• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada Protokols par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1998., Nr. 58/59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212757

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Agreement Between The Government Of The Republic Of Latvia And The Government Of The Kingdom Of Sweden On Medical Care For Temporary Visitors

Vēl šajā numurā

05.03.1998., Nr. 58/59

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 27.11.1992.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
1992.gada Protokols
par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai

ŠĀ PROTOKOLA PARAKSTĪTĀJAS PUSES,

apsverot 1971.gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai un tās 1984. gada Protokolu,

atzīmējot faktu, ka Konvencijas 1984.gada Protokols, kas nosaka uzlabotu darbības lauku un pilnvērtīgāku kompensāciju, nav stājies spēkā,

apstiprinot starptautiskās naftas piesārņojuma atbildības un kompensācijas sistēmas pieejamības saglabāšanas nozīmīgumu,

apzinoties nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku 1984.gada Protokola satura spēkā stāšanos,

atzīstot priekšrocības, ko Dalībvalstīm sniegtu grozītās Konvencijas un oriģinālās Konvencijas vienlaicīga spēkā esamība un oriģinālās Konvencijas papildināšana pārejas periodā,

būdamas pārliecinātas, ka no naftas pārvadāšanas tankkuģos pa jūru radušos zaudējumu izraisītās ekonomiskās sekas jādala, ņemot vērā kuģošanas industrijas un naftas kravu īpašnieku intereses,

paturot prātā 1992.gada Protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Konvencija, kuru groza šā Protokola noteikumi, ir 1971.gada Starptautiskā konvencija par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, turpmāk tekstā "1971.gada Fonda konvencija". Attiecībā uz 1971.gada Fonda konvencijas 1976.gada protokola Dalībvalstīm šī atsauce nozīmē 1971.gada Fonda Konvenciju ar šajā Protokolā ietvertajiem grozījumiem.

2.pants

1971.gada Fonda konvencijas 1.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. "1992.gada Atbildības konvencija" nozīmē 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

2. Pēc 1.punkta tiek ievietots jauns punkts:

11. "1971. gada Fonda konvencija" nozīmē Starptautisko konvenciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai. Attiecībā uz valstīm — 1971.gada fonda konvencijas 1976.gada Protokola Pusēm — šis termins nozīmē 1971.gada Fonda konvenciju ar minētajā Protokolā ietvertajiem grozījumiem".

3. 2.punkts tie k aizstāts ar šādu tekstu:

2. "Kuģis", "Persona", "Īpašnieks", "Zaudējums no piesārņojuma", "Novēršanas pasākumi", "Incidents" un "Organizācija" nozīmē to pašu, ko 1992. gada Atbildības konvencijas I pantā."

4. 4.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

4. "Uzskaites vienība" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 9.punktā".

5. 5.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

5. "Kuģa tonnāža" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 10.punktā."

6. 7.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

7. "Garantētājs" nozīmē ikvienu personu, kas sniedz apdrošināšanu vai cita veida finansiālās garantijas, lai segtu īpašnieka atbildību saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas VII panta 1. punktu.

3.pants

1971.gada Fonda konvencijas 2.pants tiek grozīts šādi:

1. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Ar šo tiek nodibināts starptautiskais fonds naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, saukts par "Starptautisko naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fondu", turpmāk tekstā — "Fonds", šādiem mērķiem:

a) nodibināt kompensāciju par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, ņemot vērā 1992. gada Atbildības konvencijas sniegtās aizsardzības neadekvātumu;

b) sasniegt citus šajā Konvencijā nospraustos mērķus.

4.pants

1971.gada Fonda konvencijas 3.pants tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Šī Konvencija ir piemērojama vienīgi attiecībā uz:

a) zaudējumiem no piesārņojuma, kas radies:

(i) Dalībvalsts teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru, un

(ii) Dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vai, ja Dalībvalsts nav noteikusi šādu zonu, šīs valsts teritoriālajai jūrai pieguļošā un aiz tās esošā teritorijā, ko noteikusi šī valsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas nesniedzas tālāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālās jūras platums;

b) pasākumiem, kas veikti šādu zaudējumu novēršanai vai mazināšanai.

5.pants

1971.gada Fonda konvencijas 4.-9.pantu nosaukumi tiek grozīti, izslēdzot no tiem vārdus "un izmaksas".

6.pants

1971.gada Fonda konvencijas 4.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punktā piecas atsauces uz "Atbildības konvenciju" tiek aizstātas ar atsaucēm uz "1992.gada Atbildības konvenciju" .

2. 3.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

3. Ja Fonds pierāda, ka zaudējumi no piesārņojuma pilnībā vai daļēji radušies tās personas, kura cietusi zaudējumus, apzinātas mērķtiecīgas darbības vai bezdarbības vai arī nolaidības rezultātā, Fonds var pilnībā vai daļēji tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju šādai personai. Jebkurā gadījumā Fondam jātiek atbrīvotam no sava pienākuma tādā pašā gadījumā, kā tiktu atbrīvots kuģa īpašnieks saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvencijas III panta 3. punktu. Tomēr Fonda atbrīvošana no saistībām neattiecas uz novēršanas pasākumiem.

3. 4.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

4. (a) Izņemot, ja šī punkta (b) un (c) apakšpunktos ir noteikts citādi, kopējam Fonda izmaksājamās kompensācijas apjomam attiecībā uz vienu incidentu saskaņā ar šo pantu jātiek ierobežotam tā, lai saskaņā ar šo un ar 1992.gada Atbildības konvenciju jau izmaksātās kompensācijas apjoms par zaudējumiem no piesārņojuma, kas radies šīs Konvencijas 3. pantā noteiktajā darbības sfērā, nepārsniegtu 135 miljonus norēķinu vienību;

(b) izņemot, ja (c) apakšpunktā ir noteikts citādi, kopējais Fonda izmaksājamās kompensācijas apjoms par zaudējumiem saskaņā ar šo pantu, kas radušies nenovēršama un neparedzama rakstura dabas parādību izraisīta piesārņojuma rezultātā, nedrīkst pārsniegt 135 miljonus norēķinu vienību;

(c) (a) un (b) apakšpunktos minētais kompensācijas kopējais apjoms attiecībā uz incidentu, kas radies laikā, kad šai Konvencijai ir bijušas vismaz trīs Dalībvalstis, attiecībā uz kurām kopējais attiecīgā naftas daudzuma apjoms, ko saņēmušas personas šo dalībvalstu teritorijā iepriekšējā kalendārā gada laikā, ir vienāds ar vai pārsniedz 600 miljonus tonnu, nedrīkst pārsniegt 200 miljonus norēķinu vienību;

(d) saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 3.punktu izveidoto fondu nestie procenti, ja tādi ir, netiek ņemti vērā, aprēķinot Fonda izmaksājamās kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar šo pantu;

(e) šajā pantā minētās summas jākonvertē nacionālajā valūtā, balstoties uz šīs valūtas vērtību, kāda tai noteikta atsaucoties uz Speciālās aizņemšanās tiesību vienības vērtību Fonda Asamblejas lēmuma pieņemšanas dienā, kā pirmajā kompensācijas izmaksas dienā.

4. 5. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

5. Ja Fondam izvirzīto prasību summa pārsniedz 4.punktā noteikto kopējo izmaksājamo kompensāciju apjomu, pieejamajam apjomam jātiek sadalītam tā, lai attiecībā uz visiem prasītājiem saskaņā ar šo Konvenciju saglabātos vienāda attiecība starp izvirzīto prasību un izmaksāto kompensāciju.

5. 6.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

6. Fonda Asambleja var nolemt, ka izņēmuma gadījumos kompensācija saskaņā ar šo Konvenciju var tikt izmaksāta, neskatoties uz to, ka kuģa īpašnieks nav izveidojis fondu saskaņā ar 1992.gada Atbildības Konvencijas V panta 3.punktu. Šajā gadījumā attiecīgi tiek piemērots šā panta 4. (e) apakšpunkts.

7.pants

1971.gada Fonda konvencijas 5.pants tiek izslēgts.

8.pants

1971.gada Fonda konvencijas 6.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punktam tiek svītrots punkta numurs un vārdi "vai izmaksa saskaņā ar 5.pantu".

2. 2.punkts tiek izslēgts.

9.pants

1971.gada Fonda konvencijas 7.pants tiek grozīts šādi:

1. Septiņas atsauces uz "Atbildības konvenciju" 1., 3., 4., un 6.punktā tiek aizstātas ar atsaucēm uz "1992.gada Atbildības konvenciju".

2. No 1.punkta tiek izslēgti vārdi "vai izmaksas saskaņā ar 5.pantu".

3. No 3.punkta pirmā teikuma tiek izslēgti vārdi "vai izmaksas" un "vai 5."

4. No 3.punkta otrā teikuma tiek izslēgti vārdi "vai saskaņā ar 5.panta 1.punktu".

10.pants

1971.gada Fonda konvencijas 8.pantā atsauce uz "Atbildības konvenciju" tiek aizstāta ar atsauci uz "1992.gada Atbildības konvenciju".

11.pants

1971.gada Fonda konvencijas 9.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Attiecībā uz jebkādu saskaņā ar šīs Konvencijas 4.panta 1.punktu Fonda izmaksātas kompensācijas apjomu par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu Fonds subrogācijas kārtībā pārņem tiesības, kādas šādu kompensāciju saņēmusī persona baudītu pret īpašnieku vai tā garantu saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju.

2. No 2.punkta tiek izslēgti vārdi "vai izmaksas".

12.pants

1971.gada Fonda konvencijas 10.pants tiek grozīts šādi:

1.punkta ievadfrāze tiek aizstāta ar šādu tekstu:

Ikgadējās iemaksas Fondā attiecībā uz katru Dalībvalsti jāizdara katrai personai, kura 12. panta 2.(a) vai (b) apakšpunktā minētā kalendārā gada laikā saņēmusi kopējo naftas daudzumu, kas pārsniedz 150 000 tonnas:

13.pants

1971.gada Fonda konvencijas 11.pants tiek izslēgts.

14.pants

1971.gada Fonda konvencijas 12.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkta ievadfrāze "katrai 10.pantā minētajai personai" tiek izslēgta.

2. 1.(i) punktā, (b) un (c) apakšpunktos vārdi "vai 5." tiek izslēgti un vārdi "15 miljoni franku" tiek aizstāti ar "četri miljoni norēķinu vienību".

3. A pakšpunkts 1(ii) (b) tiek izslēgts.

4. 1.(ii) punkta (c) apakšpunkts kļūst par (b) apakšpunktu un (d) apakšpunkts — par (c) apakšpunktu.

5. 2.punkta ievadfrāze tiek aizstāta ar šādu tekstu:

Asamblejai jānosaka kopējais ievācamo iemaksu apjoms. Balstoties uz šo lēmumu, direktoram jāaprēķina katras 10.pantā noteiktās personas ikgadējo iemaksu apjoms attiecībā uz katru Dalībvalsti.

6. 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Ikgadējās iemaksas jāizdara līdz Fonda Iekšējos noteikumos noteiktajam datumam. Asambleja var noteikt citu maksājumu datumu.

7. 5.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

5. Asambleja var saskaņā ar Fonda Finansiālajos noteikumos ietvertajiem noteikumiem lemt par pārvedumu izdarīšanu starp fondiem, kas saņemti saskaņā ar 12.panta 2.(a) apakšpunktu, un fondiem, kas saņemti saskaņā ar 12.panta 2.(b) apakšpunktu.

8. 6. punkts tiek izslēgts.

15.pants

1971.gada Fonda konvencijas 13.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Saskaņā ar 12.pantu izdarāmo iemaksu apjomi, kuri nav laikā nomaksāti, tiek aplikti ar procentiem, kuru apjoms tiek noteikts saskaņā ar Fonda Iekšējiem noteikumiem un kuru likmes atšķirīgos apstākļos var būt dažādas.

2. No 3.punkta tiek izslēgti vārdi "laika posmā, kas pārsniedz 3 mēnešus", bet vārdi "10. un 11.pants" tiek aizstāti ar vārdiem "10. un 12.pants".

16.pants

1971.gada Fonda konvencijas 15.pants tiek papildināts ar jaunu — 4.punktu:

4. Ja Dalībvalsts nepilda savus pienākumus iesniegt direktoram 2.punktā minēto paziņojumu, un tas noved Fondu pie finansiāliem zaudējumiem, šai Dalībvalstij ir pienākums kompensēt Fondam radušos zaudējumus. Pēc direktora ieteikuma Asambleja izlemj, vai šai Dalībvalstij šāda kompensācija jāmaksā.

