Finanšu ministrija: Par ES struktūrfondu apguvi 2004.-2006.gada posmā

Latvija, 2004.gada 1.maijā kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir noteiktajā termiņā veiksmīgi apguvusi visus pirmos līdzekļus, kas bija pieejami no ES struktūrfondiem 2004.-2006.gada periodā. Kopumā šajā laikā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas ES struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro apmērā no četriem fondiem: Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

Kopumā Finanšu ministrija secina, ka ES struktūrfondu investīcijas nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, ko Latvija nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursiem.

2004.-2006.gada plānošanas periodā vislielāko atbalstu ir saņēmusi uzņēmējdarbības un inovāciju nozare, kurā izmaksāts 169,6 miljonu eiro (26%) struktūrfondu finansējums, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā – 126,3 miljoni eiro (19%), transporta un IKT – 120,6 miljoni eiro (18%) un lauksaimniecības jomā – 94,9 miljoni eiro (14%).

Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde Latvijā ir sagatavojusi un trešdien, 30. jūnijā, iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) noslēguma ziņojumu par 2004.-2006.gada perioda ES struktūrfondu apguvi, kurā sniegta galvenā informācija par sociāli ekonomiskajām tendencēm, valsts, reģionālās, nozaru politikas pārmaiņām, kam ir sakars ar projektu īstenošanu, būtiskākajiem plānošanas dokumentiem, vadības un kontroles sistēmu, tai skaitā finanšu kontroli un projektu pārbaudēm, informatīvajiem un publicitātes pasākumiem, veikto sabiedriskās domas aptauju rezultātiem un reģionālo struktūrfondu informācijas centru darbības rezultātiem un citiem jautājumiem. Ziņojumu Latvija ir sagatavojusi un iesniegusi EK kā viena no pirmajām ES dalībvalstīm trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa.

ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējumā (veica BICEPS) par 2004.-2006.gada plānošanas periodu konstatēts, ka 2004.-2006.gadā ES fondu ietekme uz kopējo pieprasījumu svārstījās no 2,4% IKP pieauguma 2004.gadā līdz 4,5% IKP pieaugumam 2005. un 2006.gadā, bet kopējā piedāvājuma pieaugums bija 1% 2004.gadā, 2,9% 2005.gadā un 6,5% 2006.gadā. Tāpat secināts, ka gan inflācijas procesu, gan ārējās bilances attīstību galvenokārt noteica citi faktori, nevis ES fondi. ES fondu izmantošanai bijusi pozitīva ietekme uz darbaspēka pieprasījumu, faktiskajām darba algām un budžeta sabalansēšanu. Pētījuma autori ir arī secinājuši, ka gan 2004.-2006.gada plānošanas perioda rezultāti, gan prognozētie rezultāti 2007.-2015.gadam liecina, ka fondu līdzekļu novirzīšana cilvēkresursiem un infrastruktūrai ir pozitīvi vērtējama, jo tiek prognozēts, ka šiem faktoriem būs samērā liela ietekme uz tautsaimniecības attīstību.

Atzīmējams, ka Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas nodrošinājusi savlaicīgu un veiksmīgu struktūrfondu ieviešanu, tai skaitā tā sauktā “N+2” nosacījuma ievērošanu visā 2004.-2006.gada plānošanas periodā. “N+2” princips nozīmē to, ka par kārtējā gadā piešķirto struktūrfondu finansējumu ir jāpieprasa finansējuma atmaksa EK divu gadu laikā no piešķiršanas gada. Gadījumā, ja struktūrfondu finansējums netiek pieprasīts, tas automātiski tiek atskaitīts no fondu kopējā piešķīruma apjoma.

EK kopā ir deklarēti 656,7 miljoni eiro jeb 105% no kopējā piešķīruma. 5% pārpilde radusies uz Latvijas nacionālā lēmuma pamata uzņemties virssaistības, kas savukārt šobrīd garantē rezervi tiem gadījumiem, kad programmas slēgšanas procesā Latvija pati vai EK konstatē neatbilstoši veiktus izdevumus un kad jāpiemēro finanšu korekcija. Tādā situācijā 5% rezerve var tikt izmantota, aizstājot neatbilstošos izdevumus ar rezerves deklarētiem attiecināmiem izdevumiem.

Balstoties uz 2004.-2006.gada periodā gūto pieredzi, visās ES fondu ieviešanas procesa stadijās ir veikti uzlabojumi jaunajā 2007.-2013.gada periodā. Neatsveramu pieredzi ir guvušas ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas, spējot jaunajā ES fondu periodā piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus un efektīvāku savstarpējo sadarbību.

Vērtīgu pieredzi guvuši arī finansējuma saņēmēji, kuri 2007.-2013.gada plānošanas periodā spēj izstrādāt kvalitatīvākus projektu iesnieguma projektus, pārzina saistīto likumdošanu un ir vērsti uz efektīvāku sadarbību.

2004.-2006.gada noslēguma ziņojums pieejams mājaslapā www.esfondi.lv.

Sertificētie un EK deklarējamie izdevumi, eiro