• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Paskaidrojumi par Valsts budžetu 1999. gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.01.1999., Nr. 23/24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21285

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stokholmā - par Latviju un Latvijai

Vēl šajā numurā

27.01.1999., Nr. 23/24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Valsts budžetu 1999.gadam

Mērķis: nodrošināt ātru, drošu un efektīvu valsts budžeta kontu apkalpošanu. Banku pakalpojumi ietver gan samaksu par valsts budžeta bezskaidras naudas pārskaitījumu veikšanu, gan par skaidras naudas izsniegšanu valsts budžeta iestādēm, gan maksu par valsts budžeta subkontu apkalpošanu u.c. Maksa tiek noteikta, vienojoties ar komercbankām, par pamatu ņemot banku pakalpojumu cenrāžus, kā arī piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Budžeta kontu apkalpošanu veic Latvijas Banka, "Latvijas Unibanka", "Parekss banka", "Baltijas Tranzītu banka", "Rīgas komercbanka", "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un "Latvijas Krājbanka". Budžeta kontu apkalpošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms 1999.gadam ir 500 tūkst.latu, kas ir par 150 tūkst.latu vairāk nekā 1998.gadā. Līdzekļu palielinājums ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, palielinās maksājumu skaits, otrkārt, samazinoties ienākumiem no kreditēšanas, bankas ir paaugstinājušas izcenojumus citiem to pakalpojumu veidiem, tai skaitā arī pakalpojumiem par norēķinu veikšanu, treškārt, 1998.gadā nebija jāmaksā par kontu apkalpošanu "Baltijas Tranzītu bankā", "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" un "Latvijas Krājbankā". Taču šīs bankas 1999.gadā sāks maksāt par budžeta kontu atlikumiem, tādējādi vienlaicīgi palielinot arī ieņēmumus valsts budžetā.

05.03.00 Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem

tūkst.Ls

Paskaidrojumi
Sagatavoti Finansu ministrijā.
Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 18.janvāra sēdē.
Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 18.janvārī.
Saturā
1. Makroekonomiskā attīstība
1.1. Pašreizējā ekonomiskā situācija
1.2. Ekonomiskās politikas mērķi
1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs
1.3.1. IKP no izdevumu viedokļa
1.3.2. Ražošanas struktūra
1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika
1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība
1.3.5. Inflācija
1.3.6. Monetārais sektors
1.3.7. Valsts parāds
1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski
Galvenie makroekonomiskie rādītāji
IKP nozaru griezumā
IKP izlietojums
IKP ienākumu griezumā
Maksājumu bilance, miljonos latu
Maksājumu bilance, % no IKP tekošajās cenās
Valsts parāds 1996. - 2003. g.
Valsts ārējā parāda prognoze 1999 - 2003
Kredītu izmaksājamās summas un ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, 1999 - 2003
2. Valsts fiskālā politika
2.1. Pašreizējās fiskālās situācijas apskats
2.2. Krievijas krīzes iespaids uz budžeta ieņēmumiem
2.3. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu
3. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem
3.1. Konsolidētais kopbudžets
3.2. Valsts konsolidētais budžets
3.2.1. Valsts pamatbudžets
3.2.2. Valsts speciālie budžeti
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā
(bez tīrajiem aizdevumiem)
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
(bez tīrajiem aizdevumiem)
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
(bez tīrajiem aizdevumiem)
Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā
Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
Valsts speciālā budžetaizdevumi funkcionālā sadalījumā
Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
4. Nodokļu ieņēmumu analīze
4.1. Netiešie nodokļi
4.2. Tiešie nodokļi
5. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi
5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti
5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti
5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti
5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti
5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti
5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti
5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un
Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds
5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome
6. Pārējo ieņēmumu analīze
6.1. Nenodokļu ieņēmumi
6.2. Pašu ieņēmumi
7. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi
7.1. Valsts budžeta likuma struktūra
7.2. Valsts bud eta izdevumu 1999. gadam veidoöanas pamatprincipi
7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
administratīvajā sadalījumā
7.4. Valsts investīciju programmas (VIP) finansēšana 1999. gadā
8. Pašvaldību budžeti
8.1. Pašvaldību pamatbudžeti
8.2. Pašvaldību finansu izlīdzināšana
8.3. Pašvaldību speciālie budžeti
9. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē
1. pielikums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu analīze
2. pielikums. Pašu ieņēmumi
3. pielikums. Pašvaldību finansu izlīdzināšana aprēķins 1999. gadam
Turpinājums. Sākums - "LV" 21.01.99., nr.17/18;
"LV" 22.01.99., nr.19/20; "LV" 26.01.99., nr.21/22.
4. Nodokļu ieņēmumu analīze
4.2. Tiešie nodokļi
Nodokļi no īpašuma
Nodokļu no īpašuma ieņēmumu prognozēšana ir apgrūtināta, jo īpašuma nodokļi gandrīz nav saistīti ar makroekonomiskiem rādītājiem, kā arī tiem nav sezonāls raksturs.
Likumdošanas izmaiņas
Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli" tika izstrādāts jau 1996. gadā, taču Saeima to pieņēma tikai 1997. gada 4. jūnijā un tas stājās spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.
Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", nosaka, ka laika periodā līdz 2000. gada 31. decembrim nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma (zemes) kadastrālās vērtības, ko noteiks Valsts zemes dienests. Likumā arī noteikts, ka tiesības lemt par nodokļa atvieglojumiem ir pašvaldību ziņā, kas var atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām noteikt atvieglojumus 90, 70, 50 vai 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.
Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredzēts, ka līdz 2000. gada 31. decembrim ēku un būvju vērtība ar nekustamā īpašuma nodokli netiks aplikta. Tāpēc, lai būtiski nesamazinātu pašvaldību ieņēmumus, Saeimā tika pieņemts, ka likuma "Par īpašuma nodokli" darbības laiks jāpagarina, 1998. gadā piemērojot koeficientu 0,8, savukārt 1999. gadā ar īpašuma nodokli tiks apliktas tikai ēkas un būves.
 
Prognozēts, ka 1998. gadā, ņemot vērā paredzamās likumdošanas izmaiņas, nodokļu no īpašuma ieņēmumi būs 45,4 milj. latu, no kuriem 17,8 milj. latu plānots iekasēt par nekustamā īpašuma nodokli, 2,5 milj. latu zemes nodokļa parādus un 25,1 milj. latu par īpašuma nodokli. 1999. gadā ieņēmumi no nodokļiem par īpašumu prognozēti 42,7 milj. latu apmērā, no tiem 18,8 milj. latu ieņēmumi no īpašuma nodokļa, bet atlikušie 23,9 milj. latu no nekustamā īpašuma nodokļa.
4.9. tabula 3 , milj. latu
1996 1997 1998 1999
fakts novēr- prog-
tējums noze
Nodokļu no īpašuma ieņēmumi
31,1 41,2 45,4 42,7
izmaiņas faktiskās cenās, % pret
iepriekšējo gadu 20,4 32,3 10,1 -5,9
izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret
iepriekšējo gadu 2,4 22,1 5,2 -9,9
% pret IKP 1,1 1,3 1,3 1,1
3 1997. gadā zemes un īpašuma nodokļa, bet 1998. un 1999. gadā nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļa ieņēmumi ir skaitīti kopā.
 
5. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi
5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti
Labklājības ministrijas valsts speciālo budžetu veido divi nošķirti speciālie budžeti:
* sociālā apdrošināšana;
* valsts speciālais veselības aprūpes budžets.
 
Speciālais budžets - sociālā apdrošināšana
Valsts sociālais apdrošināšanas budžets ir lielākais no visiem valsts speciālajiem budžetiem. Kopš 1998. gadā Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu izpildi 1998. gadā, sagaidāms, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns tiks pārpildīts.
1999. gadā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti 479,8 milj. latu, bet izdevumi paredzēti 510,1 milj. latu apmērā. Kā jau minēts agrāk, sociālās apdrošināšanas valsts speciālā budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas 1999. gadā veidos 472,6 milj. latu jeb 98,5% no kopējiem Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem. Sīkāk sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozes 1999. gadam analizētas budžeta paskaidrojumu 4.2. apakšnodaļā.
Otrs svarīgākais sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu avots ir valsts pamatbudžeta dotācija, kas 1999. gadā paredzēta 5,7 milj. latu.
1997. gadā izstrādātajā likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, ir noteikts, ka, lai varētu labāk apsaimniekot un efektīvāk izlietot sociālās apdrošināšanas budžetu, nodrošināt ilgtermiņa uzkrājumus, īpaši Nodarbinātības speciālajā budžetā un Valsts pensiju speciālajā budžetā, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no četriem speciālajiem budžetiem:
* Valsts pensiju speciālā budžeta;
* Nodarbinātības speciālā budžeta;
* Darba negadījumu speciālā budžeta;
* Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta;
Sociālās apdrošināšanas valsts speciālais budžets tiek veidots kā konsolidēts budžets, no kura izslēgti četru speciālo budžetu iekšējie pārskaitījumi no viena budžeta uz otru.
No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksā vecuma pensijas, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensijas un apbedīšanas pabalstus pensionāriem.
Bez tam likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir arī noteikts, ka no 1998. gada pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātai sociālai apdrošināšanai Latvijas Republikā.
1999. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi paredzēts atstāt 37,09% apmērā. Sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 28,09% un 9%. Iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem:
* valsts pensiju apdrošināšana - 27,91%;
* sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam - 2,34%;
* sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām - 0,09%;
* invaliditātes apdrošināšanai - 4,67%;
* maternitātes un slimības apdrošināšanai - 2,08%.
Bezpeļņas organizācija Valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" veic šī speciālā budžeta administrēšanu. Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un aģentūras statūtiem tās darbību finansē no atskaitījumiem no valsts pensiju speciālā budžeta, nodarbinātības speciālā budžeta, darba negadījumu speciālā budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, kā arī no valsts dotācijām ikgadējā valsts budžeta likumā noteiktajā apjomā. Aģentūras ieņēmumus veido arī ienākumi no saimnieciskās darbības, maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem.
 
Valsts speciālais veselības aprūpes budžets
1999. gadā Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumi paredzēti 138,9 milj. latu un izdevumi - 146,9 milj. latu.
Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, sākot no 1997. gada 1. janvāra, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieskaita 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Prognozēts, ka 1999. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kurus paredzēts ieskaitīt Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā būs 69,1 milj. latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 1999. gadam analizēta budžeta paskaidrojumu 4.2. apakšnodaļā.
Prognozējot Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus, tika ņemts vērā, ka 1999. gadā šim budžetam tiks piešķirta valsts pamatbudžeta dotācija - 59,3 milj. latu, kas ir vairāk kā 1998. gadā. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tika veikta veselības aprūpes finansējuma reforma, pārnesot valsts programmas no pamatbudžeta uz speciālo budžetu, lai nodrošinātu vienotu finansējumu. Ar 1999. gada 1. janvāri Valsts speciālajā veselības aprūpes budžeta ieņēmumos paredzēts iekļaut arī pašu ieņēmumus un maksas pakalpojumus (līdz šim - valsts pamatbudžetā). Paredzēts, ka 1999. gadā Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā pašu ieņēmumi un maksas pakalpojumi būs 10,5 milj. latu apmērā.
Salīdzinot ar 1998. gadu, kopējais Valsts veselības aprūpes budžeta finansējums ir palielinājies, jo valdība vēlas uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, kā arī palielināt medicīnas darbinieku algas.
5.1. tabula
Valsts speciālais veselības aprūpes budžets
(milj. latu)
1997 1998 1999
fakts novērtējums prognoze
Kopējie ieņēmumi 62,3 75,3 138,9
t.sk. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 51,6 61,8 69,1
Valsts pamatbudžeta dotācija 10,7 13,5 59,3
Pašu ieņēmumi - - 10,5
 
5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi 1999. gadā plānoti 10,3 milj. latu apmērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no:
* Vides aizsardzības fonda;
* Skrundas RLS zemes nomas maksas.
 
Vides aizsardzības fonds
1999. gadā Vides aizsardzības fonda ieņēmumi un izdevumi prognozēti 8,8 milj. latu apmērā.
Prognozēts, ka 1999.gadā ieņēmumi no dabas resursu nodokļa valsts speciālajā budžetā būs 8,2 milj. latu. Likumā "Par dabas resursu nodokli" noteikts, ka Valsts vides aizsardzības budžetā ieskaita 40% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos un 100% dabas resursu nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu.
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", nosaka, ka akcīzes nodokli par petroleju un dīzeļdegvielu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuri tiek izmantoti par kurināmo un kuriem tiek piemērota samazinātā nodokļa likme, ieskaita Vides aizsardzības fondā. 1999.gadā prognozēts Vides aizsardzības fondā ieskaitīt 0,3 milj. latu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
5.2. tabula
Vides aizsardzības fonds
milj. latu
1997 1998 1999
fakts novērtējums prognoze
Kopējie ieņēmumi 5,5 8,3 8,8
t.sk. Dabas resursu nodoklis 5,5 8,2 8,2
Akcīzes nodoklis par naftas produktiem 0,3
 
Skrundas RLS zemes nomas maksa
1999. gadā ieņēmumi no Skrundas RLS nomas maksas valsts speciālajā budžetā tiek plānoti 1,5 milj. latu pie nosacījuma, ka likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" tiks noteikts, ka ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas sadalās sekojoši:
* valsts budžetā - 50%,
* speciālajā budžetā - 50%.
Speciālajā budžetā ieskaitīto nomas maksas līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabineta izveidota komisija. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 23 "Par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietošanas kārtību", kas pieņemti 1996. gada 16. janvārī, objekta pagaidu funkcionēšanas periods beidzas 31.08.98. Funkcionējošās radiolokācijas stacijas demontāža sākās 1998. gada 1. septembrī un tiks pabeigta ne vēlāk kā 2000. gada 29. februārī. Paredzēts, ka 1999. gadā Skrundas RLS zemes nomas maksas līdzekļi tiks izlietoti kā investīcijas Kuldīgas rajona infrastruktūras objektu celtniecībai un rekonstrukcijai.
 
5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti
1999. gadā Satiksmes ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 100,3 milj. latu un izdevumi plānoti 122,6 milj. latu
Satiksmes ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no četriem atsevišķiem fondiem:
* Valsts autoceļu fonda;
* Dzelzceļa infrastruktūras fonda;
* Ostu attīstības fonda;
* Lidostu nodeva.
 
Valsts autoceļu fonds
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts autoceļu fonda ieņēmumi būs 78,4 milj. latu.
Valsts autoceļu fonda ieņēmumi galvenokārt veidojas no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem (60% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem) un ieņēmumiem par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu.
1999. gadā lielāko Valsts autoceļu fonda līdzekļu daļu paredzēts novirzīt apakšprogrammai "Autoceļi", t.sk. daļa līdzekļu no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa tiks pārskaitīti Valsts a/s ´Latvijas dzelzceļiŖ par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu (otrajā pusgadā daļa tiks ieskaitīta Dzelzceļa infrastruktūras fondā), dotācijām pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, pašvaldību autoceļu remontam un uzturēšanai, lauku autoceļu attīstības programmai.
Akcīzes nodoklis
1998. gada 1. janvārī stājās spēkā likums "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas noteica ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem sadalījumu starp budžetiem. Pēdējos grozījumos minētajā likumā, kas pieņemti 1998. gada 21. maijā un stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri, ir noteikts, ka 60% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu tiek ieskaitīti Valsts autoceļu fondā. Tiek prognozēts, ka 1999. gadā Valsts autoceļu fonds saņems 70,8 milj. latu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu. Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze aplūkota budžeta paskaidrojumu 4.1. apakšnodaļā.
Transportlīdzekļu nodeva
Ieņēmumi no transportlīdzekļu nodevas tiek sadalīti: 70% ieskaita Valsts autoceļu fondā, bet 30% - pašvaldību autoceļu (ielu) fondos.
Likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" nav paredzēts sods par nesamaksātu nodevu. Likums arī nenosaka, ka iepriekšējā gadā nenomaksāta nodeva jāsamaksā nākamajā gadā. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz nesamērojami zemu sodu par transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas rada priekšnoteikumus, ka transportlīdzekļu īpašniekiem ir izdevīgāk maksāt soda naudu, nevis uzrādīt transporta līdzekli tehniskai apskatei, pirms kuras jānomaksā nodeva.
Rezultātā tas kavē transportlīdzekļu nodevas iekasēšanu, tāpēc prognozējams, ka 1999. gadā, neskatoties uz transportlīdzekļu skaita pieaugumu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas Valsts autoceļu fondā nepieaugs un būs 7,5 milj. latu.
 
Dzelzceļa infrastruktūras fonds
Sagatavotie grozījumi "Dzelzceļa likumā" paredz, ka Dzelzceļa infrastruktūras fonds tiek izveidots 1999.gada 1.jūlijā, nevis 1999.gada 1.janvārī, kā tas noteikts pašreizējā likuma redakcijā.
Prognozēts, ka 1999. gadā Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieņēmumi būs 23,0 milj. latu.
Fonda ieņēmumus saskaņā ar "Dzelzceļa likumu" veido maksa par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, atskaitījumi no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu, ieņēmumi no valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes iznomāšanas, valsts budžeta līdzekļi.
Sagatavotie grozījumi "Dzelzceļa likumā" paredz, ka Dzelzceļa infrastruktūras fonds tiek izveidots 1999.gada 1.jūlijā, nevis 1999.gada 1.janvārī, kā tas noteikts pašreizējā likuma redakcijā.
1999.gadā fonda ieņēmumus veidos 3,7 milj. latu lieli atskaitījumi no akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu un maksa par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 19,3 milj. latu apmērā.
 
Ostu attīstības fonds
1999. gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi no ostu un kuģošanas nodevām Ostu attīstības fondā būs 0,8 milj. latu.
Fonda līdzekļus var izlietot Latvijas ostu, it īpaši, mazo ostu attīstībai un rekonstrukcijai, Latvijas jūras krastu aprīkošanai, jūrniecības un zvejniecības nodrošināšanai, starptautiskajām iemaksām jūrniecības organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija u.c. mērķiem.
 
Lidostas nodeva
Paredzēts, ka 1999. gadā lidostu nodeva būs 1,9 milj. latu.
1997. gada 4. martā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi nr. 88 "Noteikumi par lidostu nodevu". Saskaņā ar tiem lidostas nodeva, kuras lielums ir 7 lati no katra pasažiera, kas no lidostas Rīga izlido uz ārvalstīm, tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta kontā.
Ienākumi, kas saņemti par šo nodevu, tiks izmantoti jauna pasažieru termināla un tam pieguļošā perona būvniecības un attīstības darbu finansēšanai lidostā Rīga.
 
5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti
1999. gadā Zemkopības ministrijas speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi prognozēti 24,6 milj. latu apmērā.
Zemkopības ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir divi fondi:
* Mežsaimniecības attīstības fonds;
* Zivju fonds.
 
Mežsaimniecības attīstības fonds
Prognozēts, ka 1999. gadā Mežsaimniecības attīstības fonda ieņēmumi būs 24,0 milj. latu.
Mežsaimniecības fonds ir likumos noteiktā kārtībā uzkrāti naudas līdzekļi, kuri izlietojami meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai kā arī samaksai par meža fonda zemes lietošanu. Mežsaimniecības attīstības fonda galvenais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no mežu resursu realizācijas. Līdz ar kokmateriālu tirgus aktivizēšanos un cenu pieaugumu izsolēs pieaug arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.
Ieņēmumi no mežu resursu realizācijas
Likumā "Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas" noteikts, ka ieņēmumus no mežu resursu realizācijas pilnībā ieskaita Mežsaimniecības attīstības fondā.
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts speciālajā budžeta ieņēmumi no mežu resursu realizācijas būs 19,1 milj. latu, tai skaitā no celmu naudas 15,1 milj. latu.
 
Zivju fonds
1999. gadā Zemkopības ministrijas Zivju fondā tiek prognozēti ieņēmumi 0,6 milj. latu apmērā, tai skaitā ieņēmumi no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas 0,3 milj. latu apmērā.
Zivju fonda līdzekļus plānots izlietot zivju resursu atražošanai un pavairošanai, zinātniskās pētniecības programmu finansēšanai zivsaimniecībā, reģionālajai zivsaimniecības attīstībai, zivju aizsardzībai un starptautiskajai sadarbībai.
 
5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti
Finansu ministrijas valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1999.gadā plānoti 3,4 milj. latu apmērā.
Finansu ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir:
* Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas sistēma;
* Noguldījumu garantiju fonds;
* Pasaules Bankas/ LR Finansu ministrijas tehniskā vienība.
 
Finansu ministrijas Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas sistēma
Finansu ministrijas Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmu veido trīs fondi:
* Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonds,
* Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds
* Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei.
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonds
Prognozēts, ka 1999.gadā Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda ieņēmumi būs 1,8 milj. latu.
Fonda ieņēmumus saskaņā ar 1997. gada 13. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 180 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums" veido apdrošinātāju vienreizējās iemaksas 5000 latu apmērā; atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām 12 procentu apmērā; iekasētie naudas sodi; Satiksmes biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem; ziedojumi un dāvinājumi. Ja fondā nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, fonda dalībnieki veic papildu iemaksas proporcionāli katra fonda dalībnieka kopējās daļas lielumam, ja fonda padome par to pieņem attiecīgu lēmumu.
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds
Prognozēts, ka 1999. gadā Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda ieņēmumi būs 0,1 milj. latu.
Saskaņā ar 1997. gada 13. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums" fonda ieņēmumus veido atskaitījumi no apdrošinātāju saņemto sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmiju kopsummas viena procenta apmērā, ziedojumi un dāvinājumi.
Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei
1999.gadā Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei plānoti 0,09 milj. latu apmērā.
1997. gada 13. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 182 "Satiksmes biroja nolikums" noteikts, ka Satiksmes biroja uzdevums ir uzkrāt naudas līdzekļus 0,6 procentu apmērā no apdrošināšanas sabiedrību iekasētajām civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas prēmijām un pēc Ceļu satiksmes drošības padomes rīkojuma izlietot ceļu satiksmes negadījumu novēršanai.
 
Noguldījumu garantiju fonds
Prognozēts, ka 1999. gadā Noguldījumu garantijas fonda ieņēmumi būs 1,3 milj. latu, t.sk. 0,8 milj. latu atskaitījumi no komercbankām un 0,5 milj. latu iemaksa no valsts pamatbudžeta.
Saskaņā ar "Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu" Noguldījumu garantiju fonda ieņēmumus veido banku maksājumi 0,075 procentu apmērā no fizisko personu noguldījumu vidējā atlikuma bankā iepriekšējā ceturksnī, vienreizēja iemaksa no valsts budžeta un vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa.
 
Pasaules Bankas / LR Finansu ministrijas tehniskā vienība
Pasaules Bankas/Finansu ministrijas tehniskās vienības ieņēmumi 1999.gadam plānoti 0,07 milj. latu apmērā.
Tehniskās vienības galvenais uzdevums ir pārvaldīt Pasaules Bankas Uzņēmumu un Finansu sektora Pārstrukturēšanas Projekta kredīta līniju saskaņā ar LR un SRAB panākto vienošanos Aizdevuma līgumos, kas nodrošina finansējumu projektam.
Tehniskās vienības finansēšanas avoti ir:
* samaksa par pakalpojumiem, kurus Tehniskā vienība sniegusi IFI (iesaistītās finansu institūcijas) un citiem;
* līdzekļi, ko piešķīrušas starptautiskas organizācijas, ārvalstu valdības un citi donori;
* līdzekļi, kas pieejami Tehniskās vienības darbībai no Pasaules bankas Uzņēmumu un Finansu sektora pārstrukturēšanas aizdevumu resursiem.
 
5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti
Ekonomikas ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi 1999. gadam plānoti 48,1 milj. latu apmērā.
Ekonomikas ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir:
* Valsts īpašuma privatizācijas fonds;
* Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
 
Valsts īpašuma privatizācijas fonds
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi būs 44,8 milj. latu, tai skaitā iemaksas valsts pamatbudžetā 36,2 milj. latu. 1999. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi plānoti par 23,2% vairāk kā 1998. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija būs pabeigta jau līdz 1998. gada beigām, tomēr, sakarā ar to, ka šis process ir ieildzis, 1999. gadā tiek plānoti augstāki Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi.
5.3. tabula
Valsts īpašuma privatizācijas fonds
milj. latu
1997 1998 1999
fakts novērtējums prognoze
Kopējie ieņēmumi 42,0 37,0 44,8
t.sk. Iemaksas valsts pamatbudžetā 21,5 27,4 36,2
 
Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija
Tiek prognozēts, ka 1999. gadā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas (nedzīvojamo telpu pārdošanas), ņemot vērā, ka ieņēmumi būs arī no pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas, būs 3,3 milj. latu.
Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu.
 