17.pants

1971.gada Fonda konvencijas 16.pants tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Fondam ir Asambleja un Sekretariāts, ko vada Direktors.

18.pants

1971.gada Fonda konvencijas 18.pants tiek grozīts šādi:

1. No panta ievadfrāzes tiek izslēgti vārdi "saskaņā ar 26.panta noteikumiem."

2. 8.punkts tiek izslēgts.

3. 9.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

9) nodibināt jebkādu pastāvīgo vai īslaicīgo pakļautības institūciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, noteikt tās darbības veidus un dot attiecīgas pilnvaras tai uzticēto pienākumu veikšanai; ieceļot šādas institūcijas locekļus, Asamblejai jācenšas saglabāt saprātīgu līdzsvaru locekļu ģeogrāfiskās pārstāvniecības ziņā, kā arī jācenšas nodrošināt to Dalībvalstu pienācīgu pārstāvniecību, attiecībā uz kurām tiek saņemts vislielākais naftas daudzums; šādu pakļautības institūciju darbībai var tikt piemēroti Asamblejas procesuālie noteikumi, izdarot tajos attiecīgus grozījumus;

4. No 10.punkta tiek izslēgts vārds "Izpildkomiteja".

5. No 11.punkta tiek izslēgts vārds "Izpildkomiteja".

6. 12.punkts tiek izslēgts.

19.pants

1. 971.gada Fonda konvencijas 19.pants tiek grozīts šādi:

1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Asamblejas regulārās sesijas notiek vienu reizi kalendārā gadā pēc direktora uzaicinājuma.

2. No 2. punkta tiek izslēgts vārds "Izpildkomitejas".

20.pants

Tiek izslēgti 1971.gada Fonda konvencijas 21.-27.panti un to nosaukumi.

21.pants

1971.gada Fonda konvencijas 29.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Direktors ir Fonda augstākā administratīvā amatpersona. Saskaņā ar viņam sniegtajām Asamblejas instrukcijām Direktoram jāpilda funkcijas, ko tam nosaka šī Konvencija, Fonda Iekšējie noteikumi un Asambleja.

2. No 2. (e) apakšpunkta tiek izslēgts vārds "Izpildkomiteja".

3. No 2. (f) apakšpunkta tiek izslēgti vārdi "Izpildkomiteja, vadoties pēc vajadzības".

4. 2. (g) apakšpunkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

(g) sagatavot, konsultējoties ar Asamblejas priekšsēdētāju, un publicēt ziņojumu par Fonda darbību iepriekšējā kalendārā gada laikā;

5. No 2. (h) apakšpunkta tiek izslēgts vārds "Izpildkomiteja".

22.pants

No 1971.gada Fonda konvencijas 31.panta 1.punkta tiek izslēgti vārdi "Izpildkomiteja un".

23.pants

1971. Fonda konvencijas 32.pants tiek grozīts šādi:

1. No ievadfrāzes tiek izslēgti vārdi "un Izpildkomiteja".

2. No (b) apakšp unkta tiek izslēgti vārdi "un Izpildkomiteja".

24.pants

1971.gada Fonda konvencijas 33.pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek izslēgts.

2. No 2.punkta tiek izslēgts punkta numurs.

3. (c) apakšpunkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

(c) pakļautības institūciju nodibināšana saskaņā ar 18.panta 9.punktu un ar šo nodibināšanu saistītie jautājumi.

25.pants

1971. gada Fonda konvencijas 35.pants tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Prasības par kompensāciju saskaņā ar 4.pantu, kas radušās sakarā ar incidentiem, kas notikuši pēc datuma, kurā šī Konvencija stājusies spēkā, nevar tikt iesniegtas Fondam agrāk par simt divdesmito dienu kopš tās spēkā stāšanās datuma.

26.pants

Pēc 1971.gada Fonda konvencijas 36.panta tiek pievienoti četri jauni panti šādā redakcijā :

36.1pants

Pārejas periodā, kurš sākas ar šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu un beidzas dienā, kurā stājas spēkā 1992.gada Protokola par 1971.gada konvencijas grozījumiem 31.pantā noteiktā denonsēšana, jāpiemēro šādi pārejas noteikumi:

(a) piemērojot šīs Konvencijas 2.panta 1.(a) apakšpunktu, atsauce uz 1992.gada Atbildības konvenciju ietver sevī arī atsauci uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par piesārņojumiem ar naftu gan tās sākotnējā versijā, gan ar 1976.gada protokolā ietvertajiem grozījumiem (šajā pantā sauktu par "1969.gada Atbildības konvenciju"), un arī 1971.gada Fonda konvenciju;

(b) ja incidents radījis zaudējumus no piesārņojuma, kas atrodas šīs Konvencijas darbības laukā, Fondam jāizmaksā kompensācija ikvienai personai, kas cietusi zaudējumus vienīgi tad un tādā apjomā, kad un kādā apjomā šī persona nav varējusi saņemt pilnu un adekvātu kompensāciju par zaudējumiem 1969.gada Atbildības konvencijas, 1971.gada Fonda konvencijas un 1992.gada Atbildības konvencijas n o zīmē ar noteikumu, ka attiecībā uz zaudējumiem no piesārņojuma, kas atrodas šīs Konvencijas darbības laukā attiecībā uz valstīm, kas ir šīs Konvencijas Puses, bet nav 1971.gada Fonda konvencijas Puses, Fondam ir jāizmaksā kompensācija ikvienai personai, k as cietusi zaudējumus vienīgi tad un tādā apjomā, kad un kādā apjomā šī persona nebūtu saņēmusi pilnīgu un adekvātu kompensāciju, ja šī valsts būtu bijusi katras augšminētās konvencijas Puse;

(c) piemērojot šīs Konvencijas 4.pantu, apjoms, kas ņemams vērā, nosakot kopējo Fonda izmaksājamo kompensāciju apjomu, sevī ietver arī kompensācijas apjomu, kas jau izmaksāts saskaņā ar 1969.gada Atbildības konvenciju, ja tāds ir, un kas jau izmaksāts vai kam jātiek izmaksātam saskaņā ar 1971.gada Fonda konvenciju.

(d) šīs Konvencijas 9.panta 1.punkts piemērojams arī attiecībā uz tiesībām, kas noteiktas ar 1969.gada Atbildības konvenciju.

36.2pants

1. Saskaņā ar šā panta 4.punktu kopējam katras valsts ikgadējo iemaksu apjomam, kas izdarītas attiecībā uz apmaksāto naftu, ko šī valsts saņēmusi iepriekšējā kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 27,5% no kopējā ikgadējo iemaksu apjoma par šo kalendāro gadu saskaņā ar 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijā.

2. Ja 12.panta 2. un 3.punkta piemērošana novestu pie tāda iemaksu par iepriekšējo kalendāro gadu kopējā apjoma, ko izdara personas no vienas Dalībvalsts, kas pārsniedz 27,5% no kopējā iemaksu apjoma, katra iemaksu izdarītāja iemaksājamā summa jāsamazina proporcionāli tā, lai šo summu kopējais apjoms būtu vienāds ar 27,5% no kopējās ik gadu Fondā izdarāmās iemaksas apjoma.

3. Ja konkrētās Dalībvalsts personu izdarāmo iemaksu apjoms ir samazināms saskaņā ar šā panta 2.punktu, visu citu Dalībvalstu personu izdarāmo iemaksu apjomam attiecīgi jātiek proporcionāli paaugstinātam tā, lai nodrošinātu kopējo visu personu, kuru pienākums ir izdarīt iemaksas Fondā, iemaksu apjomu par attiecīgo iepriekšējo kalendāro gadu, kas vienāds Asamblejas noteiktajam kopējam Fondā izdarāmo iemaksu apjomam.

4. Šā panta 1.-3.punkta noteikumi tiek piemēroti līdz kopējais Dalībvalstu iepriekšējā gadā saņemtais apmaksātās naftas apjoms sasniedzis 750 miljonus tonnu vai līdz datumam, kad pagājuši 5 gadi, kopš stājies spēkā minētais 1992. ada Protokols, atkarībā no tā, kurš no minētajiem notikumiem iestājas pirmais.

36.3pants

Neskatoties uz šīs Konvencijas noteikumiem, attiecībā uz Fonda pārvaldi laikā, kad ir spēkā gan 1971.gada Konvencija, gan šī Konvencija, jāpiemēro šādi noteikumi:

(a) ar 1971.gada Fonda konvenciju nodibinātais Fonda Sekretariāts (turpmāk — "1971.gada Fonds"), kuru vada direktors, var darboties arī kā Fonda Sekretariāts un direktors;

(b) ja saskaņā ar (a) apakšpunktu 1971.gada Fonda Sekretariāts un direktors veic arī Fonda direktora un Sekretariāta funkcijas, interešu konflikta gadījumā starp 1971.gada Fondu un Fondu, Fondu pārstāv Fonda Asamblejas vadītājs;

(c) direktors un viņa darbā pieņemtie darbinieki un eksperti, kas veic savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju un 1971.gada Fonda Konvenciju, nav uzskatāmi par esošiem pretrunā ar šīs Konvencijas 30.panta noteikumiem tiktāl, ciktāl viņu darbība ir saskaņota ar šo pantu;

(d) Fonda Asamblejai jācenšas nepieņemt lēmumus, kas nav savienojami ar 1971.gada Fonda Asamblejas pieņemtajiem lēmumiem. Ja rodas atšķirības uzskatos par kopīgiem administratīviem jautājumiem, Fonda Asamblejai jācenšas panākt konsensusu ar 1971.gada Fonda Asambleju savstarpējas sadarbības garā, paturot prātā abu organizāciju kopīgos mērķus;

(e) Fonds var mantot 1971.gada Fonda tiesības, pienākumus un līdzekļus, ja tā nolemj 1971.gada Fonda Asambleja saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas 44.panta 2.punktu;

(f) Fondam jākompensē 1971.gada Fondam visas izmaksas un izdevumi, kas tam radušies, veicot darbības Fonda interesēs.

36.4 pants

Noslēguma noteikumi

Šīs Konvencijas noslēguma noteikumi ir 1992. gada Protokola par grozījumiem 1971. gada Fonda konvencijā 28.-39. panti. Atsauces šajā Konvencijā uz Dalībvalstīm jāuzskata par atsaucēm uz minētā Protokola Dalībvalstīm.

27.pants

1. Šā Protokola Dalībvalstīm 1971.gada Fonda konvencija un šis Protokols jāuzskata un jāinterpretē kā viens vienots dokuments.

2. Ar šo Protokolu grozītie 1971.gada Fonda Konvencijas 1.-364.panti jāuzskata par 1992.gada Starptautisko konvenciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (1992.gada Fonda Konvencija).

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

28.pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai LoNdonā, sākot ar 1993.gada 15.janvāri, visām valstīm, kuras parakstījušas 1992.gada Atbildības konvenciju.

2. Saskaņā ar šā panta 4.punktu šis Protokols katrai valstij, kas to parakstījusi, ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina.

3. Saskaņā ar šā panta 4.daļu šis Protokols ir atklāts, lai tam pievienotos tās valstis, kuras to nav parakstījušas.

4. Šo Protokolu var ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai tam pievienoties vienīgi valstis, kuras ir ratificējušas, akceptējušas, apstiprinājušas vai pievienojušās 1992. gada Atbildības konvencijai.

5. Ratificēšana, akceptēšana, pievienošanās vai apstiprināšana tiek veikta, iesniedzot attiecīgu instrumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

6. Valstij, kura ir šā Protokola Dalībvalsts, bet nav 1971.gada Fonda konvencijas Dalībvalsts, ir saistoši ar šo Protokolu grozītās 1971.gada Fonda konvencijas noteikumi attiecībā uz citām tā Dalībvalstīm, bet tai nav saistoši 1971.gada Fonda konvencijas noteikumi attiecībā uz citām tās Dalībvalstīm.

7. Ikviens ratifikācijas, akceptēšanas, pievienošanās vai apstiprināšanas instruments, kas iesniegts pēc tam, kad ar šo Protokolu izdarītie 1971.gada Fonda konvencijas grozījumi stājušies spēkā, uzskatāms par attiecināmu uz šo Konvenciju ar minētā Protokola izdarītajiem grozījumiem.

29.pants

Informācija par apmaksāto naftu

1. Pirms šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz kādu valsti, šai valstij, deponējot 28.panta 5.punktā minēto instrumentu, un ik gadu pēc tam, Organizācijas Ģenerālsekretāra noteiktā datumā jāiesniedz viņam ikvienas personas, kurai attiecībā uz šo valsti būtu pienākums izdarīt iemaksas Fondā saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, nosaukums un adrese, kā arī ziņas par ikvienas šādas personas iepriekšējā kalendārā gada laikā šīs valsts teritorijā saņemtās apmaksātās naftas attiecīgajiem apjomiem.

2. Pārejas perioda laikā direktoram ik gadu jāsniedz Organizācijas Ģenerālsekretāram ziņas par apmaksātās naftas apjomu, ko saņēmušas personas, kam ir pienākums izdarīt iemaksas Fondā saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu.

30.pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā ir izpildītas šādas prasības:

(a) vismaz astoņas valstis ir iesniegušas Organizācijas Ģenerālsekretāram ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus; un

(b) Organizācijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar 29.pantu ir saņēmis informāciju, ka tās personas, kuru pienākums būtu izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, iepriekšējā kalendārā gada laikā ir saņēmušas kopumā vismaz 450 miljonus tonnu maksas naftas.

2. Tomēr šis Protokols nestājas spēkā pirms nav stājusies spēkā 1992.gada Atbildības konvencija.

3. Attiecībā uz valsti, kura šo Protokolu ratificē, akceptē, apstiprina vai pievienojas tam pēc 1.punkta prasību izpildes attiecībā uz spēkā stāšanos, šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā šī valsts iesniegusi attiecīgu instrumentu.

4. Ikviena valsts var, deponējot šā Protokola ratifikācijas, pievienošanās, apstiprināšanas vai akceptēšanas instrumentu, paziņot, ka šis instruments šā panta nolūkā nestājas spēkā līdz 31.pantā minēto sešu mēnešu termiņa beigām.

5. Ikviena valsts, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar iepriekšējo punktu, var jebkurā laikā to atsaukt, par to paziņojot Organizācijas Ģenerālsekretāram. Ikviens šāds atsaukums stājas spēkā dienā, kad šis paziņojums ir saņemts, un ir jāuzskata, ka ikviena valsts, kura iesniedz šādu atsaukumu, līdz šai dienai jau ir iesniegusi šā Protokola ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

6. Ikviena valsts, kura ir izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1992.gada Protokola par grozījumiem 1969.gada Atbildības konvencijā 13.panta 2.punktu, uzskatāma par izdarījušu paziņojumu arī saskaņā ar šā panta 4.punktu. Saskaņā ar minētā 13.panta 2.punktu izdarītā paziņojuma atsaukums uzskatāms arī par saskaņā ar šā panta 5.punktu izdarītu atsaukumu.

31.pants

1971.gada un 1969.gada konvenciju denonsēšana

Saskaņā ar 30.pantu sešu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir izpildītas šādas prasības:

(a) vismaz astoņas valstis ir kļuvušas par šā Protokola Dalībvalstīm vai ir Organizācijas Ģenerālsekretāram deponējušas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus, vienalga, vai saskaņā ar 30.panta 4.punktu vai nē, un

(b) Organizācijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar 29.pantu ir saņēmis informāciju, ka tās personas, kam ir vai būtu pienākums izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, ir iepriekšējā kalendāra gada laikā saņēmušas maksas naftu, kuras kopapjoms pārsniedz 750 miljonus tonnu,

katrai šā Protokola Dalībvalstij un katrai valstij, kura ir iesniegusi ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus vai nu saskaņā ar 30.panta 4.punktu, vai citādāk, un, ja tā ir šo konvenciju Dalībvalsts, ir jādenonsē 1971.gada Fonda konvencija un 1969. gada Atbildības konvencija, un šī denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no iepriekš minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās dienas.

32.pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992.gada Fonda konvenciju.

2. Organizācijai jāsasauc Dalībvalstu konference ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992.gada konvenciju, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu.

33.pants

Kompensāciju ierobežojumu grozījumi

1. Pēc ne mazāk kā vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma Organizācijas Ģenerālsekretāram visām Dalībvalstīm jāizsūta jebkurš priekšlikums par 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 4.panta 4.punktā noteikto kompensāciju limitu grozīšanu.

2. Ikviens izvirzītais un saskaņā ar iepriekšējo punktu izsūtītais priekšlikums jāiesniedz Organizācijas Juridiskajai komitejai izskatīšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc izsūtīšanas dienas.

3. Visām, ar šo Protokolu grozītās 1971.gada Fonda konvencijas Dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas Dalībvalstis, ir tiesības piedalīties Juridiskās komitejas darbā grozījumu izskatīšanā un pieņemšanā.

4. Grozījumi Juridiskajā komitejā, kas veidota saskaņā ar 3.punktu, tiek pieņemti ar klātesošo un balsojušo Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, turklāt balsošanas laikā jābūt pārstāvētai vismaz pusei Dalībvalstu.

5. Strādājot pie priekšlikuma par limitu grozījumiem, Juridiskajai komitejai jāņem vērā incidentu prakse un jo sevišķi — to rezultātā radušos zaudējumu apjomi un izmaiņas valūtu vērtībā. Tai jāņem vērā arī attiecība starp 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 4.panta 4.punktā noteiktajiem limitiem un limitiem, kas noteikti 1992.gada Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem V panta 1.punktā.

6. (a) Līdz 1998.gada 15.janvārim, kā arī piecus gados pēc šajā pantā minēto iepriekšējo grozījumu spēkā stāšanās nevar tikt izskatīts neviens grozījums šajā pantā minētajos limitos. Grozījumus šajā pantā nevar izskatīt pirms šis Protokols ir stājies spēkā.

(b) Limits nevar tikt paaugstināts tā, lai pārsniegtu ar šo Protokolu grozītajā 1971.gada Fonda konvencijā noteikto atbilstošo limitu, kas paaugstināts par sešiem procentiem gadā, par pamatu ņemot stāvokli uz 1993.gada 15.janvāri.

(c) Limits nevar tikt paaugstināts virs apjoma, kas atbilst trīskāršam limitam, kas noteikts ar šo Protokolu grozītajā 1971.gada konvencijā.

7. Organizācijai jāinformē Dalībvalstis par ikvienu saskaņā ar 4.punktu pieņemto grozījumu. Grozījums ir uzskatāms par pieņemtu astoņpadsmit mēnešu perioda beigās pēc datuma, kurā izdarīts paziņojums, ja vien šā termiņa laikā vismaz viena ceturtdaļa valstu, kuras bijušas Dalībvalstis šā grozījuma pieņemšanas brīdī Juridiskajā komitejā, nav iesniegušas Organizācijā paziņojumu par to, ka viņas nepiekrīt grozījumam, tādā gadījumā grozījums ir noraidīts un spēkā nestājas.

8. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 7.punktu, stājas spēkā pēc astoņpadsmit mēnešiem no tā pieņemšanas dienas.

9. Grozījums ir saistošs visām Dalībvalstīm, ja vien tās sešu mēnešu laikā pirms šā grozījuma stāšanās spēkā nedenonsē šo Protokolu saskaņā ar 34.panta 1. un 2.punktu. Šāda denonsēšana stājas spēkā tad, kad stājas spēkā grozījums.

10. Ja laikā, kad grozījums jau ir pieņemts Juridiskajā komitejā, bet vēl nav beidzies astoņpadsmit mēnešu pieņemšanas termiņš, kāda valsts kļūst par Dalībvalsti, grozījums tai ir saistošs gadījumā, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Dalībvalsti pēc šā termiņa beigām, ir saistošs grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 7.punktu. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums valstij kļūst saistošs tad, kad šis grozījums stājas spēkā, vai arī tad, kad attiecībā uz minēto valsti stājas spēkā šis Protokols, ja tas notiek vēlāk.

34.pants

Denonsēšana

1. Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā pēc brīža, kad tas ir stājies spēkā attiecībā uz minēto valsti.

2. Denonsēšana veicama, deponējot Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem vai pēc tāda ilgāka laika posma, kāds ir noteikts denonsēšanas instrumentā, pēc tā deponēšanas Organizācijas Ģenerālsekretāram.

4. 1992.gada Atbildības konvencijas denonsēšana tiek uzskatīta par šā Protokola denonsēšanu. Šāda denonsēšana stājas spēkā dienā, kurā stājas spēkā denonsēšana attiecībā uz 1992. gada Protokolu par 1969.gada Atbildības konvencijas grozīšanu saskaņā ar minētā Protokola 16.pantu.

5. Ikviena šā Protokola Dalībvalsts, kura nav denonsējusi 1971.gada Fonda konvenciju un 1969.gada Atbildības konvenciju, kā to pieprasa 31.pants, uzskatāma par denonsējušu šo Protokolu, denonsēšanai stājoties spēkā divpadsmit mēnešus pēc šajā pantā minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās. Pēc datuma, kurā stājas spēkā 31.pantā noteiktā denonsēšana, ikviena šā Protokola Puse, kas iesniedz 1969.gada Atbildības konvencijas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, jāuzskata par denonsējušu šo Protokolu, denonsēšanai stājoties spēkā datumā, kurā stājas spēkā šis instruments.

6. Starp šā Protokola Pusēm, ikvienai no tām denonsējot 1971.gada Fonda konvenciju saskaņā ar 41.pantu, tas nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, denonsēšanu.

7. Neatkarīgi no šā Protokola denonsēšanas, ko Dalībvalsts izdara saskaņā ar šo pantu, jāturpina pielietot jebkuri šā Protokola noteikumi attiecībā uz pienākumu izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvenciju, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, attiecībā uz šīs grozītās konvencijas 12.panta 2.(b) punktā minēto incidentu, kas radies pirms šīs denonsēšanas spēkā stāšanās.

35.pants

Asamblejas ārkārtas sesijas

1. Ikviena Dalībvalsts var deviņdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta iesniegšanas, kuras rezultātā pēc tās domām ievērojami palielināsies pārējo Dalībvalstu izdarāmās iemaksas, pieprasīt, lai direktors sasauc Asamblejas ārkārtas sesiju. Direktoram jāsasauc Asambleja ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

2. Direktors v ar sešdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta iesniegšanas sasaukt Asamblejas ārkārtas sesiju pēc paša iniciatīvas, ja viņš uzskata, ka šī denonsēšana radīs ievērojamu pārējo Dalībvalstu izdarāmo iemaksu apjoma pieaugumu.

3. Ja Asambleja savā ārkārtas sesijā, kas sasaukta saskaņā ar 1. un 2.punktu, nolemj, ka denonsēšana radīs pārējo Dalībvalstu izdarāmo iemaksu ievērojamu palielinājumu, ikviena šāda valsts var ne vēlāk kā simt divdesmit dienu laikā pirms dienas, kurā denonsēšana stātos spēkā, denonsēt šo Protokolu, šai denonsēšanai stājoties spēkā tajā pašā datumā.

36.pants

Darbības izbeigšana

1. Šis Protokols zaudē spēku dienā, kad tā Dalībvalstu skaits kļuvis mazāks par trijām.

2. Valstīm, attiecībā uz kurām šis Protokols ir spēkā dienā pirms tas zaudē spēku, jādod iespēja Fondam pildīt tā funkcijas, kā tas noteikts šā Protokola 37.pantā, un Protokols tām paliek saistošs vienīgi šādiem mērķiem.

37.pants

Fonda likvidācija

1. Ja šis Protokols zaudē spēku, Fonds, neskatoties uz to:

(a) pilda sava s saistības attiecībā uz jebkuru incidentu, kas noticis pirms šis Protokols zaudējis spēku;

(b) ir pilnvarots īstenot savus pienākumus pret iemaksu izdarītājiem tiktāl, ciktāl šīs iemaksas ir nepieciešamas, lai segtu (a) apakšpunktā minētās saistības, ieskaitot izdevumus, kas šim nolūkam nepieciešami Fonda administrācijai.

2. Asambleja veic visus attiecīgos pasākumus, lai pabeigtu Fonda likvidāciju, ieskaitot atlikušo finansu sadalījumu līdzīgā veidā starp tām personām, kas izdarījušas iemaksas Fondā.

3. Š ā panta nolūkos Fonds turpina pastāvēt kā juridiska persona.

38.pants

Instrumentu deponēšana

1. Šis Protokols un visi saskaņā ar 33.pantu pieņemtie grozījumi jādeponē Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Organizācijas Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās, par:

(i) katru jaunu parakstīšanas faktu vai tās instrumenta deponēšanu un par deponēšanas datumu;

(ii) katru deklarāciju un paziņojumu saskaņā ar 30.pantu, tajā skaitā deklarācijām un izstāšanās iesniegumiem, kas uzskatāmi par iesniegtiem saskaņā ar minēto pantu;

(iii) šā Protokola spēkā stāšanās datumu;

(iv) datumu, kurā saskaņā ar 31.pantu jāizdara denonsēšana;

(v) ikvienu saskaņā ar 33.panta 1.punktu izteiktu priekšlikumu grozīt kompensāciju limitu apjomu;

(vi) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 33.panta 4.punktu;

(vii) ikvienu grozījumu, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 33.panta 7.punktu, un datumu, kurā šim grozījumam jāstājas spēkā saskaņā ar minētā panta 8. un 9.punktu;

(viii) instrumenta par šā Protokola denonsēšanu deponēšanu, deponēšanas datumu un datumu, kurā tā stājas spēkā;

(ix) ikvienu denonsēšanu, kas uzskatāma par izdarītu saskaņā ar 34.panta 5.punktu;

(x) ikviena ar šo Protokolu pieprasīta dokumenta saņemšanu;

(b) nosūta apstiprinātas šā Protokola kopijas visām Dalībvalstīm un visām valstīm, kas pievienojušās šim Protokolam.

3. Tiklīdz šis Protokols stājies spēkā, Organizācijas Ģenerālsekretārs tā tekstu nosūta reģistrācijai un publicēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

39.pants

Valoda

Šis Protokols ir parakstīts vienā oriģināleksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Parakstīts Londonā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit otrā gada divdesmit septītajā novembrī.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies[*], šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

[*] paraksti tiek izlaisti

STARPTAUTISKĀ JŪRNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA

1992.gada Starptautiskā konvencija par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai

VALSTIS — ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

BŪDAMAS Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, kas pieņemta Briselē 1969.gada 29.novembrī, puses,

APZINOTIES piesārņojuma bīstamību, ko rada pasauli visaptveroši naftas masveida pārvadājumi pa jūru,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par nepieciešamību nodrošināt adekvātu kompensāciju personām, kuras cietušas zaudējumus naftas noplūdes gadījumos no kuģiem,

UZSKATOT, ka 1969.gada 29.novembra Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, piedāvājot Dalībvalstīm piesārņojuma radīto zaudējumu un ar mēģinājumiem novērst vai mazināt šos zaudējumus saistīto izmaksu kompensācijas režīmu, ir ievērojams progress šā mērķa sasniegšanai,

TOMĒR UZSKATOT, ka šis režīms pilnīgu kompensāciju cietušajiem no naftas piesārņojuma visos gadījumos nenodrošina, vienlaicīgi uzliekot papildus finansiālās saistības kuģu īpašniekiem,

TURPMĀK UZSKATOT, ka naftas izsūknēšanas vai noplūdes rezultātā, to pārvadājot masveidā ar kuģiem pa jūru, notikušā piesārņojuma radīto zaudējumu ekonomiskās sekas nebūtu jāuzņemas vienīgi kuģošanas industrijai, bet daļēji — arī naftas kravu īpašniekiem,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par nepieciešamību papildus Starptautiskajai konvencijai par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem izstrādāt kompensāciju un izmaksu sistēmu ar mērķi nodrošināt cietušajiem no naftas piesārņojuma pilnas kompensācijas pieejamību, tajā pašā laikā atvieglojot kuģu īpašniekiem papildus finansiālās saistības, kas tiem noteiktas minētajā konvencijā,

ATZĪMĒJOT 1969.gada 29.novembrī Starptautiskajā konferencē par jūras piesārņojuma zaudējumiem pieņemto Rezolūciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai,

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

1.pants

Šajā Konvencijā:

1. "1992. gada Atbildības konvencija" nozīmē 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

    11. "1971. gada Fonda konvencija" nozīmē Starptautisko konvenciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai. Attiecībā uz valstīm — 1971.gada fonda konvencijas 1976.gada Protokola Pusēm — šis jēdziens nozīmē 1971. gada Fonda konvenciju ar minētajā Protokolā ietvertajiem grozījumiem.

2. "Kuģis", "Persona", "Īpašnieks", "Zaudējums no piesārņojuma", "Novēršanas pasākumi", "Incidents" un "Organizācija" nozīmē to pašu, ko 1992. gada Atbildības konvencijas I pantā.

3. "Apmaksātā nafta" nozīmē jēlnaftu un degvielu, kā tas noteikts sekojošos (a) un (b) apakšpunktos:

    (a) "jēlnafta" nozīmē jebkuru šķidru hidrokarbonu sajaukumu, kas dabiskā ceļā radies no zemes, neatkarīgi no tā, vai tā ir apstrādāta transportēšanai vai nav. Tas nozīmē arī jēlnaftas, no kurām atdalītas zināmas destilātu frakcijas vai kurām pievienotas zināmas destilātu frakcijas;

    (b) "degviela" nozīmē smagos destilātus vai jēlnaftas atliekas, vai šādu vielu maisījumus, ko paredzēts izmantot kā degvielu siltuma vai enerģijas ražošanai, un kuri atbilst "Amerikas testēšanas sabiedrības un Materiālu specifikācijas ceturtā numura degvielai (apzīmējums D-396-69)" vai ir smagāki par to.

4. "Uzskaites vienība" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 9.punktā.

5. "Kuģa tonnāža" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 10.punktā.

6. "Tonna" attiecībā uz naftu nozīmē metrisko tonnu.

7. "Garants" nozīmē ikvienu personu, kas sniedz apdrošināšanu vai cita veida finansiālās garantijas, lai segtu īpašnieka atbildību saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas VII panta 1.punktu.

8. "Termināls" nozīmē jebkuru objektu naftas uzglabāšanai, kas spēj uzņemt naftu no ūdens transporta, ieskaitot jebkuru iekārtu, kas izvietota jūrā un savienota ar šo objektu.

9. Ja incidents sastāv no atgadījumu sērijas, par šāda incidenta datumu jāuzskata datums, kurā noticis pirmais atgadījums.

2.pants

1. Ar šo tiek nodibināts starptautiskais fonds naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, saukts par "Starptautisko naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fondu", turpmāk tekstā — "Fonds", ar šādiem mērķiem:

    (a) nodibināt kompensāciju par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, ņemot vērā 1992.gada Atbildības konvencijas sniegtās aizsardzības neadekvātumu;

    (b) sasniegt citus šajā Konvencijā nospraustos mērķus.

2. Fonds katrā no Dalībvalstīm ir jāuzskata par juridisku personu, kas ir tiesībspējīgs saskaņā ar šīs valsts likumiem un var būt par pusi šīs valsts tiesas procesos. Katrai Dalībvalstij Fonda direktors (turpmāk tekstā — "Direktors") jāatzīst par Fonda juridisko pārstāvi.

3.pants

Šī Konvencija ir piemērojama vienīgi attiecībā uz:

    (a) zaudējumiem no piesārņojuma, kas radies:

        (i) Dalībvalsts teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru, un

        (ii) Dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vai, ja Dalībvalsts nav noteikusi šādu zonu, šīs valsts teritoriālai jūrai pieguļošā un aiz tās esošā teritorijā, ko noteikusi šī valsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas nesniedzas tālāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālās jūras platums;

    (b) pasākumiem, kas veikti šādu zaudējumu novēršanai vai mazināšanai.

KOMPENSĀCIJA

4.pants

1. Lai veiktu savu 2.panta 1.(a) punktā minēto uzdevumu, Fondam jāizmaksā kompensācija jebkurai personai, kas cietusi zaudējumus no piesārņojuma, ja šī persona nav spējusi saņemt pilnu un adekvātu kompensāciju par zaudējumiem saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju noteikumiem:

    (a) tādēļ, ka saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju nerodas atbildība par zaudējumiem;

    (b) tādēļ, ka saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju par zaudējumiem atbildīgais īpašnieks ir finansiāli nespējīgs pilnā mērā pildīt savas saistības, un neviena no saskaņā ar šīs konvencijas VII pantu piedāvātajām garantijām nesedz vai ir nepietiekoša, lai apmierinātu prasību par zaudējumu kompensāciju;

īpašnieks tiek uzskatīts par finansiāli nespējīgu pildīt savas saistības, un finansiālā garantija tiek uzskatīta par nepietiekamu, ja persona, kas cietusi zaudējumus, pēc visu tās rīcībā esošo tiesisko līdzekļu pielietošanas nav spējusi saņemt pilnu kompensācijas apjomu, kāds tai pienākas saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju;

    (c) tādēļ, ka zaudējumi pārsniedz īpašnieka saistības, kādas tās noteiktas 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 1.punktā vai saskaņā ar jebkuras citas tobrīd spēkā esošas vai parakstīšanai, ratifikācijai vai pievienošanai atklātas starptautiskās konvencijas normām.

Šā panta nozīmē īpašnieka brīvprātīgi izdarītie saprātīgie izdevumi vai saprātīgie ziedojumi, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus no piesārņojuma, tiek uzskatīti par zaudējumiem no piesārņojuma.

2. Fonds neuzņemas saistības saskaņā ar iepriekšējo punktu, ja:

    (a) tas pierāda, ka zaudējumi no piesārņojuma radušies kara, karadarbības, pilsoņu kara vai dumpja rezultātā vai to, ka naftas noplūde notikusi no kara kuģa vai cita valstij piederoša vai valsts pārvaldīta kuģa, kas incidenta laikā izmantots vienīgi valsts nekomerciālos nolūkos; vai

    (b) prasītājs nespēj pierādīt, ka zaudējumi radušies tāda incidenta rezultātā, kurā iesaistīti viens vai vairāki kuģi.

3. Ja Fonds pierāda, ka zaudējumi no piesārņojuma pilnībā vai daļēji radušies tās personas, kura cietusi zaudējumus, apzinātas mērķtiecīgas darbības vai bezdarbības vai arī nolaidības rezultātā, Fonds var pilnībā vai daļēji tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju šādai persona i . Jebkurā gadījumā Fondam jātiek atbrīvotam no sava pienākuma tādā pašā gadījumā, kā tiktu atbrīvots kuģa īpašnieks saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas III panta 3.punktu. Tomēr Fonda atbrīvošana no saistībām neattiecas uz novēršanas pasākumiem.

4. (a) Izņemot, ja šī punkta (b) un (c) apakšpunktos ir noteikts citādi, kopējam Fonda izmaksājamās kompensācijas apjomam attiecībā uz vienu incidentu saskaņā ar šo pantu jātiek ierobežotam tā, lai saskaņā ar šo un ar 1992.gada Atbildības konvenciju jau izmaksātās kompensācijas apjoms par zaudējumiem no piesārņojuma, kas radies šīs Konvencijas 3.pantā noteiktajā darbības sfērā, nepārsniegtu 135 miljonus norēķinu vienību;

    (b) izņemot, ja (c) apakšpunktā ir noteikts citādi, kopējais Fonda izmaksājamās kompensācijas apjoms par zaudējumiem saskaņā ar šo pantu, kas radušies nenovēršama un neparedzama rakstura dabas parādību izraisīta piesārņojuma rezultātā, nedrīkst pārsniegt 135 miljonus norēķinu vienību;

    (c) (a) un (b) apakšpunktos minētais kompensācijas kopējais apjoms attiecībā uz incidentu, kas radies laikā, kad šai Konvencijai ir bijušas vismaz trīs Dalībvalstis, attiecībā uz kurām kopējais attiecīgā naftas daudzuma apjoms, ko saņēmušas personas šo Dalībvalstu teritorijā iepriekšējā kalendārā gada laikā, ir vienāds ar vai pārsniedz 600 miljonus tonnu, nedrīkst pārsniegt 200 miljonus norēķinu vienību;

    (d) saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 3.punktu izveidoto fondu nestie procenti, ja tādi ir, netiek ņemti vērā, aprēķinot Fonda izmaksājamās kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar šo pantu;

    (e) šajā pantā minētās summas jākonvertē nacionālajā valūtā, balstoties uz šīs valūtas vērtību, kāda tai noteikta atsaucoties uz Speciālās aizņemšanās tiesību vienības vērtību Fonda Asamblejas lēmuma pieņemšanas dienā, kā pirmajā kompensācijas izmaksas dienā.

5. Ja Fondam izvirzīto prasību summa pārsniedz 4.punktā noteikto kopējo izmaksājamo kompensāciju apjomu, pieejamajam apjomam jātiek sadalītam tā, lai attiecībā uz visiem prasītājiem saskaņā ar šo Konvenciju saglabātos vienāda attiecība starp izvirzīto prasību un izmaksāto kompensāciju.

6. Fonda Asambleja var nolemt, ka izņēmuma gadījumos kompensācija saskaņā ar šo Konvenciju var tikt izmaksāta, neskatoties uz to, ka kuģa īpašnieks nav izveidojis fondu saskaņā ar 1992.gada Atbildības Konvencijas V panta 3.punktu. Šajā gadījumā attiecīgi tiek piemērots šā panta 4.(e) apakšpunkts.

7. Pēc Dalībvalsts pieprasījuma Fonda pienākums ir, ja nepieciešams, pielietot savu starpniecību, lai palīdzētu šai valstij savlaicīgi nodrošināties ar personālu, materiāliem un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai valsts varētu novērst vai mazināt zaudējumus no piesārņojuma, kas radies no konkrēta incidenta, attiecībā uz kuru Fonda pienākums saskaņā ar šo Konvenciju būtu izmaksāt kompensāciju.

8. Fonds ir tiesīgs, pamatojoties uz tā Iekšējiem noteikumiem, paredzēt kreditēšanas iespējas ar mērķi veikt aizsardzības pasākumus, lai novērstu zaudējumus no piesārņojuma, kas radies no konkrēta incidenta, attiecībā uz kuru Fonda pienākums saskaņā ar šo Konvenciju būtu izmaksāt kompensāciju.

5.pants

[izslēgts]

6.pants

Tiesības uz kompensāciju saskaņā ar 4.pantu beidz pastāvēt pēc trīs gadiem no zaudējumu rašanās brīža, ja vien uz to brīdi nav uzsākts tiesas process vai iesniegts paziņojums, pamatojoties uz 7.panta 6. punktu. Tomēr iesniegt prasību tiesā kompensācijas pieprasīšanai nevar vēlāk kā sešu gadu laikā pēc incidenta, kura rezultātā radušies zaudējumi.

7.pants

1. Ievērojot turpmākos šā panta punktus, jebkura kompensāciju sakarā pret Fondu vērsta tiesvedība saskaņā ar šīs Konvencijas 4.pantu var tikt ierosināta vienīgi tādā tiesā, kura saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu ir kompetenta veikt piespiedu darbības pret īpašnieku, kurš ir, varētu būt, bet saskaņā a r 1992.gada Atbildības konvencijas 3.panta 2.punktu — ir bijis atbildīgs par attiecīgā incidenta rezultātā radītajiem zaudējumiem.

2. Katrai Dalībvalstij jānodrošina savas tiesas ar attiecīgo jurisdikciju, kāda tām nepieciešama, lai uzsāktu 1.punktā minētās darbības pret Fondu.

3. Ja tiesā, kura saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu ir kompetenta, ir uzsākta tiesvedība par piesārņojuma rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju pret kuģa īpašnieku vai viņa garantu, šai tiesai ir ekskluzīva juridiska kompetence attiecībā uz jebkurām pret Fondu vērstām darbībām attiecībā uz kompensācijām vai atlīdzību šo pašu zaudējumu sakarā saskaņā ar šīs Konvencijas 4.pantu. Tomēr, ja tiesvedība par piesārņojuma rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju uzsākta tādas valsts tiesā, kura ir 1992.gada Atbildības konvencijas dalībvalsts, bet nav šīs Konvencijas Dalībvalsts, jebkura prasība pret Fondu saskaņā ar šīs Konvencijas 4.pantu jāiesniedz tās valsts tiesā, kurā atrodas Fonda galvenā mītne, vai jebkurā kādas šīs Konvencijas Dalībvalsts tiesā, kurai saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu ir nepieciešamā kompetence.

4. Katrai Dalībvalstij jānodrošina Fonda tiesības puses statusā piedalīties jebkurā tiesvedības procesā, kas saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu uzsākts kompetentā šīs valsts tiesā pret kuģa īpašnieku vai tā garantu.

5. Izņemot 6.punktā norādītos gadījumus, Fondam nav saistoši nekādi tiesas spriedumi vai tiesvedības lēmumi, kuru pieņemšanā tas nav piedalījies puses statusā, vai mierizlīgumi, kuros tas nav puse.

6. Nepārkāpjot 4.punkta noteikumus, ja saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju kompetentā kādas Dalībvalsts tiesā ir uzsākts tiesas process pret īpašnieku vai tā garantu par piesārņojuma rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju, katrai tiesvedības pusei saskaņā ar nacionālo tiesību normām jādod tiesības paziņot Fondam par uzsākto tiesvedību. Ja šāds paziņojums ir ticis izdarīts atbilstoši attiecīgās tiesas darbību regulējošo likumu pieprasītajām formalitātēm, tādā laikā un tādā veidā, ka Fondam faktiski ir bijušas visas iespējas puses statusā piedalīties tiesvedības procesā, jebkurš šādā lietā pieņemts tiesas spriedums pēc tam, kad tas tā pieņemšanas valstī kļuvis par galīgu un izpildāmu, kļūst saistošs arī Fondam tādējādi, ka Fondam nav tiesību apstrīdēt šā sprieduma faktus un pieņēmumus pat tad, ja Fonds nav tieši piedalījies tiesas procesā.

8.pants

Attiecībā uz jebkuru lēmumu 4. panta 5. punktā minētā sadalījuma sakarā jebkurš spriedums pret Fondu, ko pieņēmusi tiesa, kurai ir 7.panta 1. un 3.punktam atbilstoša jurisdikcija, pēc tam, kad tas tā pieņemšanas valstī kļuvis par izpildāmu un vairs nav pakļauts šajā valstī pieņemtajām parastajām pārsūdzības formām , ir jāatzīst un jāpilda katrā Dalībvalstī uz tādiem pašiem noteikumiem, kā to paredz 1992. gada Atbildības konvencijas IX pants.

9.pants

1. Attiecībā uz jebkādu saskaņā ar šīs Konvencijas 4. panta 1.punktu Fonda izmaksātas kompensācijas apjomu par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu Fonds subrogācijas kārtībā pārņem tiesības, kādas šādu kompensāciju saņēmusī persona baudītu pret īpašnieku vai tā garantu saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju.

2. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ierobežot Fonda regresa vai subrogācijas tiesības pret personām, kas nav minētas iepriekšējā punktā. Jebkurā gadījumā Fonda subrogācijas tiesības nedrīkst būt mazāk labvēlīgas par apdrošinātāja tiesībām pret personu, kurai izmaksāta kompensācija.

3. Neierobežojot jebkuras citas iespējamās subrogācijas vai regresa tiesības pret Fondu, Dalībvalsts vai tās pārstāvji, kas izmaksājuši kompensāciju par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu saskaņā ar nacionālo tiesību normām, pārņemot prasības tiesības, subrogācijas ceļā iegūst tās tiesības, ko šādu kompensāciju saņēmusī persona baudītu saskaņā ar šo Konvenciju.

IEMAKSAS

10.pants

1. Ikgadējās iemaksas Fondā attiecībā uz katru Dalībvalsti jāizdara katrai personai, kura 12.panta 2.(a) vai (b) apakšpunktā minētā kalendārā gada laikā saņēmusi kopējo naftas daudzumu, kas pārsniedz 150 000 tonnas:

    (a) ostās un terminālos šīs Dalībvalsts teritorijā — apmaksātā nafta, kas pa jūru piegādāta šīm ostām un termināliem; un

    (b) jebkurā terminālā, kas atrodas šīs Dalībvalsts teritorijā — apmaksātā nafta, kura tikusi piegādāta pa jūru un izkrauta ne-Dalībvalsts ostā vai terminālā, ar noteikumu, ka apmaksātā nafta, pamatojoties uz šo apakšpunktu, tiek uzskaitīta tikai, saņemot to pirmo reizi pēc izkraušanas minētajā ne-Dalībvalstī.

2. (a) Realizējot 1.punkta noteikumus, ja jebkuras personas kalendārā gada laikā kādas Dalībvalsts teritorijā saņemtais apmaksātās naftas daudzums, tam pieskaitot apmaksātās naftas daudzumu, ko šīs pašas Dalībvalsts teritorijā šī gada laikā saņēmusi jebkura asociētā persona v a i personas, pārsniedz 150 000 tonnas, minētajai personai jāizdara iemaksas par tās reāli saņemto daudzumu neatkarīgi no tā, ka šis daudzums nepārsniedz 150 000 tonnas.

    (b) "Asociētā persona" nozīmē jebkuru filiāli vai kopīgi kontrolētu vienību. Jautājumu par to, vai kāda persona atbilst šai definīcijai, regulē attiecīgās valsts nacionālo tiesību normas.

11.pants

[izslēgts]

12.pants

1. Lai novērtētu paredzamo ikgadējo iemaksu apjomu, ja tāds ir, un, ņemot vērā nepieciešamību uzturēt pietiekamus tekošos fondus, Asamblejai katram kalendāra gadam jāsastāda tāme budžeta formā, kas satur šādas sadaļas:

    (i) izdevumi:

        (a) Fonda pārvaldes izmaksas un izdevumi attiecīgajā gadā un deficīts no iepriekšējo gadu operācijām;

        (b) maksājumi, kas Fondam jāizdara attiecīgajā gadā, lai apmierinātu prasības pret Fondu saskaņā ar 4.pantu, tajā skaitā, lai atmaksātu Fonda iepriekšējos aizņēmumus šādu prasību apmierināšanai gadījumos, kad šādu prasību kopējais apjoms attiecībā uz jebkuru vienu incidentu nepārsniedz četrus miljon u s norēķinu vienību;

        (c) maksājumi, kas Fondam jāizdara attiecīgajā gadā, lai apmierinātu prasības pret Fondu saskaņā ar 4.pantu, tajā skaitā, lai atmaksātu Fonda iepriekšējos aizņēmumus šādu prasību apmierināšanai gadījumos, kad šādu prasību kopējais apjoms attiecībā uz jebkuru vienu incidentu pārsniedz četrus miljonus norēķinu vienību;

    (ii) ienākumi:

        (a) no iepriekšējo gadu operācijām pārpalikušie fondi, ieskaitot visus procentus;

        (b) ikgadējās iemaksas, ja nepieciešamas budžeta līdzsvarošanai;

        (c) visi citi ienākumi.

2. Asamblejai jānosaka kopējais ievācamo iemaksu apjoms. Balstoties uz šo lēmumu, direktoram jāaprēķina katras 10.pantā noteiktās personas ikgadējo iemaksu apjoms attiecībā uz katru Dalībvalsti:

    (a) iemaksu daļu, kas nepieciešamas 1.punkta (i)(a) un (b) apakšpunktos minēto prasību apmierināšanai, aprēķina, pamatojoties uz fiksētu summu par katru apmaksātās naftas tonnu, ko šī persona iepriekšējā kalendārā gada laikā saņēmusi attiecīgās valsts teritorijā;

    (b) iemaksu daļu, kas nepieciešamas 1.punkta (i)(c) apakšpunktā minēto prasību apmierināšanai, aprēķina, pamatojoties uz fiksētu summu par katru apmaksātās naftas tonnu, ko šī persona saņēmusi tā kalendārā gada laikā, kas bija pirms incidenta, ar noteikumu, ka dienā, kad incidents notika, valsts bija šīs Konvencijas Puse.

3. 2.punktā minētās summas iegūst, dalot attiecīgo kopējo nepieciešamo iemaksu apjomu ar kopējo apmaksātās naftas daudzumu, kas saņemts visās Dalībvalstīs attiecīgā gada laikā.

4. Ikgadējās iemaksas jāizdara līdz Fonda Iekšējos noteikumos noteiktajam datumam. Asambleja var noteikt citu maksājumu datumu.

5. Asambleja var saskaņā ar Fonda Finansiālajos noteikumos ietvertajiem noteikumiem lemt par pārvedumu izdarīšanu starp fondiem, kas saņemti saskaņā ar 12.panta 2.(a) apakšpunktu, un fondiem, kas saņemti saskaņā ar 12.panta 2.(b) apakšpunktu.

13.pants

1. Saskaņā ar 12. pantu izdarāmo iemaksu apjomi, kuri nav laikā nomaksāti, tiek aplikti ar procentiem, kuru apjoms tiek noteikts saskaņā ar Fonda Iekšējiem noteikumiem un kuru likmes atšķirīgos apstākļos var būt dažādas.

2. Katrai Dalībvalstij jānodrošina, ka tiek izpildītas visas Fonda iemaksu saistības, kas izriet no šīs Konvencijas attiecībā uz šīs valsts teritorijā saņemto naftu, un jāveic visi tās likumos un citos normatīvajos aktos paredzētie pasākumi, ieskaitot tādu sankciju piemērošanu, kādas tā uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu visu minēto saistību precīzu izpildi; tomēr ar noteikumu, ka šādi pasākumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz personām, kurām ir pienākums izdarīt iemaksas Fondā.

3. Ja persona, kura ir atbildīga par iemaksu izdarīšanu Fondā saskaņā ar 10. un 12. punktu, nav izpildījusi šīs saistības attiecībā uz kādu no iemaksām vai kādu to daļu un ir parādā, Direktoram Fonda vārdā jāveic visas attiecīgās darbības pret šo personu pienākošos summu iekasēšanai. Tomēr, ja vainīgais iemaksu izdarītājs ir atzīts par maksātnespējīgu vai radušies citi īpaši apstākļi, Asambleja pēc Direktora priekšlikuma var nolemt nevērst vai neturpināt piedziņas darbības pret šo maksātāju.

14.pants

1. Katra Dalībvalsts tās ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam var deklarēt, ka tā pati uzņemas saistības, kas saskaņā ar šo Konvenciju ir jebkurai personai, kura ir atbildīga par iemaksu izdarīšanu Fondā saskaņā ar 10.panta 1.punktu par šīs valsts teritorijā saņemto naftu. Deklarācijai jābūt rakstiskai un tajā jānorāda, kādas saistības tiek pārņemtas.

2. Ja 1.punktā minētā deklarācija tiek izdarīta pirms šī Konvencija stājusies spēkā saskaņā ar 40.pantu, tā jānosūta Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc Konvencijas stāšanās spēkā nodod to Direktoram.

3. 1.punktā minētā deklarācija, kas tiek izdarīta pēc Konvencijas stāšanās spēkā, jānosūta Direktoram.

4. Deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, attiecīgā valsts var atsaukt, rakstiski paziņojot par to Direktoram. Atsaukums stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no dienas, kad Direktors saņēmis paziņojumu par to.

5. Ikviena ar šajā pantā aprakstīto deklarāciju saistītā valsts jebkurā tiesvedības procesā, ko pret viņu attiecībā uz jebkuru deklarācijā minēto saistību realizē kompetenta tiesa, zaudē jebkādu imunitāti, kuru citādi tai būtu tiesības lūgt.

15.pants

1. Katrai valstij jānodrošina ikvienas personas, kura šīs valsts teritorijā saņem apmaksāto naftu tādā daudzumā, ka tās pienākums ir izdarīt iemaksas Fondā, iekļaušanu sarakstā, kuru saskaņā ar turpmāk minētajiem šā panta noteikumiem sastāda un pastāvīgi aktualizē Direktors.

2. 1.punktā minētajā nolūkā katra Dalībvalsts Iekšējos noteikumos paredzētajā laikā un veidā paziņo Direktoram visu to personu vārdus un adreses, kurām attiecībā uz šo valsti ir pienākums izdarīt iemaksas Fondā atbilstoši 10.pantam, kā arī datus par apmaksātās naftas daudzumu, k o iepriekšējā kalendārā gada laikā attiecīgi saņēmusi katra no šīm personām.

3. Lai noskaidrotu, kurām personām jebkurā noteiktā laikā ir pienākums izdarīt iemaksas Fondā saskaņā ar 10.panta 1. punktu, un konstatētu, ja nepieciešams, naftas daudzumu, kurš jāuzskaita katrai šādai personai, nosakot tās iemaksas apjomu, saraksts ir pirmais pierādījums šeit minētajiem faktiem.

4. Ja Dalībvalsts nepilda savus pienākumus iesniegt direktoram 2.punktā minēto paziņojumu, un tas noved Fondu pie finansiāliem zaudējumiem, šai Dalībvalstij ir pienākums kompensēt Fondam radušos zaudējumus. Pēc direktora ieteikuma Asambleja izlemj, vai šai Dalībvalstij šāda kompensācija jāmaksā.

ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDE

16.pants

Fondam ir Asambleja un Sekretariāts, ko vada Direktors.

ASAMBLEJA

17.pants

Asambleju veido visas šīs Konvencijas Dalībvalstis.

18.pants

Asamblejai ir šādas funkcijas:

1) katras kārtējās sesijas laikā ievēlēt tās priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus, kuri vada biroju līdz nākamajai kārtējai sesijai;

2) pamatojoties uz šīs Konvencijas noteikumiem, noteikt savas darbības procesuālās normas;

3) apstiprināt Fonda pienācīgai darbībai nepieciešamos Iekšējos noteikumus;

4) iecelt Direktoru un izstrādāt noteikumus pārējā personāla pieņemšanai, kas var būt nepieciešams, un noteikt Direktora un pārējā personāla darba noteikumus un apstākļus;

5) pieņemt ikgadējo budžetu un noteikt ikgadējās iemaksas;

6) iecelt auditorus un apstiprināt Fonda rēķinus;

7) apstiprināt prasību pieteikumus Fondam; pieņemt lēmumus par pieejamā kompensācijas apjoma sadalījumu starp prasītājiem saskaņā ar 4. panta 5.punktu un noteikt noteikumus un kārtību, kādā izdarāmi iepriekšējie maksājumi prasību sakarā, lai nodrošinātu cietušajiem pēc iespējas nekavējošu piesārņojuma rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību;

8) [izslēgts]

9) nodibināt jebkādu pastāvīgo vai īslaicīgo pakļautības institūciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, noteikt tās darbības veidus un dot attiecīgas pilnvaras tai uzticēto pienākumu veikšanai; ieceļot šādas institūcijas locekļus, Asamblejai jācenšas saglabāt saprātīgu līdzsvaru locekļu ģeogrāfiskās pārstāvniecības ziņā, kā arī jācenšas nodrošināt to Dalībvalstu pienācīgu pārstāvniecību, attiecībā uz kurām tiek saņemts vislielākais naftas daudzums; šādu pakļautības institūciju darbībai var tikt piemēroti Asamblejas procesuālie noteikumi pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas tajos;

10) noteikt, kurām ne-Dalībvalstīm un kurām starpvaldību un starptautiskajām ārpusvaldību organizācijām ir tiesības bez balsstiesībām piedalīties Asamblejas un pakļautības institūciju sanāksmēs;

11) sniegt instrukcijas Direktoram un pakļautības institūcijām par Fonda pārvaldīšanu;

12) [izslēgts]

13) uzraudzīt Konvencijas un savu lēmumu pienācīgu izpildi;

14) veikt citas funkcijas, kas tai noteiktas a r šo Konvenciju vai ir citādi nepieciešamas Fonda pienācīgai darbībai.

19.pants

1. Asamblejas kārtējās sesijas sasauc Direktors vienu reizi kalendārā gadā.

2. Asamblejas ārkārtas sesijas sasauc Direktors pēc vismaz vienas trešdaļas Asamblejas locekļu pieprasījuma; tās var sasaukt arī Direktors pēc savas iniciatīvas, iepriekš konsultējoties ar Asamblejas priekšsēdētāju. Par šādām sesijām Direktors paziņo locekļiem ne vēlāk kā trīsdesmit dienas iepriekš.

20.pants

Asamblejas sanāksmju kvorumu veido tās locekļu skaitliskais vairākums.

[virsraksts izslēgts]

21.-27.pants

[izslēgts]

SEKRETARIĀTS

28.pants

1. Sekretariāts sastāv no Direktora un tāda personāla, kāds var būt nepieciešams Fonda pārvaldīšanai.

2. Direktors ir likumīgs Fonda pārstāvis.

29.pants

1. Direktors ir Fonda augstākā administratīvā amatpersona. Saskaņā ar viņam sniegtajām Asamblejas instrukcijām Direktoram jāpilda funkcijas, ko tam nosaka šī Konvencija, Fonda Iekšējie noteikumi un Asambleja.

2. Direktors tajā skaitā:

    (a) ieceļ Fonda pārvaldīšanai nepieciešamais personāls;

    (b) veic visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu Fonda aktīvu pienācīgu pārvaldīšanu;

    (c) iekasē iemaksas saskaņā ar šo Konvenciju, īpaši ievērojot 13.panta 3.punkta noteikumus;

    (d) tiktāl, cik tas nepieciešams, lai izskatītu prasības pret Fondu un veiktu citas Fonda funkcijas, izmanto juridisko, finansu un citu ekspertu pakalpojumus;

    (e) Iekšējos noteikumos noteikto pilnvaru un nosacījumu ietvaros veic visus atbilstošos pasākumus, lai izskatītu prasības pret Fondu, ieskaitot galīgo lēmumu pieņemšanu prasību sakarā bez iepriekšējas saskaņošanas ar Asambleju, ja to paredz šie noteikumi;

    (f) sagatavo un iesniedz Asamblejai finansu pārskatu un budžeta projektu katram kalendāra gadam;

    (g) sagatavo, konsultējoties ar Asamblejas priekšsēdētāju, un publicē ziņojumu par Fonda darbību iepriekšējā kalendārā gada laikā;

    (h) sagatavo, apkopo un izplata materiālus, dokumentus, dienas kārtību un protokolus, kas var būt nepieciešami Asamblejas un pakļautības institūciju darbā.

30.pants

Pildot savus darba pienākumus, Direktors un viņa ieceltais personāls un eksperti nedrīkst meklēt vai saņemt instrukcijas ne no vienas valdības vai citas varas iestādes ārpus Fonda. Tiem jāatturas no jebkādas darbības, kura varētu mest ēnu uz viņiem, kā starptautiskām amatpersonām. No savas puses katra Dalībvalsts apņemas respektēt Direktora un viņa ieceltā personāla un ekspertu atbildības īpašo starptautisko raksturu un necensties ietekmēt viņus, tiem pildot savus pienākumus.

FINANSES

31.pants

1. Katra Dalībvalsts sedz atalgojuma, ceļa un citus izdevumus, kas saistīti ar tās delegācijas piedalīšanos Asamblejā un pārstāvju darbību pakļautības institūcijās.

2. Visas citas ar Fonda darbību saistītās izmaksas sedz Fonds.

BALSOŠANA

32.pants

Balsošana Asamblejā notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

    (a) katram loceklim ir viena balss;

    (b) izņemot gadījumus un kārtību, kas norādīti 33.pantā, Asamblejas lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo un balsojušo locekļu balsu vairākumu;

    (c) lēmumi, kuru pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu vairākums, tiek pieņemti ar attiecīgi divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu klātesošo locekļu balsu vairākumu;

    (d) šajā pantā frāze "klātesošie locekļi" nozīmē "sanāksmē balsošanas laikā klātesošie locekļi" un frāze "klātesošie un balsojušie locekļi" nozīmē "klātesošie locekļi, kuri nodod savu pozitīvo vai negatīvo balsi". Locekļi, kuri atturas no balsošanas, tiek uzskatīti par nebalsojušiem.

33.pants

Šādiem Asamblejas lēmumiem nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums:

    (a) lēmums saskaņā ar 13.panta 3.punktu par piedziņas darbību nevēršanu vai neturpināšanu pret iemaksu izdarītāju;

    (b) Direktora iecelšana saskaņā ar 18. panta 4.punktu;

    (c) pakļautības institūciju nodibināšana saskaņā ar 18.panta 9.punktu un ar šo nodibināšanu saistītie jautājumi.

34.pants

1. Fonds, tā aktīvi, ienākumi, ieskaitot iemaksas, un cita veida īpašums visās Dalībvalstīs tiek atbrīvots no aplikšanas ar tiešajiem nodokļiem.

2. Ja Fonds izdara būtiskus kustamā vai nekustamā īpašuma pirkumus vai ir veicis tā oficiālo darbību izpildei nepieciešamu svarīgu darbu, kuru vērtībā iekļauti netiešie vai tirdzniecības nodokļi, Dalībvalstu valdības, kad vien tas iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai šo nodevu un nodokļu summas tiktu Fondam atmaksātas vai izslēgtas no pirkumu vai darbu vērtības.

3. Nekādi atbrīvojumi netiek piemēroti attiecībā uz nodevām, nodokļiem un citiem tamlīdzīgiem maksājumiem, kuri tieši aprēķināti par komunālajiem pakalpojumiem.

4. Fonda vai tā vārdā importētās vai eksportētās preces, kas paredzētas tā oficiālai lietošanai, tiek atbrīvotas no visām muitas nodevām, nodokļiem un citiem saistītiem maksājumiem. Šādi importētas preces tās valsts teritorijā, kurā tās importētas, nedrīkst tikt pārdotas vai bez atlīdzības nodotas citām personām, izņemot gadījumus, kad tam piekrīt šīs valsts valdība.

5. Personas, kas veic iemaksas Fondā, cietušie un kuģu īpašnieki, kas saņem no Fonda kompensāciju, pakļaujas tās valsts tiesību normām finansu jomā, kurā tie tiek aplikti ar nodokļiem, attiecībā uz viņiem šajā sakarā nav piemērojami nekādi speciāli atbrīvojumi vai citi atvieglojumi

6. Informācija, kas attiecas uz individuālajiem iemaksātājiem, kas tikusi sniegta šīs Konvencijas mērķiem, nedrīkst tikt izplatīta ārpus Fonda, izņemot tik lielā mērā, cik tas var būt noteikti nepieciešami Fonda darbības veikšanai, ieskaitot tiesvedības ierosināšanu un aizstāvību tajā.

7. Neatkarīgi no esošajiem vai nākotnē ieviešamajiem noteikumiem, kas attiecas uz valūtu vai pārskaitījumiem, Dalībvalstis bez ierobežojumiem atļauj jebkuras iemaksas Fondā un jebkuras Fonda izmaksātās kompensācijas veikšanu un pārskaitīšanu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

35.pants

Prasības par kompensāciju saskaņā ar 4. pantu, kas radušās sakarā ar incidentiem, kas notikuši pēc datuma, kurā šī Konvencija stājusies spēkā, nevar tikt iesniegtas Fondam agrāk par simt divdesmito dienu kopš tās spēkā stāšanās datuma.

36.pants

Organizācijas Ģenerālsekretārs sasauc Asamblejas pirmo sesiju. Šai sesijai jānotiek pēc iespējas ātri pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, taču jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc trīsdesmit dienām pēc šīs stāšanās spēkā.

36.1 pants

Pārejas periodā, kurš sākas ar šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu un beidzas dienā, kurā stājas spēkā 1992. gada Protokola par 1971. gada konvencijas grozījumiem 31. pantā noteiktā denonsēšana, jāpiemēro šādi pārejas noteikumi:

    (a) piemērojot šīs Konvencijas 2.panta 1. (a) apakšpunktu, atsauce uz 1992. gada Atbildības konvenciju ietver sevī arī atsauci uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par piesārņojumiem ar naftu gan tās sākotnējā versijā, gan ar 1976. gada protokolā ietvertajiem grozījumiem (šajā pantā sauktu par "1969.gada Atbildības konvenciju"), un arī 1971.gada Fonda konvenciju;

    (b) ja incidents radījis zaudējumus no piesārņojuma, kas atrodas šīs Konvencijas darbības laukā, Fondam jāizmaksā kompensācija ikvienai personai, kas cietusi zaudējumus vienīgi tad un tādā apjomā, kad un kādā apjomā šī persona nav varējusi saņemt pilnu un adekvātu kompensāciju par zaudējumiem 1969.gada Atbildības konvencijas, 1971.gada Fonda konvencijas un 1992.gada Atbildības konvencijas nozīmē ar noteikumu, ka attiecībā uz zaudējumiem no piesārņojuma, kas atrodas šīs Konvencijas darbības laukā attiecībā uz valstīm, kas ir šīs Konvencijas Puses, bet nav 1971.gada Fonda konvencijas Puses, Fondam ir jāizmaksā kompensācija ikvienai personai, kas cietusi zaudējumus vienīgi tad un tādā apjomā, kad un kādā apjomā šī persona nebūtu saņēmusi pilnīgu un adekvātu kompensāciju, ja šī valsts būtu bijusi katras augšminētās konvencijas Puse;

    (c) piemērojot šīs Konvencijas 4.pantu, apjoms, kas ņemams vērā, nosakot kopējo Fonda izmaksājamo kompensāciju apjomu, sevī ietver arī kompensācijas apjomu, kas jau izmaksāts saskaņā ar 1969. gada Atbildības konvenciju, ja tāds ir, un kas jau izmaksāts vai kam jātiek izmaksātam saskaņā ar 1971.gada Fonda konvenciju.

(d) šīs Konvencijas 9.panta 1.punkts piemērojams arī attiecībā uz tiesībām, kas noteiktas ar 1969.gada Atbildības konvenciju.

36.2 pants

1. Saskaņā ar šā panta 4.punktu kopējam katras valsts ikgadējo iemaksu apjomam, kas izdarītas attiecībā uz maksas naftu, ko šī valsts saņēmusi iepriekšējā kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 27,5% no kopējā ikgadējo iemaksu apjoma par šo kalendāro gadu saskaņā ar 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijā.

2. Ja 12.panta 2. un 3.punkta piemērošana novestu pie tāda iemaksu par iepriekšējo kalendāro gadu kopējā apjoma, ko izdara personas no vienas Dalībvalsts, kas pārsniedz 27,5% no kopējā iemaksu apjoma, katra iemaksu izdarītāja iemaksājamā summa jāsamazina proporcionāli tā, lai šo summu kopējais apjoms būtu vienāds ar 27,5% no kopējās ik gadu Fondā izdarāmās iemaksas apjoma.

3. Ja konkrētās Dalībvalsts personu izdarāmo iemaksu apjoms ir samazināms saskaņā ar šā panta 2.punktu, visu citu Dalībvalstu personu izdarāmo iemaksu apjomam attiecīgi jātiek proporcionāli paaugstinātam tā, lai nodrošinātu kopējo visu personu, kuru pienākums ir izdarīt iemaksas Fondā, iemaksu apjomu par attiecīgo iepriekšējo kalendāro gadu, kas vienāds Asamblejas noteiktajam kopējam Fondā izdarāmo iemaksu apjomam.

4. Šā panta 1.-3. punkti tiek piemēroti līdz kopējais Dalībvalstu iepriekšējā gadā saņemtais maksas naftas apjoms sasniedzis 750 miljonus tonnu vai līdz brīdim, kad pagājuši 5 gadi, kopš stājies spēkā minētais 1992.gada Protokols, atkarībā no tā, kurš no minētajiem notikumiem iestājas pirmais.

36.3 pants

Neskatoties uz šīs Konvencijas noteikumiem, attiecībā uz Fonda pārvaldi laikā, kad ir spēkā gan 1971. gada Konvencija, gan šī Konvencija, jāpiemēro šādi noteikumi:

    (a) ar 1971.gada Fonda konvenciju nodibinātais Fonda Sekretariāts (turpmāk — "1971.gada Fonds"), kuru vada direktors, var darboties arī kā Fonda Sekretariāts un direktors;

    (b) ja saskaņā ar (a) apakšpunktu 1971.gada Fonda Sekretariāts un direktors veic arī Fonda direktora un Sekretariāta funkcijas, interešu konflikta gadījumā starp 1971.gada Fondu un Fondu, Fondu pārstāv Fonda Asamblejas vadītājs;

    (c) direktors un viņa darbā pieņemtie darbinieki un eksperti, kas veic savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju un 1971.gada Fonda Konvenciju, nav uzskatāmi par esošiem pretrunā ar šīs Konvencijas 30. panta noteikumiem tiktāl, ciktāl viņu darbība ir saskaņota ar šo pantu;

    (d) Fonda Asamblejai jācenšas nepieņemt lēmumus, kas nav savienojami ar 1971.gada Fonda Asamblejas pieņemtajiem lēmumiem. Ja rodas atšķirības uzskatos par kopīgiem administratīviem jautājumiem, Fonda Asamblejai jācenšas panākt konsensusu ar 1971.gada Fonda Asambleju savstarpējas sadarbības garā, paturot prātā abu organizāciju kopīgos mērķus;

    (e) Fonds var mantot 1971.gada Fonda tiesības, pienākumus un līdzekļus, ja tā nolemj 1971.gada Fonda Asambleja saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas 44.panta 2.punktu;

    (f) Fondam jākompensē 1971.gada Fondam visas izmaksas un izdevumi, kas tam radušies, veicot darbības Fonda interesēs.

36.4 pants

Noslēguma noteikumi

Šīs Konvencijas noslēguma noteikumi ir 1992.gada Protokola par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijā 28.-39.panti. Atsauces šajā Konvencijā uz Dalībvalstīm jāuzskata par atsaucēm uz minētā Protokola Dalībvalstīm.

1992.gada Protokola par grozījumiem 1971. gada Fonda konvencijā
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

28.pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai Londonā, sākot ar 1993.gada 15.janvāri, visām valstīm, kuras parakstījušas 1992.gada Atbildības konvenciju.

2. Saskaņā ar šā panta 4.punktu šis Protokols katrai valstij, kas to parakstījusi, ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina.

3. Saskaņā ar šā panta 4. daļu šis Protokols ir atklāts, lai tam pievienotos tās valstis, kuras to nav parakstījušas.

4. Šo Protokolu var ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai tam pievienoties vienīgi valstis, kuras ir ratificējušas, akceptējušas, apstiprinājušas vai pievienojušās 1992. gada Atbildības konvencijai.

5. Ratificēšana, akceptēšana, pievienošanās vai apstiprināšana tiek veikta, iesniedzot attiecīgu instrumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

6. Valstij, kura ir šā Protokola Dalībvalsts, bet nav 1971.gada Fonda konvencijas Dalībvalsts, ir saistoši ar šo Protokolu grozītās 1971.gada Fonda konvencijas noteikumi attiecībā uz citām tā Dalībvalstīm, bet tai nav saistoši 1971.gada Fonda konvencijas noteikumi attiecībā uz citām tās Dalībvalstīm.

7. Ikviens ratifikācijas, akceptēšanas, pievienošanās vai apstiprināšanas instruments, kas iesniegts pēc tam, kad ar šo Protokolu izdarītie 1971.gada Fonda konvencijas grozījumi stājušies spēkā, uzskatāms par attiecināmu uz šo Konvenciju ar minētā Protokola izdarītajiem grozījumiem.

29.pants

Informācija par apmaksāto naftu

1. Pirms šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz kādu valsti, šai valstij, deponējot 28.panta 5.punktā minēto instrumentu, un ik gadu pēc tam, Organizācijas Ģenerālsekretāra noteiktā datumā jāiesniedz viņam ikvienas personas, kurai attiecībā uz šo valsti būtu pienākums izdarīt iemaksas Fondā saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, nosaukums un adrese, kā arī ziņas par ikvienas šādas personas iepriekšējā kalendārā gada laikā šīs valsts teritorijā saņemtās apmaksātās naftas attiecīgajiem apjomiem.

2. Pārejas perioda laikā direktoram ik gadu jāsniedz Organizācijas Ģenerālsekretāram ziņas par apmaksātās naftas apjomu, ko saņēmušas personas, kam ir pienākums izdarīt iemaksas Fondā saskaņā ar 1971. gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu.

30.pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā ir izpildītas šādas prasības:

    (a) vismaz astoņas valstis ir iesniegušas Organizācijas Ģenerālsekretāram ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus; un

    (b) Organizācijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar 29.pantu ir saņēmis informāciju, ka tās personas, kuru pienākums būtu izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, iepriekšējā kalendārā gada laikā ir saņēmušas kopumā vismaz 450 miljonus tonnu apmaksātās naftas.

2. Tomēr šis Protokols nestājas spēkā pirms nav stājusies spēkā 1992.gada Atbildības konvencija.

3. Attiecībā uz valsti, kura šo Protokolu ratificē, akceptē, apstiprina vai pievienojas tam pēc 1. punkta prasību izpildes attiecībā uz spēkā stāšanos, šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā šī valsts iesniegusi attiecīgu instrumentu.

4. Ikviena valsts var, deponējot šā Protokola ratifikācijas, pievienošanās, apstiprināšanas vai akceptēšanas instrumentu, paziņot, ka šis instruments šā panta nolūkā nestājas spēkā līdz 31. pantā minēto sešu mēnešu termiņa beigām.

5. Ikviena valsts, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar iepriekšējo punktu, var jebkurā laikā to atsaukt, par to paziņojot Organizācijas Ģenerālsekretāram. Ikviens šāds atsaukums stājas spēkā dienā, kad šis paziņojums ir saņemts, un ir jāuzskata, ka ikviena valsts, kura iesniedz šādu atsaukumu, līdz šai dienai jau ir iesniegusi šā Protokola ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

6. Ikviena valsts, kura ir izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1992. gada Protokola par grozījumiem 1969. gada Atbildības konvencijā 13. panta 2. punktu, uzskatāma par izdarījušu paziņojumu arī saskaņā ar šā panta 4. punktu. Saskaņā ar minētā 13. panta 2. punktu izdarītā paziņojuma atsaukums uzskatāms arī par saskaņā ar šā panta 5. punktu izdarītu atsaukumu.

31.pants

1971.gada un 1969.gada konvenciju denonsēšana

Saskaņā ar 30.pantu sešu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir izpildītas šādas prasības:

    (a) vismaz astoņas valstis ir kļuvušas par šā Protokola Dalībvalstīm vai ir Organizācijas Ģenerālsekretāram deponējušas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus, vienalga, vai saskaņā ar 30. panta 4. punktu vai nē, un

    (b) Organizācijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar 29.pantu ir saņēmis informāciju, ka tās personas, kam ir vai būtu pienākums izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, ir iepriekšējā kalendāra gada laikā saņēmušas apmaksāto naftu, kuras kopapjoms pārsniedz 750 miljonus tonnu ,

katrai šā Protokola Dalībvalstij un katrai valstij, kura ir iesniegusi ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus vai nu saskaņā ar 30.panta 4.punktu, vai citādāk, un, ja tā ir šo konvenciju Dalībvalsts, ir jādenonsē 1971.gada Fonda konvencija un 1969. gada Atbildības konvencija, un šī denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no iepriekš minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās dienas.

32.pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992. gada Fonda konvenciju.

2. Organizācijai jāsasauc Dalībvalstu konference ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992. gada konvenciju, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu.

33.pants

Kompensāciju ierobežojumu grozījumi

1. Pēc ne mazāk kā vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma Organizācijas Ģenerālsekretāram visām Dalībvalstīm jāizsūta jebkurš priekšlikums par 1971.gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 4.panta 4.punktā noteikto kompensāciju limitu grozīšanu.

2. Ikviens izvirzītais un saskaņā ar iepriekšējo punktu izsūtītais priekšlikums jāiesniedz Organizācijas Juridiskajai komitejai izskatīšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc izsūtīšanas dienas.

3. Visām, ar šo Protokolu grozītās 1971.gada Fonda konvencijas Dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas Dalībvalstis, ir tiesības piedalīties Juridiskās komitejas darbā grozījumu izskatīšanā un pieņemšanā.

4. Grozījumi Juridiskajā komitejā, kas veidota saskaņā ar 3. punktu, tiek pieņemti ar klātesošo un balsojušo Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, turklāt balsošanas laikā jābūt pārstāvētai vismaz pusei Dalībvalstu.

5. Strādājot pie priekšlikuma par limitu grozījumiem, Juridiskajai komitejai jāņem vērā incidentu prakse un jo sevišķi — to rezultātā radušos zaudējumu apjomi un izmaiņas valūtu vērtībā. Tai jāņem vērā arī attiecība starp 1971. gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 4. panta 4. punktā noteiktajiem limitiem un limitiem, kas noteikti 1992. gada Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem V panta 1.punktā.

6. (a) Līdz 1998.gada 15.janvārim, kā arī piecus gados pēc šajā pantā minēto iepriekšējo grozījumu spēkā stāšanās nevar tikt izskatīts neviens grozījums šajā pantā minētajos limitos. Grozījumus šajā pantā nevar izskatīt pirms šis Protokols ir stājies spēkā.

    (b) Limits nevar tikt paaugstināts tā, lai pārsniegtu ar šo Protokolu grozītajā 1971.gada Fonda konvencijā noteikto atbilstošo limitu, kas paaugstināts par sešiem procentiem gadā, par pamatu ņemot stāvokli uz 1993.gada 15.janvāri.

    (c) Limits nevar tikt paaugstināts virs apjoma, kas atbilst trīskāršam limitam, kas noteikts ar šo Protokolu grozītajā 1971.gada konvencijā.

7. Organizācijai jāinformē Dalībvalstis par ikvienu saskaņā ar 4.punktu pieņemto grozījumu. Grozījums ir uzskatāms par pieņemtu astoņpadsmit mēnešu perioda beigās pēc datuma, kurā izdarīts paziņojums, ja vien šā termiņa laikā vismaz viena ceturtdaļa valstu, kuras bijušas Dalībvalstis šā grozījum a pieņemšanas brīdī Juridiskajā komitejā, nav iesniegušas Organizācijā paziņojumu par to, ka viņas nepiekrīt grozījumam, tādā gadījumā grozījums ir noraidīts un spēkā nestājas.

8. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 7.punktu, stājas spēkā pēc astoņpadsmit mēnešiem no tā pieņemšanas dienas.

9. Grozījums ir saistošs visām Dalībvalstīm, ja vien tās sešu mēnešu laikā pirms šā grozījuma stāšanās spēkā nedenonsē šo Protokolu saskaņā ar 34. panta 1. un 2.punktu. Šāda denonsēšana stājas spēkā tad, kad stājas spēkā grozījums.

10. Ja laikā, kad grozījums jau ir pieņemts Juridiskajā komitejā, bet vēl nav beidzies astoņpadsmit mēnešu pieņemšanas termiņš, kāda valsts kļūst par Dalībvalsti, grozījums tai ir saistošs gadījumā, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Dalībvalsti pēc šā termiņa beigām, ir saistošs grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 7.punktu. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums valstij kļūst saistošs tad, kad šis grozījums stājas spēkā, vai arī tad, kad attiecībā uz minēto valsti stājas spēkā šis Protokols, ja tas notiek vēlāk.

34.pants

Denonsēšana

1. Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā pēc brīža, kad tas ir stājies spēkā attiecībā uz minēto valsti.

2. Denonsēšana veicama, deponējot Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem vai pēc tāda ilgāka laika posma, kāds ir noteikts denonsēšanas instrumentā, pēc tā deponēšanas Organizācijas Ģenerālsekretāram.

4. 1992. gada Atbildības konvencijas denonsēšana tiek uzskatīta par šā Protokola denonsēšanu. Šāda denonsēšana stājas spēkā dienā, kurā stājas spēkā denonsēšana attiecībā uz 1992.gada Protokolu par 1969. gada Atbildības konvencijas grozīšanu saskaņā ar minētā Protokola 16. pantu.

5. Ikviena šā Protokola Dalībvalsts, kura nav denonsējusi 1971.gada Fonda konvenciju un 1969.gada Atbildības konvenciju, kā to pieprasa 31.pants, uzskatāma par denonsējušu šo Protokolu, denonsēšanai stājoties spēkā divpadsmit mēnešus pēc šajā pantā minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās. Pēc datuma, kurā stājas spēkā 31.pantā noteiktā denonsēšana, ikviena šā Protokola Puse, kas iesniedz 1969.gada Atbildības konvencijas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, jāuzskata par denonsējušu šo Protokolu , denonsēšanai stājoties spēkā datumā, kurā stājas spēkā šis instruments.

6. Starp šā Protokola Pusēm, ikvienai no tām denonsējot 1971.gada Fonda konvenciju saskaņā ar 41. pantu, tas nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par 1971. gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, denonsēšanu.

7. Neatkarīgi no šā Protokola denonsēšanas, ko Dalībvalsts izdara saskaņā ar šo pantu, jāturpina pielietot jebkuri šā Protokola noteikumi attiecībā uz pienākumu izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvenciju, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, attiecībā uz šīs grozītās konvencijas 12. panta 2.(b) punktā minēto incidentu, kas radies pirms šīs denonsēšanas spēkā stāšanās.

35.pants

Asamblejas ārkārtas sesijas

1. Ikviena Dalībvalsts var deviņdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta iesniegšanas, kuras rezultātā pēc tās domām ievērojami palielināsies pārējo Dalībvalstu izdarāmās iemaksas, pieprasīt, lai direktors sasauc Asamblejas ārkārtas sesiju. Direktoram jāsasauc Asambleja ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

2. Direktors var sešdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta iesniegšanas sasaukt Asamblejas ārkārtas sesiju pēc paša iniciatīvas, ja viņš uzskata, ka šī denonsēšana radīs ievērojamu pārējo Dalībvalstu izdarāmo iemaksu apjoma pieaugumu.

3. Ja Asambleja savā ārkārtas sesijā, kas sasaukta saskaņā ar 1. un 2.punktu, nolemj, ka denonsēšana radīs pārējo Dalībvalstu izdarāmo iemaksu ievērojamu palielinājumu, ikviena šāda valsts var ne vēlāk kā simt divdesmit dienu laikā pirms dienas, kurā denonsēšana stātos spēkā, denonsēt šo Protokolu, šai denonsēšanai stājoties spēkā tajā pašā datumā.

36.pants

Darbības izbeigšana

1. Šis Protokols zaudē spēku dienā, kad tā Dalībvalstu skaits kļuvis mazāks par trijām.

2. Valstīm, attiecībā uz kurām šis Protokols ir spēkā dienā pirms tas zaudē spēku, jādod iespēja Fondam pildīt tā funkcijas, kā tas noteikts šā Protokola 37. pantā, un Protokols tām paliek saistošs vienīgi šādiem mērķiem.

37.pants

Fonda likvidācija

1. Ja šis Protokols zaudē spēku, Fonds, neskatoties uz to:

    (a) pilda savas saistības attiecībā uz jebkuru incidentu, kas noticis pirms šis Protokols zaudējis spēku;

    (b) ir pilnvarots īstenot savus pienākumus pret iemaksu izdarītājiem tiktāl, ciktāl šīs iemaksas ir nepieciešamas, lai segtu (a) apakšpunktā minētās saistības, ieskaitot izdevumus, kas šim nolūkam nepieciešami Fonda administrācijai.

2. Asambleja veic visus attiecīgos pasākumus, lai pabeigtu Fonda likvidāciju, ieskaitot atlikušo finansu sadalījumu līdzīgā veidā starp tām personām, kas izdarījušas iemaksas Fondā.

3. Šā panta nolūkos Fonds turpina pastāvēt kā juridiska persona.

38.pants

Instrumentu deponēšana

1. Šis Protokols un visi saskaņā ar 33. pantu pieņemtie grozījumi jādeponē Organizācijas Ģenerālsekretāram .

2. Organizācijas Ģenerālsekretārs:

    (a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās, par:

        (i) katru jaunu parakstīšanas faktu vai tās instrumenta deponēšanu un par deponēšanas datumu;

        (ii) katru deklarāciju un paziņojumu saskaņā ar 30. pantu, tajā skaitā deklarācijām un izstāšanās iesniegumiem, kas uzskatāmi par iesniegtiem saskaņā ar minēto pantu;

        (iii) šā Protokola spēkā stāšanās datumu;

        (iv) datumu, kurā saskaņā ar 31.pantu jāizdara denonsēšana;

        (v) ikvienu saskaņā ar 33.panta 1.punktu izteiktu priekšlikumu grozīt kompensāciju limitu apjomu;

        (vi) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 33.panta 4.punktu;

        (vii) ikvienu grozījumu, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 33.panta 7.punktu, un datumu, kurā šim grozījumam jāstājas spēkā saskaņā ar minētā panta 8. un 9.punktu;

        (viii) instrumenta par šā Protokola denonsēšanu deponēšanu, deponēšanas datumu un datumu, kurā tā stājas spēkā;

        (ix) ikvienu denonsēšanu, kas uzskatāma par izdarītu saskaņā ar 34. panta 5. punktu;

        (x) ikviena ar šo Protokolu pieprasīta dokumenta saņemšanu;

    (b) nosūta apstiprinātas šā Protokola kopijas visām Dalībvalstīm un visām valstīm, kas pievienojušās šim Protokolam.

3. Tiklīdz šis Protokols stājies spēkā, Organizācijas Ģenerālsekretārs tā tekstu nosūta reģistrācijai un publicēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

39.pants

Valoda

Šis Protokols ir parakstīts vienā oriģināleksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Parakstīts Londonā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit otrā gada divdesmit septītajā novembrī.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!