no 1.lpp.

Inese Vaidere, vides valsts ministre, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kurā jomā ir visvairāk un kurā vismazāk paveikts?

— Iezīmētas problēmas un apjausts veicamais praktiski visās vides aizsardzības sfērās, bet darāmā vēl daudz. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi ļoti detalizētu rīcības programmu Ministru kabineta deklarācijas izpildei. Ministru prezidents Vilis Kroštopans 5. janvārī, ieradies ministrijā, atzina, ka tas ir labākais rīcības plāns, kādu viņš līdz šim ministrijās redzējis. Rīcības programmā ir 144 punkti ar konkrētiem termiņiem, kad tiek izstrādāti un iesniegti normatīvie akti, programmas utt. Pēdējos gados visai daudz paveikts projektu jomā. Manā skatījumā īpaša vērība jāvelta savas aizsardzības jautājumam, kur maksimāli īsā laikā jāsakārto normatīvais regulējums.

— Ar kādām problēmām likumdošanas jomā nācies saskarties?

— Kā zināms, 1. janvārī stājās spēkā likums "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu". Piemēram, spēku zaudējis Ūdeņu kodekss, kas, pēc speciālistu atzinuma, nav darbojies arī līdz šim. Tas pats attiecas uz likumu "Par atmosfēras gaisa piesārņojumu". Šo jomu daļēji regulē Ministru kabineta normatīvie akti. Tomēr šeit veicams ļoti nopietns darbs, lai radītu efektīvu normatīvā ieguldījuma sistēmu.

Nesen bija sacelta trauksme, ka tagad vairs nav dzīvnieku aizsardzības, jo spēku zaudējis likums "Par dzīvnieku aizsardzību". Mierinot dabas draugus, jāteic, ka darbojas Medību likums, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, likumi, kuri regulē aizsardzību, u.c. Zemkopības ministrijas virsuzraudzībā ir izstrādāts "Dzīvnieku aizsardzības likums". Pie šī likumprojekta strādājuši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. Likumā akcentēta mājdzīvnieku uzturēšanas kārtība.

Jāpiebilst, ka ir spēkā 1987.gada Augstākās Padomes lēmums "Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā". Ornitologu biedrība uztraucās, ka par aizsargājama dzīvnieka iznīcināšanu šobrīd paredzēts tikai 250 latu sods. Tā ir tikai zaudējuma atlīdzināšana medību saimniecībai. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par aizsargājamo dzīvnieku vai tā dzīvotnes iznīcināšanu ir paredzēts naudas sods līdz 200 latiem.

Daudz nopietnāka situācija ir ar Ministru padomes likumdošanas aktiem, kas zaudēs spēku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tieslietu ministrija izsūtījusi noteikumu projektu par Ministru padomes lēmumu un citu normatīvo aktu spēka zaudēšanas kārtību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedza savus priekšlikumus, kādā kārtībā spēku zaudētu mežu sfēras regulējamie Ministru padomes lēmumi. Nosakāms to darbības galīgais termiņš, ņemot vērā arī to, cik reāli ministrijas spēj sagatavot jaunus normatīvos aktus.

Ministru padomes normatīvos aktus aizstāt ar jauniem mēs varētu samērā ātri, taču tie veidojami saskaņā ar Eiropas Savienības likumu prasībām, kas ir grūts un sarežģīts darbs.

Uzskatu, ka normatīvo aktu izstrādē aktīvāk iesaistāma sabiedrība. Decembrī tikāmies ar Latvijas atkritumu saimniecības asociāciju un uzņēmējiem, lai vienotos par tiem spēka pielikšanas punktiem, ko mēs varētu veikt kopā.

Patlaban tiek izstrādāts likumprojekts "Par sugu un biotopu aizsardzību". Janvārī notikušajā darba grupas sanāksmē piedalījās arī Latvijas Ornitologu, Latvijas Teriologu un Latvijas botāniķu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Dabas fonda, Zivsaimniecības un mežierīcības institūta pārstāvji. Lūdzām visus aktīvi piedalīties aizsargājamo augu un biotopu sarakstu sastādīšanā. Likumprojektam un sarakstiem jābūt gataviem līdz šā gada maijam.

Lai iesaistītu sabiedrību sistemātiskā normatīvo aktu veidošanas procesā, vēlētos izveidot to nevalstisko organizāciju forumu, kas ieinteresētas vides jautājumu risināšanā. Līdz ar to cilvēkiem, kurus interesē un satrauc vides aizsardzība, būs iespējas uzdot mums jautājumus, izteikt savus priekšlikumus. Sadarbībā ar profesionālajām organizācijām saskatu ļoti labas konstruktīvās kritikas izmantošanas iespējas. Man ļoti nepatīk melna un histēriska kritika. Tai jābūt konstruktīvai, lai tajā būtu pozitīvās attīstības elements ar savu skatījumu un piedāvāto risinājumu.

— Zemes reformas beigu posms prasa arī savu normatīvo aktu bāzi.

— Jā, nesen Ministru kabinetā izskatīšanai nodevām aizsargājamo teritoriju sarakstus, kurā iekļauti dabas liegumi un dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi. Tie ir normatīvie akti burtiski divu kastu apjomā. Valsts sekretārs smējās, ka tik daudz normatīvo aktu vēl neesot parakstījis.

Tās ir ļoti sarežģīti risināmas problēmas, kuras risinām kopā ar Valsts zemes dienestu. Savukārt ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu un dendroloģisko stādījumu un parku saraksti tiks sagatavoti līdz šā gada decembrim.

Nopietnas problēmas mums rada Aizsargjoslu likuma piemērošana. Šis likums ir ar pretenzijām regulēt visu, bet nepasaka, kas nosaka kaut vai joslu platumu.

Sabiedrības izglītošanā vides jomā ir atsevišķi pasākumi un projekti, kā, piemēram, žurnāli "Vide un Laiks", "Vides vēstis", TV raidījumi "Vides fakti" un "Vides vīzijas". Bet pagaidām nav izveidota iedzīvotāju izglītošanas sistēma. Jau sākot no bērna vecuma skolās, arī pedagoģijas augstskolās, vides izglītībai būtu pievēršama daudz lielāka uzmanība.

Bērnu izglītošanai svarīgi būtu veidot vides aizsardzības mācību programmas. Domāju, ka tajās varētu izmantot Vides filmu studijas veidotās filmas un sižetus. Ir jāgādā par prasmīgu vides speciālistu sagatavošanu augstskolās, kuri tad varētu mācīt arī citus. Vides jautājumos jābūt izglītotam gan ministram, gan namamātei. Lielāku ieguldījumu varētu dot masu saziņas līdzekļi. Tāpēc ierosināju izveidot Vides aizsardzības fonda balvu par vides aizsardzības problēmu veiksmīgu risinājumu un atspoguļojumu. Vēl jānosaka nominācijas un jāizstrādā konkursa noteikumi.

Lai iepazīstinātu uzņēmējus, kādas ir iespējas iesaistīties projektos un ko mēs no pretendentiem gaidām, nepieciešams uzlabot arī lietišķo cilvēku informācijas sistēmu.

Projekta "800 +" ietvaros koordinēsim lielos ūdenssektora investīciju projektus Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Turpināsies aizsāktais darbs Liepājā, kur pabeigta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būves pirmā kārta, arī Rīgas vides projekts, kura ietvaros nodots ekspluatācijā Rīgas attīrīšanas iekārtu trešais un ceturtais serācijas baseins. Šie darbi iekļauti valsts investīciju projektā un ilgst vairāku gadu garumā. Relatīvi nelieli projekti ir Krāslavā, Siguldā, Tukumā, Pļaviņās, Ainažos, Jaunjelgavā, Rojā, Talsos, Gulbenē un citur.

Šogad turpināsies darbs sadzīves atkritumu stratēģijas īstenošanā programmā "500 –". Piemēram, Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecībā pabeigta projekta ekonomiski tehniskā pamatojuma izstrāde un specializētās tehnikas iegāde. Šogad tiks izstrādāts izgāztuves celtniecības projekts. Arī Liepājā tiek gatavots atkritumu izgāztuves tehniskais pamatojums un finansu shēma, kas veicinātu privātā kapitāla piesaisti. Kopā ar Pasaules banku pārrunājām šīs problēmas, kā vislabāk un kurus fondus piesaistīt. Šobrīd tiek vērtēta Ventspils reģiona atkritumu izgāztuves ietekme uz vidi, lai izlemtu par tās vietas izvēli.

Nesen likvidēta Vides valsts ekspertīzes pārvalde un tās vietā izveidots Ietekmes uz vidi valsts birojs. Mēs sagaidām tā ļoti intensīvu darbu, ieviešot jauno likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

Četru gadu laikā jāizstrādā bīstamo atkritumu iznīcināšanas un galīgās apstrādes sistēma. Šajā jomā noris intensīvs darbs un, kā jau minēju, ir izsludināts konkurss par bīstamo atkritumu dedzināšanas krāsns iegādi. Viesojoties Gardenē, pārrunājām bīstamo atkritumu galīgās apglabāšanas poligona, depozitārija izveides jautājumu, kur arī nepieciešams novērtējums ietekmei uz vidi. Patlaban notiek darbs ar pašvaldībām, saskaņojot vietas izvēli.

— Tāda pati problēma droši vien ir ar bijušajiem padomju armijas poligoniem?

— Uzskatām, ka tas ir ļoti nopietns darbs, un sāksim koordinēt savu darbību ar Aizsardzības ministriju, lai novērstu videi radīto piesārņojumu. Vēl nav precīzi izstrādāta sistēma. Viens no jautājumiem ir šāds: ja konstatēts piesārņojums un atrastas bīstamas vielas, tad jādomā, kur varētu tās droši uzglabāt, lai vēlāk iznīcinātu. Arī cilvēkiem jārada iespēja šīs vielas bez liekiem sarežģījumiem nodot un paziņot speciālistiem to atrašanās vietu. Lai nenāktos, piemēram, uzglabāt mājās dzīvsudrabu utt. Tas, savukārt, nozīmē, ka jābūt vietai, kur droši novietot šīs kaitīgās vielas līdz speciālistu ierašanās brīdim. Viena no iespējām, kur vielas uzglabāt līdz to iznīcināšanai, varētu būt Gardenes poligons. Mūsuprāt, ļoti efektīva būtu sadarbība ar ugunsdzēsības dienestu, jo tam cilvēki uzticas, tāpēc esam ierosinājuši Iekšlietu ministrijai sadarbības līguma vai nodomu protokola izstrādi un parakstīšanu.

— Kā varētu ieinteresēt uzņēmējus darboties šajā jomā?

— Jūtams, ka dažās sfērās ir jau ieinteresēti. Esmu gandarīta par iepakojuma asociācijas darbību, kura ļoti rūpējas par privāto uzņēmēju iesaisti. Valstij jādomā, kā padarīt rentablus šos uzņēmējdarbības veidus, lai vienlaikus nepamatoti nesadārdzinātu pakalpojuma saņemšanu. Jāprecizē normatīvie akti, lai uzņēmējiem būtu skaidri darbības ietvari.

— Kā vērtējat sadarbību ar pašvaldībām?

— Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pilnveidošana, manuprāt, varētu būt viena no manām prioritātēm. Uzsākot braucienus pa Latviju, pirmo apmeklēju Jelgavas reģionu, kur iepazinos ar bīstamo atkritumu dedzināšanas krāsni Cenu pagastā, pabiju Jelgavas attīrīšanas iekārtās. Šeit ir tāda problēma, ka lielos daudzumos uzkrājušās hromu saturošas dūņas. Vietējie speciālisti apsvēra iespēju tās sajaukt ar kūdru un pēc tam izmantot mēslojumam. Tomēr šādus atkritumus būtu labāk sadedzināt. Apmeklēju arī Gardeni, lai pārliecinātos, kā notiek pesticīdu savākšana un uzglabāšana. Jāatzīst, ka darbs organizēts labi, bīstamos atkritumus iespējams identificēt, tie uzglabāti droši. Pavisam nesen biju Ventspilī. Tur, salīdzinot ar desmit gadus ilgo pagātni, vides aizsardzībā paveikts milzīgs darbs. Ir laba sapratne starp pašvaldību, uzņēmējiem un reģionālo vides pārvaldi, tāpēc sasniegti labi rezultāti ar minimālu valsts atbalstu. Interesantas ir "vides licences", bet tas jau ir atsevišķs stāsts.

Rīgas dome savukārt ir ieinteresēta ar mums sadarboties monitoringā, esam sākuši darba koordināciju.

— Ko vajadzētu darīt, lai vairs neatkārtotos tāda situācija, kāda bija ar ievestajām riepām un citiem atkritumiem, kas ienāk tranzīta ceļā, bet galu galā paliek valstī?

— Vispirms katrai institūcijai ļoti rūpīgi jādara savs darbs, jo valstī nedrīkstētu ienākt bīstamo atkritumu vai vispār jebkuru atkritumu kravas, par kurām nav skaidri zināms, kur tās paliks. Attiecībā uz ievestajām riepām, jāatzīst, ka tika pārkāpta Bāzeles konvencija, jo bija jāsaņem Latvijas rakstiska piekrišana šo riepu transportēšanai caur Latvijas teritoriju. Un tikai tad šī krava drīkstēja atstāt Novēģiju. Sakarā ar to, ka Krievija riepas neņēma pretī, Latvija nonāca grūtā situācijā.

Tāpēc katrai institūcijai ir jāveic savs darbs, pārbaudot visu dokumentu atbilstību reālajai situācijai. Protams, ir runa arī par uzņēmējiem, kas iesaistīti šajos procesos. Tas tomēr ir konkrētu uzņēmēju bizness. Mēs neesam tā institūcija, kam būtu jārisina šis jautājums. Patlaban esam vienojušies ar valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču, ka mēģināsim aktivizēt šīs problēmas risināšanu. Tā ir slikta zīme, ka mēs nespējam tikt galā ar šo problēmu, jo tad Latvija ar laiku var pārvērsties par atkritumu un pat bīstamo atkritumu glabātavu. To nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut. Tāpēc paudu savu nostāju vēstulē Ārlietu ministrijai — ka jāpanāk šīs kravas nosūtīšana atpakaļ. Mēs varam piekrist arī citam videi nekaitīgam risinājumam. Šo jautājumu apspriedām arī ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā. Dzirdēju, ka premjers apņēmies veicināt riepu jautājuma atrisināšanu. Tā ir ļoti laba iniciatīva.

— Dabas resursu saprātīgā izmantošanā vajadzētu būt ieinteresētiem mums visiem. Tāpat arī dabas aizsardzībā.

— Tirgus ekonomikas apstākļos visiem jābūt ieinteresētiem dabas resursu racionālā izmantošanā kaut vai no tā aspekta, ka resursi maksā naudu. Nevis kā tas bija agrāk, kad resursi tika nesaprātīgi un izšķērdīgi izmantoti.

Dabas aizsardzības jomā nepieciešama Sarkanās grāmatas aktualizācija. Bioloģijas institūtā pie tā tiek strādāts. Eiropas Savienības LIFE programma 1994. gadā piešķīra tam grantu 337 214,64 ekiju vērtībā. Līgumu slēdzot, projekta vadītājs, kā mani informēja mūsu speciālisti, bija solījis arī 121 tūkstoti ekiju no sava budžeta. Mēs ar nepacietību gaidām šo aktualizāciju un jaunu izdevumu. Līdz šim izdota grāmata par sēnēm un ķērpjiem, kas tika sagatavota jau 1993. gadā.

— Kā veicas ar mazo ostu programmu?

— Pašlaik esam izveidojuši jaunu darba grupu ar vairākiem spēcīgiem ekonomistiem, lai nopietni strādātu pie programmas ekonomiskā pamatojuma. Ceram līdz vasarai šo darbu pabeigt. Mazo ostu attīstība dotu jaunus attīstības impulsus visai piejūras teritorijai.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore