Ar dejām un apsveikumiem ir sākušies X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Lai skan!

Svētku patrons, Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Latviskās melodijas kļūst par daļu no mums līdz ar mātes dziedāto šūpuļdziesmu, bērnudārzā dejoto plaukstiņpolku vai Jāņos skaļi skandēto “Līgo”! Tās kopš agras bērnības sniedz pozitīvas emocijas un apliecina mūsu piederību šai zemei un tautai. Ikviens bērns un jaunietis, kurš dejo un dzied, ir apliecinājums tam, ka Latvija un mūsu tautas tradīcijas dzīvo un turpina pilnveidoties.

Dziesmu un deju svētkos kopīgi radītais emocionālais pārdzīvojums ir katras mēģinājumos izlietās sviedru lāses vērts. Es esmu pārliecināts, ka tieši ilgais un mērķtiecīgais gatavošanās process nodrošina tradīciju pārmantojamību no paaudzes paaudzē. Vēlu radošo nemieru, gatavojoties svētkiem. Lai no jūsu deju soļiem un dziesmām prieku un spēku smeltos ikviens, kam sirdī skan Latvija! Šogad dziesmu un deju svētku brīnums ir jārada jums!

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Dziedātāji, dejotāji un muzikanti!

Godātie pedagogi, diriģenti, horeogrāfi un komponisti!

Bērnu vecāki, ģimenes locekļi un atbalstītāji!

Sirsnīgi sveicu jūs Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku jubilejas reizē! Šogad svētki notiek jau desmito reizi, un jau 50 gadu garumā tie ir bijuši neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa!

Vispirms vēlos teikt lielu un sirsnīgu paldies visiem tiem, kas strādāja, argumentēja un pastāvēja par to, lai šie skaistie bērnu un jauniešu svētki varētu notikt. Laikā, kad visas valsts finansētās jomas ir skāruši taupības pasākumi, reizumis izskanēja pat viedokļi par iespējamo svētku atlikšanu. Tomēr Ministru kabinets bija vienisprātis par to, ka Desmitajiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir jābūt!

Dziesmu un deju svētki Latvijā vienmēr ir īpašs notikums. Vai tie ir lielie, vai skolēnu svētki – tie ienes mūsu ikdienā ne tikai daudz mūzikas skaņu, bet arī daudz pozitīvas enerģijas, kura mums visiem šobrīd tik ļoti nepieciešama. Kopdziedāšana un kopdejošana ir prieks pašiem un prieks citiem. Tas ir prieks, kas vairo prieku!

Esmu pārliecināts, ka šī diena ir neaizmirstama ne tikai pašiem svētku dalībniekiem, bet jo vairāk gandarījuma par šiem svētkiem ir skatītājiem un visiem tiem līdzjutējiem, kas darbos un domās ir ar jums. Vai tā ir ģimene, skolotāji, tērpu darinātāji, instrumentu meistari vai vienkārši labvēļi – viņi visi šodien gan klātienē, gan neklātienē ir kopā ar jums. Viņi visi ir devuši savu ieguldījumu lielajā kopdarbā, lai smaidoši un skaisti tērpti koristi un dejotāji pieskandinātu un piedejotu Rīgas ielas, laukumus, parkus un dārzus.

Lai jums skanīgas balsis un raits dejas solis! Lai ikviens svētku dalībnieks – lielpilsētas skolēns vai lauku un mazpilsētas bērns – Rīgā jūtas labi un droši! Lai par šiem svētkiem paliek tikai daudz skaistu un neizdzēšamu atmiņu!

Ar tautas deju kolektīvu laureātu koncertu VEF Kultūras pilī un apsveikuma vārdiem svētku dalībniekiem un organizētājiem otrdien, 6.jūlijā, sākās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Svētku izpilddirektore, Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa:

Svētki – tas vienmēr ir prieks! Mūsu kopīgs prieks par to, ka spējam visi kopā iemācīties daudz jaunu zināšanu un prasmju un ar tām radīt prieku ikviena sirdij. X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki visiem Latvijas skolēniem, viņu pedagogiem un ģimenēm ir mirklis, kurā varam justies lepni par to, ko esam sasnieguši. Katra dejotāja deja, dziedātāja dziesma, katra mūziķa nospēlētā nots vai jaunieša pagatavotais radošais darbs būs Latvijas kopējais mantojums no paaudzes paaudzē.

Šie būs zaļi svētki, jo tie top videi draudzīgi. To laikā visas savas labās domas un darbus vides labā ierakstīsim mūsu svētku kopējā rakstā. Mums, svētku veidotājiem, šie svētki ir arī liela atbildība par to, lai ikviens sajustu, ka šis ir svētku gads, un visi skolēni un viņu pedagogi saņemtu mūsu pateicību par to neizmērojamo darbu un entuziasmu, kas ir ieguldīts, lai svētki skanētu visā Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe:

Tauta saglabā un pārmanto no paaudzes uz paaudzi to, ko vērtē visaugstāk. Mums Latvijā augstā vērtē ir dziesma, deja un mūzika. Par to liecina Dziesmu svētku gadsimtu tradīcijas, par to liecina tas, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākušies pirms 50 gadiem un šī ir jubilejas reize – desmitā gadskārta. Paldies ikvienam, kas ir pielicis roku un ielicis sirdi, lai šie dižie svētki Latvijā notiek! Paldies tiem, kas finansiāli atbalstīja šo svētku norisi!

Ir labi, ka savu dārgāko mantojumu neturam tikai pūra lādē, bet lietojam to, vairojam to un vairojam to caur prieku. Un šajā nedēļā Rīgā būs vairāk nekā 30 tūkstoši dziedātāju, dejotāju un muzikantu, vēl vairāk skatītāju, tad šis prieks būs tūkstoškārtīgs.

Ticu, ka dziesma, deja un mūzika mūs kā cilvēkus, kā tautu, kā nāciju, kā valsti stiprinās. Ļausimies dziesmai, dejai un mūzikai!

Un tagad visvairāk gaidītie vārdi: desmitos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pasludinu par atklātiem!

Svētku atklāšanā klāt bija un ar to dalībniekiem, organizatoriem, virsdiriģentiem un virsvadītājiem priekā dalījās arī svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs maestro Raimonds Pauls, kā arī siltus apsveikuma vārdus teica svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un svētku izpilddirektore Agra Bērziņa (attēla centrā) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Kultūras ministrs Ints Dālderis:

“Dziesmu svētki ir viena no spēcīgākajām latviešu tradīcijām, mūsu nacionālās identitātes garīgais mugurkauls un tautas pastāvēšanas mēraukla. Jaunatnes dziesmu un deju svētki ir pierādījums tam, ka šī vērtība tiek pārmantota no paaudzes paaudzē, tādēļ svētku atklāšanas dienā īpaši pateicos pedagogiem, kuri ikdienā nesavtīgi strādā ar bērnu un jauniešu koriem un deju kolektīviem,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.

Ministrs novēl izturību un dzīvesprieku ikvienam dziesmu un deju svētku dalībniekam un aicina Latvijas iedzīvotājus izjust Dziesmu un deju svētku pozitīvo noskaņu.

Par svētku dienām, stundām, mirkļiem:

Kā tradicionāli ierasts, Dziesmu un deju svētku lielākie pasākumi notiks Mežaparka Lielajā estrādē, kā arī Daugavas stadionā. 9.jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks koru koncerta “Mana zeme – zemīte skaistā” ģenerālmēģinājums, savukārt gala koncerts – 10. jūlijā.

12 500 bērnu un jauniešu balsīs koncerts izskanēs kā muzikāla ziedu buķete, kas godinās svētku 50 gadu jubileju. Tiks izpildītas labākās dziesmas, kuras radītas šajā laikā un kuras nav zaudējušas savu nozīmi arī šodien, kā arī mūsu komponistu Imanta Kalniņa, Ērika Ešenvalda, Raimonda Paula, Ulda Marhilēviča un Artūra Maskata jaunās dziesmas, atklājot jauniešiem pamatvērtības – Latvija, ģimene, skola, mīlestība un gods. “Koncerta repertuārs ir pieņemams visām gaumēm, un muzikālās pērles, kas izskanēs, ir izturējušas lielu laika pārbaudi,” pauda Jānis Erenštreits un atzina, ka šogad būs sabalansēta programma, pietiekami plašu vietu atstājot a capella kora dziesmām, bez kurām Dziesmu svētki zaudētu savu nozīmi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Arvīds Platpers, režisore Mirdza Zīvere, scenogrāfi Ivars Mailītis un Inese Mailīte.

13 760 bērnu rosīsies arī Daugavas stadionā, mēģinājumos uzvedot tautas deju lielkoncertu “Deja kāpj debesīs”, kura ģenerālmēģinājums notiks 10.jūlijā, bet divi gala pasākumi – 11. jūlijā. Tieši dejotāji būs tie, kas noslēgs X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Tautas deju lielkoncerta mākslinieciskie vadītāji ir Baiba Šteina un Agris Daņiļevičs, bet režisors – Uģis Brikmanis. Koncerta struktūra veidota kā simbolisks dzīvības koks ar saknēm, stumbru un galotnīti. Tajā apkopotas gan vecmeistaru zelta fonda dejas, gan arī jaundarbi.
B.Šteinas vērtējumā: “Šajā koncertā neprevalēs smagas dekorācijas, kas nomāc pašu deju – mēs taču gribēdami nevaram pārspēt dekorāciju krāšņumā Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju!” Interesantas solās būt piecas novadu programmas, kas katra ilgs piecas minūtes, sastāvēs no konkrētā novada rotaļām un rotaļu dejām, un tās izpildīs novadu pārstāvji. Rīgas programmu “Vai Rīga jau gatava?” veidojusi horeogrāfe Arta Melnalksne.

Svētki noritēs arī citviet Rīgā. Vērmanes dārzs uz svētku pasākumiem aicinās gandrīz visās svētku dienās. No 8. līdz 11. jūlijam tur varēs sastapt profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, folkloras kopas; vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu dalībniekus, tautas deju ansambļus, kā arī Rīgas vispārējās interešu izglītības teātru kolektīvus. Ar priekšnesumiem uzstāsies bērni ar speciālām vajadzībām, viesi no Vācijas, darbosies Latvijas tautas lietišķās mākslas studijas un vides radošās darbnīcas.
8. un 9.jūlijā visi aicināti uz Amatnieku svētkiem 2010, kur 300 profesionālās izglītības iestāžu jaunieši rādīs meistarstiķus kokapstrādes, metālapstrādes, ēdināšanas, būvtehnoloģijas, floristikas, automehāniķu u. c. specialitātēs. Savukārt 9.jūlijā Vērmanes dārzā notiks plenērs kopā ar bērnu draugu – mākslinieku Jāni Anmani. Svētku ietvaros ikvienam būs iespēja izgatavot savu svētku simbolu – vilciņu dažādās mākslas tehnikās.

Tradicionāli notiks arī tautas mūzikai veltīti koncerti. 9.jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā koncertā “Saule sēja sidrabiņu” uzstāsies koklētāju ansambļi, lauku kapelas, solisti un vokālie ansambļi, kā arī Pūces etnogrāfiskais orķestris. Rīgas Tehniskajā universitātē varēs baudīt folkloras programmu “Kas kaitēja nedzīvot diža meža maliņā”, kas prezentēs apgūtas un pārmantotas lokālās dziedāšanas, muzicēšanas, stāstīšanas, rotaļāšanās un dejošanas tradīcijas mūsdienu kontekstā bērnu un jauniešu folkloras kopu, kā arī individuālu izpildītāju sniegumā.

Radikāli atšķirīgs pasākums notiks Rīgas Kongresu namā. 9.jūlijā būs skatāms mūsdienu deju koncerts. Tajā būs vērojamas spilgtas un oriģinālas horeogrāfijas, kuras papildinās laiku un telpu ar efektīvām video vizualizācijām. Koncertā piedalīsies 41 mūsdienu deju kolektīvs.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs jaunrades kora dziesmu koncerts “Radītprieks”, kurā ciklu “Dziesmas par Latvijas upēm” ar Ineses Zanderes tekstiem un astoņu ievērojamu mūsdienu latviešu komponistu mūziku atskaņos Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas jauktais koris. Koncertā skanēs arī A.Maskata, U.Marhilēviča un R.Paula jaundarbi Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas zēnu kora un Rīgas Doma kora skolas zēnu un meiteņu koru izpildījumā.

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienam, kas notiks 10.jūlijā, izveidots jauns koncepts. Tas notiks divās plūsmās ar satikšanos pie “Laimas” pulksteņa, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, sadalīšanos atkal divās plūsmās abpus Brīvības piemineklim, lai pie Elizabetes ielas atkal satiktos Kurzeme, Zemgale un Rīga ar Vidzemi un Latgali. Satiktos, lai veidotu visu novadu un pilsētu “dzīvo” svītru kodu, savirpuļotu, sasauktos, sagavilētu un būtu svētku, Latvijas un Rīgas centrā. Posmā no Elizabetes ielas līdz Dailes teātrim abas gājiena dalībnieku plūsmas ies blakus, tad arī plānots visus gājiena dalībniekus – arī novērotājus un līdzjutējus! – apvienot kopējās dziesmās. Šim nolūkam speciāli sagatavotas “Gājienā ejamās dziesmas”.

Pēc dziesmu svētku mājaslapas dziedundejo.lv informācijas

Svētku koncerta “Mana zemīte – zemīte skaistā” mākslinieciskais vadītājs Arvīds Platpers, ar savu audzēkni apmeklējot atklāšanas koncertu; deju lielkoncerta “Deja kāpj debesīs” mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina, atbildot uz žurnālista jautājumiem; jaunie svētku dalībnieki, vērojot atklāšanas koncertu VEF Kultūras pilī Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”