Ministru prezidenta biedrs:

— Eiropas Savienības sēdē

"Mums šķiet visai nesaprotami, kā Eiropas Savienības (ES) iekšējo reformu jautājums var būt kavēklis sarunu uzsākšanai ar kādu no 2.grupas kandidātvalstīm. (..) Tas, ka būs nepieciešamas Savienības institucionālās reformas, bija skaidrs jau toreiz, kad tika lemts par ES paplašināšanos. Tādēļ šo procesu sasaiste tādā veidā, ka viens aizkavē otru, ir politiski neloģiska un stratēģiski var izrādīties kaitīga. Gan reformām, gan sarunām ar jaunām kandidātvalstīm jānotiek vienlaikus," uzstājoties ar uzrunu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas trešajā sēdē, kas 25. un 26. janvārī notika Briselē, pauda Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās Guntars Krasts.

"Ārpolitikā viens no svarīgākajiem notikumiem, ko gaidījām ar vairāk vai mazāk slēptu optimismu, bija ES valstu vadītāju tikšanās Vīnē. Šim optimismam bija pamats — pozitīvais Eiropas Komisijas Progresa ziņojums, Eiropas Parlamenta un Vispārējās lietu padomes pozitīvie un konkrētie lēmumi par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Latviju ne vēlāk kā 1999.gadā. (..) Tādēļ Vīnes tikšanās nekonkrētība šajā jautājumā Latvijai, bez šaubām, atnesa vilšanos. Šis Vīnes lēmums rada neskaidrību Luksemburgas lēmumu traktēšanā un uzrāda politiski definētu sarunu uzsākšanas kritēriju trūkumu. ES iekšējās reformas nedrīkst kļūt par šķērsli sarunu uzsākšanai. Tām jānotiek paralēli iestāšanās sarunu procesam, lai kandidātvalstis varētu atbilstoši veikt savas iekšējās reformas," teica G.Krasts.

Izsakot neizpratni par kavēšanos uzsākt sarunas ar Latviju par iestāšanos ES, Ministru prezidenta biedrs ES lietās vienlaikus uzsvēra Latvijas atbalstu ES institūciju reformām, to iekšējās sakārtošanās procesam, darbības efektivitātes pieaugumam, vēlmei atbrīvoties no negatīvām parādībām. "Latvijai nav mazsvarīgi, kādā Eiropas Savienībā mēs iestājamies — cik efektīva ir tās pārvaldes struktūra, kā tiek ievērotas arī mazāko valstu intereses, vai nenotiek tieša vai netieša lielāko kandidātvalstu dominēšana kādā jomā. Tādēļ mēs principā atbalstām attiecīgās institucionālās izmaiņas, kuras radītu tādu pārvaldes mehānismu, kas maksimāli ievērotu visu ES dalībvalstu, arī jaunuzņemto, intereses," teica G.Krasts.

"Latviešu mentalitātē nav dzīvot uz citu rēķina, un es esmu pārliecināts, ka Latvija agri vai vēlu kļūs par valsti, kas savu iespēju robežās dos ieguldījumu ES kopējo programmu finansēšanā," pauda G.Krasts, Latvijas sasniegto ilustrējot ar konkrētiem faktiem. Pagājušā gada vidū beidzās privatizācijas process ražošanas sektorā. Pašlaik vairāk nekā 90 procenti no pievienotās vērtības rūpniecībā, celtniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā tiek radīti privātajā sektorā. 1998.gadā inflācija Latvijā bija tikai 2,8 procenti. Latvijas valūtas apmaiņas kurss pret SVF norēķina vienību ir nemainīgs jau piecus gadus, pastāvot pilnīgi liberālai valūtas apmaiņas un ievešanas — izvešanas sistēmai. Kopš 1997.gada mūsu valsts budžets ir bez deficīta. Valsts ārējā parāda apjoms Latvijai nesasniedz 7 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Uzrunas nobeigumā G.Krasts norādīja, ka sarunu uzsākšana ar Latviju 1999.gadā vienkārši pierādītu to, ka ES izpilda 1997.gada Kopenhāgenas tikšanās laikā doto solījumu — izvērtēt katras valsts individuālo progresu un attiecīgi lemt par sarunu uzsākšanu.

Romāns Meļņiks,

Ministru prezidenta biedra

ES lietās padomnieks