Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Guna Paidere. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē: Uzņēmumu reģistra pieredze

Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.pantā, un tas ir sabiedrības pārstāvju līdzdalība valsts pārvaldē. Iestāde var izvēlēties dažādus veidus, kā savā darbībā iesaistīt sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas, proti, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Minētajā likumā uzsvērts arī tas, ka, nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.pantā.

Pašlaik sabiedrības iesaiste valsts pārvaldes darbībā tiek nodrošināta dažādi. Piemēram, Tieslietu ministrijā darbojas vairākas pastāvīgās darba grupas, kuras izveidotas ar tieslietu ministra rīkojumu un kuru uzdevums ir pilnveidot konkrētas nozares normatīvo regulējumu (darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei, darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darba grupa u.c.). Šādās darba grupās tiek iesaistīti gan citu ministriju pārstāvji, gan attiecīgās nozares eksperti, kā arī nozaru asociācijas un citas organizācijas, kuru darbību skar attiecīgais jautājums. Līdzīgi ir arī citās ministrijās.

• Aldis Gobzems. Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

Kopš 2008.gada 1.janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums. 2009.gada 1.jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu, kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju.

Spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz divu veidu procesus – tiesiskās aizsardzības procesu, ko piemēro komercsabiedrībām ierobežotas maksātnespējas gadījumos un kas galvenokārt ir vērsts uz komercsabiedrības interešu aizsardzību ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā, un maksātnespējas procesu, kura galvenais mērķis ir kreditoru kopuma aizsardzība. No minētajiem diviem procesiem izriet četru veidu tiesiska rakstura pasākumu kopumi, kas vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu – tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, izlīgums un sanācija.

• Viktorija Jarkina. Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1.pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Maksātnespējas pamatprincipi ir: 1) ļaut godīgam finansiālajās grūtībās nonākušam saimnieciskās darbības veicējam tikt atbrīvotam no parādsaistībām un atbildības, kas ir viņa finansiālo grūtību rezultāts; 2) nodrošināt parādnieka mantas – aktīvu – taisnīgu sadalīšanu starp kreditoriem; 3) nodrošināt parādniekam iespēju reorganizēt uzņēmumu vai restrukturizēt parādu, ja šāda darbības turpināšana ir pamatota ar atbilstošiem uzņēmuma likviditātes un rentabilitātes rādītājiem un citiem uzņēmuma saglabāšanas pamatotības pierādījumiem.

Ievērojot Maksātnespējas likuma mērķi un maksātnespējas procesa pamatprincipus, jāsecina, ka kreditors kā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nedrīkst izmantot maksātnespējas procesa pieteikumu kā līdzekli ātrākai parāda piedziņai. Maksātnespējas likums nav uzskatāms par parādu piedziņas likumu. Parādu piedziņai ir paredzēti citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Maksātnespējas procesa pieteikuma izmantošana kā līdzeklis ātrākai parāda piedziņai ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma misiju. Lai nepieļautu, ka kreditors ļaunprātīgi izmanto maksātnespējas procesu, parādnieka maksātnespējas procesā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret nepamatotu maksātnespējas procesu ir pamatoti iebildumi pret prasījumu, kas ir pamats maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanai.

“Jurista Vārda” redakcija