kādām jābūt modernām telekomunikācijām lauku rajonos, ja visi lietotāji simtprocentīgi ir digitālā tīkla abonenti.

Tagad pievērsīšos Telekomunikāciju tarifu padomes 6.janvāra lēmumam par tarifu paaugstināšanu. Apstiprinot šos tarifus, Telekomunākāciju Tarifu padome nav saņēmusi pilnu finansu informāciju, lai gan tās nepieciešamība izriet no tarifu noteikšanas principiem likumā "Par telekomunikācijām". Līdz ar to, manuprāt, pieņemot lēmumu, Tarifu padome netika analizējusi investīciju efektivitāti, telekomunikāciju pakalpojumu pašizmaksu, kā arī šā 1999.gada biznesa plānu. Esmu lūdzis Tarifu padomei pieprasīt šo informāciju un vēlreiz lemt par "Lattelekom" iesniegtajiem tarifiem.

Formāli es arī šodien jums, godātie deputāti, varētu teikt: kamēr nav šo materiālu, es nevaru spriest par tarifu pieaugumu pamatotību. Tarifu padome ir neatkarīga institūcija, un ministrs nevar nedz atcelt pieņemtos tarifus, nedz apstiprināt citus. Bet mēs esam saņēmuši "Lattelekom" izpilddirektora Džona Stīla kunga vēstuli. Tajā viņš raksta. Citēju: "Es pilnībā atbalstu atklātību un šo jautājumu brīvu apspriešanu lietišķā stilā." Esmu par to iepriecināts un atbalstu Stīla kunga priekšlikumu. Esmu arī gatavs apspriest šo jautājumu ar Stīla kungu lietišķā stilā.

Taču, ja mēs sākam runāt atklāti un lietišķi, tad acīmredzot jāsāk šī saruna ar to, par ko ir sašutuši "Lattelekom" klienti. Par to, ka, augot tarifiem, nepieaug saņemto pakalpojumu kvalitāte. Saprotams, ka veikt modernizāciju 700 miljonu latu apmērā vienlaicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem ne finansiāli, ne fiziski nav iespējams. Es atgādināšu, ka valsts telekomunikāciju attīstībā "Lattelekom" nav ieguldījusi no budžeta ne santīmu. Tādēļ šodien modernai digitālai sistēmai, kā jau es teicu, ir pieslēgti tikai 33% klientu. Ievērojamai daļai "Lattelekom" klientu tuvākajos gados neuzlabosies sakaru kvalitāte, bet tarifi augs. Tad faktiski atklāti ir jādiskutē, vai tas ir taisnīgi?

Manuprāt, analogām sistēmām, kuru centrāles dažkārt jau ir nokalpojušas pat līdz 30 gadiem, abonēšanas maksai ir jābūt mazākai nekā modernai digitālai sistēmai. "Lattelekom" iesniegtais abonēšanas maksas palielinājums par 50 santīmiem mēnesī — piemēram, ja šo palielinājumu samazina līdz 25 santīmiem, tad "Lattelekom" saņems par 1,5 miljoniem latu mazāk, bet līdz ar to ir jāapzinās, ka šī summa samazināsies arī investīcijās. Protams, tie ir mani personīgie aprēķini, un tie ir ļoti tuvināti.

Ja vispār noņem analogajām sistēmām šo abonēšanas maksu palielinājumu, tad šis samazinājums būs aptuveni 3 miljoni, bet tad ir pilnīgi jāsaprot, ka vai nu tas būs Rēzeknes rajons, vai kāds cits rajons, kurš iekļauts 1999.gada modernizācijas projektā, ka šī modernizācija netiks tur veikta. Starp citu, analogo sistēmu ekspluatācija, lai nodrošinātu pieņemamu kvalitāti, ir dārgāka nekā digitālajām sistēmām. Tas ir skaidrs, jo salīdzinājumā ar citām tehniskajām lietām, kuras ir vecas un nemodernas, tās, dabiski, izmaksā dārgāk. Bet šodien, tas ir mans pieņēmums, "Lattelekom" droši vien arī analogās sistēmas izmaksā lētāk, jo tās vienkārši pienācīgi netiek ekspluatētas. Dabiski, izlietot lielu naudu vecajās sistēmās, lai tās uzlabotu, tur, protams, par to jāorganizē diskusija. Kā ministrs un politiķis es esmu ieinteresēts un atbildīgs par telekomunikāciju attīstību. Taču vienlaicīgi arī apzinos, ka sociālā spriedze var pārvilkt svītru pāri visiem attīstības plāniem.

Otra problēma ir tarifu sabalansēšana. Pamazām tai ir jānotiek, un faktiski arī tas ir taisnīgi un principu ievērošanas jautājums. Nevar vienas patērētāju grupas, maksājot mākslīgi paaugstinātas tarifu likmes, segt citai patērētāju grupai pazemināto tarifu radītos zaudējumus. Ja nenotiks tarifu sabalansēšana, tad, privatizējot un it īpaši pārtraucot "Lattelekom" monopolstāvokli, brīvā tirgus apstākļos strauji paaugstināsies tarifi. Tas notiks tādēļ, ka par tiem būs jāmaksā tik, cik tie patiešām izmaksā. Rietumeiropas prakse parādīja, ka, līdzko pārgāja no monopola uz brīvo tirgu, pirmajos gados šie tarifi milzīgi palielinājās.

Šeit ir jau kaut kas darīts. Tiem klientiem, kuri nevarēs atļauties visus pakalpojumus, ir paredzēts īpašs izvēles plāns. Ik rītu mēs to tagad dzirdam uzbāzīgi radio un televīzijā. Protams, es personīgi domāju, ka šādām paketēm nākotnē ir jābūt vairākām, lai palielinātu klientu izvēles iespējas. Sarunu laika uzskaite no pirmās sekundes, es domāju, īsi un kodolīgi runājošiem arī sola kaut nelielus, bet tomēr ietaupījumus.

Kopumā runājot, tarifi, protams, varbūt ir tikai iemesls, lai nopietni pievērstos telekomunikāciju problēmām. Ir jādefinē jauna valsts politika jaunajā likumā "Par telekomunikācijām". Tas jau arī ir paredzēts. Ja atceraties, Valdības deklarācijā ir paredzēts, ka Saeimā ir jāiesniedz jaunais likums "Par telekomunikācijām". Ministrija to arī var izdarīt līdz šā gada 1.septembrim. Pēc tam Ministru kabinetam būtu jāapstiprina arī jauns Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums. Lai gan Tarifu padome ir patstāvīga un neatkarīga valsts iestāde, tomēr Ministru kabinetam būtu jāuzklausa periodiski tās pārskats par to, kā tā veic likumā "Par telekomunikācijām" uzliktos pienākumus.

Ne mazāk aktuāls ir arī otrs jautājumu bloks, par ko šeit runāja arī Baldzēna kungs. Līdz 1999. gada 1.martam ir jāapstiprina priekšlikums SIA "Lattelekom" ekskluzīvo tiesību termiņu saīsināšanas kompensācijas veidam un apjomam. Līdz 1999. gada 1.aprīlim Ministru kabinetam jāapstiprina priekšlikumi jumta līguma izmaiņām akcionāru līgumu noslēgšanai ar "Tilts Communication". Līdz 1999.gada 1.maijam jāinformē Saeima, ka ir paredzēts lēmuma projekts par SIA "Lattelekom" monopolstāvokļa noteikšanu jeb sarunu gaitu jautājumā par SIA "Lattelekom" monopolstāvokļa noteikšanu līdz 2003.gadam.

Beidzot savu uzrunu, godātie deputāti, es gribu īpaši pasvītrot, lai ko mēs darītu, mēs nedrīkstam atteikties no stratēģiskā mērķa — izveidot valstī modernas telekomunikācijas iespējami īsā laikā. Tas ir valsts attīstības nākotnes jautājums. Ceļi un sakari ir tās valsts infrastruktūras lietas, kuras ļoti būtiski ietekmē valsts attīstību. Nebūs labu ceļu un sakaru, nebūs arī attīstības. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodienas Saeimas sēdē man bija viens patiesi skumjš brīdis. Mēs tā klusām nobalsojām par vienu lēmumu, bet man bija skumji šajā brīdī. Tas bija lēmums par cūkgaļas kvotām Igaunijai. Īstenībā Saeima ratificēja valdības sakāvi no Igaunijas cūkām. Man tas bija bēdīgs notikums.

Runājot par pieprasījumu. Pagājušajā sēdē Saeima akceptēja pieprasījumu, kas savā būtībā ir neapmierinātības izpausme ar valdības rīcību kādā jautājumā. Tas, ka arī valdošās partijas pievienojas šai neapmierinātībai, rada pamatu tam, ka valdība šo jautājumu mēģinās risināt. Jautājums pēc būtības bija tikai viens, uz kuru vēl šobrīd nesaņemam atbildi, ko, cerams, saņemsim. Vai tarifu paaugstināšana ir pamatota? Saeima jautā valdībai. Vai valdība vai atbildīgais ministrs uzskata, ka šī tarifu paaugstināšana ir pamatota? Ministrs ir reaģējis un informējis Tarifu padomi par to, ka viņi šos tarifus ir paaugstinājuši, pārkāpjot atsevišķus likuma pantus. Cik mūs informēja Pieprasījumu komisijā, ka regulators trešdien, nākošo trešdien, it kā atkārtoti skatīs šo jautājumu un izvērtēs daudz rūpīgāk. Nešaubīgi, uzklausot komisijā, bija skaidrs, ka regulators šim jautājumam nav piegājis pietiekami nopietni, jo vesela virkne jautājumu viņiem bija neskaidra, un nebija ne mazākās nojausmas par veselu virkni jautājumu. Tātad ir šis jautājums, vai valdība šo tarifu paaugstināšanu uzskata par pamatotu vai ne?

Jautājumā par regulatoru. Kāpēc visi šie mūsu jautājumi vērsti uz Satiksmes ministriju un regulatoru. Tāpēc, ka monopolstāvoklis ir tas stāvoklis, kad konkurence un citi veicinoši virzoši faktori tiek aizstāti ar instrumentiem, valstiskas regulēšanas instrumentiem. Un šajā gadījumā parādās vēlme risināt šos jautājumus un spēja risināt šos jautājumus, jo neba "Lattelekom" mums šobrīd ir vienīgais monopols, un, runājot par šo monopolu vai šo neveiksmīgo tarifu regulēšanas gadījumu, mēs saprotam ne tikai vienu "Lattelekom", bet tas var būt saistīts arī ar citiem monopoliem. Tā kā Tautas partija kopumā ir par to, ka konkurence ir virzošais faktors, mēs arī šajās sfērās uzskatām, ka ir iespējami ātrāk jāpāriet pie konkurences šajā sektorā. Manuprāt, vislabākais apliecinājums konkurences pozitīvai lomai, patērētāju interešu ievērošanai ir mobilo sakaru sistēmas, kur ir divi konkurējoši operatori, kuri varbūt diezgan asi cīnās savā sektorā, bet patērētājs no tā iegūst kvalitatīvākus pakalpojumus, labāku servisu, labākas cenas, arvien dažādojot šo piedāvājumu, tas ir acīmredzami "Lattelekom" blakus un divas sistēmas, kas ir veidotas no nulles, investējot pietiekami lielus līdzekļus. Konkurences pozitīvo lomu un monopola graujošo lomu telekomunikācijas sfērā īstenībā mēs redzam, un tas mums ir jāņem vērā, runājot par citu sektoru infrastruktūras struktūrpolitikas jautājumiem, ņemt vērā šo lietu. Pieprasījumu komisija, pamatojoties uz deputātu priekšlikumiem, ir pieņēmusi lēmuma projektu. Lēmuma projektā ir vairākas būtiskas lietas, kam mēs pievienojamies, un izsakām pateicību pārējām partijām par šī jautājuma atbalstīšanu un izpratni.

Pirmā lieta ir tas, ka šis Telekomunikāciju likums ir pieņemts 1993.gadā, tas ir novecojis, un ir nepieciešams jauns Telekomunikāciju likums, kas paredz šo konkurenci šajā sistēmā. Pēc šī jaunā likuma pieņemšanas Saeima tūlīt lems, vai tātad ir atceļama līdzšinējā Tarifu padome, jo likums nosaka, ka šeit ir jābūt pārstāvētiem speciālistiem. Pašreiz ne zinātnieki, ne vadošie speciālisti šajā sektorā šeit nav pārstāvēti, vai komisijas priekšsēdētājs, kas bija valdībā tajā brīdī, kad tika noslēgts līgums, var būt objektīvs tarifu pieņemšanā, protams, ir jautājums. Vēl ir prasīts, lai valdība līdz 1.martam uzklausa šī regulatora atskaiti un atzīst viņa darbību par pamatotu vai nepamatotu, kā arī uzdots valdībai informēt Saeimu par to, kā rit šīs sarunas par monopolstāvokļa pārtraukšanu līdz 2003.gadam. Ņemot visu to vērā, aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu, un neba šodien ar šo lēmuma projektu šī darbība beidzas, un, turpinot iesākto domu, gribu teikt to, ko es teicu sākumā: šoreiz Saeima jūsu sakāvi, valdība, kā no igauņu cūkām, sarunās ar monopolu šoreiz neratificēs, bet ceram, ka jūs spēsiet tikt galā ar saviem pienākumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es šoreiz šeit atrodos vispirms kā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, jo Pieprasījumu komisija vakardien savā sēdē noklausījās informāciju, kuru mums sniedza šīs Telekomunikāciju tarifu padomes pārstāvis un reizē arī tarifu padomes loceklis Januškāna kungs, Privatizācijas aģentūras direktors Nagļa kungs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Principā šī informācija atbilst tai, kuru jūs šodien esat saņēmuši no atbildīgajiem ministriem, un mēs, noklausoties šo informāciju, izskatījām arī divus lēmuma projektus, kurus bija iesniedzis gan Gundars Bērziņš, gan arī Satiksmes ministrija. Jāsaka, ka no abiem diviem iesniegumiem mēs izveidojām vienu, un principā komisija, izņemot vienu punktu, vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu, nebija neviena iebilduma. Tādēļ es, protams, aicināšu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet es gribētu jums minēt vienu analoģiju.

Savā laikā es ilgi un diezgan nopietni esmu nodarbojies ar orientēšanās sportu, un šajā sporta veidā ir kāds princips, kur saredzu nopietnas paralēles ar to situāciju, kāda šobrīd ir Pieprasījumu komisijā šā pieprasījuma sakarā. Un, respektīvi, šis princips ir sekojošs: ja tu, atrodoties distancē, konstatē, ka iepriekšējā krustojumā esi kļūdījies un atrodies šobrīd ne uz tā ceļa, uz kuru tu biji vēlējies būt, tad nav laika šajā konkrētā situācijā, ja tu vispār nevēlies no distances noiet, analizēt, kādēļ es to izdarīju, vai mēģināt atgriezties atpakaļ, ir operatīvi jāpieņem lēmums tajā situācijā, kur jūs atrodaties, un, ja gribam mērķi sasniegt, tad ir jāizstrādā jauni priekšlikumi. Es redzu, ka šajā lēmuma projektā šis princips tiek ielikts, un šeit jau Gundars Bērziņš par atsevišķiem punktiem minēja, es tikai gribētu uzsvērt to, ka šajā lēmuma projektā mēs varam saskatīt trīs tādas lielas problēmu grupas, kas mums būtu jārisina, lai mēs no šīs distances nenoietu un lai nezaudētu tempu. Pirmkārt, tā ir likuma sakārtošana, un tie ir pirmie trīs punkti, kurus ar Saeimas lēmumu mēs arī uzdodam risināt Ministru kabinetam, gan iesniedzot jaunu likumprojektu par telekomunikācijām, gan arī beidzot sakārtojot jautājumu par regulatoriem. Tās domstarpības, kuras mums līdz šim Saeimā ir bijušas, vai mums ir vajadzīgs vienots regulators vai dalīti regulatori, kā šo regulatoru darbu attiecināt uz pašvaldības sfēru, tās ir jāatrisina, un šis likums par regulatoriem ir nepieciešams.

Un tā kā es iepriekš teicu, ka bija viens priekšlikums, kuru bija iesniedzis Gundars Bērziņš un kuru mēs neatbalstījām, tad šis priekšlikums bija tieši saistīts ar regulatoru darbu. Tas priekšlikums bija tāds — uzdot valdībai atlaist pašreizējo Telekomunikāciju tarifu padomi. Šajā situācijā, ņemot vērā to, ka likums šo regulatoru darbu mums pilnībā precīzi nenosaka un lai Latvijas valsts nesaņemtu pārmetumus par politisku spiedienu uz regulatoriem, manā skatījumā, un tāds arī bija mūsu komisijas lielākā vairākuma uzskats, tā būtu kļūdaina lēmuma pieņemšana, tādēļ šis priekšlikums netika iekļauts.

Otra grupa jautājumu, kas ir saistīti ar šo lēmuma projektu, tie saistās ar jumta līguma pārskatīšanu, jo šeit ir jāatzīst tik tiešām, ka abas līgumslēdzēju puses šobrīd ir pielaidušas kļūdas un pārkāpj līguma nosacījumus, un tieši tas fakts, ka par desmit gadiem tiek samazināts līgumā paredzētais monopolstāvoklis, no šīs situācijas mums ir jāizkļūst, un šāda prasība, ka līdz 2003.gadam ir jālikvidē "Lattelekom" monopolstāvoklis telekomunikāciju sfērā, atbilst arī pašreizējām Latvijas starptautiskajām saistībām. Tā ka šeit ir vajadzīga atkal praktiska rīcība, ir vajadzīgs paredzēt, kādi resursi un kas mums ir nepieciešams, lai mēs šo savu apņemšanos varētu realizēt.

Un trešā lieta. Pirms mēs tiekam galā ar likumu sakārtošanu, arī šajā lēmuma projektā ir paredzēts paaugstināt Tarifu padomes darba publiskumu. Un to mēs piedāvājam gan šī lēmuma projekta 1.4.punktā, gan arī 2.punktā, uzdodot Tarifu padomei, šobrīd to likums neparedz, sniegt atskaites par savu darbu, kādā veidā likums tiek pildīts un likuma prasības, kas ir paredzētas Tarifu padomei pildīt, kā arī uzdodam reizi pusgadā sniegt pārskatu arī Saeimā. Es aicinu šo lēmuma projektu Saeimai atbalstīt un tādā veidā risināt pieprasījumā skartās problēmas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka laika gaitā cilvēkam var mainīties viedoklis, šodien ir viens, pēc gadiem desmit, saņemot vienu vai otru informācijas daudzumu, mūsu viedoklis var mainīties pat uz diametrāli pretējo, tā ir attīstība, un tā ir normāla parādība, bet, kad es dzirdēju, kā uzstājās Gundars Bērziņš, es domāju, vai man šeit ir jāsmejas vai jāraud. Jā, tad tik tiešām šeit ir jāraud, bet man nez kāpēc raudiens nenāca tāpēc, ka izsauca tas tikai smaidu. Smaidu izsauca viena iemesla dēļ. Es saprotu, ka tik tiešām var mainīties uzskati, bet ne jau nu tik krasi dažu minūšu laikā. Ja pirms tam Tautas partija ar Gundaru Bērziņu priekšgalā nobalso pret kvotām cūkgaļai, es atvainojos, par ko tad ir jāraud tagad? Acīmredzot jāraud bija tad, kad Šķēles kungs kā Ministru prezidents panāca, ka parlaments akceptēja brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm, bet atgriezīsimies mazliet vēl tālāk vēsturē, un tad mēs sapratīsim, kas tik tiešām ir hameleonisms.

1994.gada sākumā valdība parakstīja līgumu ar "Tilts Communication" par "Lattelekom". Vienīgā institūcija, kura bija kategoriski pret šī līguma parakstīšanu un paredzēja un prognozēja iespējamās sekas, bija Iekšlietu ministrija. Toreiz valdība un parlaments neņēma vērā šo situāciju. 5.Saeimas parlamenta laikā tika izveidota izmeklēšanas komisija, bet, tā kā to vadīja opozīcijas pārstāvji, tas arī netika ņemts vērā.

Paskatāmies tālāk. 1997.gadā Ministru prezidents ir Andris Šķēle, un viens no viņa galvenajiem padomniekiem ir Gundars Bērziņš, un 1997.gada 22.maijā tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, kurš gandrīz vārds vārdā sakrīt ar to, ko pašreiz ir iesniegusi Tautas partija. Es gribu atgādināt, par ko tad mēs toreiz runājām? Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma 1995.gada janvārī tika izveidota Saeimas komisija SIA "Lattelekom" darbības izveidošanai. Uz šīs komisijas atzinuma pamata tā paša gada 14.novembrī ar Saeimas lēmumu Ministru kabinets izveidoja vēl vienu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt jumta līgumu ar somu un britu konsorciju "Tilts Communication" uzlabojumiem, par pamatu ņemot parlamentārās komisijas ziņojumā ietvertos atzinumus par iespēju papildināt valdības komandu ar Latvijas speciālistiem par projekta palētināšanas iespējām, tarifu samazināšanu, speciālistu apmācīšanas palētināšanu un nepieciešamo kredītu samazināšanu. Ministru kabineta komisija savus priekšlikumus par labojumiem SIA "Lattelekom" jumta līgumā sagatavoja 1996.gada martā. Satiksmes ministrijai tika uzdots sākt sarunas ar "Tilts Communication". Pagājis vairāk nekā gads, taču progress šajā lietā sasniegts nav. Jumta līgums nav grozīts, SIA "Lattelekom" vadība pilnībā palikusi ārvalstnieku rokās. Projekta izmaksas pārsniedz plānotās, bet finansu plāns un modernizācijas grafiks tiek būtiski pārkāpti. Pusgada laikā otro reizi tiek paaugstināti tarifi analogā tīkla abonentiem, kaut arī kvalitāte šajā tīklā nav uzlabojusies. Starptautisko sarunu tarifi Latvijā ir augstākie Eiropā, tiek plānota SIA "Lattelekom" Latvijas valsts daļas 51% privatizācija, kuras rezultātā "Tilts Communication" rīcībā saskaņā ar likuma normām par pirmpirkuma tiesībām varētu nokļūt lielākā daļa no monopola uzņēmuma pamatkapitāla. Ņemot vērā šos apstākļus, lūdzām sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem, un jautājumi pēc būtības absolūti saskan ar tiem jautājumiem, kurus izskatām šodien. Toreiz Ministru prezidents parlamentam sniedza ļoti formālu atbildi un vēl smaidīja, ka, redziet, tāda ir tā situācija, ka opozīcija nevar ietekmēt. Kad tad ir mainījusies jūsu nostāja, Bērziņa kungs? Pa kuru laiku? Dabiski, ka es atbalstu šī lēmuma projekta pieņemšanu šajā parlamentā, šie jautājumi ir vitāli nepieciešami, un tos ir nepieciešams risināt, bet nevajag nekādā veidā mānīt tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu visi droši vien saņēma to apkārtrakstu, ko ir atsūtījis Džons Stīla kungs. Es varu pateikt vienīgi, ka, saņemot tādu dokumentu, izsauc izbrīnu, ka mēs esam latviešu acīs paši radījuši nesaprotamu konglomerātu, izsaimniekojuši daļēji tautas nacionālās bagātības, un tagad tos, kas uzstājas par visu to lietu, ko dara "Lattelekom", tad viņus vai nu nosauc par skandāla radītājiem, Žirinovska piekritējiem, vai vēl pieliek kādus saukļus klāt. Nu, ja paskatītos uz Džona Stīla rakstīto apkārtrakstu, tad vispār Latvija nolikta pazeminātā līmenī. Ir mums izveidota Tarifu padome — 6 locekļi, kas tie ir un ko viņi dara, tas nav redzams, jo viņu darbība nav caurspīdīga. Tālāk. Šie locekļi nosaucas kā labākie Latvijas ekonomikas un sociālā stāvokļa pārskatītāji. Ka viņi ļoti labi zina mūsu cilvēku prasības, kā viņi dzīvo, visu... Nu tad var domāt, ka viņi ir...

Nākošais. Tas 51 procents, kas pieder Latvijas valstij. Tas patiesībā ir formāli. Jo, ja mēs paskatāmies tālāk, ko tad Latvijas valsts iegūst no tā 51 procenta? Un kādā veidā sadalās tas ienākums, kuru saņem "Lattelekom"? Pārredzības nav nekādas. Vienīgi laiku pa laikam ir dzirdams, ka ir fantastiskas algas "Lattelekom" vadībai un it sevišķi tiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem mēs esam devuši labas darba vietas ar labiem atalgojumiem un diemžēl kuru sēdes, vismaz tā bija agrāk, notika ne valsts valodā. Mums ir iecelti, izrādās, un apmaksājam ārvalstu ekspertu grupu. Ko dara tie eksperti? Kā viņi palīdz mūsu "Lattelekom" darbībai? Kādi "Lattelekom" sakari ir Latvijā? Tas arī ir tā, diezgan jocīga cilvēku grupa. Jo patiesībā mūsu sakari nav izveidojušies labāki. Varbūt daļai, kā pateica ministra kungs, ka 33%. Bet pārējie? Un maksājam mēs visi vienādi. Un vēl jau izsauc izbrīnu arī tas, ka mūsu cienījamie ārvalstu speciālisti ģeogrāfijā ir diezgan slikti sagatavoti. Ja Jaunzēlande ir tuvāk nekā Minska vai Austrālija, arī ir tuvāk nekā Kijeva, tad var padomāt par viņu kompetenci. Un kā labā viņi strādā?

Vēl es gribēju pievērsties tādiem jautājumiem. Stīla kungs saka tā, ka "Lattelekom" — tā neesot sociālā palīdzība. Un vēl viens viņa izteikums ir, ka "Lattelekom" nesaņemot valsts naudu. Nu tā ir vispār, kā saka, jokošanās par Latvijas valdību, par mūsu tautu, par mūsu bagātībām, ko mēs esam nodevuši viņu rokās, un izsakot tādus izteicienus, ka vēl mums būtu viņiem jāpiemaksā, bet tajā pašā laikā mēs neredzam, par kādām summām viņi iepērk to aparatūru, kuru viņi uzstāda, un kāda ir aparatūrai kvalitāte, tad mums arī ir jāpadomā, kam tad mēs maksājam naudu un tādas skaistas algas.

Un rezultātā — ko tad mēs esam saņēmuši uz doto momentu? Mēs esam saņēmuši to, ka cilvēki nav apmierināti par mūsu valdības darbību, tas ir pirmais. Slikta telefonu sakaru darbība. Tālāk — daļēji ir pārtraukti darbi modernizācijā. Un pats pēdējais — lauku cilvēki ir aizmirsti. Viņiem nav vajadzīgi telefoni, viņiem nav vajadzīgi sakari, un var vēl pateikt viens otrs no ietekmīgiem cilvēkiem, ka telefons, tas esot kaut kāda tāda skaista lieta, kura visiem tā kā nebūtu vajadzīga. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums jautājums par "Lattelekom" darbību ir jāpārskata. Un es domāju, ka nevar būt nevienam iebildumu pret to, ka mēs varam tur kaut kādā veidā pārbaudīt to ārvalstu speciālistu darbību, kuri nevēlas, lai būtu caurspīdīgums viņu darbībā.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas sabiedrība ir nogurusi no nepārtrauktiem skandāliem, kas notiek ap dabīgiem monopoliem un tarifiem. Un varbūt ir pienācis laiks 7.Saeimas laikā to sakārtot. Tikai nedaudz dzīves pieredzes — "Latvenergo" 3 miljonu lieta. Un es, tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, uzzināju satriecošas lietas. Ieraudzījām Šķēles kunga tualeti, paskatījāmies, kā izskatās Inkēna kunga iegādātā virtuve, kādas firmas. Un kas bija vislielākais prieks? Es uzzināju, ka Panteļējeva kungs lieto kredītkarti. Bet, beidzis Fizikas un matemātikas fakultāti, ne vienmēr spēj izsekot, kad un kas pārskaita viņam naudu. Vissāpīgākais — es dziļi vīlos vairākos partiju līderos. Ādamsona kungs, Grīnblata kungs, Panteļējeva kungs, Kreitusa kungs uzskatāmi visai tautai pierādīja, ka viņiem nav Pinkertona talanta un viņi nav pat vīžojuši mācīties no Šerloka Holmsa pieredzes. Nu palasītu Konanu Doilu, kā to dara Tautas partijā.

Šorīt no rīta, dziļi satraukts, klausījos pa radio un izdzirdēju, ka Ūdres kundze ir gatava vadīt šo komisiju. Un es esmu gatavs, Ūdres kundze, uzzināt, kādus jūsu intīmās dzīves sīkumus. Ko jūs darāt, ko ēdat, kādu desu atļaujaties iegādāties, un, pasarg Dievs, ar kādu kredītkarti apmaksājat jūs? Un no kā man visvairāk bail? Rūpīgi sekos jūsu draugiem un paziņām. Arī nejaušiem gadījumiem un mēģinās pētīt, kādas dāvanas un no kādām firmām jūs esat saņēmusi, būdama auditore. Es ceru, ka šādu gadījumu nebūs un ka jūs neesat saņēmusi dāvanu no bankas "Baltija" pirms tās likvidācijas.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti rūpīgi iepazinos ar gatavoto lēmuma projektu un piekrītu dažiem nosacījumiem. Pirmkārt, Latvijai vajag stingru likumprojektu par dabīgo monopolu cenu regulēšanu. Un mums ir jāizlemj, vai ir daudz atkarīgi regulatori jeb viens spēcīgs, nesatricināms un atbildīgs. Un varbūt jau likumā ir jānosaka, kādas ir padomes funkcijas un kādas ir tiesības. Tādēļ es ļoti ceru, ka šī komisija, šis lēmums kalpos Latvijas tautai un atrisinās tās problēmas, kas mums sāp. Bet es negribu zināt intīmās dzīves sīkumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Es jūtu, ka šeit ir aizskārti ļoti nopietni jautājumi, un esmu pārliecināts, ka politiķi vai tie, kas savulaik gribēja par politiķiem kļūt, nākdami uz Saeimu, ļoti rūpīgi pārdomāja, kā viņiem ir ar tām kredītkartēm un citām lietām, jo, nokļuvuši Saeimā un Ministru kabinetā, neapšaubāmi, daudzi jūtas kā zem palielināmā stikla. Un tas ir dabiski. Jo sabiedrībai katrā ziņā par tiem cilvēkiem, kas stāv vai vismaz viņiem būtu jāstāv tautas un valsts interešu sardzē, būs pastiprināta interese, ko viņi dara un kā viņi rīkojas. Un tāpēc es domāju, ka šī Parlamentārā izmeklēšanas komisija neapšaubāmi var arī šo politikas tīrības jautājumu zināmā mērā pacelt lielākā augstumā, nekā tas ir bijis varbūt līdz šim, un, ja kādam kāds grēks būs bijis, tad varbūt atkal tiks par to atgādināts. Bet tas mūs mācīs tikai vienu — mazāk grēkot. Un es domāju, ka tas jau vien būs pozitīvs efekts.

Un tagad varbūt par to kopīgo jautājumu. Es šeit gribētu atgādināt, ka sociāldemokrāti neapšaubāmi ir bijuši konsekventi vairāku gadu garumā. Es gribētu atgādināt, ka mūsu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības līderis Bojārs ir cīnījies gandrīz vai personīgā divkaujā ar "Lattelekom" un vairākkārt pacēlis jautājumus par šo jautājumu juridisko pusi un par tarifu pamatotību. To pašu ir darījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Un arī tagad iepriekšējais tarifu grozs, kas tagad ir spēkā, atrodas tiesvedībā, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir norādījusi uz to, ka diez vai tam ir juridisks pamats tādam būt pašreiz. Es domāju, ka visi šie jautājumi norāda uz vienu — "Lattelekom" un zināmā mērā Telekomunikāciju tarifu padome nav spējusi strādāt pietiekami pamatoti, juridiski precīzi, un tas jau vien, ka tas skar daudzus desmitus un simtus tūkstošus iedzīvotāju, norāda uz to, ka mums, parlamentāriešiem, nav nepieciešamība stāvēt malā.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka mūs pamatā neapšaubāmi apmierināja arī Satiksmes ministrijas veiktais izvērtējums, un uzsvērt to, ka arī šajā izvērtējumā ir konstatēts tas, ka likums "Par telekomunikācijām" nav ievērots. Un tā ir ļoti nopietna lieta, ka praktiski valsts uzņēmums, kur mums valstij ir 51% un par kuru mēs zināmā mērā arī šeit, Ministru kabinetā un Saeimā, esam atbildīgi, neievēro šo likuma burtu un prasības. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums.

Es vēl gribētu arī atgādināt vienu, ka Telekomunikāciju tarifu padome praktiski, pieņemot šos jaunos, kārtējos tarifus, tāpat kā iepriekšējos, nav vadījusies no šī likuma burta un nav saņēmusi informāciju par to, kāds tad ir šis pilnais tarifu grozs, kādas izmaksas, kur nauda tiek ieguldīta, cik lielā mērā tas ir efektīvi, jo likuma "Par telekomunikācijām" 11.pants nosaka, ka šai padomei jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā, ka tās mērķis ir panākt, lai noteiktie pakalpojumi tarifi tuvinātos telekomunikāciju lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, ja mēs runājam. Un pats galvenais. Nav izpildīts arī šā likuma 6.pants, kas paredz to, ka Telekomunikāciju tarifu padome stāv patērētāju interešu aizstāvībā attiecībā par pakalpojumu cenām un to samērojamību ar kvalitāti. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Un vēl viena lieta. Nav patīkami, ja mēs redzam, ka arī informācija, ko mēs saņemam, tajā skaitā arī no Telekomunikāciju tarifu padomes, nav pamatota un ir veikta ar, teiksim maigi, neprecīziem aprēķiniem. Piemēram, par pakalpojumu grozu vērtību izmaiņām, kas no 1997.gada oktobra līdz 1999.gada janvārim pēc "Lattelekom" apgalvojuma ir pieaugusi viņu pakalpojumiem par 0,91%, bet patēriņu cenu indekss šajā laikā par — 3,5%. Bet īstenība ir pavisam citādāka. Jo aprēķini, mūsuprāt, ir pilnīgi nepamatoti, jo nevaram jau mēs rēķināt telefonu pakalpojumus un to sadārdzinājumu uz tiem cilvēkiem, kuri telefonu praktiski savā mājā nelieto. Un tādā gadījumā veidojas pavisam cita situācija. Šis pakalpojumu sadārdzinājums ir 15,6%, kas ir 4,4 reizes augstāks par kopējo patēriņu cenu indeksu.

Es ar to gribētu norādīt tikai uz vienu un ļoti nopietnu jautājumu — visai informācijai ir jābūt pamatotai un izvērtētai. Un tad mēs varam skatīties, cik ir nepieciešama nauda tieši modernizācijai, cik lietderīgi tā ir ieguldīta, vai tā tehnoloģija jau īstenībā nav novecojusi, vai tā ir mūsdienu prasībām atbilstoša, vai mums atkal nebūs pēc kāda laikā jāmeklē jauni investori un jau novecojušu tehniku jānomaina ar modernāku. Un atkal par nodokļu maksātāju naudu. Tā ka es par to esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir ļoti nopietni.

Es gribētu vēl uzsvērt, ka mēs uzmanīgi varam paskatīties arī to, ko saka Telekomunikāciju asociācijas pārstāvis Jānis Lelis, kas ir ļoti nopietns cilvēks un eksperts šajā jautājumā, un viņš pasaka pavisam vienkārši, ka šis jaunais tarifu grozs maksās vidēji ģimenei divus vai divarpus latus vairāk nekā līdz šim. Un ar to arī ir jārēķinās. Jo ir šāds sadārdzinājums. Ir jautājums pavisam vienkāršs — cik lielā mērā pieaugs pakalpojumu kvalitātes? Un mēs šo kvalitāti neredzam.

Otrs moments. Ja mēs paskatāmies, cik maksā 3 minūtes vietējās sarunas, Latvijā tie ir 9,5 santīmi, Lietuvā — 1,1 santīms, Igaunijā — 3,4 santīmi, Itālijā — 3,6, Dānijā arī ir līdzīgi, un tad mums ir jautājums — kur ir tā supermodernā tehnoloģija un iekārtas, par kurām tik daudz esam spiesti pārmaksāt, un tajā pašā laikā mēs neredzam šo atdevi par šo naudas summu. Paņemsim šīs trīs minūtes vietējās tālsarunas. Latvijā tās maksā 19 santīmi, Lietuvā — 9,4 santīmi, Dānijā — 10,7 santīmi, Zviedrijā — 11 santīmi. Un tad rodas daudz pamatotu jautājumu. Un es domāju, ka pats galvenais jebkuriem tarifu pakalpojumiem, it īpaši ko pieņem monopols, ir, ka nepieciešams ekonomiskais pamatojums un nopietns tā izvērtējums. Mēs nedrīkstam vairāk pieļaut šo situāciju, ka tarifus var mainīt pēc monopola patvaļas un iegribas. Tā nav nopietna parādība, un es domāju, ka tiešām gan Ministru kabinetam, gan Saeimai šeit ir jāiejaucas.

Es vēl gribētu atgādināt vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, jā, ir taisnība — šajā tarifu izmaiņu grozā ir paredzētas arī atlaides. Ir paredzētas arī dažas abonentu grupas, kuras iegūs, un it īpaši iegūs tās, kuras no mobilajiem telefoniem sazināsies ar parasto telefonu tīkla abonentiem. Un tādā gadījumā, protams, šīm abonentu grupām tas būs ļoti patīkami un jauki. Bet tas skar tikai 20% no abonentiem, tikai 20%. Un kur tad ir šie 80%, kuriem praktiski no 1996. gada abonenta maksa bez pievienotās vērtības nodokļa ir kāpusi no 50 santīmiem līdz pašreiz pieteiktajiem jau 3 latiem, ko mums piedāvā? Tā kā šeit visas šīs lietas ir uzmanīgi jāizvērtē, un mēs nevaram šiem uzņēmējiem par tiem 20% no abonentiem tik nopietni piekāpties, lai nepārtrauktu pārējai tautas vairākuma daļai palielināt šo grozu un pēc tam teikt, ka kopīgais tarifu pakalpojumu grozs ir pieaudzis tikai par 4,75%.

Es vēl gribētu atgādināt, ka vidējā pensija, ko saņem 640 000 Latvijas Republikas iedzīvotāju, pilsoņu, praktiski ir 56 lati. Un šie divi vai divarpus lati no ģimenes budžeta mēnesī ir ļoti ievērojama summa, ja mēs neesam noregulējuši komunālo jautājumu un īres jautājumu prasības, un šinī gadījumā bieži vien šie cilvēki jau ir draudu situācijā arī izlikšanā no dzīvokļiem, jo mēs neesam šos jautājumus risinājuši. Atcerēsimies, ka minimālo algu saņem 150 000 Latvijas iedzīvotāju, un praktiski tas ir 50 lati. Tā kā, ja mēs visu šo paskaitļojam, kāda ir mūsu Latvijas Republikas iedzīvotāju pilsoņu maksātspēja, tad mēs redzam, ka praktiski divām trešdaļām no iedzīvotājiem ienākumi ir zem iztikas minimuma. Un šādā dramatiskā situācijā sociāldemokrāti ir pilnīgi pārliecināti par to, ka ekonomiski nepamatots tarifu kāpums nav pieļaujams. Un tāpēc es domāju, ka Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai kopā ar valdību, kopā ar Telekomunikāciju tarifu padomi, kurā, es domāju, zināmā mērā vajadzēs vai nu pārskatīt darbības principus, vai arī personālsastāvā izdarīt izmaiņas, mēs tomēr gūsim zināmu rezultātu šī monopolstāvokļa ļaunprātīgās izmantošanas novēršanā un "Lattelekom" nāksies rēķināties ar Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt kā cilvēks, kurš 5. Saeimas laikā piedalījās toreiz izveidotajā izmeklēšanas komisijā. Un es gribu sacīt un diez vai kāds apstrīdēs, ka mums ir vajadzīgi labi sakari. Nu neviens to neapstrīdēs. Bet pavisam cita lieta, kā pie tiem piekļūt un par kādu cenu. Un sākšu ar to, ka apgalvošu, ka toreiz līguma slēdzēji ar ārzemju investoriem noslēdza, teikšu skaidri un gaiši, sliktu līgumu. Tagad jau mēs esam aizmirsuši tos, kas slēdza šo līgumu un pat nepieminam, bet līgums bija slikts, neizstrādāts. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pasaki!")

Redziet, tagad mēs nonākam pie brīža, kad saprotam, ka investors grib iegūt peļņu. Tas ir normāli. Bet vai līgumā ir noteikts, cik lielu peļņu investors drīkst iegūt? Vai to nevajadzēja vai vajadzēja paredzēt? Man liekas, ka vajadzēja paredzēt. Un bēdīgākais vēl ir tas, ka šis sliktais līgums, kā es to kvalificēju, arī netiek pildīts. Un valsts vai valdība, kura ir 51% turētāja, otru pusi nesauc pie kārtības.

Mēs ļoti labi zinām, ka investīciju programma netiek pildīta, ka kvalitātes rādītāji netiek nodrošināti, te jau pieminēja citi kolēģi lauku telefonizāciju un tā tālāk, tas gadu gados netiek pildīts, un nezin kad tiks izpildīts. Bet pie kārtības netiek saukti. Kādas ir bijušas sankcijas par šajā līgumā paredzētā nepildīšanu? Sankcijas nav bijušas itin nekādas. Un, ja tiktu pildīts, ja valdības, kas nāca un gāja, būtu pildījušas toreiz 5. Saeimā izveidotās izmeklēšanas komisijas lēmumu, kas uzlika par pienākumu pārskatīt šo līgumu par labu valstij un sabiedrībai, tās interesēm, tad šodien mēs nebūtu atkal pie šīs sasistās siles un neveidotu jau otru izmeklēšanas komisiju. Bet diemžēl tā nu tas ir noticis. Jo redziet, Telekomunikāciju tarifu padome un tās pārstāvis vakar Pieprasījumu komisijā skaidri un gaiši teica, ka jā, mēs izvērtējām to informāciju, vadījāmies pēc tās informācijas, nosakot un apstiprinot šos paaugstinātos tarifus, kurus mums iesniedza "Lattelekom". Un viss. Tātad viņi tiek baroti ar to, ko "Lattelekom" uzskata par vajadzīgu, izejot no savām interesēm, Telekomunikāciju tarifu padome apmierinās ar to un izlemj. Lai gan, godīgi sakot, smieklīgi. Ne par velti avīzes jau par to smaida, kādā veidā ir paaugstināti šie tarifi un kam paaugstināti, kādām sarunām. Vietējām sarunām. Šeit pat Latvijā, kur cilvēki nu visi, kuriem vien ir iespējams, un arī tie, kuriem nav pieejams šis telefons, vienalga, kādos citos veidos, aiziet pie kaimiņa, pie rada un drauga un piezvana, kad ir nepieciešams. Lūk, šie tarifi tiek krietni paaugstināti, bet pazemināti mobilajiem telefoniem un sarunām uz ārzemēm.

Un es patiešām nolasīšu, kā šodienas "Jaunajā Avīzē" slavenais Jaunavāns ironizē un raksta tā: "Vai tiešām kāds vēl tic, ka tarifi tiek celti, par mūsu labumu domājot? Ceru, ka tādu nav vai gandrīz vairs nav. Es zinu, kāpēc no tautas mēģina nokāst vēl kādu miljonu latu. Dritvai kociņ ar ārā! Man, redz, būšot lētāk piezvanīt uz savām zelta raktuvēm Dienvidāfrikā un manām strausu fermām Austrālijā. Nu nav man ne raktuvju, ne fermu." Redziet, tā ir rakstīts, tie nav mani vārdi.

Cienījamie kolēģi! Redziet, ārzemju investors, jūtot, ka patiešām valdība beigās tomēr pārskatīs šo līgumu par labu valstij, steidz paaugstināt šos tarifus. Steidz paaugstināt šos tarifus, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu šo paredzēto peļņu. Un vēl. Izskatot Pieprasījumu komisijā, kā jau šeit minēju, Bērziņa kunga priekšlikums netika pieņemts, bet es iesniedzu priekšlikumu, kurš tomēr kontrolētu, es gribētu tā sacīt, šo Tarifu padomes darbu. Un tādēļ šeit projektā ir ierakstīts punkts 1.4., kas skan sekojoši: "Līdz 1999. gada 1. martam izskatīt Telekomunikāciju tarifu padomes atskaiti par to, kā tā nodrošina likumā "Par telekomunikācijām" tai uzliktos pienākumus. Tad, lūk, es gribu sacīt, ka šeit rakstītais ietver arī to, ka valdībai jāraugās, kā Tarifu padome veic savu darbību, vai pamatoti vai nepamatoti ir šie tarifu paaugstinājumi.

Lūk, to es gribēju sacīt. Es pat nezinu, kāds būs jaunizveidojamās izmeklēšanas komisijas liktenis un kā pēc tam valdība realizēs tās lemto, bet, ņemot vērā, ka man ir daudz kas zināms no šīm peripetijām ap šo "Lattelekom", tad droši vien es arī iesaistīšos šīs komisijas darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidentam vai satiksmes ministram ir kas piebilstams pēc debatēm? Ja nav, tad lūdzu pievērsīsim uzmanību dokumentam ar numuru 203–C, kurā ir iekļauts Pieprasījumu komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu palielināt telekomunikāciju tarifus.

Vai varam balsot par šo lēmuma projektu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Prezidij! Locekļi! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu nr. 144-A otrajā, galīgajā, lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais "Alkohola aprites likums". Likumprojekts šodien izskatīšanai ir diezgan garš, ja nemaldos, tajā ir 92 priekšlikumi. Šobrīd mēs esam 2.lappusē. 1. ir priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija un pati, to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.priekšlikumu ir iesniegusi Aija Poča par visu likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kolēģiem nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir pie 1.panta par 1.panta 4. un 15.apakšpunktu, kurus iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir par 1.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi redakciju otrajai daļai. Pati to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums, valsts ministre Poča iesniegusi par 3.panta pirmo daļu. Komisija valsts ministri nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Tas ir par 4.pantu. Komisija Modra Lujāna ieteikto redakciju nav atbalstījusi panta pirmajai daļai.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Par izslēgumu 4.panta ceturtajā daļā ir 7.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija atbalsta daļēji, izsakot to jaunā redakcijā, pašas komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt izmaiņas 4.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

Valsts ministre Aija Poča un deputāts Modris Lujāns ir sagatavojuši grozījumus 6.panta otrajā daļā. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Jūsu padevīgais kalps Leiškalns ir ieteicis izslēgumu 6.panta 5.punktā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, ietverot to nākamajā priekšlikumā, 11.priekšlikumā, kuru ir izteikusi valsts ministre Poča. Līdz ar to šeit izveidojusies komisijas redakcija, kuru jūs redzat jūsu tabulas labajā pusē 5.lappusē.

