Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē, 25. janvārī

Šoreiz laika trūkuma dēļ atskatā uz pagājušo nedēļu es mēģināšu būt ļoti īss.

Pirmkārt, es ļoti pozitīvi vērtēju partijas "Tēvzemei un Brīvībai / LNNK" lēmumu atbalstīt Salkazanova kunga kandidatūru zemkopības ministra amatam.

Es gribu jūs informēt arī par to, ka rīt pēc Zviedrijas premjerministra Jērana Pērsona uzaicinājuma es došos uz turieni vienas dienas oficiālā vizītē. Man ir paredzētas vairākas tikšanās — ar Zviedrijas karali, ar premjerministru, ar Zviedrijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvjiem, Latvijas vēstniecības apmeklējums un tikšanās ar diplomātiem.

Attiecībā uz informāciju, kas presē pavīdējusi par manu vizīti Latgalē. Es gribētu teikt tā — kas tad tas būs par premjeru, kas nevar neko apsolīt un neko izdarīt. Tādai valdībai ir nulles vērtība.

Jā, es zināmā mērā pat jūtos aizskarts ne tikai par šiem nedēļas nogales notikumiem, bet arī attiecībā uz visu pagājušo nedēļu. Es tiku izskatījis un apspriedis apmēram septiņdesmit jautājumus, tai skaitā Latgalē — ap piecdesmit. Diemžēl žurnālisti ir saskaitījuši tikai divdesmit divus.

Nekur es neesmu solījis konkrētus termiņus, bet valdība un premjers taču ir tāpēc, lai šos jautājumus risinātu. Jo kas gan atbildēs par visu Latvijā notiekošo, ja ne valdība.

 

Pēc tam Ministru prezidents Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kad valdība varētu piedāvāt Saeimai balsojumu par uzticību zemkopības ministram?

V.Krištopans:

— Šajā ceturtdienā vēl noteikti ne. Mums vēl ir jāsaskaņo vairāki jautājumi.

Vispirms es piedāvāšu sociāldemokrātu apvienībai vienošanos, kuru no vienas puses parakstīs Ministru prezidents, no otras — sociāldemokrāti. Tā kā pie šī līgumprojekta vēl ir mazliet jāstrādā, balsojums varētu notikt nākamnedēļ.

— Vai pašreizējā ažiotāža ap "Latteelekom" varētu nozīmēt arī politisku spiedienu, to, ka mainījusies valdības attieksme pret šī sektora nākotnes attīstību?

V.Krištopans:

— Latvijas valdība nav atkāpusies no Satiksmes ministrijas izstrādātās un Ministru kabinetā akceptētās telekomunikāciju sektorpolitikas. Šī izstrādātā sektorpolitika ir vērsta uz mūsu mērķi — iestāšanos Eiropas Savienībā. Vēl vakar man bija neoficiāla saruna ar Nagļa kungu — mēs turpināsim sarunas par izmaiņām "Latttelekom" "jumta" līgumā.

Turklāt Satiksmes ministrijas pagājušajā gadā izstrādātais Telekomunikāciju likums ir iekļauts Saeimas lēmumā. Arī pārējie Saeimas lēmuma punkti mani pilnībā apmierina. Tātad politiskais spiediens faktiski ir tieši pretējs — realizēt šo sektorpolitiku.

— Valsts prezidents pēdējā laikā vairākkārt ir paudis savu labvēlīgo attieksmi pret 16. martā atzīmējamo Latviešu karavīru dienu. Kāda būs valdības attieksme?

V.Krištopans:

— Šī diena ir viena no daudzajām mūsu valsts atceres dienām. Līdzīga tai, kurā es pats nesen piedalījos un kura bija veltīta janvāra notikumiem. Valdība acīmredzot apspriedīs šos pasākumus un savu viedokli paudīs. Tomēr, manuprāt, neko vairāk.

— Vai valdība organizēs šai dienai veltītus pasākumus?

V.Krištopans:

— Mēs ar Valsts prezidentu esam par to runājuši.

Valsts prezidents ir nolēmis tikties ar visām astoņām mūsu karavīru biedrībām. Tas noņems pašreizējo spriegumu. Tomēr — vai vajag īpaši šo dienu svinēt? Es domāju, ka ne. Manuprāt, mēs šim jautājumam pievēršam pārāk lielu un nevajadzīgu uzmanību pagājušā gada notikumu dēļ.

— Vai tas, ka valdība gatavojas parakstīt vienošanos ar sociāldemokrātiem, varētu nozīmēt, ka valdības orientācija kļūtu centriski kreisa un kaut kas mainītos valsts ekonomiskajā politikā?

V.Krištopans:

— Mēs esam parakstījuši deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, top rīcības plāns, un 5. martā tas tiks prezentēts. Tas, kas tiks parakstīts ar sociāldemokrātiem, būs vienošanās par atsevišķiem punktiem. Piemēram, līdz 2002. gadam sasniegt situāciju, kad vidējā pensija atbilst reālajam iztikas minimumam. Brīnišķīgs mērķis. Es arī to gribu sasniegt četru gadu laikā. Tā ka — precizēsim skaitļus un parakstīsim. Kas tur ir kreiss?

— Kādi sociāldemokrātu pienākumi tiks atspoguļoti šajā līgumā?

V.Krištopans:

— Viņu pienākumiem ir jābūt tieši proporcionāliem viņu tiesībām. Nav iespējama situācija, ka ir tikai tiesības un nav pienākumu vai otrādi. Tas būs atsevišķs līgums par atbalstu valdībai atsevišķos gadījumos. Es būtu priecīgs, ja mums izdotos pārnest uz šo līgumu lielāko daļu koalīcijas līguma pienākumu un tiesību. Svarīgākie pienākumi varētu būt atbalsts valdībai svarīgākajos balsojumos, piemēram, par valsts budžetu. Konkrētus jautājumus jūs varat uzdot Kristiānai Lībanei, viņa gatavo šo projektu. Es ar šo projektu iepazīšos trešdien, pēc atgriešanās no Zviedrijas. Tad esmu iecerējis apmeklēt arī sociāldemokrātu frakciju.

— Vai līgums ar sociāldemokrātiem nevarētu mainīt valdības attieksmi pret privatizācijas jautājumiem? Kā zināms, viņi nav viennozīmīgi attiecībā uz lielo uzņēmumu privatizāciju.

V.Krištopans:

— Arī es vēl neesmu paudis savu viedokli par "Latvenergo" sadalītu privatizāciju, ko neatbalsta sociāldemokrāti. Bet es vēl neesmu paudis arī pretēju viedokli, jo neesmu pietiekami iepazinies ar situāciju.

Turklāt es domāju, ka sociāldemokrāti jau kļūst un ar laiku kļūs vēl daudzkārt mazāk populistiski par Tautas partiju. Tā ka sadalījums — labie vai kreisie — ir stipri nosacīts.

— Vai jūs jau esat saņēmis ziņojumu par piketu pie "Lattelekom" ēkas?

V.Krištopans:

— Esmu saņēmis Dzenīša kunga parakstītu ziņojumu, ka piketa pieteicējs veselu nedēļu pirms tam ir uzturējies Maskavā. Man ir ļoti skumji, ka dažādi ekstrēmi noskaņoti grupējumi izmanto grūtos apstākļos nonākušos pensionārus, lai pievērstu sev uzmanību.

— Izskanējušas prognozes, ka šī gada iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu būt mazāks par valdības deklarētajiem četriem procentiem. Vai tas neapdraud jūsu solījumus, ka gada laikā aizsardzības budžets tomēr sasniegs vienu procentu no iekšzemes kopprodukta apjoma?

V.Krištopans:

— Valdība tomēr pieturas pie savām prognozēm.

Protams, budžeta projekta izskatīšana Saeimā būs pietiekami smaga. Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināts par panākumiem, arī par to, ka gada laikā mēs sasniegsim iecerēto aizsardzības resora finansējumu.

— Vai jūs varat formulēt Zviedrijas vizītes praktiskos mērķus?

V.Krištopans:

— Visvairāk mani interesē Zviedrijas premjera viedoklis par Vīnes sanāksmes rezultātiem. Iespējams, es uzzināšu kaut ko jaunu par to, ko sprieda Eiropas Savienības valstu vadītāji. Mani interesē arī tas, ko mēs varam gaidīt no Vācijas prezidentūras laika — ciktāl viņi ir ieinteresēti Eiropas Savienības strukturālajās reformās. Un kas notiks Somijas prezidentūras laikā.

— Vai jūs ierosināsit kādus disciplinārus pasākumus sakarā ar Saeimas ceturtdienas balsojumu?

V.Krištopans:

— Nekādu sodu pagaidām nebūs. Notikušais nav traģēdija. Jā, pagaidām es nevaru pateikt, cik deputātu būs "par" budžetu. Skaidrs, ka 24 balsis būs "pret".

— Sakiet, vai sociāldemokrāta Baldzēna uzstāšanās kopā ar arodbiedrībām pret telefonsarunu tarifa paaugstināšanu un par Telekomunikāciju tarifu padomes atlaišanu, jūsuprāt, tomēr neliecina par diezgan lielu sociāldemokrātu populismu?

V.Krištopans:

— Jā, bet paklausieties — par to pašu taču runā arī Tautas partija. Deputātu pieprasījuma autori taču bija tieši viņi.

— Kā jūs domājat atrisināt riepu kravas problēmu?

V.Krištopans:

— Vienīgais risinājums ir atgādāt uz Latviju šo ekoloģiski pareizo sadedzināšanas mehānismu. Šo jautājumu kārtot es šodien pat uzdošu Vaideres kundzei. Jo ar juridiskiem paņēmieniem acīmredzot neko atrisināt nevarēs, bet mūžīgi taču šī riepu krava stāvēt nevar. Tāds ir risinājums.

— Sestdien Krievijas sabiedriskā televīzija visai tendenciozi atspoguļoja janvāra notikumus Latvijā. Vai tas, jūsuprāt, neliecina par Krievijas attieksmes maiņu pret Latviju?

V.Krištopans:

— Televīzijas raidījums nav valdības viedoklis. Mūsu mērķis ir pakāpeniska Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošana.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore