Ministru kabineta rīkojums Nr.373

2010.gada 1.jūlijā (prot. Nr.32 4.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 34, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. Valentīna Jeremejeva (adrese – Zaļenieku iela 24–3, Rīga) 2006.gada 3.maijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.115);

1.2. Lienes Osvaldes (adrese – Sarmas iela 8, Rudbārži, Kuldīgas rajons) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.429);

1.3. Andreja Blažko (adrese – Brīvības iela 58–314, Rīga) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.543);

1.4. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BMS Tehnoloģija" (adrese – Brīvības iela 58, Rīga) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.554).

2. Valentīns Jeremejevs, Liene Osvalde, Andrejs Blažko un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BMS Tehnoloģija" (turpmāk – privatizācijas ierosinātāji) ierosina privatizēt valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 084 2029) Rīgā, Ezermalas ielā 34.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 084 2029) Ezermalas ielā 34, Rīgā, sastāv no zemesgabala 4470 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 084 2029) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 084 2029 001 un 0100 084 2029 002) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. īpašumtiesības uz valsts īpašuma objektu nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Ārlietu ministrijas personā;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;

3.4. saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju") valsts īpašuma objekts nodots apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi";

3.5. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums" 4.punktu Ārlietu ministrijai ir šādas funkcijas:

3.6.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;

3.6.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;

3.6.3. veikt Valsts protokola funkcijas;

3.6.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs;

3.6.5. sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences;

3.6.6. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;

3.7. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Ārlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai, ievērojot starpvaldību līguma projektā iekļauto nosacījumu par nekustamo īpašumu apmaiņu (apstiprināts Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra sēdē (prot. Nr.10  85.§)). Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 3. un 12.pantu Ministru kabinets pieņem lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu un ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi;

3.8. ņemot vērā šā rīkojuma 3.7.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāju viedokli nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Ārlietu ministrijas funkciju izpilde.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Ārlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79. un 184.pantu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ārlietu ministrs A.Ronis