Sēdes vadītājs.

Par 10. un 11. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemta atbildīgās komisijas redakcija.

K.Leiškalns.

Tāpat kopā ir jāskata arī 12. un 13.priekšlikums. Iesniegusi valsts ministre Poča, deputāti Leiškalns un Lujāns. Komisija ir atbalstījusi valsts ministri Poču, ietverot deputātu Leiškalna un Lujāna iesniegtajā priekšlikumā atkal 7.panta redakciju jūsu 6. ailē 6.lappusē.

Sēdes vadītājs.

Par 7.panta redakciju deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

Deputāts Leiškalns, valsts ministre Poča un deputāts Modris Lujāns liek priekšā izslēgt 8.pantu. 8.pantam savukārt jaunu redakciju izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, līdz ar to komisija daļēji atbalsta deputātu un ministres priekšlikumus, izsakot 8.pantu pilnīgi jaunā redakcijā, šajā pantā ieliktu jēgu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 8.panta jaunajai redakcijai.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums. Mēs esam 8.lappusē. Runājam par 9.pantu. Ir valsts ministres Počas un deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Jūsu padevīgā kalpa Kārļa Leiškalna priekšlikumu 10.pantā komisija nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 18.priekšlikumu par 10.pantu, ko iesniegusi valsts ministre Aija Poča.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es aicinu iedziļināties šā panta būtībā, tajā, ko ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Uzmanīgi ar to iepazīties un atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu. Citādi mēs panākam tādu situāciju, ka neviens, kuram ir bijusi saskare ar alkoholu tādā vai citādā veidā, nevar vairāk darboties šajā pārvaldē. Te rodas absurda situācija. No kurienes tad mēs ņemsim tos profesionāļus, kuri ir spējīgi to darīt? Es aicinu uzmanīgi iepazīties, uzskatu, ka ir atbalstāms Aijas Počas priekšlikums un Kārļa Leiškalna priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā lūdzu, deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Komisijas vārdā es atļaušos neizteikties un aicinu balsot par vienu vai otru redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 24, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Neskatoties uz visu, mums jāatbalsta arī valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, jo šeit ir runa par Akcizēto preču padomes vairs neesošu institūciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 18.priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

19.priekšlikums. Valsts ministre Aija Poča liek priekšā izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Runa ir par 13.pantu. Deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns ir izteikuši priekšlikumu nr. 20 par Akcizēto preču padomi. Komisija nav atbalstījusi, jo iepriekš mēs pieņēmām Ministru kabineta priekšlikumu, tātad mēs pieņēmām Aijas Počas priekšlikumu. Šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

21.priekšlikums. Deputāta Leiškalna aizstājums 17.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

22.priekšlikums ir par 18. pantu no valsts ministres Aijas Počas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums. Par 21.pantu. Ļoti sarežģīts. Komisija nav atbalstījusi. Iesniedzis Modris Lujāns.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

24.priekšlikums. Iesniedz valsts ministre Aija Poča, aicinot izslēgt 27.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Līdz ar to, manuprāt, vairs nav balsojams deputātu Leiškalna un Lujāna priekšlikums par šā paša panta aizstājumiem.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

26.priekšlikums par 28.pantu. Priekšlikumu iesniegusi valsts ministre Aija Poča. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju.

K.Leiškalns.

Bet ir atbalstījusi deputātu Lujāna un Leiškalna priekšlikumu par 28.pantu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

28.priekšlikums par 35.pantu. Iesniegusi Aija Poča. Komisija atbalsta valsts ministri.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

29.priekšlikums, valsts ministre Aija Poča. 30.priekšlikums, par 36.pantu mēs šobrīd runājam. Abi priekšlikumi ir par vienu. Komisija atbalsta daļēji Aiju Poču, iekļauj komisijas redakcijā, kas ir nākamais, un izsaka 36.pantu jūsu 6.ailītē redzamajā veidā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 36.panta redakciju.

K.Leiškalns.

31.priekšlikums, iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija bez ierunām ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kolēģiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī valsts ministres iesniegumu par 41.pantu ar nr. 32 komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Kolēģi! Es aicinu nepaplašināt šo jēdzienu. Tas var radīt zināmas domstarpības. (No zāles labklājības ministrs V.Makarovs: "Es tevi atbalstīšu, Apini!")

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā...

K.Leiškalns

(LC) . Komisijas vārdā es pateikšu, ka šeit ir jautājums par likuma sakārtošanu, un šajā likumā tiek minēti jēdzieni, kas ir nosaukti jau citā likumā "Par akcīzes nodokli". Jums, jā, Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Apiņa kungs, vajadzēja zināt, ka šeit ir tikai un vienīgi likuma sakārtošana. Nav paplašinājums. Neviens neļaus Latvijā dzīt brāgu un to dzert mājas apstākļos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32.priekšlikumu — valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns.

33. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Tas bija par 42.pantu. Mēs pārejam pie 43.panta. Tas ir priekšlikums nr. 34. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

35.priekšlikums, kuru izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

36.priekšlikums. Izslēgums 45.pantā. Iesniegusi valsts ministre Aija Poča. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt izslēgt 45.pantu.

K.Leiškalns.

Jauna redakcija 46.panta otrajai daļai. Piedāvā valsts ministre Aija Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Aizstājums 38.priekšlikumā, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, ir guvis komisijas atbalstu. Tātad 46.panta otrās daļas 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Šis priekšlikums ir guvis arī deputātu atbalstu.

K.Leiškalns.

39.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Nav guvis komisijas atbalstu, ņemot vērā šā priekšlikuma konkurenci ierobežojošo raksturu un šā priekšlikuma neatbilstību brīvās tirdzniecības līgumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem aktiem. Diemžēl.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

40.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas 41.priekšlikumu par 47.pantu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Valsts ministres priekšlikums par izmaiņām 48.panta redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Tāpat ir atbalstīts arī deputāta Leiškalna papildinājums šim pašam pantam, ietverot to Počas kundzes priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Priekšlikumā nr.44 49.panta izmaiņas ir ieteicis deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija bez ierunām ir atbalstījusi arī Aijas Počas priekšlikumu par 50.pantu. Priekšlikums nr.45, lappuse nr. 20.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

50.panta trešajā daļā ir atbalstīts arī deputāta Modra Lujāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Ir atbalstīts 1.punkta labojums 47. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Par 46.priekšlikumu vēl.

K.Leiškalns.

46.priekšlikums ir atbalstīts. 47.priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir viss Modra Lujāna priekšlikums. Komisija to ir vērtējusi pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

48.priekšlikums, par 4.punktu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Izslēgums 7. un 8.punktā. Visu laiku mēs runājam par deputāta Lujāna priekšlikumu. Šobrīd 49. priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Šajā brīdī es lūgšu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, jo ir vairāki paziņojumi un tuvojas pārtraukums.

Vispirms lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godātie deputāti! Tūlīt pat, starpbrīdim sākoties, Latvijas un Igaunijas starpparlamentu sadarbības grupas dalībniekus, kas vēlas piedalīties, lūdzam ierasties Sarkanajā zālē uz šīs grupas dibināšanu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Godātie deputāti! Tie, kas grib strādāt Latvijas un Moldovas starpparlamentārajā deputātu grupā, 12.35 uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz tūlīt doties uz komisijas telpām un tikties ar Somijas sociālo lietu delegāciju.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

S.Dreimane

(7.Saeimas sekretāre). Cienījamie deputāti! Ir reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies 13 deputāti, tajā skaitā: Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Viola Lāzo, Arnis Kalniņš, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Andris Šķēle, Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpināsim likumprojekta "Alkohola aprites likums" izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, 50.priekšlikums.

K.Leiškalns

(LC). Dāmas un kungi! 50.priekšlikums, iesniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, komisija atbalstījusi daļēji, jo pati komisija iesaka izslēgt 51.priekšlikumā šo pantu vispār.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par 50.un 51.priekšlikumu iebildumu nav.

K.Leiškalns.

52.priekšlikums, augsti godātie deputāti, jau ir par 52.pantu, kas turpmāk būs 51.pants, jo vienu esam izslēguši. Deputāts Leiškalns ierosina izslēgt 2.un 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kolēģiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

53.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina izslēgt vārdus "un tirdzniecības vietas tiešā tuvumā". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

54.priekšlikums par 56.pantu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jauna redakcija, neapšaubāmi, ka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

55.priekšlikums ir valsts ministres Aijas Počas par 61.panta izslēgšanu. Tautsaimniecības komisija atbalsta daļēji, izsakot komisijas redakcijā, kas ir jūsu tabulās 56.priekšlikums un 61.panta redakcija 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 61.panta redakcijai.

K.Leiškalns.

Pie 69.panta ir deputāta Modra Lujāna 57.priekšlikums, kas sakrīt ar veselu virkni deputāta Lujāna, Leiškalna priekšlikumiem, runājot par alkohola kvalitāti. Tātad tīri terminoloģisks priekšlikums. Komisija neatbalstīja ne Lujānu, ne Leiškalnu šajos centienos, te būs vesela virkne priekšlikumu, es pasaku iepriekš, jo uzskatīja, ka termins, kuru mēģina labot Kārlis Leiškalns un Modris Lujāns, ir dots likumā "Par patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu drošību". Līdz ar to pieturas pie likumdošanas, kur katrā likumā termini ir vienādi, protams, šie saīsinājumi, šie priekšlikumi no šī likuma viedokļa būtu pat labāki. Tā ka nekas man cits neatliek, kā aicināt jūs atbalstīt komisijas verdiktu 57.priekšlikumam šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Balsojumu!") Deputāti pieprasa balsojumu par 57. — deputāta Lujāna — priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 57. — deputāta Modra Lujāna — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 29, atturas — 5. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Tātad 58.un 59.priekšlikums par 70.pantu, tie ir līdzīgi, un vienā likumprojektā jau nu tagad gan neiebalsosim normatīva tekstu, kas skan dažādi, tā ka es aicinu jūs neatbalstīt arī 58.un 59.priekšlikumu par 70.pantu, ko iesniedz deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58.un 59.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Līdzīga situācija ir arī 71.pantā, deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns piedāvā atšķirīgu izteiksmi šiem pantiem. Es tagad aicinātu jūs neatbalstīt ne Leiškalnu, ne Lujānu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem.

K.Leiškalns.

73.pantā 62.priekšlikums, iesniedz deputāts Lujāns. Arī nekas cits neatliek kā komisijas vārdā aicināt jūs neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

74.pantā deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, un, manuprāt, mēs vairs nedrīkstam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pārejam jau pie 64.priekšlikuma, un 78.panta 3.punktu ierosina izteikt deputāts Lujāns. Komisija šo priekšlikumu pēc ilgām debatēm neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt šo deputāta Lujāna priekšlikumu viena iemesla dēļ, tāpēc ka viņš precizē šī likuma normu. Un tā kļūst daudz skaidrāka un saprotamāka. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Vai vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā, komisijas vārdā, augsti godātie deputāti, es tomēr piebildīšu. Šeit, ja ir pārbaude un nav attiecīgais sertifikāts, tūdaļ seko sods. Nevar šo jautājumu atlikt un nevar piegādātāji vai piedāvātāji ar atpakaļejošu datumu nokārtot šo atbilstību, sertifikātu. Tāpēc komisija uzskata, ka atbildība ir kā situācijā, ja mēs salīdzinām ar vilcienu, tu esi vilcienā pazaudējis biļeti, tu atbildi par to, tev nav tās klāt, tu atbildi, un nekāda vēlāka lietu kārtošana un aizbildināšanās šeit nav iespējama. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 42, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 65.priekšlikums par 81.panta 2.punktu, iesniedz valsts ministre Poča un deputāts Leiškalns. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

66.priekšlikums, iesniedz valsts ministre Poča par 82.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

67.priekšlikums, augsti godātie deputāti, un šeit man komisijas vārdā jāpasaka tāda neliela ievadruna, jo līdzīgi priekšlikumi, kurus komisija nav atbalstījusi, būs vesela virkne. Neatbalstīšanas iemesls ir tas, ka tiek gatavots jauns Administratīvo sodu likums un uz to tiks pārnesti visi jautājumi, kas skar soda naudas un arī naudas sodus, par ko ir runa šajā likumā, un komisija, ņemot vērā likuma steidzamību, nesāka šo problēmu iztirzāt. Vēl man jāpiebilst, kad valsts ministre un galvenokārt valsts ministri piedāvā ievērojamu soda samazinājumu, naudas sodu samazinājumu par pārkāpumiem, un es nezinu, vai mēs šobrīd divos lasījumos esam gatavi debatēt. Tātad komisija nav atbalstījusi veselu virkni priekšlikumu. Pirmais ir 68.priekšlikums, iesniedz valsts ministre Aija Poča par 83.pantu. Komisija šo samazinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, 67.priekšlikums.

K.Leiškalns.

Jā, 67.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu par konkrēto, tieši šo grozījumu piedāvāto, bet runāšu par to juridisko absurdu, kāds šobrīd ir mūsu likumdošanā, proti, spēkā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas reglamentē kārtību, kādā tiek uzlikti administratīvie sodi, kā arī konkrētus pārkāpumu sastāvus un nosaka konkrētas sankcijas par attiecīgiem pārkāpumiem. Tas, ka atsevišķos likumos ir neizprotamas soda normas, kuras nosauktas par administratīviem sodiem, citos likumos kā uzrēķiniem, tas faktiski rada patvaļu mūsu valstī. Es piekrītu, ka par pārkāpumiem, par šī likuma neievērošanu ir jāsoda daudzkārt bargāk, nekā tas ir paredzēts konkrētajos priekšlikumos un arī spēkā esošajā redakcijā, bet es vēršu uzmanību uz Juridisko komisiju, kura ir atbildīga par to, lai būtu sakārtota administratīvo pārkāpumu likumdošana. Iepriekšējā Saeima to nespēja izdarīt. Ilmāra Bišera vadītā komisija šo darbu nebeidza, tolaik komisija ierosināja noteikt maksimālo sodu 150 tūkstoš latu apmērā — administratīvo sodu, kā arī paredzēt citus sodus, izstrādāt taisnīgu un efektīvu sodu sistēmu. Diemžēl šis darbs netika pabeigts. Mani izbrīnīja tas, ka Juridiskajai komisijai absolūti par šo jautājumu nav viedoklis, jo tas, ka speciālos likumos tiek ietvertas soda normas, ir pretrunā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Jautājums ir tāds: balstoties uz kādiem procesuāliem noteikumiem, tiks piemēroti šie sodi, ja analogs sastāvs nav Administratīvo pārkāpumu kodeksā? Ja arī šādi sastāvi ir, tad jājautā, kādas normas tiks piemērotas — šajā likumā esošās vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošās normas. Godātie kolēģi, beidzot sakārtosim likumdošanu mūsu valsts neatkarības devītajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC) . Kad Jānis Lagzdiņš runā, kā jūs esat ievērojuši, viņš vienmēr runā skaidru un baltu patiesību, tā tas ir, kā teica Lagzdiņš, un tieši šajā likumā arī pateikts, tikko stāsies spēkā attiecīgais Administratīvo pārkāpumu likums, kas ļaus sodīt juridiskās personas, no šī likuma visi panti, kas regulē administratīvo naudas sodu lielumu, pazudīs kā nebijuši, Lagzdiņa kungs, tāpēc arī es komisijas vārdā aicinu jūs pa vienam punktam neatbalstīt visas šīs izmaiņas. Šīs izmaiņas, visi šie panti jāpārceļ uz Administratīvo sodu likumu, jānosaka, ka juridiskās personas ir sodāmas ar administratīvajiem sodiem, un jāizdiskutē šo naudas sodu apjomu lielums, varat runāt par uzrēķiniem, kā gribat. Tāpēc es šobrīd aicinu neatbalstīt 67.priekšlikumu par 83.pantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. — valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 61, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

68.priekšlikums par to pašu 83.pantu, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

69.priekšlikums jau par 84.pantu, iesniedz valsts ministre Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

70.priekšlikums, iesniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

71.priekšlikums par 85.pantu. Komisija nav atbalstījusi Aijas Počas iesniegumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

72.priekšlikums, iesniedz valsts ministre Poča, komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Tāpat par 85.pantu ir 73.priekšlikums no Aijas Počas, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns.

74.priekšlikums, ir 86.pantā Aijas Počas iesniegums, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

75.priekšlikums, tajā pašā 86.pantā, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

87.pants, iesniedz ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, komisija neatbalsta 76.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

77.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Modris Lujāns, jau ir cita opera, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo Lujāna priekšlikumu.

K.Leiškalns.

78.priekšlikums, valsts ministre Poča, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

79.priekšlikums par 87.pantu, ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Deputāts Lujāns ar 80.priekšlikumu iesaka izslēgt 88.pantu, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Neatbalstot arī valsts ministres Aijas Počas 88.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns.

82.priekšlikums par 89.pantu, tās pašas soda naudas, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

83.priekšlikums — Latvijas Republikas ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas 90.pantā, komisija ieteikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

84.priekšlikums par 91.pantu, iesniedz valsts ministre Poča, komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 91.pantu.

K.Leiškalns.

92.pants, 85.priekšlikums, iesniedz valsts ministre Aija Poča, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

86.priekšlikums, 93.pants, iesniedz valsts ministre Poča, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Bet komisija atbalsta 94.pantā 87.priekšlikumu, ko iesniedz Poča un Leiškalns.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

88.priekšlikums par 95.pantu, iesniedz valsts ministre Poča, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns.

89.priekšlikums par 96.pantu, iesniedz deputāts Lujāns, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Un 90.priekšlikumā Leiškalns un Poča piedāvā jau iepriekš minēto izslēgumu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Deputāts Modris Lujāns ir mēģinājis 91.priekšlikumā labot 97.pantu. Komisija šo mēģinājumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns.

Par 97.pantu ir arī priekšlikums no valsts ministres Aijas Počas. Priekšlikums nr.92. Komisijas slēdziens noraidošs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns.

93.priekšlikums, iesniedz Modris Lujāns, mēģinādams papildināt 98.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns.

Tāpat 101.pantā nav atbalstīta deputāta Modra Lujāna iniciatīva, kura jūsu tabulās ir ar nr.94.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo iniciatīvu.

K.Leiškalns.

95.priekšlikumā deputāts Modris Lujāns mēģina labot 102.pantu. Komisija labojumu noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Pārejas noteikumos komisija 97.priekšlikumā neatbalsta Modra Lujāna papildinājumu, bet iesaka izslēgumu 2.punktā, kuru, protams, pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 96. un 97.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā šo daudzcietušo likumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Alkohola aprites likums" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts — Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr.171a, tas ir, "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to sagatavojusi otrajam lasījumam. Šie grozījumi skar izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem, kas skar "Liepājas metalurga" ražošanas jautājumus, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu ir apkopojusi priekšlikumus un saņēmusi vairākus priekšlikumus, no kuriem pirmie četri priekšlikumi ir saistīti ar konkrētu tarifu noteikšanu melnajiem metāllūžņiem, izvedmuitas tarifu noteikšanu melnajiem metāllūžņiem dažādu grupu valstīm. No šiem četriem priekšlikumiem pirmais, ko ir iesniegusi Eiropas lietu komisija, ir vislabvēlīgākais tieši "Liepājas metalurgam", no šiem četriem pirmais, jo paredz saglabāt 100% apmērā izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem trīs gadus attiecībā pret trešajām valstīm un vienu gadu attiecībā uz valstīm, kurām piešķirts vislielākās labvēlības statuss tirdzniecībā ar Latviju. Pamatā tās ir Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis, kurām šī izvedmuita darbosies vienu gadu, tātad līdz 1999.gada beigām. Izvērtējot un salīdzinot šos priekšlikumus, ņemot vērā to, ka mūsu ražotājiem vislabvēlīgākais ir tieši šis te pirmais Eiropas lietu komisijas iesniegtais priekšlikums, komisija arī to ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Atcelt izvedmuitu metāllūžņiem nevar. Un kāpēc? Latvijā ir izveidojies stāvoklis, ka mums visu var izvest bez muitas. Bet kādā veidā tad mēs papildināsim savu budžetu? Un pats galvenais — kādā veidā mēs aizstāvēsim savas tautsaimniecības intereses? Un katram jāsaprot, ja nestrādās mūsu rūpniecības uzņēmumi, arī "Liepājas metalurgs", kurš Latvijā ir viens no labākajiem uzņēmumiem, tad, protams, ka bezdarbnieku rindas mums pieaugs. Un kas tad baros, ja tās rūpnīcas apstājas, tās ģimenes un tos strādājošos, kas strādāja šinī rūpnīcā? Tāpēc mūsu priekšlikums ir — to atbalstīt. Un vēl vienu es gribēju pateikt. Es domāju, ka diez vai zemnieki būs ļoti pateicīgi par to, ka mēs pieņēmām lēmumu Latvijas cūkkopību iznīcināt, kā tika iznīcināti mūsu liellopi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols.

Komisija lūdz atbalstīt šo konkrēto uzņēmumu, lai tas varētu saglabāt savu izejvielu tirgu, un atbalstīt šo 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Nākamie trīs priekšlikumi, ceturto ieskaitot, nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

M.Vītols.

5. ir pie pārejas noteikumiem deputāta Damberga iesniegtais priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanu redakcijā, kādu jūs šeit redzat. To diemžēl komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntis Dambergs — "Latvijas ceļa" frakcija.

G.Dambergs

(LC). Cienījamais Latvijas Republikas Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vispirms atļaujiet izteikt gandarījumu par jautājuma izskatīšanu atbilstošajās komisijās un starptautiski korekta lēmuma pieņemšanu. Tik tiešām šī Eiropas lietu komisijas sagatavotā likumprojekta grozījumu pieņemšana atbilst starptautisko tiesību normām, principiem un garam. Un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas Republikas Saeima ar izpratni un ar augstu profesionālismu ir iedziļinājusies problēmā, kas skar rūpnīcu "Liepājas metalurgs", un ir izdarījusi gandrīz visu, lai šo jautājumu risinātu tautsaimniecības nozarei vislabvēlīgākajā gaisotnē. Bet es saku — ir izdarījusi gandrīz visu. Un šis "gandrīz" ir vairāk saistāms ar jautājumu, kuru faktiski skatīja pagājušā gada nogalē, šo jautājumu 7.Saeimā skatot pirmo reizi. Proti, tika minēts, ka jautājuma objektīva un operatīva risināšana attiecībā uz Eiropas Savienības valstu institūcijām ir iespējama. Un Latvijas Republikas valdībai ir ne tikai tiesības, bet arī zināms pienākums šo jautājumu risināt, lai tik tiešām tiktu pieliktas visas pūles un izmantotas visas iespējas.

80.gadu otrajā pusē bija populārs teiciens, kas, ja nemaldos, nāca no Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Reigana kunga puses: "Kamēr pērkons nav nodārdējis, vīrelis krustu nemetīs." Un savukārt latviešiem ir sakāmvārds, ka dubults neplīst. Un tieši tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs respektēt tos trīs ieteikumus, kurus es atļāvos iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un respektējot tātad deleģēt valdībai tiesības sekot līdzi, kā risinās sarunas ar atbildīgajām Eiropas Savienības valstu institūcijām par jautājumu, kas ir saistīts ar melno metāllūžņu izvedmuitas problemātiku. Un galu galā, ja mēs runājam arī šodien par budžetu, es gribu tikai atgādināt, ka, ritmiski strādājot, pasvītroju — ritmiski strādājot, uzņēmums "Liepājas metalurgs" ik mēnesi valsts pamatbudžetā ieskaita ne vairāk, ne mazāk kā 300 tūkstošus latu. Aicinu katrā ziņā atbalstīt arī šos ieteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Guntis Dambergs iesniedzis ļoti labu priekšlikumu, un proti, lai tās daudzās runas aizstāvībai, "Liepājas metalurga" aizstāvībai, kas tika izteiktas kā pirms, tā arī pēc vēlēšanām, konkretizētos noteiktos darbos. Ar šo priekšlikumu mēs valdībai uzliksim pienākumus — risināt jautājumus, kas attiecas uz šo izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem. Turklāt risināt to vispārpieņemtajā kārtībā. Tādā, kāda ir noteikta starptautiskajās attiecībās un kādā veidā to risina arī citas valstis. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šī pieņemtā norma, šie grozījumi nepaliktu tikai uz papīra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Lagzdiņam atkal taisnība. Priekšlikums ir vienkārši skaists. Bet tas izskatās pēc Saeimas lēmuma projekta, kuru mēs varētu atbalstīt vai neatbalstīt. Jo likumā tā lieta ir ierakstīta un ielikta likuma pārejas noteikumos, bet nekas nav pateikts, kad šī norma pārejas noteikumos zaudē spēku. Un tā kā valdībai, nemitīgi gatavojoties katram 1.martam, katru gadu no vietas nemitīgi būs jāraksta vēstules, jāgatavojas par Liepāju un tamlīdzīgi. Tas, Lagzdiņa kungs, nav ieraksts likumā. Tas izskatās pēc normāla Saeimas lēmuma projekta, ar ko tā uzdod Ministru kabinetam kaut ko nokārtot vai sakārtot. Lagzdiņa kungs, ticiet man, nu nav tas normatīvs ieraksts likumā. Tad vajag pārejas noteikumos ierakstīt šādu frāzi — tikko Ministru kabinets ir veicis pārejas noteikumos paredzētās akcijas un kontrakcijas, šis ieraksts likumā zaudē spēku. Vai ne? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Aicinu izšķirt jautājumu balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 14, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts. Tālāk lūdzu!

M.Vītols.

Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāts P.Apinis: "Noņemt!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Apinis noņem savu priekšlikumu.

M.Vītols.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu lemt par šī likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

M.Vītols.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Dokumenta reģistrācijas numurs 72, otrajā, galīgajā, lasījumā. Ir iesniegti divi priekšlikumi. Pirmais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kurš nosaka, ka izdarītie grozījumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašniekiem, stājas spēkā tikai ar nākamo taksācijas gadu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu bija lielas diskusijas. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar vienas balss pārsvaru noraidīja šo priekšlikumu. Es ļoti lūdzu Straumes kungu man kā deputātam dot vārdu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu atbalstīt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pirmo — valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 34, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

P.Apinis.

Otrs priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kurš paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai Ministru kabineta noteiktā kārtībā segt 80% no tiem nodokļiem, kas ir par nekustamo īpašumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai aizsargjoslās. Komisijā notika nopietnas diskusijas, un tika atzīts, ka diemžēl šajā ļoti labajā priekšlikumā ir vairākas normas, kuras nekādi nevar būt paredzētas likumā, proti, arī aizsargjoslas ir ietvertas. Šī iemesla dēļ Saeimas Budžeta un finansu komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Protams, ka pašvaldībām ir vajadzīga nauda un pašvaldības ir ieinteresētas saņemt nodokli. Likums nosaka, ka tiek sastādīta prognoze un šajā prognozē tiek ierēķinātas visas tās teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota. Mans priekšlikums šajā gadījumā bija tāds, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, par kurām teritorijām, kādā veidā tiek samazināts zemes īpašniekam nodoklis, un daļēji to varētu segt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Budžeta un finansu komisijā iebildumi galvenokārt bija tādi, ka šī summa var būt pārāk liela. Jā, tiešām tā varētu būt liela, bet es lūdzu no mana priekšlikuma izsvītrot vārdus par aizsargjoslām. Tādā gadījumā būtu atbrīvoti no nodokļa maksāšanas tikai tie īpašnieki, kuriem teritorijas ir ar likumu noteiktās aizsargājamās teritorijās. Un šādu īpašumu ir pavisam maz, galvenokārt šie īpašumi atrodas Gaujas nacionālajā parkā, jo rezervātos tikai minimālas platības, varbūt kādu dažu desmitu hektāru platībā, atrodas īpašnieku īpašumā. Vispār šādas teritorijas bez aizsargjoslām varētu sastādīt pārsimts hektāru vienīgi, un šādu nodokli nomaksāt 80% apmērā no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem nebūtu grūti.

Es šo priekšlikumu neierosināju tādēļ, ka es nemīlētu Vides aizsardzības ministriju, kuru vada mūsu partijas ministrs, bet es uzskatu, ka prasīt no īpašnieka nodokli par tām teritorijām, kuras viņš praktiski nevar izmantot, nav taisnīgi. Un vēl viena lieta ir tā, ka tiek parasti iebilsts, ka, jau vērtējot šo teritoriju, tai tiek pazemināta kadastrālā vērtība. Diemžēl kadastrālā vērtība netiek rēķināta par tām teritorijām, kuras aizņem meži, un Latvijā jau nu laikam neviens vairs līdumus netaisīs. Pie tam līdumu taisīšana šajās aizsargājamās teritorijās nav pieļaujama. Šeit galvenokārt ir runa par Līgatnes apkārtnes teritorijām un runa par tām teritorijām, kurās ir īpaša rezervātu zona Gaujas nacionālā parka robežās.

Ko tagad darīt? Ja šie vārdi no likumprojekta nav izsvītroti par aizsargjoslām, tad īstenībā pārrēķināt visu prognozi ir ārkārtīgi grūti, un es tiešām nesaprotu, kāpēc Budžeta un finansu komisija manu priekšlikumu neizmantoja — izsvītrot tās aizsargjoslas — pēc diskusijām, kas notika šajā komisijā. Es domāju, ka šajā variantā, ja deputāti nobalso par vārdu "vai aizsargjoslas teritorijā" izsvītrošanu, mans priekšlikums ir būtībā pieņemams un izpildāms. Ja Saeima to nevar nobalsot, tad mans priekšlikums nebūtu šoreiz balsojams, un mums būs jāatgriežas pie šī likuma labojumiem ļoti ātri, bet diemžēl budžeta izpildes laikā grozīt noteikumus būs ļoti grūti. Tāpēc es tiešām ierosinu izsvītrot no mana priekšlikuma vārdus "vai aizsargjoslas teritorijā". Pamatojoties uz to, ka es to ierosināju jau Budžeta un finansu komisijas sēdē. Aizsargjoslas, jūs visi saprotat, tas ir pārāk plašs termins, un pārrēķināt viena gada laikā nodokli par šīm teritorijām nebūs iespējams.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Es domāju, cienījamie deputāti, ka Seiles kundzes priekšlikums ir absolūti loģisks. Problēma ir tikai, kad to var iedibināt. Faktiski man šoreiz ir jārunā it kā sekojošā tekstā: ir līgums, protokols, starp Pašvaldību savienību un valdību. Šajā līgumā ir ierakstīts, ka valdība garantē nekustamā īpašuma nodokļa izpildi, prognozi. Cipars tur ir absolūti eksakti ierakstīts — nepilni 24 miljoni. Ja tagad izdara kādas izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, tad mēs, protams, varam pateikt, ka, lūk, šīs izmaiņas, ko veic parlaments, vairs neatļauj valdībai izpildīt savas saistības pret pašvaldībām, skaidri un gaiši. Tāpēc, ka mūsu protokolā ir rakstīta summa, ko mēs garantējam, šī summa balstās uz to kadastrālo vērtību, kas patlaban ir prognozēta un noteikta, un, ja tā tiek mainīta ar kādu no atvieglinājumiem, pareiziem atvieglinājumiem, starp citu, ko teica Seiles kundze, tad tā summa ir cita un mēs negarantējam vairs neko. Tas nebūtu sevišķi... Kaut gan principā var būt, ka finansu ministram būtu izdevīgi tā, bet tas nebūtu sevišķi korekti pret pašvaldībām nekādā gadījumā. Mēs gan esam protokolā ierakstījuši, ka, ja Saeima kaut kādā veidā šo likumu izmaina, tad mēs atgriežamies pie sarunām, bet praktiski tas nozīmē, ka mēs tad nemaksājam.

Ko es varētu teikt par šo priekšlikumu? Es domāju, ka praktiski tas ir loģisks, bet problēma ir tajā apstāklī, ka šo gadu valdības uzdevums kopā ar pašvaldībām ir praktiski apzināties apliekamās platības, loģiski noskaidrot šīs kadastrālās vērtības un vienreiz saskaņot tās ar pašvaldībām. Ja mēs šogad to izdarīsim, mēs šajā laikā varam noskaidrot arī, kur ir tie loģiskie grozījumi, kas ir vajadzīgi. Tie ir vajadzīgi, es piekrītu. Ne tikai šie vien. Bet tas nav iespējams šogad, jo mēs esam jau parakstījuši savu saistību dokumentu.

Tā kā man, protams, ar smagu sirdi ir jāsaka, ka es ierosinātu šoreiz šinī gadā šo grozījumu neatbalstīt, bet tas, ka šie grozījumi nākamā gadā būs jāatbalsta acīmredzot un līdz ar to arī samazināsies tā bāze, ko pašvaldībām valdība garantēs, tas ir fakts. Tā ka principā es aicinu jūs balsot par Budžeta un finansu komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Cik es sapratu no Seiles kundzes teiktā, Seiles kundze arī pareizi atzīmēja, ka šis ļoti labais priekšlikums pašlaik nav skatāms šī iemesla dēļ, ka mēs nevaram izsvītrot šīs aizsargjoslas vienkārši no teksta. Un es domāju, ka, cik ātri vien var, Seiles kundzei jāiesniedz savi priekšlikumi, un nav nekādu problēmu atvērt likumu no jauna.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Kārtības rullis neparedz iespēju izsvītrot atsevišķus vārdus no priekšlikuma teikuma konteksta, un līdz ar to, Seiles kundze, man ir jautājums, vai jūs uzturat šo balsojumu? Uzturat balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 56, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis.

Juridiskais birojs ierosināja apspriest jautājumu par likumprojekta stāšanās spēkā datuma noteikšanu. Šo priekšlikumu ņēma vērā Budžeta un finansu komisija, kura izstrādāja savu likumprojekta pārejas noteikumu punktu, ko, protams, pati arī atbalstīja. Es lūdzu atbalstīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu?

P.Apinis.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti, un es aicinu visus kolēģus vienprātīgi atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 13, atturas — nav. Likums pieņemts.

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 197. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums likuma 1. pantā precizēt likuma mērķa definīciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Lībane.

Otrais priekšlikums, arī no Juridiskā biroja. Arī precizējošs, saskaņā ar pirmo priekšlikumu, ko mēs tikko atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane.

Trešais priekšlikums ienāca no deputāta Dobeļa puses, ko komisija nav atbalstījusi, jo tas ir nedaudz neprecīzi definēts, un tāpēc likuma redakcija var iznākt divdomīga.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane.

Ceturtais priekšlikums, deputāts Juris Dobelis. Arī komisija nav atbalstījusi, jo tas ir saistīts ar iepriekšējo. Ja neatbalstījām iepriekšējo, nav jēgas atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane.

Piektais. Atbalstīts priekšlikums no Juridiskā biroja. Redakcionāli precizējošs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Lībane.

Sestais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts, jo, lai gan labi domāts, tomēr ir pretrunā ar Kara noziegumu un genocīda konvenciju.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vai Andris Bērziņš ir pieteicies debatēs? Debatēs pieteikušos nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Tālāk lūdzu.

K.Lībane.

Septītais priekšlikums arī ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas nav atbalstīts pēc būtības, jo atbildīgā komisija uzskatīja, ka pašlaik spēkā esošā redakcija ir pilnīgi izsmeļoša.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane.

Astotais priekšlikums arī ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Nav atbalstīts kā pārāk sarežģīts. Komisija uzskatīja, ka spēkā esošais 2. punkts jau izsaka šo lietu pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

K.Lībane.

Nav atbalstīts arī 9. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts pēc būtības tāpēc, ka atbildīgā komisija tam tīri konceptuāli nepiekrita.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane.

Desmitais priekšlikums. Iesnieguši deputāti Sokolovskis un Mitrofanovs. Tieši tāds pats kā iepriekšējais priekšlikums, un tāpēc ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

K.Lībane.

Vienpadsmitais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts, likuma 2. panta 3. daļa tiek sakārtota loģiskāk.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane.

Divpadsmitais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Izslēgt no 3. panta 3. daļu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane.

Trīspadsmitais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Šeit ir vesela rinda priekšlikumu sakarā ar to, ka spēkā esošo bezvalstnieku statusa likumu būtu vēlams papildināt ar atsauci nevis uz spēku zaudējušo cilvēku un pilsoņu tiesību un pienākumu likumu, bet uz Satversmes 8. nodaļu un tajā noteiktajām cilvēku tiesībām. Šeit ir atbalstīts daļēji 13. — Juridiskā biroja, 14. — deputāta Dobeļa, 15. — deputātu Sokolovska un Mitrofanova, 16. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — priekšlikums un visbeidzot pilnībā atbalstīts 17. — atbildīgās komisijas — priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. līdz 17. priekšlikumu? Pieņemts.

K.Lībane.

Astoņpadsmitais — deputāta Dobeļa — priekšlikums izslēgt 4. panta otro daļu. Atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Tālāk lūdzu!

K.Lībane.

Deviņpadsmitais — Juridiskā biroja — priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Lībane.

Divdesmitais — Juridiskā biroja — priekšlikums, kas pārkārto 5. panta 1. daļas struktūru. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Lībane.

Uz 5. panta otro daļu attiecas 21. — Juridiskā biroja — priekšlikums, izteikts jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo redakciju.

K.Lībane.

Un visbeidzot pēdējais ir 22. — Juridiskā biroja — priekšlikums, kas attiecas uz 5. panta papildināšanu ar trešo daļu. Arī to priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Un arī deputāti atbalsta šo atbildīgās komisijas redakciju.

K.Lībane.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus un varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret —nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz trešo lasījumu.

K.Lībane.

Ja deputātiem nav iebildumu, tad es lieku priekšā 28.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 244. Likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību", otrais lasījums. Atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Priekšlikumi ir iesniegti pie 1.panta tā sauktajos terminu skaidrojumos.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalniņš, lūdz izslēgt 9.punktu. Komisija saprotamu iemeslu dēļ šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Bet, uzklausot Kalniņa kunga viedokli, ir izmainījusi redakciju savā tekstā, kuru neapšaubāmi arī atbalsta, un tas ir 5.ailē jūsu dokumentā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 2.pants ir komisijas pašas redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

3.pantā ir atbalstīts deputāta Kalniņa priekšlikums par 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir izteikusi 4.pantu jaunā redakcijā, protams, šo izteiksmi atbalstot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta jauno 4.panta redakciju.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums par 5.pantu. Ierosina deputāts Kalniņš. Komisija deputāta Kalniņa priekšlikumu ir atbalstījusi vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

6.priekšlikumā par 6.pantu deputāta Kalniņa ierosmi komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par to ilgumu, kad tā pārbaude jāuzsāk. Vai tās ir 30 dienas, vai 10 dienas. 30 dienas — tas ir ļoti ilgs termiņš. Ļoti ilgs. Ja tādu termiņu mēs atstājam, tad mēs dodam iespēju mūsu ierēdņiem manevrēt, pārdomāt, tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir tādi atgadījumi, it sevišķi ar pārtikas produktiem, kam ir domātas 30 dienas,— vai nu iesākt vai neiesākt pārbaudi, tikmēr vai nu tā produkcija ir jāizmet laukā, vai arī ar to kaut kas ir jādara. Tātad ievilcies šis laiks neļauj operatīvi risināt jautājumus. Tāpēc es domāju, ka mūsu valsts interesēs ir saīsināt šo termiņu līdz 10 dienām, lai ierēdņi strādā intensīvāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Komisija pati ir pārstrādājusi pirmajā lasījuma redakciju, bet tiešām nav izmainījusi šo laiku. Jūs apskatieties, cik daudz pasākumu ir jāveic komisijai un kādā veidā. Vai vienmēr tas ātrums mums nes to lielo labumu. Cik es zinu, tas lielais ātrums bieži vien noved pie pārsteidzīgas rīcības, pie muļķīgiem lēmumiem un pie stulbiem risinājumiem. Tā kā es iesaku atbalstīt komisijas izteikto redakciju jau 7.priekšlikumā, neatbalstot Kalniņa kunga redakciju un neatbalstot 10 dienu termiņu. 30 dienu termiņš — tas ir normāls mēnesis normālam pārdomātam un izsvērtam darbam. Komisija neiesaka steigties. Svarīgās lietās labāk ir nesteigties, jo tad rezultāts būs ideāls. Pie lielas steigas mēs varam... Es īstenībā nezinu, ko var izdarīt pie lielas steigas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Arņa Kalniņa 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 44, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Bet Arnim Kalniņam ir bijušas ļoti daudzas labas domas. Komisija 7.priekšlikumā izsaka 6.pantu savādākā redakcijā. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 6.panta jaunajai redakcijai.

K.Leiškalns.

7.pantu komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Deputāts Kalniņš iesaka izteikt 8.pantu jaunā redakcijā par pārbaudes termiņiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Man jāsaka, ka komisija gan ir izveidojusi jaunu redakciju šim pašam pantam.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 8. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Atkal ir jautājums par termiņiem. Divi mēneši un deviņi mēneši. Deviņi mēneši, un, ja vēl pieliekam tās 30 dienas klāt, desmit mēnešus mēs risināsim kādu steidzīgu jautājumu, kas būs saistīts galvenokārt ar importu. Mums taču ir jāpadomā, ja tāds ilgs laiks, ko tad mūsu ierēdņi varēs risināt? Atkal tas attiecas uz mūsu tautsaimniecību, uz mūsu valsts interesēm. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs dodam deviņus mēnešus ilgu laiku, tad tas nozīmē, ka tiks manipulēts ar to jautājumu risināšanu, kur nonāks. Tas var būt arī pozitīvi, bet var būt arī negatīvi. Tāpēc tomēr ir jāatstāj tie divi mēneši, lai mēs ātrāk risinām šo jautājumu. It sevišķi tas attiecas uz pārtikas produktiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā,— deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Ko es šeit varu piebilst? Es varu pateikt, ka komisija ļoti rūpīgi mēģināja izpētīt, vai priekšlikumā izteiktais saīsinājums nav tik tiešām pielietojams, es sapratu, ka tas nav iespējams, jo šis likums izriet no Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma. Ja mēs gribam ieviest kādu steigu šajā lietā, tad mums jāspiež uz Ekonomikas ministriju, lai iesniedz vēl divus izrietošos likumprojektus, tātad Antidempinga likumu un Antisubsīdiju likumu, kas izriet no šā paša līguma. Visas šīs lietas ir saistītas ar starptautiskajiem līgumiem, ar starptautiskajām saistībām. Es atkal gribu aicināt uz lēnu, pārdomātu un rezultatīvu rīcību. Tieši tā, kā to komisija prasa 8.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. priekšlikumu — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 47, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums — par 9.pantu ir pārstrādājusi vai izveidojusi jaunu redakciju atbildīgā komisija. Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

10.pantā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

11.pantā ir atbildīgās komisijas jauna redakcija. Aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 11.panta pirmās daļas jauno redakciju.

K.Leiškalns.

11.pantā vēl ir arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Es atvainojos, mums ir vairāki deputāti Kalniņi — vismaz divi. Es visu laiku sniedzu iesniedzēju uzvārdā. Visus šos priekšlikumus šajā likumā ir iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības. Pārcēlums trešās nodaļas nosaukumā. Komisija šajā gadījumā deputātu Arni Kalniņu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

13.priekšlikums pie 12.panta ir redakcija, kuru pārstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 12.panta jauno redakciju.

K.Leiškalns.

14.pantu pa jaunam iesaka izteikt deputāts Arnis Kalniņš. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns.

15. pants ir pašas atbildīgās komisijas pārstrādāts. Tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 15.panta jauno redakciju.

K.Leiškalns.

17.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

18.pantā — redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns.

Pie 19.panta komisija ir piestrādājusi nopietnāk, un tas ir izteikts jaunā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta jauno 19.panta redakciju.

K.Leiškalns.

21.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizēts 22.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

17.priekšlikumā atbildīgā komisija lūdz izteikt 22.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Augsti godātie deputāti, es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns.

Līdz ar to viss ir izsmelts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par iekšējā tirgus aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā šā likuma nepieciešamību un svarīgumu, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 27. janvārim šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputātes Violas Lāzo ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to ir izskatīti visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi. Atgādinu jums, ka tūlīt pēc reģistrācijas izdrukas nolasīšanas un sēdes slēgšanas varēsim uzklausīt atbildes uz deputātu jautājumiem, kuras sniegs satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Kārlim Greiškalnam.

K.Greiškalns

(TP). Godājamie kolēģi! Godājamās kolēģes! Tiem, kuri vēlas darboties Parlamentārās sadarbības grupā ar Zviedriju, nekavējoties pēc beigām pulcēties Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Atgādinu Latvijas un Lielbritānijas sadarbības grupas dalībniekiem, ka pulksten 15.00 mums ir tikšanās ar Lielbritānijas vēstnieku Čelda kungu Viesu zālē, pulksten trijos — katrs, kas saņēmis ielūgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

S.Dreimane

(7.Saeimas sekretāre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Viola Lāzo, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Antons Seiksts, Mareks Segliņš, Aivars Tiesnesis, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Ģirts Valdis Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 21.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. Godātie kolēģi! Pēc Saeimas sēdes slēgšanas tūlīt mēs uzklausīsim satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbildi uz deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Bojāra, Labanovska, Staša, Barčas, Kalniņa, Mitrofanova, Lejas un Burvja steidzamo jautājumu par Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām.

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Vārds satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam. Rakstiska atbilde deputātiem ir sniegta. Jums vārds — 2 minūtes.

A.Gorbunovs

(satiksmes ministrs). Godātie deputāti! Esmu sniedzis rakstisku atbildi. Ir mazas nianses par atbildības un kompetences lietām. Būtu ļoti slikti, ja pēc šeit izskanējušās diskusijas mēs paliktu ar domu, ka ir ļaunā Tarifu padome un ir ļaunais "Lattelekom" izpilddirektors Džons Stīla kungs. Tas būtu ļoti vienkārši un nepareizi. "Lattelekom" pieder Latvijas valstij, 51% pieder Latvijas valstij. Ekonomikas ministrija un tās ministrs Šlesera personā nozīmē "Lattelekom" pilnvarniekus, tāpēc es ļoti ceru, ka komisijai, kura tiek izveidota, būs laba sadarbība ar "Lattelekom" īpašnieku un arī ar Telekomunikāciju tarifu padomi un Satiksmes ministriju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildjautājumus. Vai jūs izmantosiet šo iespēju? Jautājumu iesniedzēji ar atbildi ir apmierināti. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Paldies! Uz redzēšanos!