5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1999. gadā paredzēti 2,1 milj. latu apmērā (speciālais budžets sporta vajadzībām - 1,4 milj. latu un studējošo un studiju kreditēšana - 0,7 milj. latu). Savukārt Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi 1999. gadā plānoti 2,4 milj. latu apmērā, no kuriem 1,0 milj. latu būs valsts pamatbudžeta dotācija.
 
Speciālais budžets sporta vajadzībām
un speciālais budžets kultūras vajadzībām
Prognozēts, ka 1999. gadā ieņēmumi no izlozes un azartspēļu nodevas un nodokļu maksājumiem būs 2,8 milj. latu, t.sk. Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fondā - 1,4 milj. latu un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālajā budžetā sporta vajadzībām - 1,4 milj. latu.
Saskaņā ar likumu "Par izlozēm un azartspēlēm" valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (visu summu), kā arī izložu un azartspēļu nodokli 75% apmērā, ieskaita speciālajā budžetā (atlikušie 25% tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle). Minētajā likumā norādīts, ka priekšlikumus par saņemtā ienākuma konkrēto sadalījumu katru gadu nosaka Ministru kabineta izveidota nozaru ekspertu padome.
Konkrētais līdzekļu izlietojums speciālajam budžetam sporta vajadzībām katru gadu tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu, bet speciālā budžeta kultūras vajadzībām līdzekļu izlietojumu, saskaņā ar likumprojektu par Kultūrkapitāla fondu, kultūras atjaunotnei un mākslas jaunrades procesiem noteiks Kultūrkapitāla fonda padome.
5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome
Prognozēts, ka 1999. gadā Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta ieņēmumi būs 0,07 milj. latu. Tos paredzēts izlietot elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nodrošināšanai. Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta ieņēmumus 1999. gadā veidos kancelejas nodeva - 4000 latu apmērā un ieņēmumi no izsniegtajām licencēm - 61000 latu.
 
6. Pārējo ieņēmumu analīze
6.1. Nenodokļu ieņēmumi
Nenodokļu ieņēmumu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar privatizācijas procesu, kas ietekmē tādus ieņēmumu posteņus kā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas u.c. Sagaidāms, ka 1998. gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā būs 173,6 milj. latu.
1999. gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā plānoti 160,9 milj. latu, tai skaitā valsts pamatbudžetā 79,7 milj. latu un pašvaldību pamatbudžetā 18,6 milj. latu.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido: maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas, procentu maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem, valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai, sodi un sankcijas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas, ieņēmumi no Skrundas radiolokācijas stacijas zemes nomas maksas, ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu prognozes 1999.gadam sīkāk analizētas budžeta paskaidrojumu 1.pielikumā.
6.2. Pašu ieņēmumi
Prognozēts, ka 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu (92,2 milj. latu), pašu ieņēmumi kopbudžetā palielināsies un būs 123,8 milj. latu.
1999. gadā pašu ieņēmumi valsts pamatbudžetā būs 63,2 milj. latu jeb par 8,6% mazāk kā 1998. gadā.
Valsts pamatbudžeta pašu ieņēmumu prognozes 1999.gadam sīkāk analizētas budžeta paskaidrojumu 2.pielikumā.
 
7. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi
7.1. Valsts budžeta likuma struktūra
Likuma projekts "Par valsts budžetu 1999.gadam" nosaka:
- valsts budžeta ieņēmumus;
- valsts budžeta izdevumus, ieskaitot tīros aizdevumus;
- mērķdotācijas apjomu pašvaldībam;
- valsts budžeta dotāciju pašvaldībām;
- maksimālo valsts parādu;
- valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā;
- izsniedzamo valsts galvojumu apjomus;
- pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu;
Lai nodrošinātu finansu vadības nosacījumu izpildi, likumprojektā iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes norādījumi:
- ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp pilsētu, pagastu budžetiem un Labklājības ministrijas valsts speciālo veselības aprūpes budžetu;
- sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējumā;
- Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālā budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas studējošo un studiju kreditēšanai;
- uzdevums ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nodrošināt to padotībā esošo budžeta finansētu institūciju finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē u.c. nosacījumi.
Likuma "Par valsts budžetu 1999.gadam" projekta pielikumos noteikti prognozējamie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, kā arī detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi.
1.pielikums "Valsts konsolidētais budžets 1999.gadam"
Valsts konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus).
Valsts budžeta izdevumi sastāv no valsts uzturēšanas izdevumiem, valsts kapitāliem izdevumiem, valsts izdevumiem investīcijām un valsts tīrajiem aizdevumiem.
Tīrie aizdevumi ir kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.
Šajā pielikumā ir noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālā un fiskālā deficīta apjoms.
Finansiālais deficīts ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ( ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).
Fiskālais deficīti ir valsts budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība.
Fiskālā bilance veido līdzsvaru starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ieskaitot tīros aizdevumus, parāda rezultātu - pārpalikumu vai deficītu.
2.pielikums "Valsts budžeta ieņēmumi"
Šajā pielikumā prognozētie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās - pamatbudžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi (tiešie un netiešie nodokļi), nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi un valsts speciālā budžeta ieņēmumi .
3.pielikums "Valsts budžeta kopsavilkums"
Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā un šo izdevumu sadalījums pa ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.
4.pielikums "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām"
Valsts budžeta projektā 1999.gadā ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām .
Ar budžeta programmu saprot savstarpēji saistītu pasākumu vai pakalpojumu programmu, kura orientēta uz kopēju vai cieši saistītu mērķi.
Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai nepieciešamo pakalpojumu visefektīvāko un visracionālāko veicēju.
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu ieņēmumus veido: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem ( ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi), dotācija īpašiem mērķiem , kuras ieņēmumu avots arī ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, bet izdevumu izpilde ir saistīta ar Pasaules bankas projektu realizācijas īpašajām procedūrām, un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi .
Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti divās lielās ekonomiskās klasifikācijas grupās: uzturēšanas izdevumi , kuri sastāv no kārtējiem izdevumiem, maksājumiem par aizdevumiem un kredītiem un subsīdijām un dotācijām un izdevumi kapitālieguldījumiem , kurus veido kapitālajām iegādēm, kapitālajiem remontiem un valsts investīciju programmas realizācijai paredzētie līdzekļi.
Saskaņā ar likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteikto tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu un aizdevumu lietas valsts budžeta likuma noteiktajos apjomos, tāpēc Finansu ministrijai valsts pamatbudžetā plānoti visi valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas .
5.pielikums "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām"
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu ieņēmumus veido: īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi .
Valsts speciālā budžeta ieņēmumus veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kuru līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem. Valsts speciālā budžeta lielāko ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no: akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālajām apdrošināšanas iemaksām, valsts īpašuma privatizācijas, izlozēm un azartspēlēm u.c.
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai. Speciālie budžeti kuri saņem valsts pamatbudžeta aizdevumu valsts investīciju projektu realizācijai, plāno to izlietojumu budžeta izdevumu daļā un norāda finansēšanas avotu - aizņēmums no valsts pamatbudžeta .
6.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām izglītības pasākumiem - specializētajām pirmskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem"
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu pielikumā paredzētas valsts budžeta mērķdotācijas specializēto izglītības iestāžu uzturēšanai, to pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī izdevumi šo iestāžu skolnieku (audzēkņu) transporta izdevumu kompensācijām sadalījumā pa republikas pilsētu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām.
7.pielikums "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu pielikumā paredzētas valsts budžeta mērķdotācijas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem.
8.pielikums "Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem"
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu pielikumā iekļautas no valsts pamatbudžeta plānotās mērķdotācijas investīcijām sadalījumā pa republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem, norādot objekta nosaukumu un veicamo projektu realizācijas izmaksas.
9.pielikums "Valsts izsniedzamie galvojumi 1999.gadam"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 6.pantā noteiktajam valsts garantiju kopējam apjomam pielikumā noteikti valsts izsniedzamie galvojumi sadalījumā pa galvojumu saņēmējiem, norādot Valsts investīciju programmas (VIP) kodu.
10.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu pielikumā plānota pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem. Norādīts arī kopējais piemaksu apjoms (darba samaksa un sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksas) vispārizglītojošo skolu direktoriem atestācijas rezultātā un kopējais piemaksu apjoms latviešu valodas un citu mācību priekšmetu apmācībai latviešu valodā mazākumtautību skolās un klasēs. Piemaksu apjomus pa izglītības iestādēm noteiks Izglītības un zinātnes ministrija.
11.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību sporta skolu un citu ārpusskolu iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā paredzēta pašvaldību sporta skolu u.c. ārpusskolas iestāžu pedagogu darba samaksa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem.
12.pielikums "Mērķdotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā plānots pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums pa republikas pilsētām, rajonu pilsētām un pagastiem.
13.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās plānotas sadalījumā pa republikas pilsētām.
14.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību arodizglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās noteiktas attiecīgajām pašvaldībām.
15.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai"
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās plānotas sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem.
16.pielikums "Valsts nozīmes pasākumu veicošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) 1999.gadā valsts budžeta finansētie ieņēmumi, aizņēmumi no valsts pamatbudžeta un izdevumi"
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 5.pantu šajā pielikumā norādīti bezpeļnas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīklā aģentūras" (VITA) valsts budžeta finansētie ieņēmumi, kurus aģentūra plāno saņemt no attiecīgajām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm par valsts nozīmes datu pārraides tīkla sniegtajiem pakalpojumiem, aizņēmumi no valsts pamatbudžeta, kā arī aģentūras izdevumi.
 
7.2. Valsts budžeta izdevumu 1999.gadam veidošanas pamatprincipi
1999.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas process iesākās 1997.gada novembrī. Tika nolemts atteikties no līdzšinējās proporcionālā pieauguma pieejas budžeta plānošanas procesā, un pieļaut resursu pārorientēšanu uz 1999.gada valsts budžeta svarīgākām prioritātēm.
Ņemot par pamatu 1998.gada valsts pamatbudžeta apropriācijas, samazinot tās par valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem vienreizēji realizējamiem pasākumiem - kapitālajām iegādēm, vienreizējiem kapitālajiem remontiem un citiem konkrētiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām, maksājumiem starptautiskajām organizācijām un par izdevumiem, kurus paredzēts segt no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tika noteikti ministriju un centrālo valsts iestāžu bāzes izdevumi 1999.gadam.
Tālāk Finansu ministrija kopīgi ar pārējām ministrijām budžeta plānošanas procesu veica piecos blokos:
* Apzināja, cik līdzekļu nepieciešams, lai izpildītu tās prasības, kādas ir izvirzītas mūsu valstij, lai iestātos Eiropas Savienībā;
* Izvērtēja tos likumus un normatīvos aktus, kuri ir pieņemti, bet kuru realizācijai nav paredzēti līdzekļi, kā arī apzināja tos normatīvo aktu projektus, kuru realizācijai 1999.gadā būs nepieciešami papildus finansējuma avoti;
* Apkopoja budžeta politikas prioritātes, kuras noteiktas ar Valdības Deklarāciju;
* Apzināja prioritātes, kuras saistītas ar darba samaksas pārskatīšanu;
* Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Valsts investīciju programmu 1998. - 2000.gadam apzināja līdzekļu apjomu, kāds nepieciešams pārejošo investīciju projektu realizēšanai.
Saskaņā ar ministriju sniegtajiem datiem par nepieciešamajiem resursiem un Finansu ministrijas veiktajiem aprēķiniem tika secināts, ka visu apzināto prioritāšu nodrošināšanai valsts pamatbudžeta izdevumiem 1999.gadā būtu nepieciešams vismaz 1 030,5 milj.latu .
Tā kā 1998.gada otrajā pusē reālu ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību atstāja ārējie apstākļi - Krievijas ekonomiskā krīze, radās nepieciešamība precizēt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 1999.gadam, samazinot valsts budžeta ieņēmumu pieauguma tempu. Valdība vienojās par pamatprincipu budžeta veidošanā - bezdeficīta pamatbudžets, tādējādi nosakot striktu (efektīvu un taupīgu) izdevumu plānošanas politiku.
Regulārās Ministru kabineta sēdēs, izvērtējot visas ministriju un centrālo valsts iestāžu izstrādātās prioritārās sfēras un neatliekamās vajadzības, valdība 1999.gadam izvirzīja šādas prioritātes:
- valsts aizsardzība;
- labklājība;
- izglītība;
- valsts robežu nostiprināšana;
- ceļu būve un attīstība.
Vienlaicīgi valdība pieņēma virkni svarīgu lēmumu, kuru realizācija ir paredzēta ministriju un centrālo valsts iestāžu izstrādātajos valsts budžeta projektos:
* paaugstināta minimālā darba alga no 42 latiem līdz 50 latiem, paredzot palielinājumu tikai tām strādājošo kategorijām, kuru darba alga nesasniedz noteikto minimālo līmeni;
* Valsts investīciju programmā 1999.gadam pamatā ir iekļauti tikai tie investīciju projekti, kuri ir jau iesākti, ierobežojot jaunu objektu celtniecības, rekonstrukcijas uzsākšanu;
* kā nozīmīga ir atzīta Latvijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā:
- paredzēti līdzekļi 179,4 tūkst.latu apmērā jaunai apakšprogrammai "Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā uzraudzība un koordinācija";
- paredzēti papildus līdzekļi 630,6 tūkst. latu apmērā nacionālās likumdošanas atbilstības Eiropas Savienības prasībām izvērtēšanas sanāksmēm un sagatavošanās grupu komandējumiem uz Briseli, Latvijas dalībai ES apakškomitejās, dalībai sanāksmēs un sarunās par valsts atbalsta likumdošanas saskaņošanas jautājumiem, ES strukturālajiem fondiem, Nacionālo programmu, PHARE daudzvalstu programmas koordinācijas sanāksmēs, Latvijas puses dalībai Apvienotās komitejās un starpvalstu komisijās;
- plānota līdzdalība Eiropas Savienības programmās - Leonardo da Vinci, Socratus, Youth for Europe, Mattheus, Dalība ES 5.ietvara programmā (zinātne), Dalība ES trešajā daudzgadējā mazo un vidējo uzņēmumu programmā u.c. - (1,7 milj. latu) ;
- paredzēti līdzekļi Nacionālā fonda izveidei (38,2 tūkst. latu) , kas realizēs vienotu naudas līdzekļu izlietojuma uzskaiti, gan ES finansējumam, gan Latvijas puses līdzdalības maksājumiem, kā arī gatavos pārskata ziņojumus Briselei, tādējādi ievērojot Eiropas Savienības prasības;
- pārstrukturējot ministriju centrālo aparātu tiek veidotas iekšējā audita nodaļas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, lai sagatavotos pirmsstrukturālo fondu saņemšanai;
- Latvijas tēla popularizēšanai Eiropā, paredzēta dotācija Latvijas institūtam 115,1 tūkst.latu apmērā.
* turpināta jau 1998.gadā uzsāktā darba samaksas reforma medicīnas darbiniekiem, izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem un iekšlietu darbiniekiem (21,5 milj. latu), kā arī paredzēti papildu līdzekļi tiesību aizsardzības sistēmā strādājošiem (1,9 milj.latu) un militārpersonu darba algas un kadru reformai (4,1 milj.latu);
* lai nodrošinātu pašvaldību finansiālā stāvokļa nepasliktināšanos 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, plānota papildus dotācija pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai 800 tūkst. latu ;
* bez tam, plānota jaunu, neatliekamu pasākumu realizācija:
- ERAB pilnvarnieku sanāksmes organizēšana Rīgā 2000.gadā;
- tautas skaitīšanas organizēšana 2000.gadā;
- studiju kreditēšanas ieviešana.
 
7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
Kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 1999.gadam plānoti 717,2 milj.latu apmērā.
* Izdevumu pieaugums salīdzinot ar 1998.gada precizēto plānu ir 5,8% jeb 39,4 milj.latu. No kopējā apjoma izdevumi 63,2 milj.latu apmērā plānoti segt no ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
* 1999.gada valsts budžeta projektā mērķdotācijām pašvaldībām paredzēts novirzīt 93,6 milj.latu, kas ir par 5,9% jeb 5,2 milj.latu vairāk kā ieplānots 1998.gadā.
* Bez tam, Ministru kabinets ir nolēmis 1999.gadā minimālo darba algu paaugstināt no 42 latiem uz 50 latiem. Valsts budžeta projektā 3 milj.latu paredzēti minimālās darba algas palielināšanai tām valsts budžeta finansētās iestādēs strādājošo kategorijām, kuru mēnešalga ir zemāka par 50 latiem.
* 1999.gada valsts pamatbudžetā aizdevumi paredzēti 115,4 milj.latu apmērā un aizdevumu atmaksas 19,1 milj.latu apmērā.
* 1999.gada valsts pamatbudžets ir finansiāli sabalansēts, bet pamatbudžeta fiskālais deficīts ir 96,3 milj.latu.
Valsts speciālā budžeta izdevumi 1999.gadam ir 870,5 milj.latu , kas veido pieaugumu salīdzinot ar 1998.gadu 26,4% jeb 182,0 milj.latu.
* Pieaugums galvenokārt saistīts ar strukturāliem pārkārtojumiem Labklājības ministrijas speciālajā budžetā, kur daļa ļīdzekļu 59 milj.latu apmērā no valsts pamatbudžeta tiks novirzīta Veselības aprūpes speciālajā budžetā.
* Bez tam, 1999.gada budžetā paredzēts jauns Satiksmes ministrijas Dzelzceļa infrastruktūras fonds, kur ieņēmumi no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas plānoti 39,1 milj.latu apmērā.
* Valsts speciālajā budžetā plānots fiskālais deficīts 73,3 milj.latu apmērā., jo atsevišķām ministrijām izdevumi pārsniedz izdevumus. Daļa šo izdevumu 58,3 milj.latu apmērā paredzēti segt no aizņēmumiem no valsts pamatbudžeta. Tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministrijai studējošo un studiju kreditēšanai 12,7 milj.latu, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fondam 22,2 milj.latu un Labklājības ministrijai 23,3 milj.latu. Bez tam, Labklājības ministrija izdevumiem 14,9 milj.latu apmērā kā seguma avotu plānojusi izmantot speciālā budžeta līdzekļu atlikumu uz gada sākumu.
 
7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
01 Valsts prezidenta Kanceleja
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
852,0 7,3 60,0 904,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 844,7 60,0 904,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 7,3 7,3
Izdevumi - kopā
852,0 7,3 60,0 904,7
1. Jaunas funkcijas
Lai saskaņā ar likumu "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, saņemtu no valsts sociālās un citas garantijas, 1999.gada 6 mēnešiem tiek paredzēts:
1,6 tūkst. latu- ikmēneša pensija Valsts prezidentam ((Ls 500x2)+(Ls 150x4));
5,2 tūkst.latu - ar darbību saistītie izdevumi, t.sk. sekretāres atalgojums;
1,3 tūkst.latu - ar valsts dzīvokļa lietošanu saistītie izdevumi;
2,8 tūkst.latu - ar automašīnas lietošanu saistītie izdevumi .
2. Vienreizējie pasākumi
39,1 tūkst.latu Valsts prezidenta nodrošinājums ar autotransportu.
3. Regulāri izdevumi
10,0 tūkst.latu Rīgas pils nekustamā īpašuma nodokļa ikgadējai nomaksai.
1999.gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem netiek plānoti.
 
02 Saeima
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
6 199,3 45 234,4 6 388,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 5 934,3 234,4 6 168,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 265 45 220
Izdevumi - kopā
6 273 118,7 234,4 6 388,7
Fiskālā bilance - 73,7
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 73,7
Pamatojoties uz likuma "Par budžetu un finansu vadību" 19.panta 4.daļu Saeimas Prezidijs apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 1999.gadam 6,39 milj. latu apmērā.
 
03 Ministru kabinets
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
3701,0 79,2 304,3 3926,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3700,9 79,2 294,9 3916,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 0,1 9,4 9,5
Izdevumi - kopā
3701,2 79,4 304,3 3926,1
Fiskālā bilance - 0,2
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) + 0,2
1. Vienreizējie pasākumi
Samazinājums 79,2 tūkst.latu veidojas no vienreizējiem kapitāliem ieguldījumiem programmās 01.00 "Vispārējā vadība", 02.00 "Valsts pārvaldes reforma", 04.00 "Latvijas integrācija Eiropas Savienībā".
2. Jaunas funkcijas 294,5 tūkst.latu apjomā:
179,4 tūkst.latu apakšprogrammai 04.05 "Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā uzraudzība un koordinācija". Līdzekļi paredzēti Ministru prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās sekretariāta darbības nodrošināšanai.
115,1 tūkst.latu apakšprogrammai 04.06 "Dotācija "Latvijas institūtam"". Tā uzdevums ir pārzināt un koordinēt Latvijas valstisko institūciju un sabiedrisko organizāciju iniciatīvas un pasākumus Latvijas ekonomisko un garīgo sasniegumu veicināšanā un popularizēšanā.
3. Citi pasākumi
0,4 tūkst.latu paredzēti minimālās darba algas paaugstināšanai no Ls 42 uz Ls 50.
Ieņēmumus no maksas pakalpojumiemiem apakšprogrammā 04.03. "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" 1999. gadā plānots palielināt par 9,4 tūkst.latu (ienākumi no iztulkoto dokumentu publikāciju realizācijas un steidzamu tulkojumu veikšanas).
10 Aizsardzības ministrija
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 24760,7 436,5 10089,6 34413,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 22817,7 378,8 10089,5 32528,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1943,0 57,7 1885,4
Izdevumi - kopā 24760,7 436,5 10089,6 34413,8
Aizsardzības ministrijas budžets 1999. gadā tiek palielināts līdz 0,9% no IKP. Lielākais līdzekļu pieaugums ir plānots militārpersonu darba algas un kadru reformai; aizsardzības infrastruktūras sakārtošanai; NBS materiāli tehniskajai apgādei; dalībai starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos.
01.00.00 Valsts aizsardzības vadība un administrācija
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 1448,3 17,6 491,9 1922,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1404,5 491,9 1896,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 43,8 17,6 26,2
Izdevumi - kopā 1448,3 17,6 491,9 1922,6
Ieņēmumi:
Maksas pakalpojumu ieņēmumi samazinās sakarā ar to, ka nomas līgums ar firmu "LaCon" par ostas piestātnes īri tiek pārtraukts
Izdevumi:
Funkciju paplašināšanās:
- 192,4 tūkst. lati plānoti papildus 3 militāro atašeju vietām;
- 42,0 tūkst. lati plānoti sabiedrības izglītošanai aizsardzības jautājumos (prioritāšu, kas saistītas ar integrāciju ES, ietvaros);
- 21,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektiem "Militārpersonām dienesta pakļauto personu uzskaites un vadības sistēmas (BALTPERS)" un "Aizsardzības ministrijas datortīkla paplašināšana";
Jauni pasākumi:
- 50,0 tūkst. lati plānoti transporta līdzekļu iegādei;
- 186,5 tūkst. lati plānoti autotransporta civiltiesiskai apdrošināšanai u.c. normatīvo aktu izpildei, jo iepriekšējos gados līdzekļi šiem pasākumiem nebija iedalīti.
02.00.00 Valsts militārā aizsardzība
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 16066,0 6,2 4786,0 20845,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 14219,6 4786,0 19005,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1846,4 6,2 1840,2
Izdevumi - kopā 16066,0 6,2 4786,0 20845,8
Ieņēmumi:
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir saistīta ar nomas līguma pārtraukšanu, jo dzīvojamā māja, kura tika nomāta Ādažos, ir nodota pašvaldības rīcībā.
Izdevumi:
Jauni pasākumi:
- 1374,4 tūkst. lati plānoti helikoptera iegādei un esošo lidaparātu lietošanas termiņa pagarināšanai;
- 150,0 tūkst. lati plānoti speciālo uzdevumu vienības bāzes iesāktā remonta turpināšanai;
- 100,0 tūkst. lati plānoti štāba bataljona kazarmu un palīgdienestu telpu remontam;
- 60,0 tūkst. lati plānoti ieroču noliktavas remontam un drošības nodrošināšanai;
- 45,0 tūkst. lati plānoti Zemessardzes Cēsu mācību centra remontam;
- 3056,6 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai un dažādiem citiem pasākumiem.
03.00.00 Starptautiskā sadarbība un piedalīšanās
starptautiskajās organizācijās
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Izdevumi - kopā 2441,1 1517,7 3958,8
Jauni pasākumi:
- 40,0 tūkst. lati plānoti Baltijas valstu Aizsardzības koledžai BALTDEFCOL (1998. gadā tika parakstīts līgums par Baltijas valstu Aizsardzības koledžas izveidošanu);
- 670,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektiem "Valsts gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošana" un "Jūras spēku atbalsta bāzes un BALTRON bāzes izveide";
- 807,7 tūkst. lati plānoti BALTBAT un BALTCON nodrošināšanai un misijām miera uzturēšanas spēkos Bosnijā un Hercogovinā.
04.00.00 Valsts militārā dienesta uzskaites
un iesaukšanas nodrošināšana
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 843,5 43,2 800,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 829,4 39,1 790,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 14,1 4,1 10,0
Izdevumi - kopā 843,5 43,2 800,3
Ieņēmumi:
Maksas pakalpojumi samazinās sakarā ar to, ka nomas līgums ar banku Daugavpilī par telpu īri tiek pārtraukts.
Izdevumi:
Vienreizējie izdevumi:
- 43,2 tūkst. latu samazinājums investīcijām, jo 1998.gadā tika pabeigta nepieciešamā infrastruktūras sakārtošana un datorizācija.
05.00.00 Valsts augstāko amatpersonu un oficiālo ārvalstu delegāciju
vizīšu drošība
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 1831,7 312,3 806,7 2326,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1806,9 287,5 806,7 2326,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 24,8 24,8
Izdevumi - kopā 1831,7 312,3 806,7 2326,1
Ieņēmumi:
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir saistīta ar nomas līguma pārtraukšanu, jo māja, kura tika nomāta ir nodota pašvaldības rīcībā.
Izdevumi:
Vienreizējie izdevumi:
- 287,5 tūkst. lati samazināti sociālā nodokļa parāda dzēšanai LR Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestam 1998 g.
Jauni pasākumi:
- 350,2 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai;
- 85,2 tūkst. lati plānoti transporta un sakaru līdzekļu iegādei;
- 59,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektam "LR Zemessardzes sakaru sistēmas uzturēšanas un attīstības projekts";
- 312,3 tūkst. lati plānoti LR Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta un Militārās policijas materiāltehniskajam nodrošinājumam.
08.00.00 Materiāltehniskā apgāde
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Izdevumi - kopā 493,8 1947,7 2441,5
Jauni pasākumi:
- 191,5 tūkst. lati plānoti parādu segšanai firmai "Katrim Stella" par piegādāto produkciju;
- 189,3 tūkst. lati plānoti Zviedrijā ražoto granātmetēju "Carl Gustv" iegādei un modernizācijai;
- 209,0 tūkst. lati plānoti munīcijas iegādei mācību procesa nodrošināšanai;
- 349,2 tūkst. lati plānoti formas tērpu iegādei (formas tērpiem iepriekšējos gados nebija pietiekams finansējums un tie ir nolietoti gan obligātā militārā dienesta karavīriem, gan pārējām militārpersonām);
- 558,5 tūkst. lati plānoti nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai, jo iepriekšējos gados līdzekļi šiem pasākumiem nebija iedalīti;
- 96,6 tūkst. lati plānoti akmeņogļu centralizētai iegādei;
- 353,6 tūkst. lati plānoti NBS infrastruktūras sakārtošanai.
10.00.00 Nacionālā aizsardzības akadēmija
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 995,5 5,0 488,9 1479,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 990,5 488,9 1479,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 5,0 5,0
Izdevumi - kopā 995,5 5,0 488,9 1479,4
Ieņēmumi:
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir sakarā ar kafeinīcas nomas līguma pārtraukšanu.
Izdevumi:
Funkciju paplašināšanās:
- 159,5 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai;
- 152,6 tūkst. lati plānoti I.kursa kadetkandidātu uzņemšanai un nodrošināšanai, jo iepriekš nebija pietiekams finansējums mācību materiālu iegādei, kā arī citu inventāru iegādei I.kursa kadetkandidātiem;
- 50,0 tūkst. lati plānoti 6-stāvu kazarmas remontam;
- 75,5 tūkst. lati plānoti karavīru uzturdevu palielināšanai u.c. likumu pildīšanai;
- 16,6 tūkst. lati plānoti nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai, jo iepriekšējos gados līdzekļi šiem pasākumiem nebija iedalīti;
- 34,7 tūkst. lati plānoti studentu stipendijām.
12.00.00 Kara muzejs
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Izdevumi - kopā 180,3 52,2 128,1
Vienreizējie izdevumi:
- 43,0 tūkst. lati 1998. gadā izlietoti ekspozīcijas izveidošanai Latvijas 80. gadadienai;
- 9,2 tūkst. latu samazinājums investīcijām.
13.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Izdevumi - kopā 6,7 0,6 7,3
Funkciju paplašināšanās:
- 0,6 tūkst. latu palielinājums iemaksām starptautiskajās organizācijās.
15.00.00 Jaunsargu apmācība
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Izdevumi - kopā 50,0 50,0 100,0
Funkciju paplašināšanās:
- 50,0 tūkst. lati plānoti mācību procesa materiāltehniskajam nodrošinājumam.
 
11 Ārlietu ministrija
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 11 615,5 1 470,1 550,3 10 695,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 9 806 936,6 550,3 9 419,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 809,5 533,5 1 276
Izdevumi - kopā 12 264,3 2 118,9 550,3 10 695,7
Fiskālā bilance - 648,8
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 648,8
01.00.00 Ārlietu pārvalde
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
9 870,5 1 331,5 550,3 9 089,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 061 798 550,3 7 813,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 809,5 533,5 1 276
Izdevumi - kopā
10 519,3 1 980,3 550,3 9 089,3
Fiskālā bilance - 648,8
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 648,8
Dotācijas samazinājums:
1. Vienreizējie pasākumi
* 798 tūkst.latu - 1998.gada budžetā paredzētie līdzekļi investīciju projektu īstenošanai (vēstniecības ēkas remonts Minskā, pirmā iemaksa par nekustamā īpašuma iegādi Berlīnē, garantijas iemaksa par nekustamo īpašumu Vašingtonā).
Dotācijas palielinājums:
1. Regulāri izdevumi - 282 tūkst.latu
* 240 tūkst.latu LR vēstniecību Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē uzturēšanas izdevumu segšanai Vēstniecības tika atvērtas 1997.gadā, 1998.gadā tās daļēji tika finansētas no Ārlietu ministrijas pašu ieņēmumiem. 1999.gadā pašu ieņēmumu plāns prognozēts mazāks nekā 1998.gadā. Līdz ar to nav iespējams pilnīgi nodrošināt finansējumu minētām vēstniecībām no Ārlietu ministrijas pašu ieņēmumiem, neradot problēmas citu svarīgu pasākumu īstenošanai.
* 42 tūkst.latu MK pārstāvja biroja izveidošanai saskaņā ar MK 1998.g. 17.marta noteikumiem Nr.92. Līdzekļi paredzēti biroja iekārtošanai un uzturēšanai, kā arī MK pārstāvja un 3 vecāko referentu - atašeju atalgojumu izdevumiem. MK pārstāvja uzdevumi ir pārstāvēt MK intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO speciālo procedūru ietvaros cilvēktiesību jomās un pārraudzīt starptautisko cilvēktiesību institūciju pieņemto Ministru kabinetam saistošo lēmumu izpildi un rekomendāciju ievērošanu.
2. Citi izdevumi - 267,8 tūkst.latu
* 170 tūkst.latu ĀM komandējumiem uz ES dalībvalstīm divpusējām konsultācijām iestāšanās sarunu jautājumos un komandējumiem uz Briseli (sanāksmes ES Komisijā) par sarunām par iestāšanos ES. Turpinoties iestāšanās ES sagatavošanas procesam, šiem mērķiem ir nepieciešami papildus līdzekļi.
* 96,9 tūkst.latu - dotācijas palielinājums, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijas lieljaudas kopēšanas tehnikas, datoru, mēbeļu nomaiņas un arhīva aprīkojuma iegādes - 54 tūkst.latu (mērķis - paaugstināt Ārlietu ministrijas darba efektivitāti) un jumta remonta un augšstāva pārbūves Latvijas vēstniecībā Dānijā (lai radītu vēstniecības darbiniekiem normālus darba apstākļus un iekārtotu darbam nepieciešamas papildus telpas) izdevumu segšanu.
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjoms 1999.gadā samazinās sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā un bezvīzu režīma ieviešanu ar Šengenas līguma valstīm no 1999.gada 1.marta.
02.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
1 745 138,6 1 606,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 745 138,6 1 606,4
Izdevumi - kopā
1 745 138,6 1 606,4
Veidojot 1999.gada valsts budžeta projektu Ārlietu ministrijas iemaksas starptautiskajās organizācijas tika samazinātas, precizējot iemaksu apjomu, kā arī ņemot vērā ārvalstu valūtu kursu svārstības.
 
12 Ekonomikas ministrija
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
10 151,1 6 984,2 917,8 4 084,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 564,4 5 726,7 911,6 3 749,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 586,7 1 257,5 6,2 335,4
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
10 209,0 7 042,1 917,8 4 084,7
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 57,9
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 57,9
01.00.00 Nozares vadība
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
1 114,1 21,4 287,2 1 379,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 844,1 21,4 287,2 1 109,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 270,0 270,0
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
1 115,2 22,5 287,2 1 379,9
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 1,1
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 1,1
Programmas "Nozares vadība" mērķis ir turpināt līdzšinējo ekonomisko reformu gaitu valstī, lai attīstītu tirgus ekonomiku, radītu labus makroekonomiskos priekšnoteikumus tautsaimniecības izaugsmei, panāktu iekšzemes kopprodukta, privātā patēriņa, investīciju un eksporta pieaugumu.
1. 1998.gada vienreizējie pasākumi (kapitālie ieguldījumi, remonts) - dotācijas samazinājums par 21,4 tūkst. latiem.
2. Regulārās izmaksas - kopā 287,2 tūkst. latu, t.sk.
1) 17,7 tūkst. latu paredzēts Informācijas pieprasījuma punkta darbības turpināšanai (papildus paredzētas 2 štata vienības) - Latvijas saistību izpildei pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Šīs saistības paredz visām dalībvalstīm obligātu informācijas pieprasījuma punkta izveidošanu, kura darbības mērķis ir nodrošināt visām PTO valstīm informāciju par jaunu normatīvo aktu pieņemšanu, vai par izmaiņām eksistējošos normatīvos dokumentos, kas būtiski ietekmē tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem.
2) 10 tūkst. latu - līdzdalībai Eiropas kopienas programmā SAVE II (iemaksas starptautiskās organizācijās). Šī līdzdalība Latvijai dos iespēju strādāt vairākās enerģētikas darba grupās un piedalīties Eiropas kopienas energoefektivitātes likumdošanas un politikas veidošanā, uz konkursa pamata veikt dažādus energoefektivitātes pasākumus un projektus, kā arī aktīvi līdzdarboties attiecīgajos Eiropas sadarbības procesos energoefektivitātes jomā.
3) 101,8 tūkst. latu apmērā komandējumu izdevumiem, tai skaitā braucieniem uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēs Briselē 21,6 tūkst. latu un komandējumiem Latvijas puses darbībai Apvienotās komitejās un starpvalstu komisijās atbilstoši starptautiskām prasībām 80,2 tūkst latu.
4) 100 tūkst. latu, kas paredzēti Ekonomikas ministrijas kapacitātes palielināšanai. Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamentam ir jāizvērtē Latvijas likumu un normatīvo aktu atbilstība ES likumdošanai un jāuzsāk ES direktīvu adaptācija nacionālajā likumdošanā. Lai to veiktu, paredzēts palielināt šī departamenta maksimālo štata vienību skaitu par 14 vienībām, kā arī piesaistīt ārštata darbiniekus. Rezultātā paredzēts palielināt kārtējos izdevumus par 91,6 tūkst. latiem, t.sk. atalgojumus, ieskaitot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 86,4 tūkst. latiem un kapitālos izdevumus par 8,4 tūkst. latiem.
5) par 43,1 tūkst. latu palielinātas iemaksas starptautiskajās organizācijās sakarā Latvijas iesaistīšanos Elektrotehniskajā organizācijā.
6) 2,6 tūkst. latu novirzīti minimālās algas palielināšanai no 42 latiem uz 50 latiem.
Par 12 tūkst. latiem ir palielināti izdevumi investīcijām, lai turpinātu projektu "Valsts investīciju vadības informācijas sistēmas iekļaušana valsts finansu vadības sistēmā"..
03.00.00 Centrālā statistikas pārvalde
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
1 655,7 127,3 601,8 2 130,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 612,5 127,3 600,0 2 085,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 43,2 1,8 45,0
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
1 657,5 129,1 601,8 2 130,2
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 1,8
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 1,8
1. 1998.gada vienreizējie pasākumi ( kapitālais remonts, kapitālie ieguldījumi) - dotācijas samazinājums par 127,3 tūkst. latiem.
2. Funkciju paplašināšanai - papildus finansējums 600 tūkst. latu apmērā, kas paredzēts 2000.gada Tautas skaitīšanas organizēšanai: otrās izmēģinājuma tautas skaitīšanas veikšanai, dokumentācijas tipogrāfiskai drukāšanai, kadru (20 papildus štata darbinieku) komplektēšanai un apmācībai.
(02.00., 04.00., 05.00., 06.00., 07.00., 08.00. 09.00.,10.00.)
Pārējās programmas
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
7 381,3 6 835,5 28,8 574,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 6 107,8 5 578,0 24,4 554,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 273,5 1 257,5 4,4 20,4
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
7 436,3 6 890,5 28,8 574,6
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 55,0
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
palielinājums (-) 55,0
1. 1998.gada vienreizējie pasākumi
1) No Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta izslēgta 10.00. programma "Kompensāciju izmaksas" (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 5 200 tūkst. latu) un šos izdevumus paredzēts segt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda.
2) izslēgta 02.00. programma " Enerģētika- nacionālās programmas īstenošana" (dotācija 1998.g. 137,6 tūkst. latu), kas tika novirzīti siltuma skaitītāju iegādei.
3) 09.00. programma "Latvijas attīstības aģentūra" (dotācija 200 tūkst. latu un pašu ieņēmumi 495 tūkst. latu).
4) par 38,4 tūkst. latiem samazināta dotācija programmai "Energoapgādes regulēšanas padome", koriģējot maksājumus par aizdevumiem un izslēdzot kapitālās iegādes.
2. Strukturālas izmaiņas
Sakarā ar grozījumiem normatīvajos aktos, no 1999.gada 1.janvāra tiek reorganizēta valsts iestāde "Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs" un izveidotas 3 juridiski patstāvīgas organizācijas: valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarti", valsts bezpeļņas SIA "Latvijas metroloģijas centrs" un valsts civiliestāde "Latvijas metroloģiskā inspekcija". Rezultātā, salīdzinot ar 1998.gadu, ir izmainīta 04.00. programmas "Metroloģija" struktūra un no valsts pamatbudžeta netiek finansēta valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarti", bet valsts bezpeļņas SIA "Latvijas metroloģijas centrs" novirzīta dotācija 25 tūkst. latu apmērā. Tādēļ no valsts pamatbudžeta tiek izslēgti arī šo organizāciju pašu ieņēmumi (kopā 762 tūkst. latu).
Speciālais budžets
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
39 501,5 8 596,0 48 097,5
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 39 591,5 8 596,0 48 097,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Izdevumi - kopā
40 321,4 7 776,1 48 097,5
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 819,9
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+) 819,9
01.00.00 Valsts īpašuma privatizācijas fonds
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
36 351,5 8 438,5 44 790,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 36 351,5 8 438,5 44 790,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Izdevumi - kopā
37 141,6 7 648,4 44 790,0
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance -790,1
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+) -790,1
No plānotiem šī fonda ieņēmumiem 36 212 tūkst.latu paredzēts ieskaitīt valsts pamatbudžetā un 8 578 tūkst.lati ir pilnībā sadalīti konkrētiem mērķiem atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, no tiem zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai 5 000 tūkst.latu, īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai 1 000tūkst. latu, Latvijas universitātes rekonstrukcijai 480 tūkst.latu, investīciju piesaistīšanai un eksporta veicināšanai mazo un vidējo uzņēmumu tālākai attīstībai 370 tūkst.latu, Enerģētikas, Kvalitātes nodrošināšanas un Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu realizācijai 720 tūkst.latu u.c.
02.00.00 Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija
tūkst.ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
3 150,0 157,5 3 307,5
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 3 150,0 157,5 3 307,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Izdevumi - kopā
3 179,8 127,7 3 307,5
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance -29,8
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+) -29,8
Programmas "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija" ieņēmumus 1999.gadā plānots palielināt par 157,5 tūkst. latiem. Sakarā ar šīs komisijas darba apjoma palielināšanos, kas saistīti ar valsts dzīvojamo māju pārņemšanu Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā un šo māju apsaimniekošanas organizēšanu, paredzēts 10 štata vienību pieaugums, palielinot darba algas fondu par 23 tūkst. latiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Bez tam, pamatojoties uz pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", no šī speciālā budžeta jānodrošina rajonu pilsētu un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju un viņu vietnieku atalgojums, kā rezultātā atalgojuma fonds palielināts vēl par 62,2 tūkst. latiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
 
13 Finansu ministrija
Pamatbudžets tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
87 106,5 5 402,4 26 586,7 108 289,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 80 249,4 5 147,2 26 277,4 100 406,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 6 857,1 255,2 309,3 6 911,1
Dotācija īpašiem mērķiem 972
Izdevumi - kopā
87 822,9 6 118,7 26 586,7 108 289,8
Valsts budžeta aizdevumi 49 084,8 66 340,4 115 425,2
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas 26 084,7 6 951,7 19 133
Fiskālā bilance -23 716,4 72 575,8 -96 292,2
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-) 716,3
01.00.00 Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde
tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
3 575,5 600,3 114,8 3 089,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3 274,5 559,3 114,8 2 829, 9
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 301 41 260
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
3 596,6 621,4 114,8 3 089,9
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 21,1
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-) 21,1
Izmaiņas dotācijā
Samazinājums
Vienreizēji pasākumi
75,4 tūkst.latu - Izmaksu samazināšanas kapitālajiem izdevumiem
Investīcijas
330 tūkst.latu - Investīciju projektu turpināšana mazākā apjomā Valsts kasei (110 tūkst.latu "Valsts kases modernizācija") un Centrālajā aparātam (220 tūkst.latu "Finansu un fiskālās politikas nodrošināšanas vienotā informācijas sistēma")
Citas izmaiņas
153,9 tūkst.latu - Saskaņā ar plānoto pakalpojumu apjoma samazināšanos, tajā skaitā VNDPT(Valsts nozīmes datu pārraides tīkls) - 128,2 tūkst.latu.
Palielinājums
Jauns pasākums
30 tūkst.latu Pašvaldību aizņēmumu un garantijas kontroles padomes un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes darbībās nodrošināšana
0,3 tūkst.latu Pamatojoties uz LR MK 24.11.98. noteikumiem Nr. 439 "Par minimālo darba algu", pieaugums minimālajai algai no Ls 42 uz Ls 50.
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
84,5 tūkst.latu Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas iestāšanās ES sarunu sagatavošanas grupas veiktajiem aprēķiniem par nepieciešamajiem līdzekļiem braucieniem uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm Briselē, ir palielināts nepieciešamais finansējums komandējumiem un nepieciešamais finansējums Latvijas dalībai ES apakškomitejās, dalībai sanāksmēs un sarunās par valsts atbalsta likumdošanas saskaņošanas jautājumiem, ES strukturālajiem fondiem, Nacionālo programmu, PHARE daudzvalstu programmas koordinācijas sanāksmēs.
02.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
45 974,2 2 536 4 811,6 48 249,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 4 0785,4 2 352,8 4 811,6 43 244,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 5 188,8 183,2 5 005,5
t.sk. transporta kravu pavadīšana 729,5 239,5 490
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā
46 081,8 2 643,6 4 811,6 48 249,6
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance - 107,6
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-) 107,6
Izmaiņas dotācijā
Samazinājums
Vienreizējie pasākumi
1200 tūkst.latu līguma ar "Crown Agent" termiņa izbeigšanās.
648,8 tūkst.latu vienreizējo kapitālo izdevumu samazinājums (VID Zemgales un Limbažu ēku rekonstrukcija ( 400 tūkst.latu ), sociālo apdrošināšanas iemaksu administrēšanai paredzētie līdzekļi 310. št, vietu nodrošināšanai ar mēbelēm (98,8 tūkst.latu), 150 tūkst.latu kapitālajam remontam bijušās fabrikas "Meteors" telpām, lai to piemērotu VID nodaļas vajadzībām.)
Citas izmaiņas
479 tūkst.latu Saskaņā ar plānoto pakalpojumu apjoma samazināšanos, samazinātas VNDPT izmaksas.
Investīcijas
25 tūkst.latu investīciju projekta turpināšanas mazākā apjomā apakšprogrammai 02.02 "Valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšana"
Palielinājums
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
20,5 tūkst.latu palielinājums komandējumiem sakarā ar braucieniem uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm Briselē.
Investīcijas
828 tūkst.latu investīciju projekta turpināšana lielākā apjomā muitas kontroles punktu būvniecībai
Citas izmaiņas
13,1 tūkst. latu Pamatojoties uz LR MK 24.11.98. noteikumiem Nr. 439 "Par minimālo darba algu", pieaugums minimālajai algai no Ls 42 uz Ls 50.
Izmaiņas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjomā
- samazinājušies ieņēmumi no tranzītkravu pavadīšanas par 239,5 tūkst.latu sakarā ar jaunu muitas procedūru un galvojumu veidu (drošības nauda, atbildības apdrošināšanas polise, bankas garantija u.c) ieviešanu saskaņā ar 11.06.97. Muitas likumu, LR MK 31.03.98. noteikumiem Nr. 111 "Galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtība VID muitas iestādēs" un LR MK 08.09.98. noteikumiem Nr. 339 "kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra- tranzīts". Šī samazinājuma rezultātā par 631,5 tūkst. latu tika samazināti kapitālie izdevumi, taču vienlaicīgi tika palielināti kārtējie izdevumi par Ls 392.
- par 145,2 tūkst.latu palielinājušies ieņēmumi no nomas maksas, sakarā ar telpu iznomāšanu citām iestādēm jaunatvērtajos muitas kontroles punktos "Veclaicene", "Terehova", "Meitene".
Programmas 02.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" svarīgākās izmaiņas
Pasākuma turpināšana
02.07.00 Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas zemniekiem
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 750 650 11 400
Izdevumi - kopā 10 750 650 11 400
Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", akcīzes nodokļa likme palielinās no Ls 0,10 1998.gadā līdz Ls 0,13 1999.gadā (par vienu litru). Saskaņā ar MK 17.03.98. noteikumiem Nr.93, VID, uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, veic atmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu.
Atmaksai nepieciešamo līdzekļu aprēķins: 0,13Ls x 120L x 729167ha = 11,4milj.latu .
02.08.00 VID modernizācijas projekts
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 3 300 3 300
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 328 2 328
Dotācija īpašiem mērķiem 972 972
Izdevumi - kopā 3 300 3 300
Jauns pasākums
Atbilstoši VID stratēģiskās attīstības plānam un Latvijas Nacionālajai programmai integrācijai ES, 1985.gada ES Hartas un ES muitas un nodokļu administrēšanas sistēmu prasībām, VID speciālisti sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem izstrādājuši VID Modernizācijas projektu 1998.-2002.g., kas sastāv no 85 apakšprojektiem. Projekts paredz muitas, nodokļu administrēšanas un informātikas sistēmu pilnveidošanu un uzlabošanu, kā arī VID funkciju optimizēšanu.
Projekta mērķi
1. Nodrošināt budžeta ieņēmumu daļu, t.i.:
* palielināt nodokļu apjomu, samazinot nodokļu nemaksātāju skaitu;
* apturēt pamatparāda pieaugumu;
* nodokļu maksātāju parādu rašanās novēršana to veidošanās sākumstadijā;
* piedziņas mehānisma pilnveidošana;
* audita un muitas kontroles pilnveidošana un pastiprināšana.
2. Izveidot tādu iekasēšanas sistēmu, kas sekmēs brīvprātīgu pakļaušanos nodokļu likumiem, novērsīs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai to panāktu, plānots uzlabot nodokļu maksātāju apkalpošanu,t.i.:
* formas un procedūras vienkāršošana;
* informatīvās sistēmas pilnveidošana;
* VID imidža celšana;
* VID personāla profesionālā līmeņa celšana;
* VID iekšējās kontroles pilnveidošana;
* nodokļu maksātāju apmācību un konsultāciju uzlabošana;
* nodokļu maksātāju finansu informācijas konfidencialitātes nodrošināšana;
* korupcijas riska samazināšana VID darbā.
3. Izveidot VID kā struktūru, kas efektīvi, taisnīgi un godīgi administrē nodokļus, muitas nodevas un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Lai to panāktu plānots:
* pilnveidot nodokļu un muitas tarifu administrēšanu, atbilstoši ES direktīvām;
* nostiprināt muitas Austrumu robežu;
* veicināt tirgus ekonomiku, vienkāršojot procedūras un mazinot ēnu ekonomikas ietekmi;
* veikt VID strukturālo reformu muitas un nodokļu administrācijas jomās;
* efektīvi un racionāli sadalīt resursus.
Lai nodrošinātu Modernizācijas projekta sekmīgu realizāciju, Latvijas valdība ir noslēgusi ilgtermiņa aizdevuma līgumu ar Pasaules Banku uz 5 gadiem. (Pasaules Bankas konsultantu un ekspertu pakalpojumi). 1999.gadā plānotās projekta daļas realizācijai nepieciešami finansu līdzekļi 3,3 milj. lati. Valsts ieņēmumu dienests finansējumu saņems kā dotāciju no valdības. Ja šī dotācija netiks saņemta pilnā apmērā, projekta efektīva realizācija ievērojot veicamo uzdevumu laika grafiku, kļūs neiespējama.
03.00.00 Uzraudzība un kontrole
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 3 309,3 66,1 479 3 722,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 412,6 35,1 349,3 2 726,8
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 896,7 31 * 129,8 995,5
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 3 678,9 435,7 479 3 722,3
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance -369,5
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-) 369,5
* 03.08 apakšprogramma "Noguldījumu garantijas pārvalde" ar finansējumu 25 tūkst.latu, (maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi) 1999.gada valsts budžeta projektā paredzēta speciālajā budžetā.
Izmaiņas dotācijā
35,1 tūkst.latu 03.03 apakšprogrammā "Dārgmetālu proves uzraudzība" 1999.gadā ir pilnīgi noņemta dotācija un ir plānots pilnībā pāriet uz maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
340 tūkst.latu Konkursā par jauno alkohola, tabakas un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku piegādi, ir uzvarējusi kompānija "De La Rue Holographics" Ltd. Jaunā parauga tabakas akcīzes nodokļa markas ir dārgākas kā iepriekšējā parauga markas, bet ir palielinājušās to pretviltošanas iespējas.
Citas izmaiņas
1,1 tūkst.latu apakšprogrammās 03.01 un 03.04, saskaņā ar plānoto pakalpojumu apjomu, ir paredzēts VNDPT izmaksu palielinājums.
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
8,2 tūkst.latu apakšprogrammā 03.04 "Vērtspapīru tirgus komisija" palielinājums komandējumiem sakarā ar braucieniem uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm Briselē.
Izmaiņas maksas pakalpojumos un citu pašu ieņēmumos
6 tūkst.latu 03.06 apakšprogrammā "Alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšana" 1999.gada valsts budžeta projektā maksas pakalpojumi netiem paredzēti. 19998.gadā tika izsludināts atklāts starptautisks konkurss par alkohola, tabakas un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļu marku pasūtījuma piešķiršanu. 6 tūkst.latu ir konkursa dalības maksa.
129,8 tūkst.latu tiek plānots ieņēmumu palielinājums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem apakšprogrammās 03.03 "Dārgmetālu proves uzraudzība", 03.05 "Apdrošināšanas uzraudzība", 03.07. "Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija".
04.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 414,5 357,1 771,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 414,5 357,1 771,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 414,5 357,1 771,6
Iemaksas jaunās starptautiskās organizācijās 338,4 tūkst.latu.
* Starptautiskais Valūtas fonds 14,0 tūkst.latu.
* PB līgumsaistību izpilde 200 tūkst.latu.
* Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds 102,4 tūkst.latu.
* Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra 22 tūkst.latu.
Precizējot iepriekšējā gada iemaksas starptautiskajās organizācijās, palielinātas iepriekšējās iemaksas par 18,7 tūkst.latu.
* PB akciju iegāde 275,2 tūkst.latu.
* ERAB 146,4 tūkst.latu.
* Pasaules muitas organizācijā 11,6 tūkst.latu.
05.00.00 Parādi, parādu procenti, apkalpošana, atmaksas
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 28 842,7 2 200 16 697,3 43 340
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 28 842,7 2 200 16 697,3 43 340
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 28 842,7 2 200 16 697,3 43 340
Valsts budžeta aizdevumi 49 084,8 66 340,4 115 425,2
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas 26 084,7 6 951,7 19 133
Fiskālā bilance -23 000,1 72 575,8 -96 292,2
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-)
05.01.00 Valsts parāda apkalpošana
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 24 992,7 16 007,3 41 000
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 24 992,7 16 007,3 41 000
Izdevumi - kopā 24 992,7 16 007,3 41 000
Mērķis: savlaicīga un precīza valsts parāda saistību izpilde ar iespējami mazākām izmaksām. Ņemot vērā valsts 1998.gadā un iepriekšējos gados noslēgtos aizņēmumu līgumus, kā arī finansu tirgu attīstības tendences pagājušā gada otrajā pusē, valsts parāda apkalpošanai paredzētais līdzekļu apjoms 1999.gadā ir 41 milj. latu, no tiem 23,6 milj. latu - valsts iekšējā parāda apkalpošanai un 16,9 milj. latu ārējā parāda apkalpošanai, kā arī 505 tūkst. latu Finansu ministrijas maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu.
1. Valsts iekšējā parāda apkalpošanai līdzekļi ir nepieciešami procentu maksājumiem par valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem - 16,7 milj.latu, par komercbanku kredītiem - 1,2 milj.latu, par depozītu no citu līmeņu budžetiem un par citu līmeņu budžetu līdzekļu atlikumiem - 3,6 milj.latu, kā arī procentu maksājumiem "Latvijas Krājbankai" par izvietotajām valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm rehabilitācijas programmas ietvaros - 2,1 milj.latu.
Kopā nepieciešamais līdzekļu apjoms valsts iekšējā parāda apkalpošanai 1999.gadā ir 23,6 milj.latu, kas ir par 9,6 milj. latu vairāk nekā 1998.gadā. Palielinājums iekšējā parāda apkalpošanai galvenokārt ir saistīts ar to, ka pasaules finansu krīzes, bet īpaši Krievijas finansu krīzes ietekmē sagaidāms būtisks valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmju kāpums salīdzinot ar 1998.gadu (viena mēneša parādzīmēm procentu likmes ir palielinājušās no 3,7% 1998.gada sākumā līdz 7% un vairāk 1999.gadā, trīs mēnešu parādzīmju likmes - no 4,1% līdz 8,5%, sešu mēnešu parādzīmju likmes no 5,4% līdz 9%, viena gada parādzīmju likmes no 7,2% līdz 10%, divu gadu obligāciju likmes no 8,9% līdz 15%). Valsts budžeta izdevumu finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai 1998.gadā tika izmantoti uz laiku brīvie valsts budžeta līdzekļi. Strauji samazinoties brīvo līdzekļu apjomam, lai varētu nodrošināt nepieciešamos budžeta izdevumus, kā arī dzēst parādzīmes paredzētajā termiņā Valsts kasei 1998.gada otrajā pusē nācās paaugstināt valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pārdošanas likmes līdz tās pietuvojās finansu tirgus likmēm. Izvērtējot situāciju Latvijas un citu valstu finansu tirgos, nav pamata sagaidīt, ka situācija Latvijas vērtspapīru tirgū 1999.gada sākumā uzlabosies, tāpēc palielinoties valsts vērtspapīru likmēm, palielināsies arī valsts iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas. Ja situācija uzlabosies 1999.gada otrajā pusē vai gada beigās, tad tas ietekmēs jau 2000.gadā veicamos parāda apkalpošanas maksājumus. (skat.pielikumā).
2. Valsts ārējā parāda apkalpošanai 1999.gadā nepieciešami 16,9 milj.latu 1999.gada plānotais procentu maksājumu pieaugums ārvalstu aizņēmumu procentu nomaksām par 5,9 milj.latu saistīts ar 1998.gadā saņemtajiem aizdevumiem (Pasaules Bankas aizdevumi Ceļu projektam - USD 8,75 milj, Strukturālo reformu projektam - DEM 60,40 milj, Uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanas projektam - USD 4,08 milj. un DEM 1,52 milj.), par kuriem procenti būs jāsāk maksāt 1999.gadā. Jaunajiem līgumiem, kas saskaņoti pēc 1998.gada 1.jūlija, Pasaules Banka ir paaugstinājusi procentu likmi par 0,25 procentu punktiem. Veicot nākamā gada procentu maksājumu aprēķinu, ņemts vērā, ka ārvalstu aizdevumi Latvijas Republikai pārsvarā ir ar mainīgo procentu likmi. Situācija starptautiskajos finansu tirgos ir ievērojami pasliktinājusies galvenokārt Krievijas un Āzijas valstu ekonomisko krīžu dēļ, tāpēc ir sagaidāms, ka finansu resursu cena būtiski neatšķirsies no tās, kas izveidojās pēc 1998.gada augusta. Tas īpaši attiecas uz aizdevumiem attīstības valstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija, pat ja tai izdosies saglabāt investīcijām labvēlīgo, salīdzinoši augsto kredītreitingu. Līdz ar to ir jāpalielina ārvalstu aizdevumu procentu segšanai paredzamie resursi salīdzinot ar 1998.gadu. (skat. pielikumā).
3. Finansu ministrijas maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu 1999.gadā ir paredzēti 505 tūkst.latu, tai skaitā maksa kredītreitinga aģentūrām "Standart & Poor's", "Moody's Investor Service" un "Fitch - IBCA" par valsts kredītreitinga atjaunošanu un citi ar valsts parāda apkalpošanu saistītiem izdevumiem, piemēram, tādiem kā juridiskie atzinumi par aizņēmumu līgumiem, tiesu izdevumi, komisijas maksa un tamlīdzīgiem. (skat. pielikumā).
05.02.00 Valsts budžeta kontu apkalpošana
tūkst.Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 350 150 500
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 350 150 500
Izdevumi - kopā 350 150 500
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 3 500 2 200 1 300
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3 500 2 200 1 300
Izdevumi - kopā 3 500 2 200 1 300

Mērķis: nodrošināt kompensāciju izmaksas reabilitētiem pilsoņiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem. Lai nodrošinātu kompensāciju summu savlaicīgu izmaksu pēc rajonu, pilsētu pašvaldību un tiesu pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar likumu ''Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu'', Ministru Kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumiem nr. 417 "Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu'' un 1997. gada 30. decembra noteikumiem nr. 443 ''Kārtība, kādā atgūstama manta vai kompensējama tās vērtība personām, kurām tā tika atsavināta sakarā ar uzlikto paaugstināto nodokļu un nodevu nesamaksāšanu vai kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām'' 1999. gada valsts budžetā kompensācija reabilitētiem pilsoņiem plānota 1 300 000 latu apmērā.

Turklāt saskaņā ar grozījumiem likuma "Par valsts budžetu 1998.gadam" šīs apakšprogrammas 1998.gada apropriācija tika pagarināta līdz 1999.gada 31.decembrim, lai reabilitētie pilsoņi varētu saņemt kompensācijas. Pēc Valsts kases operatīvā pārskata par budžeta izdevumiem uz 31.12.1998., ka konta atlikums minētajā apakšprogrammā ir 2089,2 tūkst.latu.

05.04.00 Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksas

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Valsts budžeta aizdevumi 49 084,8 66 340,4 115 425,2
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas 26 084,7 6 951,7 19 133
Fiskālā bilance -23 000 72 575,8 -96 292,2

Mērķis: saskaņā ar Valsts investīciju programmu un likumu "Par valsts budžetu 1999.gadam", kā arī iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem un valdības atbalstītajām programmām izsniegt valsts budžeta aizdevumus, iekasēt to atmaksu saskaņā ar līgumos noteiktajiem atmaksas termiņiem.

1999. gadā no valsts pamatbudžeta paredzēti aizdevumi 115,4 milj.latu apjomā un atmaksas 19,1 milj.latu apjomā: aizdevumi valsts speciālajam budžetam 58,3 milj.latu un atmaksas no valsts speciālā budžeta 1,3milj.latu; aizdevumi pašvaldību budžetiem 37,03 milj. latu apmērā un atmaksas no pašvaldību budžetiem 7,03 milj.latu; aizdevumi uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem un cita veida iestādēm 20,1 milj.latu un atmaksas - 10,8 milj.latu apjomā.

05.05.00 Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšanai izlietotā

G-24 aizdevuma neatmaksātās daļas atmaksa

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 540 540
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 540 540
Izdevumi - kopā 540 540

Mērķis: atmaksāt Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšanai izmantotā G - 24 aizdevuma neatmaksāto daļu 540 000 latu apmērā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.196 "Par akciju sabiedrības Latvijas Investīciju banka pamatkapitāla palielināšanu" un 1993.gada 23.septembra līgumu ar Finansu ministriju, Latvijas Investīciju banka saņēma no G-24 aizdevuma līdzekļiem 4 miljonus ASV dolāru aizdevumu pamatkapitāla valsts daļas palielināšanai. Pakāpeniski privatizējot valsts kapitālu, aizdevums daļēji tika atmaksāts. Neatmaksātais aizdevums Latvijas Investīciju bankas valsts kapitāla daļas veidošanai pašlaik ir 898 802 ASV dolāri.

06.00.00 Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 4 329,2 164,3 4 493,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 4 329,2 164,3 4 493,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 4 329,2 164,3 4 493,5

07.00.00 Satiksmes birojs

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 470,6 179,5 650,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 470,6 179,5 650,1
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 688,7 218,1 179,5 650,1
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance -218,1
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-) 218,1

Izmaiņas maksas pakalpojumos un citu pašu ieņēmumos

1998.gada 6.oktobrī Satiksmes biroja Padomes sēdē tika apstiprināta Satiksmes biroja struktūra ar 50 štata vietām, pamatojoties uz to, ka sākot ar 1998.gada 1.decembri Satiksmes birojam ir dota atļauja izsniegt Latvijas Zaļās kartes. Palielinoties funkciju apjomam, ir nepieciešami papildus darbinieki. Uzturēšanas un kapitālie izdevumi tiks finansēti no minētās darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

08.00.00 ERAB pilnvarnieku sanāksmes organizēšana

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 151,5 2 704,5 2 859
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 154,5 2 704,5 2 859
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 151,5 2 704,5 2 859

Budžeta izpildītājs - SIA "Birojs 2000" (dibinājusi Latvijas Privatizācijas Aģentūra) uzvarēja konkursā par tiesībām organizēt ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2000. gada 19.-23.maijā.

Programmas finansējums ir 2,9 milj.latu , tai skaitā 350 tūkst.latu biroja organizatorisko darbu veikšanas nodrošināšana

Lai nodrošinātu ERAB pilnvarnieku sanāksmes norises augstu tehniski organizatorisko līmeni, ko Latvijas pusei par saistošu uzliek ar ERAB noslēgtais Vienošanās memorands, oficiālo pasākumu vietās ir jāveic liels apjoms organizatorisku darbu, kā arī telpu rekonstrukcijas, jo šobrīd neviens no oficiālo pasākumu objektiem neatbilst mūsdienu prasībām šāda mēroga sanāksmes organizēšanā. Plānoto restaurācijas darbu veikšanai ir paredzēti līdzekļi 2,5 milj. latu apjomā..

Restaurācijas projekta mērķis ir veikt Rīgas Latviešu Biedrības nama (turpmāk tekstā "RLBN"), Rīgas kongresu nama un Latvijas Universitātes rekonstrukciju Valsts investīciju programmas ietvaros, lai to infrastruktūra atbilstu Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas pilnvarnieku sanāksmes 2000. gadā rīkošanas prasībām un nodrošinātu minēto ēku turpmāko atbilstību līdzīga ranga forumu, kongresu, konferenču un izstāžu rīkošanai.

09.00.00 Pasaules bankas Lauku attīstības projekta valsts atbalsts

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 410 410
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 410 410
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 410 410

Saskaņā ar 1998.gada 9.septembrī noslēgto Aizdevuma līgumu ar Pasaules banku (PB) par Latvijas Lauku attīstības projektu (LAP), Finansu ministrijai (FM) jānodrošina valsts līdzfinansējums 30% no kredīta apjoma (aizdevuma un līdzfinansējuma daļas) PB aizdevumam un līdzekļi mazo kredītu garantijām (30% no izsniegtā PB aizdevuma kopsummas). Budžeta izpildītājs ir PB/FM Tehniskā vienība.

1999.gadā plānotās aizdevuma summas līdzfinansējumam nepieciešami 240 tūkst. latu un mazo kredītu garantijām - 170 tūkst. latu. Pasaules bankas aizdevuma līdzekļus plānots izsniegt arī 2000.gadā, kam būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi līdzfinansējumam - 243 tūkst.latu un mazo kredītu garantijām - 172 tūkst.latu.

10.00.00 Nacionālais fonds

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 38,2 38,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 38,2 38,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 38,2 38,2

Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto ES PHARE programmas Decentralizēto ieviešanas sistēmu, 1998.gada 2.decembrī starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju tika parakstīts vienošanās memorands par Nacionālā fonda izveidošanu Latvijā. Nacionālā Fonda (NF) izveidošana paredz, ka Kopienas palīdzības finansu vadība un atbildība tiek nodota Partnervalstij.

NF mērķis ir vadīt un kontrolēt Kopienas piešķirto palīdzību atbilstoši ES decentralizētajai ieviešanas sistēmai (sagatavot līdzekļu pārskaitīšanas maksājumu uzdevumus Ieviešanas institūcijām, uzraudzīt NF bankas kontus, uzturēt un regulāri papildināt Eiropas komisijas finansu atskaišu sistēmu - Perseus, izveidot Kopīgo uzraudzības komiteju un nominēt Uzraudzības apakškomitejas.

NF vadīs Nacionālā atbildīgā amatpersona, kurai tiks piešķirta vispārējā atbildība par ES Phare programmas līdzekļu finansiālo vadību. Vienošanās memorandā par NF izveidošanu minēto noteikumu neizpildīšanas gadījumā partnervalstij var tikt pieprasīta ES Phare līdzekļu atmaksa Eiropas Komisijai.

Vienošanās memorands par NF izveidošanu nosaka, ka palīdzības saņēmējam jānodrošina nepieciešamie cilvēkresursi, nepieciešamās telpas un darbības izmaksas NF pienākumu veikšanai. Lai nodrošinātu NF operatīvu darbību, Valsts Kasē ir nepieciešamas 5 jaunas štata vienības, kas nodarbosies ar NF vadību, koordināciju un uzraudzību un atbalstīs NF Nacionālo atbildīgo amatpersonu tā uzdevumu veikšanā. Šo štata vietu finansiālajam nodrošinājumam ir paredzēti līdzekļi 38 tūkst.latu apmērā. Atalgojumu fonds 1999.gada 10 mēnešiem (ieskaitot obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) plānots 30,7 tūkst.latu liels. Kapitālajiem izdevumiem plānoti 5 tūkst.latu.

11.00.00 Nacionālās palīdzības koordinācija un sadarbība

ar starptautiskajām finansu institūcijām

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 165,4 165,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 165,4 165,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 165,4 165,4

Īpašu uzdevumu ministram uzticētas nacionālās palīdzības koordinatora funkcijas, pilnvarnieka pienākumi Pasaules bankā un tās grupas organizācijās (MIGA utt.), kā arī pilnvarnieka pienākumi ERAB (Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Banka).

Galvenie mērķi:

- Pilnveidot politisko un administratīvo nacionālās palīdzības koordināciju ar mērķi - kvalitatīvi uzlabot šo palīdzības koordināciju. Plānots panākt kvalitatīvi citu līmeni šīs palīdzības koordinācijai, to papildinot ar politisko atbildību par lēmumu pieņemšanu, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par līdzdalību tajā vai citā programmā, ievērojot valsts intereses un finansu iespējas. Tādējādi arī tiktu veidots Eiropas līmeņa valstīm atbilstošs mehānisms darbam ar Strukturālajiem fondiem nākotnē.

- Veidot jaunas - kvalitatīvi citas pakāpes attiecības politiskajā un administratīvajā līmeņos ar SRAB un ERAB, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas un Pasaules Bankas vienošanās programmas sagatavošanai par strukturālajiem pārkārtojumiem, kas aizstātu līdzšinējo SAL (Structural Adjustment) tiesības.

Gaidāmais rezultāts:

* Budžeta sakārtošana attiecībā uz Latvijas daļu līdzfinansētajos projektos; tādējādi skaidrība par nākamā gada budžetā nepieciešamo daļu (un vienlaikus daļu, ko Latvijas valsts var atļauties) līdzfinansējumiem projektos;

* Politiskā atbildība par projektu atlasi, kuros Latvija piedalās;

* Aktivizēts, sistemātisks un mērķtiecīgs darbs ar donorvalstīm, tā skaidri un viennozīmīgi parādot gan interesi par turpmāko ieguldījumu, gan pārliecību par līdzšinējo ieguldījumu svarīgumu Latvijai;

* Struktūras un procedūras izveidošana plānoto Strukturālo fondu akumulēšanai Latvijā.

12.00.00 Dotācija Noguldījumu garantiju fondam (500 tūkst.latu)

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 500 500
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 500 500
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
Dotācija īpašiem mērķiem
Izdevumi - kopā 500 500

Fizisko personu noguldījumu garantijas likums, kas tika pieņemts 1998.gada 21.maijā, paredz veikt iemaksu Noguldījumu garantiju fondā 1999.gadā likumā norādītajā apjomā.

Speciālais budžets

tūkst.Ls

01.00.00 Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas sistēma

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
2 191,9 1 177,3 3 369,2
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 2 191,9 1 107,3 3 299,2
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar 1999.gada
valsts budžetu
500 500
Atskaitījumi no komercbankām
800 800
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar fizisko
personu noguldījumu garantijas likumu 500
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 69 ,9 69,9
Izdevumi - kopā 3 027 ,7 835,7 1 239,9 3 431,7
Fiskālā bilance -835,7 -62,6 -62 ,6
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta 62,6 62,6
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
1 691,9 307,3 1 999,2
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 1 691,9 307,3 1 999,2
Izdevumi - kopā
2 527,7 835,7 307,3 1 999,2
Fiskālā bilance -835,7
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma ietver trīs fondus:

01.01. apakšprogramma "Transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanas garantijas fonds"

Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

* transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

* nenoskaidrots transportlīdzeklis.

01.02. apakšprogramma "Transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds"

Fonda mērķis ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā un citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas to apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas gadījumā Apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama 90 procentu apmērā no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības summas.

01.03. apakšprogramma "Ceļu satiksmes negadījumu novēršana un profilakse"

Ceļu satiksmes drošības programmas īstenošanu koordinē Ministru kabineta izveidota Ceļu satiksmes drošības padome. Par naudas izlietojumu lemj Ceļu satiksmes drošības padome.

02.00.00 Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
500 800 1 300
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 500 800 1 300
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar 1999.gada
valsts budžetu 500 500
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar Fizisko
personu noguldījumu garantijas likumu 500 500
Atskaitījumi no komercbankām 800 800
Izdevumi - kopā
500 800 1 300
Fiskālā bilance
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)

Prognozēts, ka 1999.gadā Noguldījumu garantijas fonda ieņēmumi būs 1,3 milj.latu, t.sk. 0,8 milj.latu atskaitījumi no komercbankām un 0,5 milj.latu iemaksa no valsts pamatbudžeta.

1999.gadā no pamatbudžeta tiek pārņemta programma "Noguldījumu garantijas fonda pārvalde", ar finansējumu 86, tūkst.latu kas ir atskaitījumi no noguldījumu garantijas fonda.

Saskaņā ar Fizisko personu noguldījumu garantiju likuma spēkā stāšanos 1998.gada 1.oktobrī darbu uzsāka Noguldījumu garantiju fonda pārvalde. Pamatojoties uz likuma 8.pantu un Pārejas noteikumu 2.punktu, Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus veido atskaitījumi no komercbankām, kā arī vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa 500 000 latu un vienreizēja Finansu ministrijas iemaksa 500 000 latu saskaņā ar 1999.gada valsts budžetu.

03.00.00 Pasaules Bankas/LR Finansu ministrijas tehniskā vienība

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā
69,9 69,9
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 69,9 69,9
Izdevumi - kopā
132,6 132,6
Valsts budžeta aizdevumi
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
Fiskālā bilance -62,6 -62,6
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta 62,6 62,6
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)

Tehniskās vienības galvenais uzdevums ir pārvaldīt Pasaules bankas Uzņēmumu un Finansu sektora Pārstrukturēšanas Projekta kredītu līniju, saskaņā ar LR un SRAB panākto vienošanos Aizdevumu līgumos, kas nodrošina finansējumu projektam.

Tehniskās vienības finansēšanas avoti ir:

- līdzekļi, ko piešķīrušas starptautiskas organizācijas, ārvalstu valdības un citi donori;

samaksa par pakalpojumiem, kurus Tehniskā vienība sniegusi IFI (iesaistītās finansu institūcijas) un citiem;

- līdzekļi, kas pieejami Tehniskās vienības darbībai no Pasaules bankas Uzņēmumu un Finansu sektora pārstrukturēšanas aizdevumu resursiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!