Eiropas Komisija: Par Eurobarometer apsekojumu par krīzes sociālo ietekmi

Katram sestajam eiropietim mājsaimniecības rēķinu apmaksa sagādā pastāvīgas grūtības, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pagājušajā gadā nabadzība valstī ir pieaugusi. Šīs ir galvenās atziņas, kas sniegtas jaunajā “Eurobarometer” apsekojumā par krīzes sociālo ietekmi, ar ko 22.jūnijā iepazīstināja ES Komisija. Pētījums, kas veikts 2010.gada maijā, iezīmē pusceļu Eiropas gadā cīņai pret nabadzību (2010) un tiek publiskots pēc 17.jūnijā ES vadītāju panāktās vienošanās nākamo desmit gadu laikā palīdzēt 20 miljoniem eiropiešu izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības.

Runājot ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Briselē, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors sacīja: “Apsekojuma rezultāti apstiprina, ka nabadzība ir nopietna problēma ES un ka esošā ekonomiskā un finansiālā situācija vēl vairāk pasliktina situāciju. Krīze prasa savu, un šodien ievērojamai eiropiešu daļai ir grūti savilkt galus kopā.” Viņš piebilda: “Jaunā ES stratēģija nākamajiem desmit gadiem “Eiropa 2020” un tās mērķis – līdz 2020.gadam atbrīvot vismaz 20 miljonus eiropiešu no nabadzības – skaidri norāda valstu patiesu apņēmību panākt redzamus rezultātus, sasniedzot vairāk nekā tikai iekļaujošu Eiropu.”

Kopumā Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka gadā, pirms tika veikta aptauja, nabadzība ir pieaugusi visos līmeņos – 6 no 10 eiropiešiem uzskata, ka nabadzība pieaugusi viņu vietējā teritorijā, trīs ceturtdaļas domā, ka nabadzība ir pieaugusi visā valstī, un 60% atzīst, ka nabadzība pieaugusi visā ES kopumā.

Krīze un aicinājumi uz stingri ierobežojošiem pasākumiem ir atstājuši ietekmi uz cilvēku nabadzības uztveri. Grieķija izceļas uz kopējā fona ar 85% respondentu, kuri uzskata, ka nabadzība valstī ir pieaugusi. Šādu viedokli par savu valsti pauž arī 83% franču, 82% bulgāru, 77% rumāņu un 75% itāļu. Dažās valstīs cilvēki paredz turpmākas grūtības, piemēram, septiņi no desmit rumāņiem un grieķiem paredz, ka finansiālā situācija mājsaimniecībās pasliktināsies, tikmēr citās valstīs jaušama pozitīva uztvere. Piemēram, 23% latviešu paredz, ka finansiālā situācija mājsaimniecībās pasliktināsies (samazinājums no 65% 2009.gada jūlijā), 32% lietuviešu (samazinājums no 58% 2009.gada jūlijā) un 20% ungāru (samazinājums no 48% 2009.gada jūlijā). Patlaban mazāk respondentu Latvijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Somijā uzskata, ka gadījumā, ja viņi zaudētu darbu, viņi paliktu bezdarbnieki.

• Nozīmīga eiropiešu daļa atzīst, ka nonākuši finansiāli grūtā situācijā

Viens no katriem sešiem eiropiešiem atzīst, ka vismaz vienu reizi pagājušā gada laikā viņa mājsaimniecībā pietrūcis naudas, lai nomaksātu parastos rēķinus, pirktu pārtiku un citas ikdienas patēriņa preces, un 20% saskārušies ar grūtībām veikt regulāru mājsaimniecības rēķinu un kredītmaksājumu nomaksu laikā, kad noritējušas apsekojuma intervijas (2010.gada maijā).

15% nepārtraukti risina finansiālās grūtības, kamēr 3% ir iekavējuši dažu rēķinu un kredītmaksājumu nomaksu, un 2% saskārušies ar nopietnām finansiālām problēmām un iekavējuši daudzu šādu maksājumu nomaksu.

• Apmēram 30% iedzīvotāju ir grūti segt veselības aprūpes izmaksas

Aptuveni 3 no katriem 10 eiropiešiem uzskata, ka pēdējā pusgada laikā viņiem vai viņu radiniekiem ir kļuvis grūtāk segt veselības aprūpes, bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmaksas – 11% uzskatīja, ka kļuvis “daudz grūtāk”, un 18% atzina, ka kļuvis “nedaudz grūtāk”.

• Viens no katriem sešiem eiropiešiem nav pārliecināts par savu darba vietu

2010.gada marta dati liecina, ka 18% nodarbināto respondentu nav cieši pārliecināti vai galīgi nav pārliecināti, ka spēs saglabāt savu pašreizējo darbu nākamajos 12 mēnešos, un 49% uzskata, ka viņiem būtu mazas vai pat nekādas izredzes atlaišanas gadījumā atrast jaunu darbu sešu mēnešu laikā.

• Krīzes ietekme uz turpmākajām pensiju tiesībām sabiedrības uztverē

Visbeidzot, raugoties uz turpmākajiem ieņēmumiem, 73% ES iedzīvotāju vai nu atklāti paredz zemāku pensiju apjomu vai uzskata, ka pensionēšanos vajadzēs atlikt, lai iekrātu vairāk naudas vecumdienām. Tikmēr 20% respondentu ir izteikti noraizējušies, ka viņu ieņēmumi vecumdienās nebūs pietiekami cilvēka cienīgai dzīvei, un 34% ir diezgan noraizējušies par šādām izredzēm. Septiņpadsmit dalībvalstīs lielākā daļa respondentu ir ļoti vai diezgan noraizējušies, ka ar viņu ienākumiem nepietiks, lai vecumdienās dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi.

Priekšvēsture

Sākot ar 2009.gada jūniju, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus “Eurobarometer” apsekojumus, tiek regulāri apzināts, kā sabiedrība uztver 2008.gada rudenī sākušās krīzes sociālo ietekmi. Apsekojumu mērķis ir novērtēt sabiedrības nostāju attiecībā pret esošo nabadzību, grūtību pakāpi, ar kurām saskaras mājsaimniecības, pārmaiņām veselības aprūpē un spēju atļauties sociālo aprūpi, kā arī to, kādas ir cilvēku prognozes par savu finansiālo stāvokli, sasniedzot cienījamu vecumu.

Jaunākajā apsekošanas vilnī tika aptaujāti 25 600 iedzīvotāju visās ES dalībvalstīs. Galvenokārt viņus intervēja pa telefonu laikā no 2010.gada 18.maija līdz 22.maijam. Intervijas noritēja pēc iepriekš veiktas respondentu atlases izlases kārtībā, kura papildus tika izsvērta, lai labotu zināmās demogrāfiskās atšķirības.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa