Centrālās statistikas pārvaldes informācija

Par tekošā konta deficītu

Maksājumu bilances* tekošā konta deficīts 1998.gadā sasniedza 417 miljonus latu (4. ceturksnī 168 milj.latu) jeb 11% no iekšezemes kopprodukta , bet 1997.gadā - 6,1%. Salīdzinot ar 1997. gadu, tekošā konta deficīts ir palielinājies par 216 miljoniem latu, bet 4. ceturksnī - par 43 miljoniem. Šo pieaugumu izraisīja Krievijas ekonomiskā krīze, kā rezultātā daļa Latvijas uzņēmumu bija spiesti pārtraukt vai ierobežot savu darbību, kas savukārt negatīvi ietekmēja Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu. 1998. gadā preču eksports uz Krieviju bija 129 miljoni latu, kas ir par 37% mazāk nekā 1997. gadā (204 milj. latu). Preču imports 1998. gadā bija 1852 miljoni latu, no tā 478 miljoni latu 4. ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu faktiskajās cenās tas pieaudzis par 19%, bet preču eksports pieaudzis tikai par 11%. 1998. gadā preču eksporta apjoms bija 1187 miljoni latu, no tiem 4. ceturksnī - 266 miljoni latu, kas ir par 8% mazāk nekā 3. ceturksnī. Tirdzniecības deficīts 1998. gadā sasniedza 665 miljonus latu, t.i., par 35% vairāk nekā 1997. gadā, kad deficīts bija 493 miljoni latu.

Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. latu)

Salīdzinājumā ar 1997. gadu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājies par 23%, jo ārzemniekiem sniegto pakalpojumu apjoms pieaudzis tikai par 2%, bet no ārzemniekiem saņemto - par 16%. Pakalpojumu sfērā vislielākais pozitīvais saldo 1998. gadā bija no transporta pakalpojumiem - 259 miljoni latu, ko veidoja ārzemniekiem sniegto pakalpojumu (389 milj. latu) un no ārzemniekiem saņemto pakalpojumu (130 milj. latu) starpības, no tiem 57 miljoni latu 4. ceturksnī. Transporta pakalpojumos vislielākais pozitīvais saldo bija jūras transportam - 135 miljoni latu, arī sauszemes transporta saldo bija pozitīvs. Kopējais transporta pakalpojumos dominē kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citi ar transporta palīgdarbību saistīti pakalpojumi - Latvija no ārzemniekiem saņēmusi 247 miljonus latu, bet samaksājusi 52 miljonus. Turpretī kravu pārvadāšanai bija ievērojami mazāka nozīme.

Negatīvi tekošā konta saldo Latvijā jau ilgu laiku ietekmē ceļojumu izdevumu bilance. Ar ceļojumiem saistīto pakalpojumus veido Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs, dodoties gan dienesta komandējumos, gan personīgos braucienos, un iebraukušo ceļotāju Latvijā iztērētā nauda. 1998. gadā Latvijas iedzīvotāji ārzemēs iztērēja 180 miljonus latu, bet ārzemnieki Latvijā - 107 miljonus latu (1997. gadā - attiecīgi 189 milj. un 112 milj. latu). Pakalpojumu (166 milj. latu), ieņēmumu (32 milj. latu)) un bezatlīdzības maksājumu (50 milj. latu) pozitīvais saldo 1998. gadā sedza vairs tikai nepilnus 40% preču tirdzniecības deficīta, bet 1997. gadā - ap 60%. 1998. gada laikā ārzemnieki tiešo investīciju veidā Latvijā ieguldījuši 162 miljonus latu, kas ir mazāk nekā 1997. gadā, kad tika investēti 303 miljoni latu. 1998. gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija 4,3% no iekšzemes kopprodukta (1997. gadā - 9,3%). 1998. gadā samazinājās banku sektora ieguldījumi ārzemēs, sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi.

* Maksājumu bilance ir statistikas izstrāde, kurā apkopoti Latvijas ārējās ekonomiskās darbības rezultāti noteiktā laika periodā. Tai ir divas daļas: tekošais konts un kapitāla un finansu konts. Maksājumu bilances tekošajā kontā ietilpst maksājumi par precēm un pakalpojumiem, ieņēmumi (darba alga, dividentes, procenti), kā arī bezatlīdzības maksājumi (transferti). Tekošā konta deficīts veidojas, ja saņemtās summas valstī ir mazākas par samaksātajām.

Centrālā statistikas pārvalde paziņo, ka ir veiktas korekcijas iepriekšējo ceturkšņu datos. Plašāku informāciju par Latvijas maksājumu bilanci var gūt Centrālās statistikas pārvaldes biļetenā "Latvijas maksājumu bilance".

Maksājumu bilances statistikas daļa