Ministru kabineta rīkojums Nr.374

Rīgā 2010.gada 1.jūlijā (prot. Nr.32 3.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīgā, LV-1520) ir izskatījis Leonīda Nikolajeva 2006.gada 8.maijā iesniegto (precizēts 2006.gada 31.maijā) privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.116).

2. Leonīds Nikolajevs ierosina privatizēt valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 007 0005) Pils ielā 21, Rīgā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0110 007 0005) Pils ielā 21, Rīgā, sastāv no zemesgabala 506 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0110 007 0005) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 007 0005 001 un 0100 007 0005 002) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekts 1999.gada 7.maijā ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18948 uz valsts vārda Ārlietu ministrijas personā. Administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0005 001) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6597);

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;

3.4. saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju") valsts īpašuma objekts nodots apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi";

3.5. valsts īpašuma objekts kopumā nav iznomāts. Administratīvās ēkas kopējā izmantojamā platība ir 1162 m². Pašlaik daļa minētās ēkas telpu ir iznomātas šādiem nomniekiem:

3.5.1. Apvienoto Nāciju Attīstības programmai "Latvija" (United Nations Development Programme Latvia) – telpas 81,4 m² platībā līdz 2010.gada 30.jūnijam;

3.5.2. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojam (International Organization of Migration, Rīga Office) – telpas 66,00 m² platībā līdz 2010.gada 31.decembrim;

3.5.3. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālajam birojam (World Health Organization Regional Office for Europe) – telpas 32 m² platībā līdz 2010.gada 31.decembrim;

3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums" 4.punktu Ārlietu ministrijai ir šādas funkcijas:

3.6.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;

3.6.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;

3.6.3. veikt Valsts protokola funkcijas;

3.6.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs;

3.6.5. sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences;

3.6.6. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;

3.7. Ārlietu ministrija izmanto divus valstij piederošos nekustamos īpašumos – K.Valdemāra ielā 3 un Elizabetes ielā 57, Rīgā. Šo īpašumu telpas nav publiski pieejamas;

3.8. samazinātā finansējuma dēļ Ārlietu ministrija ir bijusi spiesta atteikties no privātpersonu iznomātām telpām, kurās atradās ministrijas struktūrvienības, Z.A.Meierovica bulvārī 14, Pils laukumā 4 un Teātra ielā 9, Rīgā. Līdz ar to ir apgrūtināta Ārlietu ministrijai noteikto funkciju nodrošināšana;

3.9. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Ārlietu ministrijai Valsts protokola funkcijas nodrošināšanai, publisku pasākumu organizēšanai un ministrijas struktūrvienību izvietošanai, jo tā telpas ir piemērotas ministrijas vajadzībām. Valsts īpašuma objekts atrodas Rīgas centrā, Vecrīgā, netālu no Rīgas pils, Saeimas un citām valsts iestādēm, un tas atvieglo dažādu protokolāro pasākumu organizēšanu. Valsts īpašuma objektu plānots izmantot Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā 2015.gadā. Prezidentūras sagatavošanas sekretariātu valsts īpašuma objekta telpās plānots izvietot jau 2011.gadā;

3.10. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā" 2010.gada 13.aprīlī ar vēstuli Nr.73/107-1540 tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam Leonīdam Nikolajevam. Atbilde netika saņemta. Leonīds Nikolajevs minēto vēstuli pasta nodaļā nav izņēmis. Pasta nodaļa pēc vēstules glabāšanas laika beigām to nosūtīja atpakaļ Ārlietu ministrijai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Ārlietu ministrijas funkciju izpilde.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Ārlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79. un 184.pantu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ārlietu ministrs A.Ronis