26./27. janvārī vizītē Zviedrijā Ministru prezidents Vilis Krištopans

Zviedrijas žurnālistus galvenokārt interesēja jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī Vīnes sanāksmes rezultātu vērtējums Latvijā. V. Krištopans atbildēja, ka Latvijas puse nav apmierināta ar to, ka Vīnē precīzi netika noteikts sarunu sākšanas laiks, tomēr mūsu valsts ir atzīta kā veiksmīgākā, kas arī nav slikti. V.Krištopans informēja, ka nākamajā Ministru kabineta sēdē precīzi izskatīs divpusējā skrīninga datumus, kurus Latvijai jau ir piedāvājusi Eiropas Savienība. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, V.Krištopans uzsvēra arī NATO lomu un mūsu valsts virzību uz to.

Otrs jautājumu bloks ir saistīts ar iekšpolitiku, parlamentāro un valdības situāciju. Žurnālistus galvenokārt interesēja valdības koalīcija un tās darbība. V.Krištopans informēja, ka jau nākamajā nedēļā Saeimā varētu tikt apstiprināts zemkopības ministrs, kā arī par to, ka parakstīšanai tiek gatavots līgums starp koalīcijas partijām un LSDA.

Nākamais bloks skāra Krievijas ekonomisko krīzi un tās sekas Latvijā, kā arī politiskās attiecības ar Krieviju un to pašreizējo virzību. V.Krištopans žurnālistiem atzina, ka Krievijas ekonomiskā krīze uz Latviju atstāj divējādu ietekmi. No vienas puses, bankas zaudē naudu, bet ne tik lielos apmēros, lai banku sistēma kļūtu nestabila. Latvijas komercbankas ir veiksmīgi tikušas galā ar šo situāciju. Tāpat Krievijas krīze radīja zaudējumus eksportam, kā arī radīja bezdarbu pārstrādes uzņēmumiem. No otras puses, krīzes rezultātā Krievijas eksports caur Latvijas ostām palielinājās un kravu apjomi pieauga no 50 miljoniem tonnu 1997.gadā līdz 53 miljoniem tonnu 1998.gadā, tātad Latvijas ostas ir uzstādījušas rekordu — tas ir kopapjoms, ko var salīdzināt Kaļiņingradas, Klaipēdas, Tallinas un Sanktpēterburgas ostām kopā.

Runājot par politiskajām attiecībām, V.Krištopans uzsvēra, ka svarīga nozīme abu valstu attiecību turpmākajā attīstībā bijusi referendumam par Pilsonības likumu. Latvija ir ievērojusi visas EDSO rekomendācijas, un Krievija nevar neko pārmest. Latvija ir gatava dialogam ar Krieviju un aicina arī Krieviju sākt starpvaldību komisiju sarunas. Kā zināms, no Latvijas puses jau ir nozīmēts sarunu vadītājs — Anatolijs Gorbunovs. Lietuvā V.Krištopans iestājās par to, lai iespējami drīz tiktu parakstīts robežlīgums ar Krieviju, kas jau ir sagatavots, un, ja Krievijai vēl parādīsies kādas prasības pret Latviju, tad tas jau būs ārpus jebkādām EDSO rekomendācijām vai prasībām.

Pēdējais žurnālistu jautājums bija par organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu Latvijā, bet par organizētās noziedzības apkarošanu plašāk — arī Baltijas valstu vidū. Ministru prezidents atzīmēja, ka pēdējā valdības sēdē tika akceptēta Latvijas pievienošanās Konvencijai par cīņu ar korupciju. Līdz gada beigām ar Pasaules bankas, Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda atbalstu tiks izstrādāts mūsdienīgs, efektīvs antikorupcijas likums, kas balstītos nevis uz aizliegumiem, bet gan uz caurspīdīguma principu un uz interešu konflikta novēršanu. Šo darba grupu vadīt ir uzdots tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai.

Žurnālisti bija ieinteresēti uzzināt daudz ko vairāk par Latvijas premjerministra personību — par viņa vaļaspriekiem, interesēm un arī privāto dzīvi.

Pēc tam bija tikšanās ar Zviedrijas parlamenta — Rikstāga — spīkeri Birgitu Dālu. Šīs tikšanās laikā spīkere apliecināja Zviedrijas konsekventu un stabilu atbalstu Latvijai, lai Latvija pēc iespējas ātrāk sāktu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo Zviedrija ir ieinteresēta Latvijas kā reģiona valsts attīstībā gan ekonomiskajā ziņā, gan iekšlietās, tieslietās un tajās jomās, kas vistiešākajā veidā skar arī reģiona valstis, tai skaitā Zviedriju. Spīkere uzsvēra, ka viņa atbalsta sadarbību starp partijām, pilsētām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, abu valstu cilvēku kontaktus un ka ir izveidojusies ļoti laba pieredze sadarbībai starp Zviedrijas un Latvijas parlamentu. Sarunā ar Zviedrijas parlamenta spīkeri V.Krištopans pateicās Zviedrijai par atbalstu, uzsvēra, ka attiecības starp abām valstīm ir atklātas, un izteica cerību, ka tādas tās būs arī turpmāk.

V.Krištopans informēja, ka Latvija ir pavirzījusies uz priekšu organizētās noziedzības apkarošanas jomā, jo ir noticis taisnīgs tiesas process un šobrīd sodu izcieš organizētās noziedzības vadoņi. Latvijas Nacionālā organizētās noziedzības novēršanas komisija darbosies Ministru prezidenta vadībā, un šobrīd nav nekāda pamata runāt par organizētās noziedzības dominanti pār valstiskajām struktūrām, jo bizness Latvijā turpina attīstīties un to graujošos apmēros neietekmē organizētā noziedzība. Organizētās noziedzības jautājums Latvijā nebūt nav pirmā aktualitāte no sabiedrības drošības aspektiem.