Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stokholmā - par Latviju un Latvijai (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.01.1999., Nr. 23/24 (1483/1484) https://vestnesis.lv/ta/id/21281

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents - sarunā ar Latviešu Nacionālās karavīru biedrības pārstāvjiem

Vēl šajā numurā

27.01.1999., Nr. 23/24 (1483/1484)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stokholmā — par Latviju un Latvijai

Turpinājums

no 1.lpp.

Pēc tam Ministru prezidents tikās ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas, Juridiskās augstskolas un Zviedru institūta vadību. Šīs sarunas laikā V.Krištopans vairāk gan uzklausīja šo augstskolu vadības bažas par to, kāda nākotne sagaida gan Stokholmas Ekonomisko augstskolu, jo, 1996.gadā noslēdzot vienošanos starp Zviedrijas valdību un Stokholmas Ekonomisko augstskolu par kopējo finansiālo atbalsta summu visam desmit gadu periodam 122 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, netika ņemta vērā reālā inflācija un pirmajos līguma darbības gados tika izlietota proporcionāli lielāka summa. Tas nozīmē, ka kopējais Zviedrijas valdības piešķirtais finansējums šai skolai beigsies jau 2001.gadā. Un, tā kā studentu izmaksa Rīgas Ekonomikas augstskolā ir daudzkārt augstāka nekā citās Latvijas augstskolās, skaidrs, ka arī pēc 2003.gada būs ievērojamas grūtības tās segt no Latvijas valsts budžeta. Latvijas puse ļoti cer, ka Zviedrijas valdība radīs iespēju ne tikai izpildīt savas saistības līdz 2003.gadam, bet arī sniegs finansiālu atbalstu ilgākā laika periodā. Ministru prezidents uzsvēra, ka arī viņš tuvākajā laikā kopā ar izglītības un zinātnes, kā arī finansu ministru šo jautājumu pārspriedīs, tas pats skar arī Juridisko augstskolu. Līgumā paredzēts, ka finansējumu pirmajiem desmit gadiem nodrošinās Zviedrijas valdība, Latvijas valdība, Sorosa fonds — Latvija, kā arī vairāki izglītības veicināšanas fondi. No Latvijas puses budžetā 1998.gadā tika piešķirti 15 tūkstoši latu, un tāda pati summa paredzēta arī šī gada valsts budžeta projektā, taču zviedru puse uzsvēra, ka tā būs nepietiekama un nāksies griezties pēc papildu finansējuma otrajam pusgadam. V.Krištopans pārrunās šo jautājumu Latvijā ar Ministru kabineta locekļiem. Rīgas Juridiskās augstskolas ēkas pārbūves un piebūves celtniecības darbiem, kurus iniciēja zviedru puse, par atbilstošāko celtniecības firmu tika atzīta celtniecības firma "Velve", taču līdz pat šim laikam darbi nav uzsākti — firmai nepietiek savu līdzekļu, ko ieguldīt projektā. Desmit gados līdzekļus nevar atpelnīt ar ēkas daļas izīrēšanu, bet komercbankas ir gatavas piešķirt nepieciešamos kredītus ar pārāk lieliem procentiem vai saņemot valstu garantijas. Zviedrijas puse lūdza savu valdību piešķirt valsts garantijas Eiropas Investīcijas bankas kredītam, kurš būtu daudz izdevīgāks augstskolai. Arī šo jautājumu Ministru prezidents Rīgā pārrunās ar finansu, ārlietu, izglītības un zinātnes ministru.

Valdības preses departaments

 

Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana vizītes turpinājumā paredzēts Latvijas vēstniecības Zviedrijā apmeklējums un tikšanās ar Stokholmā rezidējošiem, Latvijā akreditētiem 29 valstu vēstniekiem. Tad audience pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava, tikšanās ar Moderātu partijas vadītāju Karlu Biltu un ar premjerministru Jēranu Pērsonu.

"LV" informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!