Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kāds iespaids jums izveidojies, uzsākot darbu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā?

— Par ministriju mans viedoklis nav mainījies — speciālisti ir kompetenti, un valsts sekretārs ierēdņu darbu prot labi organizēt. Vides sektorā cilvēki prot un var labi strādāt.

— Pirmais svarīgākais darbs bija budžeta apstiprināšana.

— Jā, ir skaidrs, ka tādos apstākļos, kad paredzēts budžeta ieņēmumu daļas samazinājums, kad tiek prognozēta Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme un arī finansu grūtības citās pasaules valstīs, kas var atstāt savu iespaidu uz mūsu valsts ekonomiku, protams, sašaurinot budžeta izdevumus, prioritāte ir tādām sfērām, kas cieši saistītas ar cilvēka izdzīvošanu. Tāpēc nav iespējams samazināt izdevumus labklājībai un izglītībai, bet šādos gadījumos parasti skatās uz kultūru vai vides aizsardzību. Finansu ministrija bija ieplānojusi ievērojamu līdzekļu samazinājumu vides aizsardzībai, savukārt Ministru kabinets izturējās saprotoši.

Kopumā var teikt, ka vides sektors ir ņemts vērā. Nezinām, cik svarīgas šīs vides problēmas būs Saeimas deputātiem, vai viņiem patiesi rūp, kādā valstī dzīvos viņu bērni. Jācer, ka skatījums uz vides problēmām nebūs īstermiņa.

Budžetu izdevies sakārtot tā, ka uzturēšanas izmaksas paredzētas valsts pamatbudžetā, bet dažādi investīciju projekti — speciālajā. Būtu ļoti nepareizi segt uzturēšanas izdevumus un iemaksas starptautiskajās institūcijās no speciālā budžeta. Šo principu ir izdevies ievērot. Finansu ministrija aicināja arī skatīties perspektīvā — 2000. un 2001. gadā.

Mēs zinām, kādas problēmas gaidāmas turpmākajos gados. Piemēram, Salaspils kodolreaktora likvidācija, bīstamo atkritumu sistēmas sakārtošana. Jādomā par piedalīšanos Eiropas Savienības pirmstrukturālajos fondos, kā nākamajos gados labāk izvietot šos izdevumus pamatbudžetā, jo ar speciālā budžeta ierobežotajiem līdzekļiem nepietiks.

Svarīgi ir ne tikai tas, kā mēs dzīvojam patlaban, bet jārēķinās arī ar to, ka mūs neapmierina dzeramā ūdens kvalitāte, ka mēs vēlamies peldēties tīrās upēs un jūrā, ka negribam kādu rītu pamosties un justies kā lielā atkritumu izgāztuvē...

Ir jāstrādā ar perspektīvu. Ja līdzekļus neieguldīsim tagad, var izveidoties situācija, kas nelabvēlīgi ietekmēs mūsu zemes ekonomiku, tai skaitā arī tūrisma attīstību. Arī Eiropas Savienību interesē, kādus atkritumus mēs radām un kā tie nonākot jūrā vai gaisā, ietekmē apkārtējo vidi pierobežas valstīs.

— Kādi ir lielākie investīciju projekti?

— Viens no lielākajiem projektiem "800 +" paredz sakārtot valsts ūdenssaimniecību, savukārt "500 –" — atkritumsaimniecības uzlabošanu. Ļoti nopietni jāķeras klāt arī pie bīstamo atkritumu uzglabāšanas sistēmas izveides. Piemēram, Gardenē tiek vākti pesticīdi, bet ir jāstrādā tālāk pie to galīgās apglabāšanas sistēmas izveides. Pašlaik Vides aizsardzības fondā plānojam uzkrāt līdzekļus bīstamo atkritumu sadedzināšanas krāsns iegādei, ir izsludināts konkurss par tās piegādi.

No 1. janvāra stājies spēkā likums "Par sadzīves atkritumiem". Pērnā gada beigās iesniedzām Ministru kabinetā noteikumu projektus, kas saistīti ar šī likuma izpildi. Ļoti žēl, ka likumu pieņēma tikai 15. oktobrī, tāpēc atlika ļoti maz laika, lai izstrādātu normatīvos pavaddokumentus.

Sadzīves atkritumu deponēšanas organizācija ir pašvaldību jautājums. Jādomā, kā tos šķirot un atdalīt no tiem bīstamos atkritumus. Sadzīves atkritumos nonāk baterejas, dzīvsudraba termometri, pat akumulatori. Kaut vai katrā veikalā, kas baterejas pārdod, vajadzētu organizēt izlietoto batereju savākšanu, kuras pēc tam varētu centralizēti nodot pārstrādei. Cilvēkam jāsaprot, cik svarīgi, lai atkritumi, īpaši bīstamie, nemētātos apkārt. Protams, arī uzņēmējiem ir jābūt ieinteresētiem strādāt šajā jomā. Tāpēc jādomā, kā piesaistīt privāto kapitālu.

— Vai ir vēl kādas prioritātes?

— Valdības deklarācijā likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Savienības likumdošanu atvēlēti četri gadi. Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides sektora pārraudzībā esošo likumu ārkārtīgo daudzveidību un sarežģītību, mēs šeit rodam darbu visiem četriem gadiem. Eiropā vides kvalitātes prasības ir ārkārtīgi augstas un šajā jomā ir strādāts gadu desmitiem. Mums šis atbilstības līmenis jāsasniedz ļoti īsā laikā. Ministrijas vadība un Eiropas integrācijas vienība uzskata šo darbu par prioritāru.

Nopietni jāstrādā arī pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projekta un rīcības plāna izstrādes.