Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 6.jūlijā

FM: Par banku galvojumu shēmas darbības pagarināšanu

6.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (Valsts kases) sagatavotais MK noteikumu projekts, kas paredz grozījumus kārtībā, kādā sniedz un uzrauga galvojumus par banku aizņēmumiem.

Ņemot vērā aktuālo situāciju finanšu tirgos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī Latvijas Bankas saskaņoto viedokli, līdz ar grozījumiem tiek pagarināta banku galvojumu shēmas darbība uz laika periodu no šā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, kas saskaņota ar Eiropas Komisiju.

Vienlaikus ar grozījumiem (atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem banku galvojumu shēmas pagarināšanai uz 6 mēnešiem pēc 30.jūnija) tiek noteikts paaugstināts atlīdzības apjoms par šādu galvojumu saņemšanu, kā arī pienākums bankai, ja sniegtā valsts atbalsta – galvojuma apmērs pārsniedz 5% no bankas saistībām vai 500 000 000 eiro, iesniegt dzīvotspējas izvērtējumu.

Šobrīd maksa par galvojumu ir noteikta, par pamatu ņemot Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas, un kopējā maksa par galvojumu ir 1,048%. Savukārt pēc grozījumu izdarīšanas paaugstinātā atlīdzība saskaņā ar EK prasībām tiek paaugstināta līdz 1,448% no valsts galvotā aizņēmuma atlikuma.

2008.gada nogalē, saasinoties situācijai finanšu tirgos, lielākā daļa ES valstu ieviesa dažādus atbalsta instrumentus, kas vērsti uz finanšu sektora stabilizāciju. Viens no šādiem atbalsta pasākumiem bija galvojumu shēmas bankām. 2009.gada februārī, pieņemot MK noteikumus par kārtību, kādā sniedz un uzrauga galvojumus par banku aizņēmumiem, arī Latvijā tika ieviesta banku galvojumu shēma.

Atbalsta shēmas tiek saskaņotas uz 6 mēnešu periodu, līdz ar to šobrīd MK noteikumos ietvertā galvojumu shēma bankām ar EK bija saskaņota līdz šā gada 30.jūnijam, bet līdz ar minētajiem grozījumiem – līdz šā gada 31.decembrim.

FM: Par sarunām ar Eiropas Komisiju “Parex bankas” sakarā

6.jūlijā Finanšu ministrija saskaņā ar iepriekš uzdoto informēja Ministru kabinetu (MK) par akciju sabiedrības “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plāna saskaņošanas gaitu ar Eiropas Komisiju (EK).

2009.gada 29.jūlija EK procedūras atvēršanas lēmums valsts atbalsta lietā uzliek par pienākumu Latvijai noteiktā termiņā iesniegt precizētu AS “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānu un citu papildu informāciju. Saskaņā ar EK lēmumu plānotajam AS “Parex bankas” restrukturizācijas atbalstam ir jābūt saderīgam ar Eiropas Kopienas iekšējo tirgu, kā arī plānā ir jāpamato bankas ilgtermiņa dzīvotspēja bez valsts papildu atbalsta pārskatāmā nākotnē.

Valsts atbalsta restrukturizācijas plāns ietver Ministru kabineta apstiprināto akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas plānu, kas paredz bankas sadalīšanu. 2010.gada 31.martā tas tika iesniegts Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā.

Laika periodā no 2010.gada 10.maija līdz pat šim brīdim notiek komunikācija EK Konkurences ģenerāldirektorāta un Latvijas institūciju starpā par iesniegto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, lai nodrošinātu, ka piedāvātais restrukturizācijas modelis ir dzīvotspējīgs un nekropļos konkurenci Kopienas iekšējā tirgū.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Sporta politikas pamatnostādņu īstenošanas termiņu

Lai nodrošinātu sporta nozares attīstību ilgtermiņā un pēc iespējas efektīvāk izmantotu sporta nozarei piešķirtos līdzekļus, veicinot jau ieguldīto resursu izlietojuma lietderību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus sporta politikas plānošanas dokumentos, kas nosaka, ka Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2009.gadam (pamatnostādnes) īstenošanas noslēguma termiņš tiek pagarināts līdz 2012.gadam. Grozījumi 6.jūlijā apstiprināti Ministru kabinetā (MK).

Grozījumi veikti pamatnostādnēs, MK 2004.gada 15.septembra rīkojumā Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”, kā arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (programma), kura nosaka pamatnostādņu īstenošanu. Pēc grozījumu apstiprināšanas abu sporta nozares politikas plānošanas dokumentu īstenošanas noslēguma termiņi ir saskaņoti.

Tāpat, nodrošinot efektīvu līdzekļu izlietojumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir pārskatījusi un aktualizējusi programmas uzdevumus. Programmā ir veikti arī precizējumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes strukturālajām reformām, kā rezultātā vairākas no programmā pieminētajām iestādēm ir reorganizētas.

IZM: Par Transporta un sakaru institūta rektora apstiprināšanu amatā

Inženierzinātņu doktors profesors Boriss Mišņevs 6.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Transporta un sakaru institūta rektora amatā.

Ņemot vērā to, ka 2010.gada 6.jūlijā beidzās pilnvaru laiks rektoram Jevgeņijam Kopitovam, Transporta un sakaru institūta Satversmes sapulce 2010.gada 17.maija sēdē par jauno Transporta un sakaru institūta rektoru ievēlēja inženierzinātņu doktoru profesoru Borisu Mišņevu, kurš rektora amatā stājas 2010.gada 7.jūlijā.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

Augstskolu likuma 17.panta otrā daļa paredz, ka augstskolā, kura nav universitāte, par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par papildu līdzekļiem tranzītielu sakārtošanas projektiem

Satiksmes ministrija rosinājusi grozījumus darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā, kuri nodrošinās līdzekļus vēl septiņiem tranzītielu uzlabošanas projektiem, kopā atbalstot divdesmit projektu īstenošanu.

Izsludinot aktivitātes 3.2.1.2. “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” otro kārtu, Satiksmes ministrija saņēma 21 projektu iesniegumu, no kuriem 20 atbilst noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Ar pieejamo Eiropas Reģionālās un attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 21 196 128,29 latu apmērā pietiek tikai 13 projektu īstenošanai.

Tomēr, īstenojot projektus citā infrastruktūras attīstības programmas aktivitātē, iepirkumu procedūru rezultātā ir radies ERAF finansējuma ietaupījums. Tāpēc satiksmes ministrs Kaspars Gerhards rosinājis iegūtos papildu līdzekļus novirzīt visiem vērtēšanas kritērijiem atbilstošajiem projektu iesniegumiem. Tādējādi pieejamo ERAF fonda finansējumu tranzītielu uzlabošanai otrajā atlases kārtā iespējams palielināt līdz 30 048 187 latiem. Iesniegto projektu īstenošana veicinās attiecīgā reģiona sasniedzamību un ekonomisko aktivitāti, kā arī uzlabos satiksmes drošību.

Lai veiktu līdzekļu pārdali, nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Līdz ar to valdība otrdien, 6. jūlijā, apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījums darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā”. Šajā sēdē apstiprināts arī MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.743 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2. aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”””.

Minētie grozījumi MK noteikumos paredz arī iespēju finansējuma saņēmējiem, kuru projekti atbalstīti atlases otrajā kārtā, saņemt avansu projekta īstenošanai, ja ir pieejami valsts budžeta līdzekļi. Tas veicinās pašvaldību iespējas sekmīgi īstenot šos projektus.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kompensācijām mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu sakarā

6.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Vides ministrijas iesniegto pieprasījumu piešķirt 1 352 788 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kompensācijām zemes īpašniekiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (ĪADT).

Kompensāciju izmaksāšanai zemes īpašniekiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT par 2009.gadu nepieciešami Ls 576 886, savukārt 2010.gadā atliktajos maksājumos – Ls 775 902.

Atlīdzību neizmaksāšana ir novedusi pie sabiedrības un zemes īpašnieku neapmierinātības par kompensāciju trūkumu. Vairākos gadījumos zemes īpašnieki ir sākuši tiesvedību, jo šīm privātpersonām ir jau agrāk izdots labvēlīgs administratīvais akts par kompensāciju izmaksu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis apsveic šo valdības lēmumu un uzsver: “Šis lēmums ir apsveicams gan no tiesiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Līdz ar šo lēmumu, pirmkārt, mēs izpildām valsts pienākumu pret tiem iedzīvotājiem, kuriem šīs kompensācijas jau sen tika solītas un kuriem tās pienākas pēc likuma. Otrkārt, labums ir tāds, ka, lai arī ne pārāk liela, tomēr reāla nauda ieplūdīs valsts ekonomikā, nevis tā bezjēdzīgi gulēs valsts kases kontos.”

Likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 2009.gadā tika veikti grozījumi, kas nosaka, ka atbilstoši likuma pārejas noteikumiem atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina un neizmaksā 2010.gadā, līdz ar to šīs kompensācijas varēs izmaksāt tikai pēc attiecīga grozījuma izdarīšanas likumā.

6.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” un Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par diferencētu piena kvotas atsavināšanas mehānismu

Valdība 6.jūlijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministra kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos Nr.1040 “Piena kvotu administrēšanas noteikumi””, kuri precizē piena kvotu papildināšanas mehānismu valsts rezervē.

Noteikumu grozījumos noteikts diferencēts piena kvotas atsavināšanas mehānisms, lai veicinātu valsts rezervē esošās piena kvotas papildināšanu un tās piešķiršanu tiem ražotājiem, kas pieprasījuši papildu kvotu, jo ir pārsnieguši piena kvotas izpildi vai palielinājuši ražošanas apjomu un savu ganāmpulku.

Normatīvā akta grozījumi nosaka, ka mazāks kvotas samazinājums, t.i., 5% apmērā no neizpildītā apjoma, tiek piemērots saimniecībām, kuras ir realizējušas piena daudzumu 71–85% apmērā no piešķirtā kvotas apjoma. Tām saimniecībām, kuras ir realizējušas līdz 70,9% no piešķirtā kvotas apjoma, paliek spēkā līdzšinējā kārtība, t.i., piena kvota tiek samazināta par 50% no neizpildītā apjoma. Pilnībā kvota tiek atsavināta tām saimniecībām, kuras kvotas ietvaros vispār nav realizējušas pienu, bet, ja saimniecība tomēr plāno turpināt piena ražošanu, tad tai ir iespēja saņemt atpakaļ piena kvotu 50% apmērā no atsavinātā daudzuma. Šādu normu piemērošana dod iespēju palielināt valsts piena kvotas rezervi, radot iespēju no valsts rezerves piešķirt kvotas jauniem piena ražotājiem un tiem, kuri ražo vairāk, nekā ļauj jau piešķirtās kvotas.

Dokumentā veikti arī grozījumi, kas uzlabos informācijas apmaiņu starp Lauksaimniecības datu centru (LDC) un piena ražotāju, paredzot, ka informācijas apmaiņa varēs notikt, nosūtot mobilā telefona īsziņu, elektroniskā pasta vēstuli, sazinoties telefoniski vai informējot speciālistus reģionos. Tādējādi tiks veicināta piena kvotas pilnīgāka izmantošana, samazināsies neaktīvo kvotu apjoms, tā papildinot valsts rezerves apjomu.

Pēc LDC datiem, Latvijā ir 15 941 kvotas īpašnieks, no tiem 14 538 ir piegādes kvotu īpašnieki, 760 tiešās tirdzniecības kvotu īpašnieki un 643 piegādes un tiešās tirdzniecības piena kvotu īpašnieki, bet aktīvi darbojas tikai 11 465 kvotu īpašnieki, kā arī 63 piena kvotu pircēji.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kompensācijām pavasara plūdos bojā gājušajiem sējumiem

Valdība 6.jūlijā atbalstīja 47 982 latu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Zemkopības ministrijai (ZM), lai Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniecības produktu ražotājiem daļēji kompensētu zaudējumus par šā gada pavasara plūdos bojā gājušajiem ziemāju sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem.

Kompensācijas apmērs būs 50 latu par vienu plūdos cietušo sējumu hektāru, ko saņems Daugavpils novada, Jēkabpils novada un Madonas novada 46 lauksaimniecības produktu ražotāji par bojā gājušajiem sējumiem ap 1011,8 hektāru platībā. Pirms atbalsta izmaksas LAD attiecīgo atbalsta saņēmēju zemes platību datus pārbaudīs vienotā platību maksājuma datubāzē.

Kompensācijas par sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem radītajiem zaudējumiem tiks izmaksātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību, piemērojot de minimis atbalstu lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē. Tās aprēķinātas, pamatojoties uz Daugavpils novada domes, Jēkabpils novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības iesniegtajiem apsekojuma datiem. Saskaņā ar Daugavpils novada domes iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši aptuveni 804 hektāri, no kuriem 153,5 hektāri ir rudzu, 370 hektāru – ziemas kviešu, 80 hektāru – tritikāles, 143,5 hektāri – aramzemē sēto zālāju un 57 hektāri – ziemas rapša sējumu. Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši 27,8 hektāri, no kuriem 11,8 hektāri rudzu, četri hektāri miežu un 12 hektāru kviešu sējumu. Savukārt Madonas novadā kopā cietuši 180 hektāru sējumu.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa