Mūsu tautas attīstība speciālistu vērtējumā

Turpinājums

no 1.lpp.

Iznācis gadskārtējais izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1998"

Pārskatā ir redzami socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas parāda, kādas problēmas pēc iedzīvotāju domām ir svarīgas un tautas attīstību ietekmējošas, un kas ir atbildīgs par šo problēmu risinājumu. Un mums ir jāpadomā, vai tiešām mēs gribam un ceļam valsti, kurā visu atbildību par esošajām problēmām uzņemas valsts un tikai valsts, bet indivīda personīgā atbildība, tāpat kā uzņēmēju līdzatbildība, ir ļoti niecīga. Varbūt tas ir tāpēc, ka mēs neesam ļāvuši sabiedrībai kopumā aktīvi iesaistīties valsts dzīvē notiekošajos procesos. Mēs bieži esam runājuši par nevalstisko organizāciju līdzdalību valsts pārvaldes procesos, par funkciju deleģēšanu, bet esam bijuši par slinku šos pasākumus īstenot.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijai ir stabila juridiskā bāze, daudzi Ministru kabineta noteikumi. Un ir pienācis laiks tam, lai šie dokumenti iegūtu tautai draudzīgu valodu, ko saprastu ne tikai advokāti, juristi un grāmatveži, bet arī vienkāršais Latvijas iedzīvotājs. Par normu ir jākļūst sociālajam dialogam starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām un darba devējiem. Tam ir jābūt ne tikai gadījumos, kad runa ir par minimālās darba algas garantiju, bet arī tad, kad tiek izskatīti valsts attīstības pamatdokumenti, tādi smagi, bet valsts attīstībai būtiski dokumenti kā koncerna likums, valsts budžeta projekts, izglītības likumdošana utt. Tas, ka ar 1999. gada janvāri savu darbu ir sācis trīspusējās padomes sekretariāts, garantē labu sarunu norisi, kas būs sociālā miera pamats.

Veicot aptauju par nabadzības kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, mani vēl aizvien satrauc fakts, ka iedzīvotāji, kuru ienākumi ir zemi, netic izglītības lomai, izvairās no savu bērnu sūtīšanas skolā, tādējādi pakļaujot savus bērnus nabadzībai.

Pozitīvu sabiedrības attīstību es saredzu, ja būs nacionālā kopprodukta pieaugums, sociālais dialogs, nabadzības ierobežošanas programma un sabiedrība aktīvāk realizēs tās savas tiesības, kuras paredz Satversme un citi Latvijas Republikas likumi.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Republikas Ministru prezidents Vilis Krištopans, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens Kongresu namā 1999. gada 25 janvārī

Vilis Krištopans un Jans Sands Sorensens, pārrunājot prezentācijas iespaidus

Jans Sands Sorensens, Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā:

Ekselences, dāmas un kungi!

Pēc neliela brīža jūs tiksiet iepazīstināti ar izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību" galvenajiem aspektiem, bet vispirms es gribētu Tisenkopfa kunga ziņojumam dot zināmu kontekstu, pirmkārt, raksturojot pašu jēdzienu "tautas attīstība" un, otrkārt, raksturojot iepriekšējo Pārskatu par tautas attīstības tapšanu un to izraisīto ietekmi.

Tautas attīstības koncepcija ir ļoti plaša — nav praktiski neviena cilvēku sabiedrības aspekta, kas nevarētu tikt apskatīts tā ietvaros, un tomēr, paradoksālā kārtā, tieši tas, iespējams, ir viens no galvenajiem neskaidrību un pārpratuma cēloņiem un pretrunīgu interpretāciju iemesliem. Koncepcija radās kā atbilde uz klaji ekonomisku pieeju attīstības jēdzienam, saskaņā ar kuru attīstība tika raksturota vienīgi pēc ekonomiskajiem rādītājiem, neņemot vērā skaitliski neizmērāmus tautas attīstības faktorus.

Pēc būtības ilgtspējīgas tautas attīstības jēdziens ir vienkāršs: atzīstot, ka dzīves līmenis un citi sociālie rādītāji var ievērojami atšķirties valstīs ar vienādu nacionālo kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, tā mērķis ir noteikt, ko indivīdam, kā arī visai sabiedrībai kopumā, nozīmē attīstība, atkarībā no esošajām izvēles iespējām. Ir svarīgi piebilst, ka teorija, kas atrodas tautas attīstības koncepcijas pamatā, nekādā ziņā nenoliedz ekonomisko attīstību kā to resursu nodrošināšanas bāzi, kuri ļauj indivīdiem un valstīm paaugstināt savu labklājību arī citās jomās. Tādējādi tautas attīstības indekss (TAI), ko izmanto valstu attīstības noteikšanai kādā zināmā laika posmā — vai dažādu valstu salīdzināšanai — ietver sevī gan nacionālo kopproduktu uz vienu iedzīvotāju kā pieejamo resursu mēru, kas spēj nodrošināt zināmu dzīves līmeni, gan tos rādītājus, kas nosaka divas tautas attīstības pamatdimensijas: veselību un pieejamību zināšanām.

Tādējādi tautas attīstība lielā mērā balstīta uz katras nācijas visvērtīgākajiem resursiem — tās cilvēkiem. Iemaņas un prasmes, iespējas un lomas, kas piemīt katram un ikvienam iedzīvotājam, veicina visas tautas kopīgo bagātību, pārticību un labklājību. Un jo labāk šie faktori cilvēku vidū sabalansēti, jo labāki rezultāti tiek sasniegti. Tas nav aicinājums veikt pārdali vai nonivelēšanu, bet gan atzīt faktu, ka nelīdzsvarotība un konfliktattiecības sabiedrības locekļu vidū var negatīvi ietekmēt nācijas pilnvērtīgas attīstības iespējas pašlaik un nākotnē.

Paturot prātā šīs domas, tika uzrakstīti visi četri Latvijas tautas attīstības pārskati. Piedevām, kad tautas attīstības koncepcija tiek pielietota no Latvijas perspektīvas, daži jautājumi iegūst īpašu jēgu. Tādējādi iepriekšējie Pārskati analizēja sabiedrības nesaskaņu — veco un jauno — pārvarēšanas iespējas, lai varētu veiksmīgāk darboties kopējā labuma sasniegšanai. Iepriekšējie Pārskati aplūkoja pašu šo netaisnību vai nesaskaņu dažādas dimensijas. 1998.gada pārskats ir ne tikai jauns, neatkarīgs pētījums par svarīgiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem, bet sniedz arī tautas, vai drīzāk, trīs sabiedrībā darbojošos personu un sektoru — valsts, indivīda un privātā sektora un to attiecību un mijiedarbības analīzi. Kā to pēc brīža parādīs Tālis, un kā jūs to varēsiet izlasīt Pārskatā, visas trīs sabiedrības daļas ir ļoti cieši saistītas un viena no otras atkarīgas, un tomēr it bieži šī savstarpējā atkarība netiek pamanīta pieņēmumos un rīcībā, ko joprojām lielā mērā nosaka pagātnes un pārejas procesa mantojums.

Es vēlētos izteikt cerību, ka Pārskats ne tikai raksturo šos jautājumus un problēmas, bet arī dod ierosmes to risinājumiem, es zinu, ka tas var sākties tikai tad, kad cilvēki būs iepazinušies ar Pārskata saturu. Tādēļ pēc brīža ļaušu runāt Tālim Tisenkopfam, bet pirms tam es gribētu izteikt pēdējo apsvērumu. Šis Pārskats tāpat kā iepriekšējie, balstās uz neatkarīgiem pētījumiem un parāda Latvijas pārejas perioda nozīmīgas sabiedriskas problēmas. Tomēr Latvijas tautas pārskata izstrādāšanas process un gala rezultāts, kā arī gatavība, ar kādu tas tiek uzņemts, kā kritiskas diskusijas veicinātājs, ir kaut kas tāds, ar ko ikviens šeit klātesošais var lepoties. Tas ir dokuments, kas veido daļu no Latvijas tēla pasaulē un ir veiksmīgi ticis izmantots kā zināšanu un informācijas iegūšanas avots. Es ceru, ka šodien šeit klātesošie, kuru spēkos ir veicināt Pārskata popularizēšanu, to arī darīs — universitātēs vai ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, valdības vai diplomātiskajās aprindās, tādējādi paplašinot izpratni par Latviju un palīdzot rast labākus atrisinājumus šodienas un nākotnes problēmām.

Paldies par uzmanību.

Uzruna par godu izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1998" oficiālajai iznākšanai Kongresu namā, Rīgā, 1999.gada 25.janvārī

Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 1998

Priekšvārds

Atskatoties uz aizvadīto 1998.gadu un izvērtējot, ko tas devis Latvijas tautas attīstībai, varam secināt, ka šis gads sev līdzi nesis arvien skaidrāku izpratni par vērtībām, kuru pieņemšana un iedzīvināšana mūsu sabiedrības ikdienā nostiprina Latvijas kā demokrātiskas Eiropas valsts identitāti.

Sabiedrībā padziļinājies dialogs par ceļiem, kā izveidot integrētu sabiedrību, kas ir viens no svarīgākajiem tautas attīstības pamatnosacījumiem. 1998.gadā iesākās un 1999. gadā turpināsies darbs pie integrētas sabiedrības izveidošanas valsts programmas. Valstij, kuru mēs kopīgiem spēkiem veidojam, jārespektē indivīda pamattiesības, kas ierakstītas Satversmē.

Konsolidēt Latvijas iedzīvotājus, nostiprinot nacionālu, multikulturālu un demokrātisku valsti, — tas ir svarīgākais mūsu sabiedrībai veicamais uzdevums. Izdarīdami liberālus, Eiropas standartiem atbilstošus un tautas nobalsošanā atbalstītus grozījumus Pilsonības likumā, Latvijas valsts un tās pilsoņi nepārprotami uzņēmušies atbildību par to, lai Latvijas zemē dzīvojošie nepilsoņi kvalitatīvi jaunā līmenī iesaistītos Latvijas valsts attīstībā.

Lai tautas attīstībā varētu efektīvi izmantot valstiskās neatkarības un demokrātisko pārmaiņu radītās iespējas, neatliekams uzdevums ir nostiprināt partnerību starp indivīdu un valsti un palielināt to atbildību vienam pret otru. Veicināt uzticību starp valsti un indivīdu, izveidot pilsoniskai sabiedrībai raksturīgās institūcijas, palielināt nevalstisko organizāciju aktivitāti, novērst nabadzību — tie ir uzdevumi, kuri prasa tūlītēju mūsu valsts un sabiedrības rīcību.

Sociāli integrētas sabiedrības veidošanā Latvijā daudz lielāka nozīme nekā līdz šim jāpiešķir tam, lai attīstītos savstarpēji atbildīgs trīspusējais dialogs starp darba devēju, darba ņēmēju un valsti. Valstij, uzņēmējam un darba ņēmējam skaidri jāapzinās sava loma tautas attīstībā un demokrātiskas Latvijas valsts nostiprināšanā.

Latvijas tautas attīstības pašreizējās tendences, šeit minētos sabiedrības uzdevumus un to risināšanas praktiskās iespējas analizē ANO Attīstības programmas 1998.gada ziņojums par Latvijas tautas attīstību. Ziņojums ir plašs analītisks un praktisks informācijas materiāls tiem, kuri ikdienā saskaras ar tautas attīstības jautājumiem, kā arī tiem, kuri vēlas labāk izprast Latvijā pašreiz noteikošo.

Vēlos pateikties ANO Attīstības programmas Latvijā biroja vadībai, darbiniekiem un visiem ziņojuma tapšanā iesaistītajiem autoriem par šo devumu Latvijas kā demokrātiskas Eiropas valsts nostiprināšanā.

Guntis Ulmanis,

Latvijas Republikas Valsts prezidents

Rīgā 1998.gada decembrī

Priekšvārds

Latvija guvusi iespaidīgus panākumus pārejā uz tirgus ekonomiku, demokrātisku un tiesisku sabiedrību. Pavērsienu ekonomikas rādītājos, kas bijis vērojams kopš 1996. gada, nostiprinājusi saimnieciskā stāvokļa tālāka uzlabošanās, kura 1998. gadā solīja aptuveni 4 procentus lielu pieaugumu. Samērā stabilais ekonomiskās augsmes temps, kas saglabājies arī Krievijas finansiālās krīzes laikā, liecina gan to, ka makroekonomika Latvijā ir saprātīgi vadīta un finansiālais sektors nostiprinājies, gan arī to, ka saimnieciskā darbība kļuvusi daudzveidīga un ir atrasti jauni tirgi.

Politiskajā jomā sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās demokrātijas institūti, iedibinās demokrātiska prakse un procesi. 1998. gadā notika kārtējās Saeimas vēlēšanas, kas bija atklātas, brīvas un godīgas; ir izveidota jauna koalīcijas valdība. Sarīkota tautas nobalsošana par jautājumu, kas ir vitāli svarīgs Latvijas turpmākajā attīstībā, jo no tā risināšanas atkarīga saliedētas sabiedrības veidošanās. Straujas reformas veiktas gan centrālajā un vietējā pārvaldībā, gan visās tautsaimniecības nozarēs — daļēji tādēļ, lai Latvija pilnīgi atbilstu kritērijiem, kas izvirzīti uzņemšanai Eiropas Savienībā. Latvijas panākumus šajā jomā atzīmējuši starptautiskie novērotāji. Tālāku pilsoniskās sabiedrības veidošanos sekmējis arī tas, ka gan skaita, gan iespēju ziņā nemitīgi audzis trešais sektors jeb nevalstiskās organizācijas un darbojas daudz sabiedriskās saziņas līdzekļu, kas ir platforma diskusijām un kritikai par sabiedrībai svarīgām problēmām. Labāka cilvēktiesību apzināšanās un aizsardzība — tas ir temats, par ko plaši diskutēts sabiedriskās saziņas līdzekļos, mācību pasākumos, semināros un konferencēs, it īpaši visas Latvijas mēroga pasākumos, ko valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas rīkojušas sakarā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 50.gadskārtu. Saeima šo gadskārtu atzīmējusi, pieņemdama Satversmes papildinājumu, ar ko cilvēktiesībām Latvijas valsts pamatlikumā ierādīta centrālā vieta.

Šos sasniegumus ir svarīgi minēt, jo tautas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un sabiedrības saliedēšanā Latviju arī turpmāk gaida ļoti nopietni uzdevumi. Gatavojot izdevumu "Latvija. Pārskats par tautas attīstību" iepriekšējos laidienos, veikti pētījumi pašos izšķirīgākajos tautas turpmākās attīstības jautājumos, proti, analizēts, kā ekonomiskie sasniegumi, sociālās un politiskās reformas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un viņu izvēles iespējas. Piemēram, "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997." pievērsās sabiedrības saliedēšanas jautājumiem un analizēja, kā Latvijas sabiedrībā pieaug plaisa starp rosīgajiem un mazāk rosīgajiem reģioniem, starp bagātajiem un trūcīgajiem, starp dažādām etniskajām grupām. Šajā pārskatā bija konkrēti ieteikts, ar kādiem politiskiem pasākumiem vajadzētu censties pēdējo, saimnieciski veiksmīgāko gadu ekonomiskos rezultātus izmantot šās nevienlīdzības pārvarēšanai, jo nevērība pret šīm parādībām apdraudētu saimnieciskā uzplaukuma stabilitāti un ilglaicību un sabiedrības attīstības vienmērību.

Jaunajā, ceturtajā laidienā — "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1998." — pētīta cita zināmā mērā jau dziļāka sabiedrības saliedēšanas diemensija, kas Latvijai ir aktuāla pārejā uz atvērtu, tirgus ekonomisku un tiesisku sabiedrību, — indivīda, valsts un privātsektora savstarpējās attiecības un mijiedarbība. Pārskats savu analīzi sāk uz uzticības krīzi, kas pastāv starp šiem trim partneriem un ko cilvēku domāšanā un iestāžu attieksmē kā dziļi iesakņojušos parādību sekmīgi atklājuši (un kā Latvijas vēsturisko mantojumu izskaidrojuši) daudzi pētījumi un daudzas aptaujas. Aplūkojot gan pēdējo gadu sasniegumus šo attiecību uzlabošanā, gan to, kas vēl veicams, pētījumā pausta cerība, ka labāka un visiem pieņemama izpratne par savu lomu un atbildību šiem partneriem dos iespēju atraisīt produktīvu enerģiju, harmoniski sadarboties un attīstīties. Savā ziņā šīs demokrātiskās pārvaldības aspekts Latvijai demokrātiskas sabiedrības iedibināšanā un attīstīšanā ir tikpat svarīgs kā ar konstitūciju garantēta politiskā sistēma un institūcijas.

Tāpat kā iepriekšējos laidienos, arī šajā Pārskatā par tautas attīstību uz neatkarīgu pētījumu pamata ir apzinātas daudzas ļoti kritiskas problēmas, kas jārisina tādās būtiski svarīgās sfērās kā valsts likumdošana, valsts pārvaldības reforma, birokrātija un korupcija, taču mērķis ir pozitīvs: sekmēt plašas jo plašas diskusijas un ieteikt izvēles variantus nākamajām reformām.

ANO Attīstības programma Latvijā centīsies panākt, lai Pārskats dotu rezultātus, un dažādā veidā atbalstīs tā tālāko apspriešanu. Es tomēr vēlētos aicināt dažādas sabiedrības grupas — sabiedriskās saziņas līdzekļus, Saeimu, pašvaldības, skolas un akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus — šo Pārskatu analizēt patstāvīgi. ANO Attīstības programma nodrošinās plašu Pārskata izplatīšanu. UNDP mājaslapā ar ANO Latvijas pārstāvniecības adresi (http:/www.undp.riga.lv/un) tas ir pieejams arī interneta variantā.

Pārskats gatavots, plaši konsultējoties un izmantojot visjaunāko informāciju no Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem, no datiem, kas iegūti, aptaujājot darbaspēku un mājsaimniecības, kā arī no neatkarīgiem pētījumiem. Šis Pārskats ir Latvijas ieguvums, un to sagatavojuši šīs valsts pārstāvji: katru nodaļu ir sagatavojusi dažādu nozaru pētnieku grupa ar tēmai atbilstošu pieredzi; katrai grupai bija vadītājs, un visu pētīšanas darbu vadīja galvenais redaktors sadarbībā ar UNDP redakcijas kolēģijas grupu. Dažādos Pārskata gatavošanas posmos par labiem palīgiem kļuva kompetentu komentētāju un neatkarīgu lasītāju komentāri un ieteikumi. Tādējādi Pārskatu bagātinājušas daudzu cilvēku zināšanas, pieredze un viedokļi, un nevar uzskatīt, ka tas visos gadījumos atspoguļo UNDP vai tās valdes viedokli vai arī to cilvēku viedokli, kas šajā darbā piedalījās.

Es vēlētos pateikties visiem, kas strādājuši, lai sagatavotu Pāskatu par tautas attīstību Latvijā 1998.gadā; galvenajam redaktoram Tālim Tisenkopfam, visiem darba grupu dalībniekiem, kuri minēti šās lapas otrā pusē, un grupu vadītājiem, kuri veidoja atsevišķas nodaļas, — Valdim Avotiņam, Jurim Krūmiņam, Aivaram Tabunam un Brigitai Zepai. Liela pateicība par vērtīgu ieguldījumu pienākas Nilam Muižniekam, Anitai Švarckopfai, Vitai Tēraudai, kā arī Martenam Keunem no Starptautiskās darba organizācijas.

Par piedalīšanos seminārā, kas deva ļoti svarīgu materiālu Pārskata 3.un 4.nodaļai, īpaša pateicība Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam un Vitālijam Gavrilovam, tāpat arī privātsektora pārstāvjiem, viņu vidū Ingrīdai Blūmai, Inesei Pūkainei, Andrim Deniņam, Teodoram Tverijonam, Irēnei Pētersonei un Ivetai Simansonei. Par komentāriem un angļu teksta rediģēšanu vēlos pateikties arī Paulam Raudsepam. Bez tam es gribu izteikt atzinību UNDP vecākajam programmas padomdevējam Kimam Ligeram un projekta Pārskats par tautas attīstību Latvijā vadītājam un UNDP programmas vadītājam Mārtiņam Hildebrantam, kā arī pārējiem ANO Attīstības programmas darbiniekiem Latvijā — par viņu darbu un ieguldījumu šajā un pārējos UNDP pasākumos, kas veicina ilgtspējīgu tautas attīstību Latvijā.

Visbeidzot es vēlos izteikt atzinību Viņa ekselencei Valsts prezidentam Guntim Ulmanim — par ieguldījumu šajā pārskatā arī šogad, par stingro atbalstu tautas ilgtspējīgas attīstības principiem un ideāliem, par atbalstu UNDP programmām kopumā.

Jans Sands Sorensens,

UNDP pastāvīgais pārstāvis Latvijā

Rīgā, 1998.gada decembrī

Autorkolektīvs

Tālis Tisenkopfs, galvenais redaktors

Anita Švarckopfa, konsultante statistikas jautājumos

Aldis Lauzis, literārais redaktors

Ekonomikas augsme un tautas attīstība

Juris Krūmiņš, darba grupas vadītājs

Oļģerts Krastiņš, Gaļina Kaņejeva, Gunta Piņķe, Inna Šteinbuka, Inta Vanovska

Indivīds un valsts: ceļot tiltu pār neuzticēšanās plaisu

Brigita Zepa, darba grupas vadītāja

Maija Lontona, Linda Pavlovska, Māris Pūķis, Ritma Rungule

Indivīds, privātsektors un valsts:

kopīga atbildība par darbaspēka tirgus attīstību

Aivars Tabuns, darba grupas vadītājs

Āris Bišers, Jānis Broks, Zaiga Priede, Baiba Ramiņa, Ineta Tāre

Valsts un privātsektors: labākas attīstības vides radīšana

Valdis Avotiņš, darba grupas vadītājs

Didzis Azanda, Oļegs Baranovs, Henriks Danusēvičs, Tālis Tisenkopfs

ANO Attīstības programmas (UNDP) darba grupa

Jans Sands Sorensens, UNDP pastāvīgais pārstāvis

Kims Ligers, projekta vadītājs

Mārtiņš Hildebrants, programmas vadītājs

Jūlija Berkoviča, programmas asistente

Saturs

Ievads. Indivīda, valsts un privātsektora loma tautas attīstībā

Kas ir tautas attīstība?

Tautas attīstības rādītāji

Pārskata pamattēma

Kas sekmētu tautas attīstību Latvijā?

Indivīda konkurētspējas veidošana un cilvēkresursu attīstība

Valsts pārvaldības uzlabošana

Privātsektora līdzatbildība

Līdzsvarota un sociāli atbildīga politika

Kolektīvās stratēģijas tautas attīstībā

1.nodaļa. Ekonomikas augsme un tautas attīstība

Ievads

Vispārīgs ekonomiskās augsmes raksturojums

Investīcijas

Budžets un tautas attīstība

Mājsaimniecību ienākumi, patēriņš un noslāņošanās

Materiālā stāvokļa pašnovērtējumi

Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

Secinājumi un ieteikumi

2.nodaļa. Indivīds un valsts: ceļot tiltu pār neuzticēšanās plaisu

Ievads

Indivīds un valsts: uzticēšanās vai atsvešinātība

Indivīds un valsts: caur nabadzības prizmu

Attiecības starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un centrālo varu:

decentralizācija un iedzīvotāju līdzdalība pārvaldībā

Ierēdniecība kā indivīda un valsts starpnieks

Nevalstiskās organizācijas kā saikne starp indivīdu, valsti un privātsektoru

Secinājumi un ieteikumi

3.nodaļa. Indivīds, privātsektors un valsts:

kopīga atbildība par darbaspēka tirgus attīstību

Ievads

Pārmaiņas darbaspēka tirgū

Darbs kā vērtība

Darba slodze

Strādātspējas veidošana

Strādātspējas uzlabošana

Darbaspēka potenciāla pilnīgāka izmantošana

Sociālā dialoga attīstība

Ieteikumi nodarbinātības un sociālā dialoga veicināšanai

4.nodaļa. Valsts un privātsektors: labākas attīstības vides radīšana

Ievads

Privātsektora veidošanās un attīstība

Uzņēmējdarbības uzsākšana: iespējas un problēmas

Mazo un vidējo uzņēmumu sadalījums un to izaugsme

MVU ieguldījums nodarbinātībā, darba samaksa un personāla stimulēšana

Uzņēmumu attiecības ar valsts un pašvaldību iestādēm

Korupcija

Biznesa iekšējā organizācija

Valsts atbalsts privātsektoram

Secinājumi un priekšlikumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Nobeigums. Ieteikumi

Statistikas pielikums

Avoti, literatūra